Court orders tenant to pay landlord rent, utilities, gas debt, and legal costs in Latvia civil case.

Lietas Nr. C15120614

Lietas arhīva Nr. C-1206-14/11

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2014.gada 24.septembrī

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Ašmane

ar tiesas sēžu sekretāri S.Titovu,

piedaloties prasītāju pārstāvei zvērinātai advokātei I.Lambertei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ un /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par īres, pamatpakalpojumu parāda un parāda par

gāzi piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāji /pers. B/un /pers. C/ iesnieguši tiesā prasības pieteikumu un prasības pieteikuma precizējumus pret atbildētāju /pers. D/

par īres, pamatpakalpojumu parāda un parāda par gāzi piedziņu, kuros lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājiem īres un

pamatpakalpojumu parādu EUR 1267,49 apmērā, maksu par patērēto dabasgāzi un dabasgāzes pieslēguma atjaunošanu kopā

EUR 1378,79 apmērā un visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Prasītāji savu prasību motivē ar to, ka prasītāji ir nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašnieki. Saskaņā ar 2010.gada 5.jūlija

dzīvojamās telpas īres līgumu, ko noslēgusi iepriekšējā nekustamā īpašuma īpašniece, atbildētājas lietošanā nodots dzīvoklis /adrese

A./. Minēto dzīvokli atbildētāja izmantojusi no 2010.gada 9.jūlija līdz 2012.gada 9.septembrim. Norāda, ka saskaņā ar noslēgto

dzīvojamās telpas īres līgumu, atbildētājai bijusi nodrošināta iespēja lietot /adrese A./ un nodrošināti visi dzīvojamās telpas īres līgumā

paredzētie pamatpakalpojumi. Bez tam atbildētājai tikusi nodrošināta iespēja lietot gāzi saskaņā ar iepriekšējās īrnieces noslēgto

dabasgāzes piegādes līgumu, atbildētāja kopumā patērējusi 3213 kubikmetrus dabasgāzes. Prasītāji norāda, ka atbildētāja ilgstoši

pilnā apmērā neveic maksājumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Parāda summa par laika periodu no 2010.gada oktobra

līdz 2012.gada 9.septembrim ir izveidojusies EUR 1409,78 (Ls 990,80) apmērā. Par cik atbildētāja, slēdzot dzīvojamās telpas īres

līgumu, ir iemaksājusi drošības naudu Ls 100,00 (EUR 142,29) apmērā, šo summu prasītāji ieskaita parāda dzēšanai, līdz ar to

kopējais parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem sastāda EUR 1267,49. Norāda, ka parāda summā ir iekļauta arī maksa par

elektroenerģiju koplietošanas telpās. Norāda, ka atbildētāja pat patērētajiem 3213 kubikmetriem gāzes nav norēķinājusies ar AS

„Latvijas Gāze”, bez tam atbildētājas neveikto maksājumu par patērēto dabasgāzi dēļ, tikusi atslēgta dabasgāzes padeve dzīvoklim

/adrese A./, un prasītājam /pers. C/ ir radušies papildus izdevumi, kas saistīti ar pieslēguma atjaunošanu EUR 57,88 (Ls 40,68)

apmērā. 2012.gada 26.septembrī /pers. C/ noslēdzis cesijas līgumu, ar kuru prasījuma tiesības EUR 1320,91 (Ls 928,34) apmērā par

dabasgāzes patēriņu /adrese A./ AS „Latvijas Gāze” nodeva /pers. C/. Norāda, ka prasītāji nosūtījuši atbildētājai brīdinājumu par

parāda samaksu, bet parāds un zaudējumi nav samaksāti.

Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu, 12.pantu, Civillikuma 1587.pantu, 1779.pantu, 1804.pantu,

2141.pantu.

Tiesas sēdē prasītāju pārstāve zvērināta advokāte Inguna Lamberte prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un

apmērā. Papildus paskaidroja, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā nekādi maksājumi no atbildētājas nav saņemti, noslēgtie līgumi

nav apstrīdēti. Lūdza piedzīt no atbildētājas arī izdevumus advokāta palīdzības samaksai.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. D/ nav ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto adresi. Nekādi lūgumi no atbildētājas nav saņemti, tiesai

nav zināmi atbildētājas neierašanās iemesli. Tiesa nolēma skatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta 1.daļu, aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā,

kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Novērtējot konkrētos lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, nepastāv Civilprocesa likuma

208.1 panta 3.daļā noteiktie apstākļi, kas liegtu aizmuguriska sprieduma taisīšanu.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstiskos pierādījumus, uzklausot prasītāju pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar lietā esošo Zemesgrāmatu apliecības kopiju (lietas lapa 10) pierādīts, ka /pers. B/ un /pers. C/ ir nekustamā īpašuma /adrese A/

īpašnieki, pamatojoties uz 2011.gada 18.aprīļa mantojuma apliecību, īpašuma tiesības zemesgrāmatā reģistrētas 2011.gada

19.aprīlī.

2010.gada 5.jūlijā starp iepriekšējo nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašnieci /pers. D/kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieku noslēgts

Dzīvojamās telpas īres līgums (lietas lapas 12-14), saskaņā ar kuru izīrētājs nodod un atbildētāja pieņem lietošanā dzīvojamās telpas

/adrese A./

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta 1.daļu, dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana

citai personai par maksu.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas

īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.

īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.

Izvērtējot minētā noslēgtā līguma priekšmetu, mērķi, pušu uzņemtās saistības, izdarāmās darbības, saistībā ar augstāk minētajām

likumu normām, tiesa atzīst, ka minētais līgums atzīstams par dzīvojamo telpu īres līgumu, un tas ir saistošs arī prasītājiem kā

jaunajiem dzīvojamās mājas /adrese/ īpašniekiem. Līdz ar to starp pusēm izveidojušās dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības un

tās izvērtējamas pēc likuma „Par dzīvojamo telpu īri” un attiecīgiem Civillikuma nosacījumiem. Tiesas sēdē nav iesniegti pierādījumi,

ka minētais līgums būtu tiesiski apstrīdēts vai atcelts, līdz ar to tas ir saistošs līgumslēdzējām pusēm un izpildāms saskaņā ar

Civillikuma 1587.pantu.

Saskaņā ar minētā līguma 2.punktu, īres maksa mēnesī par telpām noteikta Ls 50,- apmērā, noteikts, ka īres maksa un maksa par

komunālajiem pakalpojumiem īrniekam jāmaksā izīrētāja bankas kontā pēc tā piestādītā rēķina, līdz katra mēneša 20.datumam,

noteikts, ka īrnieks maksā izīrētājam par šādiem komunālajiem pakalpojumiem – ūdeni un kanalizāciju (pēc skaitītāja rādījuma),

atkritumu izvešanu, par patērēto elektroenerģiju un gāzi īrnieks patstāvīgi slēdz līgumus, norēķinās ar šo pakalpojumu sniedzējiem.

Minētajā līguma punktā arī noteikts, ka līguma slēgšanas dienā īrnieks samaksā izīrētājam drošības naudu Ls 100,- apmērā.

Izvērtējot lietā esošos materiālus, tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājai ir bijis iespējams izmantot dzīvojamo telpu, pretēji

pierādījumi tiesā nav iesniegti. Ar lietā esošajiem Pieņemšanas - nodošanas aktiem (lietas lapas 22,23) pierādīts, ka atbildētāja

dzīvokli lietojusi laika posmā no 2010.gada 9.jūlija līdz 2012.gada 9.septembrim, kad nodevusi dzīvojamās telpas prasītāju pilnvarotai

personai. Pretēji pierādījumi lietā nav iesniegti, atbildētāja nav apstrīdējusi minēto faktu, līdz ar to tiesa atzīst to par pierādītu.

Saskaņā ar LR likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Ar prasītāju pārstāves paskaidrojumiem, parāda aprēķinu (lietas lapas 19,42), rēķinu samaksas apliecinājumu (lietas lapas 20,41)

un lietas materiāliem to kopumā pierādīts, ka kopējais īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parāds par laika periodu no

2010.gada oktobra līdz 2012.gada 9.septembrim (kad dzīvoklis atbrīvots) ir 1267,49 euro (Ls 890,80). Veicot īres maksas parāda

aprēķinu, prasītāji ņēmuši vērā atbildētājas saskaņā ar līguma 2.punktu samaksāto drošības naudu Ls 100 apmērā, kas atskaitīta no

kopējā īres maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda. Tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu, jo pretēji

pierādījumi tiesā nav iesniegti, atbildētāja nekādus iebildumus nav cēlusi.

Tiesā atbildētāja nav iesniegusi minētā parāda samaksu apliecinošus pierādījumus, kas saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu

jāpierāda tam, kas apgalvo, ka samaksa izdarīta. Līdz ar to minētā parāda summa ir piedzenama no atbildētājas par labu prasītājiem.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Uz šī pamata prasītāji lūdz piedzīt no atbildētājas Ls 40,48 (57,88 euro), ko samaksājusi par dabas gāzes pieslēguma atjaunošanu

dzīvoklim /adrese/, jo dabasgāzes padeve minētajā dzīvokli atslēgta atbildētājas neveikto maksājumu dēļ. Prasītāji šos izdevumus

kvalificējusi kā atbildētājas radītos zaudējumus saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu.

Saskaņā ar Civillikuma 1785.pantu, ja zaudējumu atlīdzības pienākums izriet no līgumiskas saistības pārkāpuma, tad atlīdzības

apmēru noteic šā līguma saturs.

2010.gada 5.jūlijā noslēgtā Dzīvojamās telpas īres līguma 5.e)punktā noteikts īrnieka pienākums atlīdzināt izīrētājam likumā

noteiktajā kārtībā visus zaudējumus, kuri radušies īrnieka un ar viņu kopā dzīvojošu personu vainas dēļ.

A r 2012.gada 26.septembrī starp AS „Latvijas Gāze” un /pers. C/ noslēgto Cesijas līgumu Nr.73-599653 (lietas lapas 27-29)

pierādīts, ka objektam /adrese/ dabasgāzes padeve pārtraukta 2012.gada 18.jūnijā sakarā ar parādu par patērēto dabasgāzi.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētāja ir pārkāpusi noslēgtā īres līguma nosacījumus – nav patstāvīgi noslēgusi līgumu un

nav norēķinājusies par patērēto gāzi īrētajā dzīvoklī īres līguma darbības laikā (pārkāpusi līguma 2.b) punkta nosacījumus), un

atbildētājas šī rīcība ir radījusi prasītājam /pers. C/ zaudējumus, kas saistīti ar dabasgāzes piegādes atjaunošanu konkrētajam

dzīvoklim.

Tiesa uzskata, ka ir pierādīts arī konkrēto zaudējumu apmērs 57,88 euro (lietas lapa 24) un to, ka tie prasītājam /pers. C/ ir reāli

radušies kā tagadējās mantas samazinājums, jo /pers. C/ minēto summu reāli samaksājis AS „Latvijas Gāze”, kā arī ir pierādīts

cēloniskais sakars starp atbildētājas rīcību, pārkāpjot līguma nosacījumus, un radītajiem zaudējumiem.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka zaudējumi 57,88 euro apmērā ir piedzenami no atbildētājas par labu prasītājam /pers. C/.

No 2012.gada 26.septembrī noslēgtā Cesijas līguma Nr.73-599653 starp AS „Latvijas Gāze” kā cedentu un /pers. C/ kā cesionāru

(lietas lapas 27-29) redzams, ka puses vienojušās par to, ka šīs cesijas priekšmets ir cedenta prasījums par parāda par gazificētajā

objektā /adrese/ saņemto dabasgāzi, kas aprēķināts līdz dabasgāzes skaitītāja rādījumam 9847 m3, Ls 928,34 apmērā piedziņu.

Cedents cedē un cesionārs pārņem prasījumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod

(cesionāru) var noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš

neko par to nezina.

Tiesa uzskata, ka minētais cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi saistošs pusēm, līdz ar to prasītāji

ir ieguvuši prasījuma tiesības pret atbildētāju par patērētās dabasgāzes parāda piedziņu šajā lietā. Minētais arī nepārprotami

apstiprinās ar 2012.gada 9.septembra Pieņemšanas-nodošanas aktu, kurā fiksēts dabasgāzes skaitītāja rādījums 9847 m3 dzīvoklī

/adrese A./, atbildētājai nododot to atpakaļ prasītāju lietošanā.

Ar Pieņemšanas-nodošanas aktu kopijām (lietas lapas 22,23) pierādīts, ka laika posmā no 2010.gada 9.jūlija līdz 2012.gada

9.septembrim atbildētāja īrētajā dzīvoklī /adrese A./patērējusi 3213 m3 dabasgāzes, par kopējo summu 1320,91 euro (Ls 928,34)

(lietas lapas 25,26). Atbildētāja nav apstrīdējusi minēto aprēķinu.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja minēto summu būtu samaksājusi prasītājiem vai AS „Latvijas Gāze”, līdz ar to no

atbildētājas par labu prasītājam /pers. C/ piedzenams parāds 1320,91 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājas prasītāju labā piedzenami samaksātie, lietā nepieciešamie tiesas

izdevumi atbilstoši apmierinātajai prasījumu summai – valsts nodeva 340,59 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi kopsummā

4,70 euro. Minētie izdevumi piedzenami par labu prasītājam /pers. C/, jo viņš veicis to samaksu valsts ienākumos.

Tā kā prasība apmierināma pilnībā, bet prasītāji nav pilnībā nomaksājuši lietā nepieciešamos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij piedzenami nepieciešamie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,58 euro

apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pantu, no atbildētājas par labu prasītājiem piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai.

Ar tiesas sēdē iesniegtajiem maksājumu dokumentiem apstiprinās, ka /pers. C/ konkrētajā lietā par advokāta palīdzību samaksājis

363,00 euro. Minētā summa arī piedzenama no atbildētājas par labu prasītājam /pers. C/, tā atbilst Civilprocesa likuma 44.panta

1.daļas 1) punktā un 4.daļā noteiktajam atlīdzināmo izdevumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1.panta 1.daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā,

par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma attiecas arī uz izskatāmo prasību un

līdz ar to atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.p.,10.p., 12.p., 34.p., 41.p., 93.p., 97.p., 190.p., 193.p., 195.p.,

204.1.p., 208.1 p. – 208.9 p., tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas

kods /personas kods/, īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parādu 1267,49 euro (viens tūkstotis divi simti sešdesmit

septiņus euro 49 centus), minēto summas iemaksājot /pers. C/ bankas kontā Nr.Lv15NDEA0000083169052, Nordea bankā.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, zaudējumus 57,88 euro

(piecdesmit septiņus euro 88 centus), parādu par patērēto dabasgāzi 1320,91 euro (viens tūkstotis trīs simti divdesmit euro 91

centu) un tiesāšanās izdevumus 708,29 euro (septiņi simti astoņus euro 29 centus), minētās summas iemaksājot /pers. C/ bankas

kontā Nr.Lv15NDEA0000083169052, Nordea bankā.

Piedzīt no /pers. D/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,58 euro (vienu euro 58 centus), ko iemaksāt Valsts

kasē, konta Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers. D/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu prasītāji var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību

Jelgavas tiesā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Jelgavas tiesai pieteikumu par tiesvedības

atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese L.Ašmane