Court allows bankruptcy administrator to declare asset sales void due to lack of mortgagee consent.
Legislator summary
AI generatedThe court allowed the bankruptcy administrator to declare three asset sales void, ruling they violated the Commercial Mortgage Law by lacking the mortgagee's consent. The administrator argued the sales were illegal because the mortgagee, AS 'Reverta', did not approve the transfer of mortgaged machinery. Consequently, the court ordered the return of the assets or compensation for their value from the buyer.
Legislator headnote
AI generatedCommercial Mortgage Law s. 34; Civil Law s. 1403, 1410, 1415, 1770, 1773, 2376, 2389, 2390; Bankruptcy Law s. 72, 96: Sales of mortgaged property without the mortgagee's consent are voidable, allowing the administrator to seek restitution or damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0027-19
ECLI:LV:LAAT:2019:0214.C30570517.8.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2019.gada 14.februārī
Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Valentīna Sokolova
tiesnese Silvija Vasiļevska
tiesnese Inguna Tabore
ar tiesas sēžu sekretāri Kristīni Karpoviču,
par videokonferences norisi atbildīgā persona /pers. A/,
piedaloties prasītājas maksātnespējīgās akciju sabiedrības “N&KO” pārstāvim administratoram Jānim Kulbergam un atbildētājas sabiedrības ar
ierobežotu atbildību “PRO Fashion” pārstāvim /pers. D/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā ar Rīgas apgabaltiesu civillietu maksātnespējīgās akciju sabiedrības “N&KO” prasībā pret
sabiedrību ar ierobežotu atbildību “PRO Fashion” par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem sakarā ar maksātnespējīgās akciju sabiedrības “N&KO”
apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2018.gada 5.jūnija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1]Maksātnespējīgās akciju sabiedrības (turpmāk MAS) “N&KO” maksātnespējas procesa administrators Jānis Kulbergs cēla tiesā prasību, kurā,
pamatojoties uz Komercķīlas likuma 33. un 34.pantu, Civillikuma 1403., 1410., 1415., 1770., 1773., 2376., 2389. un 2390.pantu, Maksātnespējas
likuma 72., 96.pantu, Komerclikuma 34. un 266.pantu, lūdza atzīt par spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža starp prasītāju un atbildētāju SIA “PRO
Fashion” 2009.gada 15.decembrī, 2010.gada 26.martā un 2010.gada 30.novembrī noslēgtos darījumus par prasītājas pamatlīdzekļu 59 883,88 EUR
vērtībā pārdošanu atbildētājai un atdot šos pamatlīdzekļus, bet mantas iztrūkuma gadījumā piedzīt no atbildētājas prasītājas labā mantas vērtību naudas
izteiksmē.
Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.
[1.1]Ar minētājiem darījumiem, kas noformēti ar 2009.gada 15.decembra pavadzīmi Nr. AFG 821883, 2010.gada 26.marta pavadzīmi Nr. ASN
120, 2010.gada 30.novembra pavadzīmi Nr. ASN 517, tika pārdota manta, uz kuru komercķīlu reģistrā AS “Reverta” (iepriekšējais nosaukums AS
“Parex banka”) 2007.gada 15.jūnijā reģistrēta komercķīla uz 2007.gada 25.maijā Komercķīlas līguma Nr.2.2.1.-06/323-KL-2 pamata. Komercķīlas
ņēmēja AS “Reverta” savu piekrišanu mantas atsavināšanai nav devusi.
[1.2]Pavadzīmes, ar kurām noformēti pirkuma darījumi, prasītājas un atbildētājas vārdā parakstījušas sasvstarpēji saistītas personas, kurām bija
labi zināmi abu darījumu partneru komercdarbības apstākļi, jo konkrētajā brīdī tās bija gan attiecīgā subjekta atbildīgās amatpersonas ar pārstāvības
tiesībām, gan vienlaikus tām konstatējama ekonomiska (labuma guvēja) un tiesiska saikne ar otru darījuma partneri.
[1.3]Administrators uzskata, ka pirkuma darījumi ir prettiesiski darījumi, jo saskaņā ar Komercķīlas likuma 34.pantu ir aizliegts bez komercķīlas
ņēmēja piekrišanas atsavināt ieķīlāto mantu, savukārt atbildētāja ne tikai nav izpildījusi savu Komercķīlas likumā 33.pantā noteikto pienākumu
pārliecināties par iekārtu ķīlājuma neesamību, bet, zinot par nodibināto komercķīlu, ir noslēgusi pirkuma darījumus, tāpēc atbilstoši Civillikuma 1403. un
1415.pantām minētie darījumi nav spēkā no to noslēgšanas brīža.
[1.4]Tāpat administrators norāda, ka viņam ir tiesības apstrīdēt minētos darījumus uz Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punkta
pamata, jo darījumi noslēgti triju gadu laikā pirms sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, darījumi noslēgti ar ieinteresētajām
personām attiecībā pret parādnieku. Administrators uzskata, ka atsavināšanas darījumu rezultātā prasītājai Civillikuma 1770.panta izpratnē ir nodarīti
zaudējumi vismaz pavadzīmēs norādīto summu apmērā, kas kopā ir 59 883,88 EUR.
[2]Ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 5.jūnija spriedumu MAS “N&KO” prasība noraidīta.
Spriedums pamatots ar šādiem apsvērumiem.
[2.1]Tiesa atzina, ka prasītāja nav apstrīdējusi gan pirkuma maksas saņemšanas faktu, gan noteikto pamatlīdzekļu vērtību (ka tā būtu nesamērīgi
samazināta), nav pierādījusi zaudējuma esamību. Līdz ar to tiesa atzina, ka nav konstatējami darījuma rezultātā nodarītie zaudējumi, kas ir pamats
prasības noraidīšanai.
[2.2]Tiesa atzina, tā kā puses atbilstoši Civillikuma 2004.pantam ir noslēgušas preču pirkuma līgumus, vienojoties par pirkuma priekšmetu un
maksu, kurus ir abpusēji izpildījušas, proti, abas darījumā iesaistītās puses guvušas labumu no šī darījuma, tad nav pamata tos uzskatīt par prettiesiskiem.
[2.3]Turklāt tiesa, pamatojoties uz Komerclikuma 406.pantu, atzina, ka prasītājas prasījuma tiesībām par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem ir
iestājies trīs gadu noilgums.
[2.4]Pirmās instances tiesa nevērtēja prasītāja argumentu, ka, iespējams, darījums noslēgts pārkāpjot Komercķīlas likuma nosacījumus, jo tiesas
ieskatā konkrētajā gadījumā prasība jāvērtē Maksātnespējas likuma kontekstā, kurā norādīti darījuma atzīšanas par spēkā neesošu priekšnosacījumi.
[3]Prasītāja MAS “N&KO” iesniedza apelācijas sūdzību par šo Rēzeknes tiesas 2018.gada 5.jūnija spriedumu.
[3.1]Apelātore uzsver, ka prasības primārais pamatojums ir darījumi neatbilstība Komercķīlas likuma 33.panta pirmajai daļai un 34.panta pirmajai
daļai, līdz ar šo darījumu prettiesiskums un spēkā neesamība atbilstoši Civillikuma 1403. un 1415.pantam. Arī lietas izskatīšanas laikā administrators
vairākkārt norādīja, ka prasība tiek uzturēta uz šī, nevis Maksātnespējas likuma 96.panta pamata.
Līdz ar to pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 192.pantu, jo prasību vērtējusi nevis pēc prasībā norādītā pamata un faktiskajiem
apstākļiem, bet Maksātnespējas likuma 96.panta kontekstā.
Uzskata, ka maksātnespējas procesā administratoriem tiek dota papildus iespēja pārbaudīt darījumus un, konstatējot likumā paredzētos
kvalificējošos apstākļus, celt prasības par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem uz Civillikuma normu pamata.
[3.2]Apelātore norāda, ka pirmās instances tiesa kļūdaini secinājusi, ka prasītāja nav apstrīdējusi norēķinu un pirkuma maksas samaksas faktu, ka
abas puses guvušas labumu no šī darījuma. Tieši pretēji, prasītāja lietas izskatīšanas laikā uzsvēra, ka nav iespējams konstatēt atbildētājas norēķinus
naudā pavadzīmēs norādītajā apmērā un termiņos. Arī atbildētāja nevarēja paskaidrot, kādā veidā veikti norēķini. Atbildētāja neiesniedza pierādījumus
par norēķiniem.
[3.3]Apelātore uzskata, ka uz strīdus darījumiem nav attiecināms Komerclikuma 406.pantā noteiktais trīs gadu noilgums, jo atbilstoši
Komerclikuma 388.pantam komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību, taču no prasībā norādītajiem faktiskajiem
apstākļiem izriet, ka darījumi ir prettiesiski un uz tiem nevar attiecināt Komerclikuma 406.pantu. Uzskata, ka šajā gadījumā ir piemērojams vispārējais
Civillikuma 1895.pantā paredzētais desmit gadu noilgums, kas nav notecējis.
[3.4]Pamatojoties uz Komercķīlas likuma 33. un 34.pantu, Civillikuma 1403., 1410., 1415. un 1895.pantu, Maksātnespējas likuma 64.panta
pirmās daļas 1.punktu, 65.panta 6.punktu, apelācijas sūdzībā lūgts atzīt par spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža noslēgtos pirkuma darījumus un
noteikt atbildētājai pienākumu nodot 2009.gada 15.decembra pavadzīmē Nr. AFG 821883; 2010.gada 26.marta pavadzīmē Nr. ASN 120; 2010.gada
30.novembra pavadzīmē Nr. ASN 517 minētās mantas prasītājai, bet mantas iztrūkuma gadījumā piedzīt no atbildētājas prasītājas labā minētajās
pavadzīmēs noteikto mantas vērtību naudas izteiksmē.
[4]Paskaidrojumos par apelācijas sūdzību (2.sēj. 5.lp.) atbildētāja norādīja, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma, ka prasība pamatota tieši ar
Maksātnespējas likuma 96.pantu un, tā kā zaudējuma esamība nav konstatēta, nav pamata šīs normas piemērošanai un prasības apmierināšanai.
Apgalvo, ka atbildētāja samaksāja par nopirktām precēm. Norāda, ka par šo faktu starp pusēm nekad nebija strīda, ko apliecina prasītājas mantas
pārdošanas plāns, bilances, gada pārskati, no kuriem redzams, ka prasītājai nav prasījuma tiesību pret atbildētāju. Uzskata, ka minētājam faktam nav
nozīmes lietā, jo prasība celta par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu, nevis debitora parāda piedziņu.
Papildus paskaidrojumos par apelācijas sūdzību (2.sēj. 29.-30.lp.) atbildētāja norādīja, ka nodrošinātais kreditors AS “Parex banka” deva
piekrišanu ieķīlātās mantas atsavināšanai. AS “Parex banka” deva piekrišanu prasītājas ārpus tiesiskā procesa īstenošanai un plānam, kas tika
apstiprināts ar tiesas spriedumu 2011.gada 2.maijā. Līdz ar to AS “Parex banka” deva savu piekrišanu prasītājas ieķīlātās mantas atsavināšanai.
Prasītājas gada pārskatos un bilances par 2011.gadu pārdotā manta netika atspoguļota. Prasītājas maksātnespējas procesa mantas pārdošanas plānā
atsavinātā manta nav norādīta kā ieķīlātā manta. Līdz ar to AS “Reverta” (AS “Parex banka”) bija zināms par ieķīlātas mantas atsavināšanu. AS
“Reverta” neiebilda pret ieķīlātas mantas sastāvu, neizvirzīja pretenzijas, kas apliecina faktu, ka AS “Reverta” piekrita mantas atsavināšanai.
[5]Tiesas sēdē prasītājas administrators uzturēja prasību uz Komercķīlas likuma 33. un 34.panta, Civillikuma 1403., 1410., 1415.panta pamata un
lūdza to apmierināt.
[5.1]Atbildētājas pārstāvis prasību neatzina un lūdza to noraidīt.
Motīvu daļa
[6]Ar Lursoft Komercķīlas izziņu (1.sēj. 24.lp.) ir pierādīts, ka Komercķīlu reģistrā ar komercķīlas aktu Nr.100109295 2007.gada 15.jūnijā
akciju sabiedrībai Parex banka reģistrēta komercķīla, kuras priekšmets ir visa prasītājas AS “N&KO” manta kā lietu kopība.
Ar Lursoft Komercķīlas izziņām (1.sēj. 146.lp. un 2.sēj. 58.lp.) ir pierādīts, ka sakarā ar 2017.gada 28.septembrī reģistrēto cesiju Komercķīlu
reģistrā par komercķīlas ņēmēju reģistrēta SIA “Gelvora”. Atbilstoši Lursoft Uzņēmumu datu bāzes 2017.gada 1.augusta izziņai (1.sēj. 25.-26.lp.) un
Komercķīlas 2018.gada 27.decembra izziņai (2.sēj. 58.lp.), minētā komercķīla nav dzēsta.
Līdz ar to atbildētājas SIA “PRO Fashion” blakus sūdzībā (1.sēj. 121.lp.) norādītais fakts, ka komercķīla ir dzēsta sešu gadu atpakaļ - 2011.gada
16.septembrī, neatbilst patiesībai. Atbildētājas iesniegtā izdruka no Firmas.lv datu bāzes (1.sēj. 131.lp.) attiecas uz citu komercķīlu, kuras numurs ir
100091500 un reģistrēta 2006.gada 13.septembrī.
[7]Prasītāja AS “N&KO” savus pamatlīdzekļus, uz kuriem 2007.gada 15.jūnijā akciju sabiedrībai “Parex banka” tika reģistrēta komercķīla,
pārdeva atbildētājai SIA “PRO Fashion” pa daļām 2009.gada 15.decembrī, 2010.gada 26.martā un 2010.gada 30.novembrī, kas ir pierādīts ar
2009.gada 15.decembra pavadzīmi Nr. AFG 821883, 2010.gada 26.marta pavadzīmi Nr. ASN 120, 2010.gada 30.novembra pavadzīmi
Nr. ASN 517 (1.sēj. 20.-23.lp.) un ar AS “N&KO” prokūrista 2010.gada 9.marta vēstuli akciju sabiedrībai Parex banka, kurā prokūrists lūdza
bankas atļauju minētās mantas pārdošanai (1.sēj. 14.lp.). Starp pusēm par minētājiem faktiem strīda nav.
[8]Saskaņā ar Komercķīlas likuma 34.panta pirmās daļas noteikumiem komercķīlas devējs drīkst atsavināt ieķīlāto mantu tikai ar komercķīlas
ņēmēja rakstveida atļauju (atļauts atsavinājums).
Lietā nav AS “Reverta” (iepriekšējais nosaukums AS “Parex banka”) rakstveida atļaujas prasītājas ieķīlātās mantas atsavināšanai.
AS “Parex banka” 2010.gada 8.aprīļa vēstuli “Indikatīvs piedāvājums turpmākajai sadarbībai starp AS “NEJA & KO” un AS “Parex banka””
(1.sēj. 18.-19.lp.) nav pamata uzskatīt par atļauju ieķīlātās mantas atsavināšanai, jo šī vēstule šādas ziņas nesatur.
[8.1]Atbildētājas paziņotos faktus par to, ka AS “Reverta” (iepriekšējais nosaukums AS “Parex banka”) zināja, ka prasītājai kopš 2011.gada nav
pamatlīdzekļu un tātad ieķīlātās mantas, necēla par to iebildumus un pretenzijas, piekrita AS “N&KO” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa
pasākumu plānam un maksātnespējīgās AS “N&KO” mantas pārdošanas plānam, nav pamata uzskatīt par Komercķīlas likuma 34.panta pirmajā daļā
noteikto ķīlas ņēmēja rakstveida atļauju ieķīlātās mantas atsavināšanai. Turklāt minētie fakti notika jau pēc mantas atsavināšanas. AS “Reverta”
2017.gada 15.maija vēstulē maksātnespējīgās AS “N&KO” administratoram (1.sēj. 12.-13.lp.) norādīts, ka AS “Reverta” nekad nav devusi savu
piekrišanu prasītājas ieķīlāto iekārtu atsavināšanai.
[8.2]Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa konstatē, ka komercķīlas devēja AS “N&KO” 2009.gada 15.decembrī, 2010.gada 26.martā un
2010.gada 30.novembrī atsavināja ieķīlāto mantu bez komercķīlas ņēmēja rakstveida atļaujas. Līdz ar to, pamatojoties uz Komercķīlas likuma 34.panta
trešās daļas noteikumiem, ka neatļauts atsavinājums ir, ja komercķīlas devējs atsavina ieķīlāto mantu bez komercķīlas ņēmēja atļaujas, tiesa atzīst, ka
minētās mantas pārdošana atbildētājai ir neatļauts atsavinājums.
[9]AS “N&KO” pārdeva atbildētājai visus savus pamatlīdzekļus, ko apliecina pavadzīmēs norādītais mantas saraksts un AS “N&KO” bilances
dati par 2011.gadu, saskaņa ar kuriem uz 2011.gada 1.janvāri AS “N&KO” nebija pamatlīdzekļu. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka AS “N&KO” atsavināja
lietas, kas acīmredzami nebija tā parasti ražojamās vai pārdodamās lietas. Šādos apstākļos, pamatojoties uz Komercķīlas likuma 34.panta otrās daļas
noteikumiem, ja juridiskā persona atsavina lietu, kas acīmredzami nav tā parasti ražojamā vai pārdodamā lieta, ieguvējam ir jāpārliecinās, vai lietas nav
ieķīlātas, un, ja ir ieķīlātas, - jāpārbauda, vai atsavinājums ir atļauts, tiesa atzīst, ka atbildētājai bija jāzina, ka pārdodamā manta ir ieķīlāta un atsavinājums
nav atļauts. Saskaņā ar Komercķīlas likuma 34.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem, šāds mantas ieguvumus ir ļaunticīgs. Līdz ar to saskaņā ar
Komercķīlas likuma 34.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem tiesa atzīst atbildētāju par ļaunticīgu ieguvēju.
[10]Saskaņā ar Komercķīlas likuma 34.panta trešās daļas 1.punktu, ja komercķīlas devēja atsavina ieķīlāto mantu bez komercķīlas ņēmēja
atļaujas (neatļauts atsavinājums), komercķīla uz atsavināto mantu pāriet ieguvējam atsavinātās mantas vērtības apmērā, ja viņš zinājis vai viņam saskaņā
ar šā panta otro daļu bija jāzina, ka manta ieķīlāta un atsavinājums nav atļauts (ļaunticīgs ieguvums). Pamatojoties uz minētājiem likuma noteikumiem,
tiesa atzīst, ka komercķīla uz atbildētājai pārdoto prasītājas mantu neizbeidzas, jo šī manta atsavināta bez komercķīlas ņēmējas AS “Reverta” atļaujas un
atbildētājai bija jāzina, ka pārdodamā manta ir ieķīlāta un atsavinājums nav atļauts.
[10.1]Komercķīlas ņēmēja AS “Reverta” piekrita AS “N&KO” ārpustiesas aizsardzības procesa pasākumu plānam un maksātnespējas procesa
pārdošanas plānam, kuros nebija norādīta atbildētājai pārdotā AS “N&KO” manta kā ieķīlātā manta. Minētos faktus nav pamata uzskatīt par
komercķīlas ņēmēja AS “Reverta” atteikšanos no komercķīlas tiesībām un pamatu komercķīlas tiesības izbeigšanai, jo šajā gadījumā atbilstoši
Komercķīlas likuma 34.panta trešās daļas 1.punktam komercķīla uz atsavināto mantu pārgāja atbildētājai atsavinātās mantas vērtības apmērā. AS
“N&KO” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā (2.sēj. 38.-39.lp.) un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā
(2.sēj. 41.- 43.lp.) norādīts, ka AS “N&KO” saistības pret nodrošināto kreditoru AS “Parex banka” tiks dzēstas, AS “Parex banka” pārdodot
komercķīlas Nr. 100109295 sastāvā esošo mantu.
[10.2]2011.gada 7.martā Komercķīlu reģistrā tika reģistrēts paziņojums par komercķīlas tiesību izlietošanu un 2011.gada 19.decembrī reģistrēts
komercķīlas tiesības termiņa pagarinājums, bet 2017.gada 28.septembrī reģistrēta cesija, ar kuru ķīlas tiesības nodotas SIA “Gelvora”, kas ir pierādīts ar
Lursoft Komercķīlas izziņu (1.sēj. 146.lp.). Minētie fakti apliecina, ka komercķīlas ņēmēja AS “Reverta” nekad neatteicās no komercķīlas tiesībām.
[10.3]AS “N&KO” maksātnespējas procesā nodrošinātā kreditora AS “Reverta” (pēc sesijas SIA “Gelvora”) prasījums, kuram nodibināta
komercķīla, nav dzēsts, kā arī komercķīlu reģistrā nav dzēsta komercķīla, kas apliecina, ka komercķīlas tiesības uz atsavināto mantu neizbeidzās.
[11]Tiesa atzīst, ka prasītājas AS “N&KO” 2009.gada 15.decembra, 2010.gada 26.marta un 2010.gada 30.novembra pirkuma darījumi ar
atbildētāju SIA “PRO Fashion” ir neatļauta darbība, jo ar šiem darījumiem tika atsavināta ieķīlātā manta bez komercķīlas ņēmēja rakstveida atļaujas, kas
atbilstoši Komercķīlas likuma 34.panta pirmās daļas noteikumiem ir neatļauts atsavinājums.
Tiesa atzīst, ka šī neatļauta darbība vērsta uz to, lai apietu likumu, tas ir, liegtu nodrošinātājam kreditoram pretēji Civillikuma 1278., 1587.panta
noteikumiem dabūt no ieķīlātās mantas sava prasījuma samaksu, kas ir secināms no tā, ka pēc ieķīlātās mantas atsavināšanas prasītājai AS “N&KO”
faktiski nav aktīvu, atbildētāja ir ļaunticīga ieguvēja un neatzīst nodrošinātā kreditora ķīlas tiesības uz iegūto mantu.
Tas ir secināms no AS “Reverta” 2017.gada 15.maija vēstules maksātnespējīgās AS “N&KO” administratoram (1.sēj. 12.-13.lp.), kurā norādīts,
ka 2014.gadā veicot AS “N&KO” saimnieciskās darbības vietas Rīgā, Barona ielā 119 apsekošanu, uz tur esošajiem iekārtām SIA “PRO Fashion”
pieteica savas īpašuma tiesības, balsoties uz dokumentiem (pavadzīmēm) par šo iekārtu iegūšanu no AS “N&KO”, sakarā ar ko AS “Reverta” aicināja
administratoru celt tiesā prasību par iekārtu atsavināšanas darījumu atcelšanu.
SIA “PRO Fashion”, apgalvojot, ka ieķīlātā manta atsavināta ar ķīlas ņēmēja AS “Reverta” piekrišanu, nepamatoti pretendē uz labticīgu ieguvumu,
kas ir pamats komercķīlas izbeigšanai atbilstoši Komercķīlas likuma 34.panta trešās daļas 2.punktam.
Arī SIA “PRO Fashion” blakus sūdzībā norādītais fakts, ka komercķīla ir dzēsta sešus gadus atpakaļ - 2011.gada 16.septembrī (1.sēj. 121.lp.),
apliecina, ka atbildētāja neatzīst ķīlas ņēmēja ķīlas tiesības uz iegūto prasītājas mantu.
[11.1]Pamatojoties uz iepriekš minēto un Civillikuma 1415.panta noteikumiem, ka neatļauta darbība, kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt
par tiesiska darījuma priekšmetu, tāds darījums nav spēkā, tiesa atzīst, ka 2009.gada 15.decembrī, 2010.gada 26.martā un 2010.gada 30.novembrī
noslēgtie darījumi par prasītājas pamatlīdzekļu pārdošanu SIA “PRO Fashion” nav spēkā no to noslēgšanas brīža.
[12]Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu pasludināts AS “N&KO” (iepriekšējais nosaukums
AS “NEJA&KO”) maksātnespējas process un ar 2014.gada 12.februāra lēmumu par maksātnespējas administratoru iecelts Jānis Kulbergs.
Tiesa atzīst, ka maksātnespējīgās akciju sabiedrības “N&KO” maksātnespējas procesa administratoram ir prasības tiesības par minēto darījumu
atzīšanu par spēkā neesošiem uz Civillikuma 1415.panta pamata, jo saskaņā ar Maksātnespējas likuma 64.panta pirmās daļas 1.punktu un 65.panta
6.punktu administratoram ir tiesības celt tiesā prasības prasītājas mantas atgūšanai. Saskaņā ar minētā likuma 26.panta otrās daļas noteikumiem
administrators nodrošina efektīvu un likumīgu juridiskās personas maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu. Savukārt atbilstoši
Maksātnespējas likuma 4.panta pirmās daļas noteikumiem, juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura
ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. No minētā izriet, ka administrators ir tiesīgs atgūt
parādnieka mantu, lai no tās tiek segti kreditoru, tostarp nodrošināto kreditoru prasījumi. Turklāt saskaņā ar Komercķīlas likuma 36.panta ceturtās daļas
noteikumiem komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot komercķīlas tiesību ir ierobežota Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar
Maksātnespējas likuma 116.panta otro daļu nodrošinātajam kreditoram par ieķīlātās mantas pārdošanu jāvienojas ar administratoru, kā arī Civilprocesa
likuma noteiktās darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.
[13]Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu pirmās instances tiesas secinājumu par Komerclikuma 406.pantā noteiktā trīs gadu noilguma
termiņa iestāšanos. Prasītāja arguments, ka ar Civillikuma 1415.pantu pamatots prasījums nevar noilgst ar Komerclikuma 406.pantā noteikto noilgumu ir
pamatots. Atbilstoši Komerclikuma 406.panta noteikumiem trīs gadu noilgums ir piemērojams no komercdarījuma izrietošajiem prasījumiem. Savukārt
atbilstoši Komerclikuma 388.panta noteikumiem komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību. Darījumi, kas atbilst
Civillikuma 1415.pantā noteiktajiem kritērijiem, nav tiesiskie darījumi, tāpēc uz prasījumu, kas pamatots ar Civillikuma 1415.pantu nav attiecināms
Komerclikuma 406.pantā noteiktais noilgums.
[14]Ir pamatots un apmierināms maksātnespējīgās AS “N&KO” administratora prasījums par mantas atdošanu, jo darījumi, ar kuriem manta
atsavināta, ir atzīstami par spēkā neesošiem saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu, prettiesiski nodibinātas saistības nevar radīt paliekošas tiesiskas sekas.
Juridiskajā literatūrā izteikta atziņa, ja kāds darījums ir netikumīgs vai pretlikumīgs, tas jāatzīst par spēkā neesošu saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu, un
izpildījuma atprasīšana ir iespējama gan uz Civillikuma 2387.panta, gan 2369.panta, gan 2389.panta pamata (K.Torgāns. Saistību tiesības II daļa.
Mācību grāmata. Rīga, 2008., 314.lpp.). Prasītājs pamato mantas atprasīšanu ar Civillikuma 2389.pantu. Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības atprasīt
mantu uz Civillikuma 2389.panta pamata, jo pretlikumīgi darījumi nevarēja radīt pamatu mantas iegūšanai. Šajā gadījumā pati mantas došana no akciju
sabiedrības “N&KO” puses bijusi pretlikumīga, tāpēc pareizāk piemērot Civillikuma 2389.pantu, jo saskaņā ar Civillikuma 2387.pantu mantas devējs
var atprasīt mantu no saņēmēja, ja vien arī došana pati par sevi nav bijusi pretlikumīga.
[15]Saskaņā ar Civillikuma 2376.panta noteikumiem atprasījuma tiesības priekšmets ir vai nu tā atdošana, kas izpildīts bez attiecīgas saistības, vai,
ja šis izpildījums vairs nepastāvētu, tā vērtības atlīdzība. Pamatojoties uz minētā likuma noteikumiem, tiesa atzīst, ka atdodamās mantas sastāvs un vērtība
nosākama saskaņā ar mantas sarakstu un to vērtību 2009.gada 15.decembra pavadzīmē Nr. AFG 821883, 2010.gada 26.marta pavadzīmē Nr. ASN
120, 2010.gada 30.novembra pavadzīmē Nr. ASN 517, ņemot vērā, ka darījumi ir spēkā neesoši no to noslēgšanas brīža.
[15.1]Tiesa atzīst, ka prasītājs nepamatoti mantas vērtību norādīja kopā ar pievienotās vērtības nodokli, jo saskaņā ar Pievienotās vērtības
nodokļa likuma 6.panta noteikumiem pievienotās vērtības nodoklis pieskaitāms mantas vērtībai par preču piegādi par atlīdzību un pakalpojumu sniegšanu
par atlīdzību. Šajā gadījumā mantas atdošana notiek saskaņā ar prasītāja atprasījuma tiesību uz Civillikuma 1415., 2389., 2376.panta pamata, nevis
darījuma pamata.
[15.2]Ievērojot minēto, atdodamās mantas vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa saskaņā ar iepriekš minētājām pavadzīmēm ir
34 782,35 LVL jeb 49 490,83 EUR.
[15.3]Saskaņā ar Civillikuma 2376.pantu un Civilprocesa likuma 196.panta noteikumiem tiesa nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no
atbildētājas piedzenama tās vērtība.
[16]Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas noteikumiem un sakarā ar to, ka prasītājs neuzturēja prasību uz Maksātnespējas
likuma 72., 96., Civillikuma 1770., 1773.panta pamata, tiesa neizskata prasību uz minētā pamata.
[17]Valsts nodeva par prasību, kuras summa ir 49 490,83 EUR, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktam
ir 1538,82 EUR, un valsts nodeva par apelācijas sūdzību atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta ceturtajai daļai ir 1538,82 EUR. Valstij ir neatlīdzināti
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā 6,00 EUR, apelācijas instances tiesā – 2,80 EUR, kopā 8,80 EUR. Pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa minētos tiesas izdevumus piespriež no atbildētājas valsts ienākumos, jo prasītājs no to
samaksāšanas bijis atbrīvots, prasība ir apmierināma.
[18]Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem tiesa nosaka atbildētājai sprieduma par naudas summas piedziņu labprātīgai
izpildei šī likuma normas otrajā daļā paredzēto maksimālo termiņu - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 454., 189., 190., 196., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt pilnīgi maksātnespējīgās akciju sabiedrības “N&KO” prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “PRO Fashion” par darījumu
atzīšanu par spēkā neesošiem.
Atzīt par spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža starp akciju sabiedrību “N&KO”, reģistrācijas Nr.50003224521, un sabiedrību ar ierobežotu
atbildību “PRO Fashion”, reģistrācijas Nr.40103253671, pirkuma darījumus par 2009.gada 15.decembra pavadzīmē Nr. AFG 821883, 2010.gada
26.marta pavadzīmē Nr. ASN 120 un 2010.gada 30.novembra pavadzīmē Nr. ASN 517 norādītās mantas 34 782,35 LVL jeb 49 490,83 EUR kopējā
vērtībā pārdošanu.
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “PRO Fashion”, reģistrācijas Nr.40103253671, atdot maksātnespējīgajai akciju sabiedrībai “N&KO”,
reģistrācijas Nr.50003224521, 2009.gada 15.decembra pavadzīmē Nr. AFG 821883, 2010.gada 26.marta pavadzīmē Nr. ASN 120 un 2010.gada
30.novembra pavadzīmē Nr. ASN 517 norādīto mantu:
1. Piegriešanas nazis Senega Chief 16046 – 597,17 EUR vērtībā,
2. Šujmašīna Juki DDL 5530 univers. – 481,34 EUR vērtībā,
3. Šujmašīna Juki DDL 5550 ar apgriez. – 481,34 EUR vērtībā,
4. Šujmašīna Brother Overloks 5 diegu – 643,65 EUR vērtībā,
5. Šujmašīna Juki DDL 5530 univers. – 485,48 EUR vērtībā,
6. Šujmašīna Juki DDL 5530 univers. – 485,48 EUR vērtībā,
7. Šujmašīna ar taisno cilpu LBH 780 U – 2330,99 EUR vērtībā,
8. Overloks JUKI MO 3616 E-FF6-40H/F – 964,95 EUR vērtībā,
9. Šujmašīna overloks klase 9632 – 164,71 EUR vērtībā,
10. Šujmašīna Juki DDL 5550 ar apgriez. – 426,86 EUR vērtībā,
11. Šujmašīna Juki LH 3168 2diegi – 711,44 EUR vērtībā,
12. Nogriežamais lineāls Eastman EC-3 – 284,57 EUR vērtībā,
13. Piegriezējnazis Kuris KV 1605 – 327,26 EUR vērtībā,
14. Cepures elektrogalva AZPH – 128,06 EUR vērtībā,
15. Šujmašīna JUKI DDL 8500 – 156,52 EUR vērtībā,
16. Šujmašīna JUKI DDL 8500 – 156,52 EUR vērtībā,
17. Šujmašīna JUKI DDL 8500 – 156,52 EUR vērtībā,
18. Šujmašīna JUKI DDL 8500 – 156,52 EUR vērtībā,
19. Šujmašīna ar diegu apgrieznazi – 369,95 EUR,
20. Šujmašīna ar staigājošo pēdu 2688 – 697,21 EUR vērtībā,
21. Nogriežamais lineāls ST 360/220W – 369,95 EUR,
22. Griešanas mašīna Oteman – 2418,88 EUR vērtībā,
23. Pogcaur. Šujm. JUKI MEB-2688 ar actiņas – 3272,61 EUR,
24. Šujmašīna LS2-H5100W UNICORN – 412,63 EUR vērtībā,
25. Cepures elektrogalva 56-65 – 71,14 EUR vērtībā,
26. Šujmašīna Strobel – 2134,31 EUR vērtībā,
27. Overloks MO 3616E – 5 diegu – 498,01 EUR vērtībā,
28. Šujmašīna PEG M 632-38-3x4 overloks 5 diegu – 398,40 EUR,
29. Gludināšanas iekārta TREVIL+tvaika – 1707,45 EUR vērtībā,
30. Kompressor MK94-65-2,2 kv presam – 149,40 EUR vērtībā,
31. Prese mehāniska Collini 845A – 56,91 EUR vērtībā,
32. Press form – 277,46 EUR vērtībā,
33. Press form – 277,46 EUR vērtībā,
34. Bloks HN 8601-590-AAO – 135,17 EUR vērtībā,
35. Šujmašīna DDL 8500 univers./4DORJ 02799 – 149,40 EUR vērtībā,
36. Šujmašīna DDL 8500 univers./4DORJ 02800 – 149,40 EUR vērtībā,
37. Šujmašīna DDL 8500 univers./4DORJ 02801 – 149,40 EUR vērtībā,
38. Šujmašīna Juki 2 adatu LH 3168 SF – 711,44 EUR vērtībā,
39. Pogcaurumu šujmašīna TK 888 TAKING – 640,29 EUR vērtībā,
40. Šujmašīna 8411 kl – 56,91 EUR vērtībā,
41. Piegriešanas nazis KURIS KV-1603 – 270,35 EUR vērtībā,
42. Pogu piešūšanas mašīna Juki MB 377 – 711,44 EUR vērtībā,
43. Šujmašīna PFAFF – 128,06 EUR vērtībā,
44. Šujmašīna komp.5550 Galviņa, galds, motors – 128,06 EUR vērtībā,
45. Šujmašīna Juki DDL 8700 – 156,52 EUR vērtībā,
46. Šujmašīna DDL-8700 – 156,52 EUR vērtībā,
47. Šujmašīna DDL-8700 – 156,52 EUR vērtībā,
48. Šujmašīna DDL-8700 – 156,52 EUR vērtībā,
49. Šujmašīna MB-373U – 675,86 EUR vērtībā,
50. Gludin.iekārta VEIT – 1323,27 EUR vērtībā,
51. Līmes auduma prese HASHIMA – 924,87 EUR vērtībā,
52. Caurduris karst. SM-201 Mikro top – 92,49 EUR vērtībā,
53. TERMOPRESS TP-40 – 184,97 EUR vērtībā,
54. Šujmašīna Juki DDL 8300 – 99,60 EUR vērtībā,
55. Tvaika generators ar gludekli – 28,46 EUR vērtībā,
56. Overloks 50H – 184,97 EUR vērtībā,
57. Šujmašīna SC500NF M50K – 213,43 EUR vērtībā,
58. Spec. šujmašīna, klase 337 PFAFF – 99,60 EUR vērtībā,
59. Press Cartex 50 spiedpogām – 355,72 EUR vērtībā,
60. Press Cartex 50 spiedpogām – 355,72 EUR vērtībā,
61. Gludeklis tvaiku GTK – 71,14 EUR vērtībā,
62. Gludeklis Veit GTK – 71,14 EUR vērtībā,
63. Šujmašīna komp.5550 – 128,06 EUR vērtībā,
64. Šujmašīna Juki DDL 8700 – 156,52 EUR vērtībā,
65. Gludin.iekārta Veit 2 galdu+tvaika – 2184,04 EUR vērtībā
66. Šujmašīna Juki DDL 5530 univers. – 348,03 EUR vērtībā,
67. Šujmašīna Juki DDL 5530 univers. – 348,03 EUR vērtībā,
68. Šujmašīna Juki DDL 5530 univers. – 348,03 EUR vērtībā,
69. Šujmašīna Juki DDL 5530 univ. – 345,32 EUR vērtībā,
70. Šujmašīna Juki DDL 5530 univ. – 345,32 EUR vērtībā,
71. Šujmašīna Juki DDL 5530 univ. – 345,32 EUR vērtībā,
72. Mašīna tekstilaud. griešanai RL 630-1 – 868,71 EUR vērtībā,
73. Šujmašīna Juki LK 1900 splecmašīna – 2035,23 EUR vērtībā,
74. Šujmašīna Juki DDL 5550 N ar apgriz. – 706,98 EUR,
75. Gludeklis ar teflona pēdu 1022/3322470 – 14,23 EUR,
76. Šujmašīna Juki DDL 8500 – 242,73 EUR vērtībā,
77. Šujmašīna Juki 2 adatu LH 3168 SF – 1167,18 EUR vērtībā,
78. IZŠUVMAŠ AWAYA – 9118,73 EUR vērtībā.
Mantas neesamības gadījumā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “PRO Fashion” piedzīt tās iepriekš minēto vērtību.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “PRO Fashion”, reģistrācijas Nr.40103253671, valsts ienākumos valsts nodevu 3077,64
EUR (trīs tūkstoši septiņdesmit septiņi euro un 64 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,80 EUR (astoņi euro un 80 centi).
Valsts nodeva ieskaitāma Valsts kases kontā LV55TREL1060190911200, maksājuma dokumentā norādot: saņēmēja iestāde - Valsts
kase, BIC kods - TRELLV22, lieta Nr. C30570517.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā LV51TREL2190458019000,
maksājuma dokumentā norādot: saņēmēja iestāde – Valsts kase, kods – TRELLV22, maksājuma mērķis – 21499, lieta Nr.C30570517.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “PRO Fashion” sprieduma par naudas summas piedziņu labprātīgai izpildei termiņu – 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2019.gada 14.februāra, Augstākās tiesas Civillietu
departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā.
Spriedums sastādīts 2019.gada 14.februārī.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese V.Sokolova
Tiesnese S.Vasiļevska
Tiesnese I.Tabore