Court dismissed defendant's partial payment defense and ordered full debt recovery with interest.

Lietas Nr. C33684316

Lietas arhīva Nr. C-1583-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 21.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Elita Stivriņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Ādažu Namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 7.septembrī prasītāja SIA „Ādažu Namsaimnieks” cēla tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Prasībā norāda, ka saskaņā ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas informāciju īpašums /adrese/, pieder atbildētājam, pamats 2006.gada

14.jūlija pirkuma līgums.

2012.gada 4.aprīlī dzīvojamās mājas/adrese/ dzīvokļu īpašnieki noslēdza pārvaldīšanas līgumu Nr.P/K8/2014 ar prasītāju. Līgumu ir parakstījis arī

atbildētājs. Pārvaldniekam par pārvaldīšanu tika noteikta maksa Ls 0,26 jeb 0,37 euro apmērā par katru dzīvokļa īpašuma kopējās platības

kvadrātmetru mēnesī. Uzkrājumu veidošanai dzīvojamās mājas neparedzētām remonta darbu vajadzībām atbildētājs mēnesī maksā Ls 0,06 jeb 0,09

euro apmērā par katru dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru mēnesī. Samaksa veicama līdz katra mēneša pēdējai dienai.

Prasītāja savas ar līgumu uzņemtās saistības ir izpildījusi pilnībā, bet atbildētājs savas ar līgumu uzņemtās saistības nav izpildījis pilnībā. Atbildētājs

apmaksu par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ir veicis tikai daļēji. Atbildētāja pamatparāds no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada

31.jūlijam ir 690,36 euro apmērā.

Pakalpojumu izmantošanas periodā starp pusēm nav radies strīds par sniegto pakalpojumu kvalitāti, apjomu vai konstatēti citi apstākļi, kas būtu

par pamatu atbildētāja tiesībām kavēt līguma maksājumus.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā prasītājai ir tiesības aprēķināt un iekasēt no īpašnieka līgumsodu 0,1 % apmērā no kavēto maksājumu

summas par katru nokavēto dienu, ja dzīvokļa īpašnieks nav savlaicīgi veicis līgumā paredzētos maksājumus. Prasītājai ir prasījuma tiesības pret

atbildētāju par līgumsoda piedziņu par saistību neizpildi noteiktā laikā par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.jūlijam 63,01 euro

apmērā.

Atbildētājam tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums 2016.gada janvārī, martā, jūnijā. No atbildētāja puses nekāda rīcība nav sekojusi.

Pamatojoties uz minēto un Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1828.pantu, Civilprocesa likuma 195.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.,

13.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja galveno parādu 690,36 euro apmērā un līgumsodu 63,01 euro

apmērā; piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus - valsts nodevu 113,01 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā;

noteikt prasītājai tiesības saņemt 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda 690,36 summas par laiku līdz sprieduma izpildei. Maksājumus veikt prasītājas

norēķinu kontā AS “Swedbank”, /konta numurs/.

[2] 2016.gada 15.septembrī atbildētajam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka

atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis un iebildumus nav cēlis.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras

veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai

šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz

fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās

personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu tiesa atzīst, ka atbildētājai ir paziņots par tiesvedību, jo paziņojums nosūtīts uz deklarēto dzīvesvietu.

[3] Saskaņa ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. 2016.gada 12.decembrī pusēm

paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 21.martā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2012.gada 4.aprīļa līgumu Nr.P/K8/2012/4 ir pierādīts, ka starp dzīvojamās mājas īpašnieki ar prasītāju noslēdza

līgumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, no kura redzams, ka arī atbildētājs to ir parakstījis (lietas 12.-18.lapa).

Saskaņā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma noteikumiem prasītāja apņēmās veikt dzīvojamās mājas /adrese/pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu.

Lietā pierādīts, ka atbildētājam Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Ādažu novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr.858 5 reģistrētas īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu “/adrese/ (lietas 11.lapa).

Lietā nav gūti pierādījumi, ka kāda no pusēm būtu paziņojusi par 2012.gada 4.aprīļa dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma izbeigšanu. Atbildētājs

nav apstrīdējis noslēgto līgumu. Atbildētājs nav izteicis iebildumus prasītājai, ka nebūtu saņēmis komunālos pakalpojumus. Līdz ar to atzīstams, ka

prasītājai kā pārvaldniekam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[5] Prasītāja lūdz piedzīt pamatparādu 690,36 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.jūlijam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana (..).

Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina

dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu (..).

Lietā nav strīda, ka starp dzīvojamās mājas īpašniekiem un prasītāju ir noslēgts līgums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītāja nebūtu izpildījusi savas saistības vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītājas sniegtos pakalpojumus.

Līdz ar to atbildētāja pienākums ir veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem (lietas 10.lapa).

Ar prasītājas veikto parāda aprēķinu un pierādīts, ka atbildētājs neveica pilnā apmērā maksājumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un

sniegtajiem pakalpojumiem un, ka pamatparāds ir 690,36 euro apmērā (lietas 9.lapa), kas izveidojies no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.jūlijam

par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs celto prasību, tai skaitā prasītājas veiktos parāda aprēķinus, nav apstrīdējis, pierādījumus par parāda apmaksu nav iesniedzis.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības un pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tādēļ no atbildētāja par labu

prasītājai piespriežams parāds par sniegtajiem pakalpojumiem 690,36 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.jūlijam.

[6] Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 63,01 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.jūlijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien

naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Minētās tiesību normas nosaka, ka līgumsods ir maksājams tikai tādā gadījumā, ja persona labprātīgi ir uzņēmusies ciest šādu maksājumu.

Līgumā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu 4.12.punktā ir noteikts, ka pārvaldniekam ir tiesības aprēķināt un iekasēt no īpašnieka līgumsodu 0,1%

apmērā no kavēto maksājumu summas par katru nokavēto dienu, ja īpašnieks nav savlaicīgi veicis līgumā paredzētos maksājumus.

Atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks, parakstot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, ir uzņēmies ciest līgumsodu par maksājumu kavējumu. Tiesa

ņem vērā, ka aprēķinātais līgumsods 63,01 euro apmērā ir mazāks par maksimāli pieļaujamo līgumsoda 10% apmēru, atbildētājs nav apstrīdējis

prasītājas aprēķināto līgumsoda apmēru un lietā ir gūti pierādījumi, ka atbildētājs ir pieļāvis samaksas kavējumus, līdz ar to tiesai nav pamata līgumsodu

noraidīt vai samazināt.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams līgumsods 63,01 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz

2016.gada 31.jūlijam.

[7] Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā pamatparāda apmērā līdz

sprieduma izpildei.

[8] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma pilnībā, tad no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama samaksātā

valsts nodeva 113,01 euro apmērā (lietas 7.lapa), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā (lietas 8.lapa), kopā 117,71 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,14

euro apmērā (5,84-4,70) (lietas 2.lapa).

[9] Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Atbildētājam ir nosakāms termiņš labprātīgai

sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 93., 96., 97., 192., 193., 204.1pantu un 250.25pantu un 250.27pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Ādažu namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003422041,

pamatparādu 690,36 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.jūlijam, līgumsodu 63,01 euro apmērā par laika periodu

no 2013.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.jūlijam, tiesāšanās izdevumus 117,71 euro, kopā 871,08 euro apmērā.

Noteikt SIA „Ādažu namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003422041, tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda apmēra līdz

sprieduma izpildei.

Maksājumus veikot prasītājas norēķinu kontā AS “Swedbank”, /konta numurs/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,14 euro apmērā.

Maksājumu veikt saņēmējam: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds, uzvārds, civillietas numurs).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese E.Stivriņa