Administrative court dismissed appeal against funding denial based on insufficient project scoring criteria.

Lietas Nr.A420243718

Lietas arhīva Nr. AA43-0871-19/16

ECLI:LV:ADAT:2019:1029.A420243718.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 29.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Indra Meldere,

tiesneses Sanita Kanenberga un Anita Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Audita pakalpojumu centrs”

pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu apstiprināts SIA „Audita pakalpojumu centrs” projekta

iesniegums Nr.18-04-A00805-000297 „Meža īpašumu /Nosaukums A/, /Nosaukums B/, un /Nosaukums C/ sakopšana un

uzlabošana”, sakarā ar SIA „Audita pakalpojumu centrs” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada

13.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[ 1] Pieteicēja SIA „Audita pakalpojumu centrs” vērsās Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – dienests) Lielrīgas

reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ar projekta iesniegumu Nr.18-04-A00805-000297 „Meža īpašumu /Nosaukums A/,

/Nosaukums B/, un /Nosaukums C/ sakopšana un uzlabošana” (turpmāk – projekta iesniegums) Eiropas Lauksaimniecības

fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma „Ieguldījumi meža platību

paplašināšanā un dzīvotspējas uzlabošanā” apakšpasākuma „Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās

vērtības uzlabošanai” (turpmāk – pasākums) ietvaros.

[2] Ar dienesta Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvaldes 2018.gada 15.maija lēmumu Nr.04.18.001506 (turpmāk

– sākotnējais lēmums) projekta iesniegums noraidīts publiskā finansējuma trūkuma dēļ pēc projektu sarindošanas atbilstoši

projektu atlases kritērijiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumu Nr.455 „Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga

valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma „Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas

uzlabošanā” īstenošanai” (turpmāk – noteikumi Nr.455) 6.pielikumā noteiktajiem kritērijiem projekta iesniegumam piešķirti

50 punkti un koeficients 0,452. Tā kā konkrētajā kārtā iesniegto projektu iesniegumu kopējā summa pārsniedza pasākuma

projektu iesniegšanas kārtai pieejamo publisko finansējumu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra

noteikumu Nr.598 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un

zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gada plānošanas periodā” 14.2.apakšpunktu, atbalstīti tika projektu iesniegumi, kuru

projektu atlases kritēriju punktu skaits ir vienāds vai lielāks par 55, koeficients - 1,386.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to asptrīdēja.

[3] Ar dienesta direktora 2018.gada 6.jūlija lēmumu Nr.10.5.1-15/18/578-A/403 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais

lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts, ka noteikumu Nr.455 6.pielikuma 4.punktā ietvertais kritērijs piemērots vienādi

attiecībā uz visiem atbalsta pretendentiem. Dienests nav tiesīgs interpretēt noteikumos ietvertos kritērijus, tādējādi radot

kādai pretendentu grupai labvēlīgākus nosacījumus. Turklāt dienests neuzskata, ka noteikumu Nr.455 6.pielikuma 4.punkts

būtu uzskatāms par prettiesisku vai tādu, par kuru rodas pamatotas šaubas par tā atbilstību augstāka spēka tiesību normām.

Minētais atlases kritērijs primāri ir vērsts uz atbalsta sniegšanu tiem meža īpašniekiem, kuru īpašumā ir mazākas meža

platības, kā arī uz plašāka pretendentu loka atbalstīšanu.

[4] Pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem

argumentiem.

Noteikumu Nr.455 6.pielikuma 4.punkta vērtēšanas kritērijs pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu un nav vērsts uz

atbalsta pasākuma mērķa sasniegšanu. Nedz noteikumos Nr.455, nedz citos tiesību aktos nav saskatāms objektīvs

attaisnojums noteikumu Nr.455 6.pielikuma 4.punktā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei, tāpēc tā ir prettiesiska . Lēmumā

nav norādīts objektīvs pamatojums tam, kāpēc pretendenti, kuru īpašumā ir lielākas meža platības, ir nostādāmi

nelabvēlīgākā situācijā iepretim tiem, kuru īpašumā ir mazākas meža platības. Pretendentu īpašumā esošā meža platība

neliecina par viņa spējām veikt noteikumos Nr.455 minētās aktivitātes bez atbalsta saņemšanas.

Pieteicējs lūdz tiesu, pārbaudot Lēmuma tiesiskumu, nepiemērot noteikumu Nr.455 6.pielikuma 4.punktu, jo tas

neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91.pantam, Administratīvā procesa likuma 6.pantam,

Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 2.pantam un citām augstāka juridiska spēka tiesību normām.

[5] Dienests paskaidrojumā pieteicējas pieteikumu neatzīst, atsaucoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

Dienests papildus paskaidrojis, ka mazāku mežu īpašnieku atbalstīšana palielina ne tikai potenciālo atbalsta pretendentu

loku, bet veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un sociālo vienlīdzību, kas ir viens no Lauku attīstības programmas

mērķiem.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 13.marta spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedums

pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[6.1] Lietā ir strīds par noteikumu Nr.455 6.pielikuma 4.punktā ietvertā projektu atlases kritērija piemērošanu.

Atbilstoši minētajam kritērijam projekta iesniegumu vērtēšanā tiek ņemta vērā atbalsta pretendenta īpašumā esošā meža

platība. Augstākais punktu skaits (25 punkti) tiek piešķirti pretendentiem, kuru īpašumā ir meža platība līdz 50 ha

(ieskaitot), savukārt punkti šajā kritērijā netiek piešķirti (0 punkti), ja pretendenta īpašumā ir vairāk nekā 200 ha meža

platības. Pieteicēja šajā kritērijā ir saņēmusi vidējo vērtējumu (10 punkti) kā pretendents, kura īpašumā ir meža platība no

50,1 līdz 200 ha (ieskaitot).

Pieteicējas ieskatā, projektu vērtēšana tādā veidā, ka lielāks punktu skaits tiek piešķirts pretendentiem, kuru īpašumā ir

mazākas meža platības, ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principu, tādējādi tās projekta iesniegums noraidīts nepamatoti.

[6.2] Ievērojot Administratīvā procesa likuma 104.panta pirmajā un trešajā daļā noteikto un ņemot vērā pieteikumā

ietverto argumentāciju, lietā ir pārbaudāma noteikumu Nr.455 6.pielikuma 4.punktā ietvertā projektu atlases kritērija

atbilstība tiesiskās vienlīdzības principam.

[6.3] Atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 4.panta otrās daļas 1.punktam viens no lauksaimniecības

un lauku attīstības politikas īstenošanas veidiem ir valsts un Eiropas Savienības atbalsts, kas saskaņā ar šā likuma 5.panta

pirmo daļu tiek piešķirts, lai sekmētu lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstību, kā arī paaugstinātu lauku

teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeni un radītu Latvijas un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības produktu

ražotājiem līdzvērtīgus konkurences priekšnoteikumus.

Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturtajā daļā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt

kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai. Tādējādi likumdevējs ir pilnvarojis

Ministru kabinetu noregulēt procesu, kādā tiek piešķirts valsts atbalsts, tostarp nosakot projektu iesniegumu vērtēšanas

procesu un tajā vērā ņemamos kritērijus. Kā pamatoti norāda pieteicēja, šiem kritērijiem ir jāatbilst gan augstāka juridiska

spēka tiesību normām, gan vispārējiem tiesību principiem.

[6.4] Tiesiskās vienlīdzības princips kā konstitucionāla ranga pamattiesību norma ir noteikta Satversmes 91.panta

pirmajā teikumā, atbilstoši kuram visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

Atsaucoties uz Satversmes tiesas 2002.gada 23.decembra sprieduma lietā Nr.2002-15-01 secinājumu daļas 3.punktu,

2014.gada 13.jūnija sprieduma lietā Nr.2014-02-01 10.punktu, 2015.gada 23.novembra sprieduma lietā Nr.2015- 10-01

15.punktu un 2018.gada 12.decembra sprieduma lietā Nr.2018-06-0103 12.punktu, tiesa konstatējusi, ka, lai izvērtētu, vai

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, jānoskaidro:

1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

2) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām;

3) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir ievērots samērīguma

princips.

[6.5] Atbilstoši Satversmes tiesas 2014.gada 13.jūnija sprieduma lietā Nr.2014-02-01 11.punktam, nosakot, vai un

kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos Satversmes

91.panta pirmā teikuma aspektā, noteicošais ir tas, vai vairākas personu grupas vieno kopīga, uz tām visām attiecināma

svarīga pazīme.

Kā izriet no noteikumu Nr.455 4.2.apakšpunkta, uz atbalstu var pretendēt meža īpašnieki (tiesiskie valdītāji). Līdz ar to

vienādos un salīdzināmos apstākļos attiecībā uz projekta iesniegumu vērtēšanu atrodas visi meža īpašnieki, kas ir iesnieguši

projekta iesniegumu un attiecīgi pretendē uz atbalstu.

[6.6] Pieteicējas ieskatā, noteikumu Nr.455 6.pielikuma 4.punktā ietvertais projektu atlases kritērijs paredz atšķirīgu

attieksmi, piešķirot vērtējumu atkarībā no īpašumā esošās meža platības.

Kā jau konstatēts iepriekš, noteikumu Nr.455 6.pielikuma 4.punktā ir ietverta piešķiramo punktu gradācija atkarībā no

īpašumā esošās meža platības, visaugstāko punktu skaitu piešķirot pretendentiem, kuru īpašumā ir mazas meža platības.

Tādējādi tiesa piekritusi pieteicējai, ka piemērojamā tiesību norma paredz atšķirīgu attieksmi pret tiem meža īpašniekiem,

kuru īpašumā ir lielākas meža platības.

[6.7] Atbilstoši Satversmes tiesas 2012.gada 1.novembra sprieduma lietā Nr.2012-06-01 12.punktam pieņemt tādu

tiesisko regulējumu, kas rada atšķirīgu attieksmi pret savstarpēji salīdzināmām personu grupām, likumdevējs var vienīgi tad,

ja šādu rīcību attaisno sasniedzamais leģitīmais mērķis. Nosakot tiesību ierobežojumus, pienākums uzrādīt un pamatot

šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu.

Zemkopības ministrija, kas ir attiecīgo noteikumu projekta izstrādātāja, tiesai sniegtajā viedoklī norādījusi, ka, paredzot

noteikumos Nr.455 iespēju atbalstu saņemt arī mazu platību meža īpašniekiem un turklāt vēl attiecīgajā kritērijā iegūt lielāko

punktu skaitu, tiek stimulēta mazu meža platību pieteikšana, to sakārtošana un arī apdzīvotība lauku rajonos. Šādā veidā

tiek ievērots sociāli atbildīgas valsts princips, jo tiek radīta priekšrocība mazo meža platību īpašniekiem saņemt atbalstu

meža sakopšanai, kas sasaucas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas Nr.1305/2013 par

atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu

Nr.1698/2005 (turpmāk – regula Nr.1305/2013) mērķi.

Regulas Nr.1305/2013 preambulas 20.apsvērumā norādīts, ka mežsaimniecība ir neatņemama lauku attīstības daļa, un

atbalstam par ilgtspējīgu un klimatam labvēlīgu zemes izmantošanu būtu jāattiecas arī uz meža platību paplašināšanu un

ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Atbalstam nebūtu jākropļo konkurence, un tam nevajadzētu ietekmēt tirgu. Tāpēc būtu

jāparedz ierobežojumi attiecībā uz saņēmēju lielumu un juridisko statusu. Vienlaikus 29.apsvērums vērsts uz daudz plašāka

veida sadarbības ar plašāku saņēmēju loku - no mazākiem līdz lielākiem ekonomikas dalībniekiem, atbalstīšanu, ar ko ir

iespējams veicināt lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu, palīdzot ekonomikas dalībniekiem lauku apvidos pārvarēt

sadrumstalotības radītās ekonomiskās grūtības un trūkumus vides un citās jomās. Ievērojot minēto mērķi, regulas 25.pants

paredz atbalstu pasākuma īstenošanai piešķirt fiziskām personām, privāto un publisko mežu tiesiskajiem valdītājiem un

citiem privāttiesību subjektiem un publisko tiesību subjektiem un to apvienībām, nenosakot konkrētus ierobežojumus

attiecībā uz atbalsta saņēmēju lielumu un juridisko statusu. Arī Latvija noteikumos Nr.455 šādus ierobežojumus nav

noteikusi, tādējādi uz atbalstu var pretendēt ikviena persona, un pieteicējas minētā Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija

regula Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un

108.pantu (aizstāj iepriekš spēkā esošo regulu Nr.800/2008), nav attiecināma, jo atbalsts nav paredzēts kādai noteiktai

kategorijai.

Vienlaikus minētais neizslēdz, ka valsts, nosakot projektu vērtēšanas kritērijus, var ņemt vērā Regulas Nr.1305/2013

mērķus. Konkrētajā gadījumā valsts mērķi novērst konkurences kropļošanu ir īstenojusi tādā veidā, ka mazo mežu

īpašniekiem ir paredzējusi augstāku vērtējumu vienā no projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, kā arī atbilstoši

noteikumu Nr.455 43.punktam paredzējusi priekšrocību, ja vērtēšanā iegūto punktu summa ir vienāda. Ir vispārzināms, ka

personām ar mazāku kapitālu (konkrētajā gadījumā – mežu) ir ierobežotas iespējas attiecīgās saimnieciskās darbības

ietvaros iegūt lielus apgrozāmos līdzekļus, ko varētu attiecīgi ieguldīt tālākajā attīstībā (konkrētajā gadījumā – ilgtspējīgā

meža apsaimniekošanā). Par pareizu ir uzskatāms pieteicējas apgalvojums, ka mežs var nebūt personas vienīgais kapitāls,

tomēr jāņem vērā, ka atbalsts tiek sniegts tieši mežsaimniecības nozarē, tādējādi vērtējamais kritērijs attiecas uz šīs

saimnieciskās jomas parasto darbības ciklu, atbilstoši kuram daļa no resursa izmantošanas ietvaros iegūtās peļņas tiek

izmantota resursu atjaunošanā un paplašināšanā. Līdz ar to zināmu priekšrocību piešķiršanai mazo meža platību

īpašniekiem ir leģitīms mērķis.

Tiesas ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūst sabiedrība kopumā, atbalstot mazo meža platību īpašniekus, ir

lielāks nekā lielo meža platību īpašniekiem nodarītie zaudējumi, jo to rīcībā ir lielāki meža apsaimniekošanas ietvaros iegūtie

resursi, lai daļu no iegūtajiem līdzekļiem ieguldītu ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Turklāt pieteicējas apstrīdētais kritērijs

ir tikai viens no kritērijiem, kas tiek ņemts vērā projekta iesniegumu vērtēšanā, tādējādi, kā pamatoti norādījusi Zemkopības

ministrija, lielo meža platību īpašnieki var izmantot pārējos kritērijus, lai iegūtu konkurētspējīgu punktu skaitu.

[6.8] Apkopojot minēto, tiesa nav konstatējusi, ka noteikumu Nr.455 6.pielikuma 4.punkts būtu pretrunā ar tiesiskās

vienlīdzības principu. Līdz ar to attiecīgā norma pieteicējas projekta iesnieguma vērtēšanā piemērota pareizi, un tiesai nav

pamata pārsūdzēto lēmumu atcelt.

Pieteicējas apstrīdētais kritērijs ir skaidrs un nepārprotams, tādējādi pieteicējai, pretendējot uz atbalsta saņemšanu, bija

jārēķinās, ka šajā kritērijā pieteicēja saņems zemāku punktu skaitu, un jāizvērtē savas iespējas citos kritērijos iegūt augstāku

punktu skaitu.

Uz citām kļūdām pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā pieteicēja nav norādījusi, kā arī tiesa ex officio tādas nav konstatējusi,

tādējādi pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu noraidāms kā nepamatots.

[7] Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību par minēto spriedumu. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie

argumenti.

[7.1] Nosakot tādu vērtēšanas sistēmu, kur lielāku mežu īpašniekiem tiek piešķirts mazāks punktu skaits, ir pārkāpti

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus

par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku

attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu,

Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK)

Nr.1083/2006 (turpmāk – regula Nr.1303/2013) 125.panta 3.punkta „i” un „ii” punkti.

[7.2] Noteikumi Nr.455 paredz, ka atbalsta saņēmēji ir visi mežu īpašnieki, nevis tikai tie, kas veic saimniecisko

darbību mežos, tas ir, izcērt tos. Turklāt atbalsta piešķiršanas mērķis ir tieši mežu saglabāšana, kas nav savienojams ar

saimnieciskās darbības veikšanu mežos. Pretendenti, kuri saimniecisko darbību mežā neveic, negūst līdzekļus atbalsta

pasākumu veikšanai pašu spēkiem. Pieteicējas pamatdarbības veids ir juridisko pakalpojumu sniegšana, nevis mežizstrāde.

[7.3] Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām

ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Dokuments attiecas uz EEZ)

(turpmāk – regula Nr.800/2008) 1.pielikumā atbalsta saņēmēji iedalīti mikrouzņēmumos, mazos uzņēmumos un vidējos

uzņēmumos, ņemot vērā darbinieku skaitu un apgrozījumu vai bilanci, nevis uzņēmuma īpašumā esošo mežu platību.

Līdz ar to nav saprotams, kāpēc sabiedrības, kurām, iespējams, bija lielāks apgrozījums, bilance un darbinieku skaits

nekā pieteicējai, bija nostādāmas labākā situācijā, nekā pieteicēja.

[7.4] Zemkopības ministrijas viedoklis nav vērtējams kā objektīvs.

[8] Dienests iesniedza paskaidrojumu par apelācijas sūdzību. Paskaidrojumā norādīts, ka atbalsts apakšpasākuma

„Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai” ietvaros pēc sava rakstura nav saistāms ar

viennozīmīgu peļņas gūšanu, tas ir vairāk saistošs tādiem mazo mežu īpašniekiem, kuri ne tikai ar īpašumā esošo mežu

palīdzību, bet kopumā nespēj nodrošināt stabilu finanšu plūsmu, lai veiktu apakšpasākumam analoģiskus mežu

sakārtošanas darbus. Darbinieku skaitam, apgrozījumam vai bilancei, kā arī komercsabiedrības veidam nav nozīmes

izskatāmajā lietā, jo projekta iesniegums tika vērtēts pēc noteikumu Nr.455 6.pielikumā iekļautajiem atlases kritērijiem, nevis

pēc pieteicēja norādītās regulas, kas nav spēkā kopš 2014.gada 30.jūlija.

Regulas Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar

ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 preambulas 20.apsvērumā ir noteikts dalībvalstu rīcības brīvības pieļāvums

attiecībā uz atbalsta saņēmēju ierobežošanu. Noteikumos Nr.455 šis ierobežojums ietverts, nosakot kritēriju, kurā

piešķiramais punktu skaits ir atkarīgs no atbalsta pretendenta īpašumā esošo mežu platības.

Zemkopības ministrija ar pietiekamu autoritāti var sniegt viedokli par lauksaimniecības, mežsaimniecības un

zivsaimniecības nozares regulēšanai izdotajiem normatīvajiem aktiem, tostarp noteikumiem Nr.455, kurus tā pati arī ir

izstrādājusi.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietas dalībnieku argumentus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka

pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

Administratīvā apgabaltiesa arī atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus, piemērojusi lietas apstākļiem atbilstošās tiesību normas un pareizi tās interpretējusi, spriedumā ietvertā motivācija

ir pareiza un pilnībā pietiekama, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta

ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma 6.punktu) un izvērstāku motivāciju

nesniedz.

[11] Pieteicēja norādījusi, ka projekta iesniegumu vērtēšanas sistēma tāda, kāda ir piemērojama šajā lietā, pārkāpj

regulas Nr.1303/2013 125.panta 3.punkta „i” un „ii” punktus, jo pieļauj atšķirīgu attieksmi pret lielākiem un mazākiem mežu

īpašniekiem.

Šīs regulas 125.panta 3.punkta „a” apakšpunktā noteikts, ka attiecībā uz darbību atlasi vadošā iestāde izstrādā un pēc

apstiprināšanas piemēro atbilstošas atlases procedūras un kritērijus: kuri nodrošina, ka ar darbībām tiek sniegts ieguldījums

konkrēto mērķu un attiecīgo prioritāšu rezultātu sasniegšanā („i” punkts), kuri ir nediskriminējoši un pārredzami („ii”

punkts).

Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pieteicēja, atsaucoties uz minēto tiesību normu, nav ņēmusi vērā citas šajā

regulā ietvertās tiesību normas.

Proti, regulas Nr.1303/2013 1.panta pirmajā daļā noteikts, ka šajā regulā ir izklāstīti kopīgi noteikumi, kas piemērojami

Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam, Eiropas

Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), kuri darbojas

saskaņā ar vienotu satvaru („Eiropas Strukturālie un investīciju fondi” – „ESI fondi”). Tajā arī paredzēti noteikumi, kas

vajadzīgi, lai nodrošinātu ESI fondu efektivitāti, to savstarpējo koordināciju un koordināciju ar citiem Savienības

instrumentiem. Kopīgie noteikumi, kas piemērojami ESI fondiem, ir izklāstīti šīs regulas otrajā daļā.

Šā panta otrajā daļā noteikts, ka regulas trešajā daļā ir izklāstīti vispārīgi noteikumi, kas reglamentē ERAF, ESF un

Kohēzijas fonda darbību attiecībā uz struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzdevumiem, prioritārajiem mērķiem un

organizāciju, kritērijiem, kas dalībvalstīm un reģioniem ir jāizpilda, lai tie kļūtu tiesīgi uz atbalstu no fondiem, pieejamajiem

finanšu līdzekļiem un to piešķiršanas kritērijiem.

Šā panta trešajā daļā ir noteikts, ka regulas ceturtajā daļā ir izklāstīti fondiem un EJZF piemērojamie vispārīgie

noteikumi par pārvaldību un kontroli, finanšu pārvaldību, pārskatiem un finanšu korekcijām. Bet šā panta ceturtajā daļā

noteikts, ka šajā regulā izklāstītos noteikumus piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES)

Nr.1306/2013 (1) noteikumus un īpašos noteikumus, kas paredzēti turpmāk uzskaitītajās regulās („konkrētu fondu regulas”)

saskaņā ar šā panta piekto daļu: [..] 5) Regula (ES) Nr.1305/2013 („ELFLA regula”).

Tātad no iepriekš minētā ir secināms, ka, kaut arī regula Nr.1303/2013 paredz dažādus vispārējus jautājumus un

kopīgus noteikumus attiecībā uz struktūrfondiem un citiem atbalsta fondiem, šī regula tomēr neparedz speciālus

noteikumus „konkrētiem fondiem” un atbalstam, tostarp tādam, uz kādu pretendē pieteicēja saskaņā ar regulu Nr.1305/2013.

[12] Pieteicējai jāņem vērā, ka, iesniedzot projekta iesniegumu šajā lietā konkrētā pasākuma ietvaros, tai ir jāpiedalās

Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanā, jo tāds ir regulas Nr.1305/2013 mērķis. Piemēram, šīs

regulas 4.pantā noteikts, ka kopējās lauksaimniecības politikas vispārējā satvarā atbalsts lauku attīstībai, tostarp

pasākumiem pārtikas un nepārtikas nozarē un mežsaimniecībā, palīdz sasniegt šādus mērķus:

a) veicināt lauksaimniecības konkurētspēju;

b) nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā;

c) panākt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību.

Tādēļ atbalsta saskaņā ar regulu Nr.1305/2013 saņemšana neizslēdz saimnieciskās darbības veikšanu mežā, kas ir viens

no apstākļiem, kas var nodrošināt regulas mērķu sasniegšanu. Regulas Nr.1305/2013 preambulas 20.apsvērumā ir norādīts,

ka mežsaimniecība ir neatņemama lauku attīstības daļa un atbalstam par ilgtspējīgu un klimatam labvēlīgu zemes

izmantošanu būtu jāattiecas arī uz meža platību paplašināšanu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. (..) Lai nodrošinātu

vienkāršošanu un ļautu saņēmējiem izstrādāt un īstenot integrētus projektus ar lielāku pievienoto vērtību, visu veidu atbalsts

ieguldījumiem mežsaimniecībā un meža apsaimniekošanai būtu jāiekļauj vienā pasākumā. Minētajam pasākumam būtu

jāaptver meža resursu paplašināšana un uzlabošana, apmežojot zemi un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas, kas

ekstensīvu lauksaimniecību apvieno ar mežsaimniecības sistēmām. Tam būtu jāietver arī ugunsgrēkos vai citās dabas

katastrofās vai katastrofālos notikumos cietušo mežu atjaunošana un piemēroti profilaktiskie pasākumi; ieguldījumi

mežsaimniecības tehnoloģijās un pārstrādē; meža produktu mobilizēšanā un tirdzniecībā, kuru mērķis ir uzlabot meža

tiesisko valdītāju darbības ekonomiskos un vides rādītājus.

Šajā gadījumā, apgabaltiesas ieskatā, pieteicēja šo saimniecisko darbību uztver nepamatoti šauri, tikai kā meža

izciršanu un kokmateriālu realizēšanu. Tomēr saimnieciskā darbība šajā nozīmē jāsaprot kā meža apsaimniekošana

mežsaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas nolūkā. Šāda apsaimniekošana citastarp var ietvert arī koku

izciršanu, bet ne tikai (piemēram, apmežošana, retināšana). Apgabaltiesas ieskatā, tikai veicot pienācīgu saimniecisko

darbību, kas var ietvert arī meža produktu mobilizēšanu un tirdzniecību, uzlabojot meža tiesisko valdītāju ekonomiskos

rādītājus, kā arī meža atjaunošanu, var sasniegt iepriekš minētos regulas Nr.1305/2013 mērķus.

No pieteicējas projekta iesnieguma B.1.punkta izriet, ka projekta mērķis ir retināšanas darbu izpilde (jaunaudžu

retināšana) 13,92 ha platībā. Apgabaltiesa no dzīvē gūtiem novērojumiem secina, ka arī šādu darbību rezultātā meža

īpašniekam ir iespējams gūt ieņēmumus no meža produktiem, piemēram, pārstrādājot tos šķeldā, kas ietekmē komersanta

finanšu rādītājus. Tas arī nozīmē, ka pieteicēja var veikt mežsaimniecisku darbību regulas mērķu īstenošanai, tostarp

ieņēmumus ieguldot tieši mežsaimnieciskās darbības nodrošināšanai. Kā jau iepriekš apgabaltiesa norādīja, pieteicēja

mežsaimniecisko darbību ir uztvērusi nepamatoti šauri, attiecinot to tikai uz mežu izciršanu un peļņas gūšanu no tās.

[13] Kā to pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa, regulas Nr.1305/2013 preambulas 20.apsvērumā ir norādīts

paredzēt ierobežojumus atbalsta saņēmēju lielumam un juridiskajam statusam, kā arī, ka atbalstam nebūtu jākropļo

konkurence un tam nevajadzētu ietekmēt tirgu. Savukārt atbilstoši šīs regulas preambulas 29.apsvērumam ir paredzēts

iesaistīt plašu atbalsta saņēmēju loku nolūkā veicināt lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu, palīdzot ekonomikas

dalībniekiem lauku apvidos pārvarēt sadrumstalotības radītās ekonomiskās grūtības un trūkumus vides un citās jomās.

Minētos mērķus, kā to jau norādījusi pirmās instances tiesa, Latvija ir izvēlējusies sasniegt, paredzot mazāku punktu

skaitu tiem projektiem, kuru iesniedzējiem īpašumā ir lielākas mežu platības (noteikumu Nr.455 6.pielikuma 4.punkts), kā arī

vienādu punktu gadījumā piešķirt priekšrocību tieši mazāku mežu īpašnieku iesniegtiem projektiem (noteikumu Nr.455

43.punkts).

Proti, Zemkopības ministrijas 2018.gada 20.novembra vēstulē Nr.7.1-1e/2536/2018 pausts izvērsts pamatojums

minētajai atšķirīgajai attieksmei. Vēstulē norādīts, ka kritērijs attiecībā uz meža platības lielumu tika iestrādāts, jo pēc

ekspertu vērtējuma secināms, ka 200 ha mežs ir minimālā platība, kas var nodrošināt salīdzinoši stabilu finanšu plūsmu un

rada iespēju daļu no saimnieciskās darbības ietvaros iegūtajiem ienākumiem ieguldīt jaunaudžu retināšanā vai citos

pasākumos, kas uzlabo mežaudžu ražību nākotnē. Savukārt mazo mežu īpašnieki nevar nodrošināt stabilu finanšu plūsmu

un arī no meža saimnieciskās darbības nevar gūt tādu peļņu, lai varētu veikt ieguldījumus jaunaudžu retināšanā vai citos

pasākumos, kas uzlabo mežaudžu ražību nākotnē. Ņemot vērā, ka mežsaimnieciskā darbība ir jāsaprot plašāk, proti, ka

mežs ir resurss, kuru pienācīgi apsaimniekojot, tas nes augļus, ko var ieguldīt tā tālākā apsaimniekošanā (jaunaudžu

stādīšanā, kopšanā), tādējādi nodrošinot gan meža atjaunošanu un kvalitātes uzlabošanu, Zemkopības ministrijas vēstulē

norādītais apstāklis par meža platību, kas nodrošina pietiekamu finanšu plūsmu, lai mežu apsaimniekotu un veiktu

ieguldījumus tā attīstībā, ir pamatots un attaisnojošs apstāklis tam, ka priekšrocības tiek piešķirtas tieši mazo mežu platību

īpašniekiem un apsaimniekotājiem.

[14] Pieteicēja nepamatoti norādījusi, ka pirmās instances tiesas spriedumā nav rodami argumenti par regulas

Nr.800/2008 piemērošanu. Pirmās instances tiesa spriedumā norādījusi, ka regula Nr.651/2014, kas aizstāj pieteicējas

minēto regulu Nr.800/2008, nav piemērojama šajā lietā, jo uz atbalstu saskaņā ar noteikumiem Nr.455 var pretendēt ikviena

persona, nevis tikai mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi. Apgabaltiesa minētajiem tiesas secinājumiem piekrīt, jo

noteikumi Nr.455 tik tiešām neparedz atbalsta sniegšanu kāda veida uzņēmumiem, bet paredz atbalstu saņemt arī fiziskām

personām, kuru īpašumā ir mežs. Tādējādi apelācijas sūdzībā norādītais pieteicējas arguments, ka regula Nr.800/2008

paredz atbalsta pretendenta statusu pēc apgrozījuma un darbinieku skaita, nevis pēc īpašumā esošās meža platības, nav

analizējams šajā lietā.

[15] Nepamatots ir pieteicējas uzskats, ka īpašumā esošo meža platību kritērijs ir izšķirošs pieteicējas projekta

iesnieguma apstiprināšanai.

Apgabaltiesa vērš uzmanību, ka noteikumu Nr.455 6.pielikumā ir norādīti visi kritēriji, par kuriem vērtēšanā piešķirami

punkti. Tātad ikviens no šiem kritērijiem dod pienesumu kopējā punktu skaitā. Pieteicēja ir nepamatoti koncentrējusies tikai

uz īpašumā esošās meža platības kritēriju, neņemot vērā, ka ir vairāki tādi kritēriji, par kuriem pieteicējai vispār nav

piešķirami punkti. Piemēram, kritērijā Nr.2 „Projektā veicamā darbība” un kritērijā Nr.5 „Valdošās sugas nomaiņa” pat pati

pieteicēja nav norādījusi sev nekādus piešķiramos punktus rindošanas kritērija pašnovērtējumā. Dienests paskaidrojumā par

pieteikumu norādījis, ka tad, ja pieteicēja minētajos divos kritērijos būtu saņēmusi kaut minimālo punktu skaitu, tās projekts

kopumā iegūtu tādu vērtējumu, kas kvalificētos projekta apstiprināšanai. Tādējādi apgabaltiesa piekrīt dienesta viedoklim, ka

4.kritērijs „Īpašumā esošā meža platība” nav izšķirošs projekta iesnieguma apstiprināšanai.

[16] Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA „Audita pakalpojumu centrs” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu

apstiprināts SIA „Audita pakalpojumu centrs” projekta iesniegums Nr.18-04-A00805-000297 „Meža īpašumu /Nosaukums

A/, /Nosaukums B/, un /Nosaukums C/ sakopšana un uzlabošana”.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente I.Meldere

Tiesneses S.Kanenberga

A.Šteinberga