Court partially allowed utility debt claim against absent consumer, dismissing recovery costs due to consumer protection status.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against an absent defendant who failed to appear in court. While the court ordered payment of the heating energy debt and interest, it rejected the request for creditor recovery costs. The decision relied on the defendant's status as a consumer under consumer protection laws, which exempts them from certain contractual penalty clauses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 156.1 panta 1. daļa; Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punkts: Consumer protection statutes exempt natural persons from contractual penalty clauses, preventing the enforcement of creditor recovery costs against them.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2018:0419.C33523917.1.S
Lietas Nr.C33523917
Lietas arhīva Nr.C-2667-18/23
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2018.gada 19.aprīlī
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Gaile,
ar tiesas sēdes sekretāri S.Jefimoviču,
piedaloties prasītājas SIA “Jūrmalas siltums” pārstāvei zvērinātai advokātei Elīnai Stankevičai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas siltums” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2017.gada 25.jūlijā SIA “Jūrmalas siltums” (turpmāk arī – prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda
piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/, īpašnieks. Īpašuma tiesības atbildētājam nostiprinātas
zemesgrāmatā.
Individuāls līgums par ūdens uzsildīšanai un apkurei nepieciešamo siltumenerģijas apjoma piegādi starp pusēm nav noslēgts. Prasītāja noslēgusi ar
SIA “Jūrmalas namsaimnieks” siltumenerģijas līgumu par siltumenerģijas piegādi SIA “Jūrmalas namsaimnieks” pārvaldīšanā esošajām mājām, tajā skaitā
arī mājai, kurā dzīvokļa īpašums pieder atbildētājam.
Atbildētājs ir saņēmis prasītājas pakalpojumus, bet pilnā apmērā par tiem nav norēķinājies. Atbildētājs ir brīdināts par parāda samaksas
pienākumu.
Prasītāja, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10., 13.pantu, Civillikuma 863., 1071., 1587., 1662., 1668.9, 1716.pantu, 1765.panta
pirmo daļu, 1779., 1828.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu par piegādāto siltumenerģiju no 2007.gada 1.janvāra līdz
2017.gada 30.jūnijam 6546,65 euro, likumiskos nokavējuma procentus no 2007.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam 1910,60 euro, kreditora
parāda atgūšanas izmaksas 40 euro, un tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) no atbildētāja
likumiskos 6% gadā no pamatparāda 6546,65 euro.
[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniedzis.
[3] Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.
[4] Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņoja neierašanās iemeslus, nelūdza atlikt lietas izskatīšanu vai skatīt lietu bez viņa klātbūtnes tiesas
sēdē.
Ņemot vērā to, ka atbildētājam tiesas pavēste nosūtīta Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā un 56.1panta noteiktajā kārtībā, tiesa nekonstatē
Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
Ievērojot to, ka atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās
iemeslus, tiesai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 208.1pantu, ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, jo tā nekonstatē Civilprocesa likuma
208.1panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Motīvu daļa
[5] Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida
pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
[5.1] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
No lietā esošās zemesgrāmatas informācijas par īpašumu redzams, ka atbildētājs no 2005.gada 17.maija ir reģistrēts kā dzīvokļa īpašuma
Nr./adrese/, (turpmāk arī – dzīvoklis) īpašnieks (lietas 12.,13.lapa).
Lietā nav apstrīdēts, ka prasītāja laikā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam sniedza atbildētāja dzīvoklim siltumenerģijas piegādes
pakalpojumus, kaut arī starp pusēm nav bijis noslēgts atbilstošs līgums.
To, ka prasītāja piegādājusi atbildētāja dzīvoklim siltumenerģiju, apliecina arī lietā esošais 2004.gada 1.oktobra siltumenerģijas piegādes līgums
Nr.321, kas noslēgts starp prasītāju un SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, no kura izriet, ka prasītāja apņemas piegādāt siltumenerģiju SIA “Jūrmalas
namsaimnieks” apsaimniekotajām mājām, tajā skaitā arī mājai /adrese A/ (lietas 15.-23.lapa), kurā atrodas atbildētāja dzīvoklis.
Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.panta ceturtā un piektā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves
atkritumu izvešana).
No minētā izriet, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par piegādāto siltumenerģiju ar prasītāju.
Prasītājas sagatavotais norēķinu pārskats (lietas 33.lapa) apliecina, ka atbildētājs nav pienācīgi norēķinājies par piegādāto siltumenerģiju. Pēdējais
maksājums veikts 2015.gada janvārī 25 euro apmērā.
Prasītāja vairākkārt laikā no 2011.gada 15.augusta līdz 2017.gada 26.jūnijam informēja atbildētāju par parādu un nepieciešamību to samaksāt
(lietas 24.-32.lapa). Atbildētājs nav apstrīdējis to, ka ir bijis informēts par parādu un tā apmēru, kā arī par nepieciešamību parādu samaksāt.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumu, nav cēlis iebildumus
pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus. Tāpat arī atbildētājs nav apstrīdējis parāda esamību, tā summu un aprēķinu, nav
iesniedzis atbilstoši Civillikuma 1838.pantam pierādījumus, ka parāds samaksāts.
Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību. Tiesa atzīst, ka no prasības pieteikuma,
tam pievienotajiem pierādījumiem redzams, ka prasītāja ir nodrošinājusi atbildētājam piederošajā dzīvoklī siltumenerģijas piegādes pakalpojumu, bet
atbildētāja nav noteiktajā apmērā veicis maksājumus, kā rezultātā izveidojies parāds, ko atbildētājs nav samaksājis.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams pamatparāds par piegādāto siltumenerģiju no 2007.gada 1.janvāra
līdz 2017.gada 30.jūnijam 6546,65 euro.
[5.2] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt likumiskos nokavējuma procentus no 2007.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam 1910,60 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai
nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma
pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem,
kas atbilstoši Civillikuma 1765.pantam ir seši procenti no simta gadā.
Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Nokavējuma procentu aprēķina pamatotība pierādīta ar lietā iesniegto aprēķinu (lietas 14.-15.lapa). Atbildētājs minēto aprēķinu nav apstrīdējis.
Ņemot vērā to, ka tiesa atzinusi pamatparāda esamību un saistību izpildīšanas nokavējumu, jo atbildētājs nav norēķinājies par piegādāto
siltumenerģiju kopš 2007.gada 1.janvāra un nokavējuma procenti aprēķināti, pamatojoties uz likumu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami
nokavējuma procenti prasītājas aprēķinātājā apmērā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam 1910,60 euro.
[5.3] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1668.9pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja kreditora parāda atgūšanas izmaksas 40 euro.
Civillikuma 1668.9pants noteic, ka par nokavētu maksājumu līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu parādnieks bez īpaša
atgādinājuma maksā kreditoram parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā. Parāda atgūšanas izmaksu samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma
atlīdzināt visus zaudējumus, kādus kreditors cietis, ieskaitot izdevumus prāvai.
Tiesa jau konstatēja, ka starp pusēm nav noslēgts līgums, līdz ar to nav pamata atzīt, ka atbildētājs nokavējis līgumā noteiktu maksājuma termiņu.
Turklāt Civillikuma 1668.11pants noteic, ka šīs iedaļas noteikumi neattiecas uz parādnieku, kas ir patērētājs vai fiziska persona, kura neveic
saimniecisko darbību.
No Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izriet, ka patērētājs ir fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai
varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.
No lietā konstatētā nav nekāda pamata secināt, ka atbildētājs nebūtu uzskatāms par patērētāju, kurš neveic saimniecisko darbību.
Līdz ar to prasība daļā par kreditora parāda atgūšanas izmaksu 40 euro apmērā noraidāma.
[5.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta (..).
Tā kā prasība apmierināta daļēji, tad no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasības daļai –
valsts nodeva 557,92 euro (lietas 10.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro (lietas 11.lapa), kopā 561,12 euro.
[6] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 92.-97., 189.-193., 204.1 un 208.3pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058, parādu no 2007.gada
1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam 6546,65 euro, likumiskos procentus no 2007.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam 1910,60 euro un tiesas
izdevumus 561,12 euro, kopā piedzīt 9018,37 euro (deviņi tūkstoši astoņpadsmit euro, 37 euro centi).
Atzīt SIA „Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas
kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda 6546,65 euro summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums
apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Samaksa veicama SIA „Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058, bankas norēķinu kontā AS “SEB banka”, konts
LV59UNLA0010000206401.
Noraidīt prasību daļā par kreditora parāda atgūšanas izmaksu 40 euro apmērā piedziņu no /pers. A/.
Noteikt, ka tiesas spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
SIA „Jūrmalas siltums” spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas rajona tiesā.
/pers. A/ nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska tiesas sprieduma nosūtīšanas dienas
tiesīgs iesniegt Rīgas rajona tiesā ieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Gaile