Court partially allowed debt collection claim, reducing principal and interest based on evidence of lender's unilateral contract withdrawal.

Lietas arhīva Nr. CA-0186-22/12

ECLI:LV:ZAT:2022:0713.C73343818.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2022.gada 13.jūlijā

Zemgales apgabaltiesa

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Inese Belicka,

tiesnese Svetlana Maršāne, tiesnese Inese Skudra,

ar tiesas sēžu sekretāri Inesi Boži,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/, atbildētājam /pers. B/, pārstāvim advokātam Aldim Razgailam,

tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “GelvoraSergel” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Zemgales

rajona tiesas 2021.gada 6.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA „GelvoraSergel” cēlusi prasību tiesā pret /pers. B/, kurā lūdz: 1) piedzīt no atbildētāja prasītājas labā galveno parādu 2504,07 euro,

līgumiskos procentus 2504,07 euro, līgumsodu 250,41 euro, kā arī tiesas izdevumus; 2) apstiprināt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no

neapmaksātās parāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēgums dienai).

Prasības pieteikumā norādīts, ka /datums/ atbildētājs un aizdevējs SIA „Inserviss Group” noslēdza aizdevuma līgumu Nr. /numurs/ (turpmāk –

Līgums) automašīnas /TL marka/ iegādei.

2011.gada 8.martā starp SIA „Inserviss Group” un UAB „GELVORA” noslēgts cesijas līgums, kas 2011.gada 21.novembrī grozīts, sākotnējais

Cedents savas prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma, cedēja (nodeva) UAB „GELVORA”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, reģ.Nr.40103208983,

saskaņā ar kuru UAB GELVORA filiāle Latvijā ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāju ar tiesībām prasīt galveno parādu un visus blakus prasījumus.

Saskaņā ar Līgumu atbildētājam bija pienākums līdz 2010.gada 5.decembrim veikt atlikušā aizdevuma galvenā parāda un procentu par aizdevuma

lietošanu (jeb līgumisko procentu) samaksu, veicot regulārus ikmēneša maksājumus, atbildētājs savas saistības nav izpildījis pienācīgi, tādēļ 2010. gada

6.decembrī ir iestājies atbildētāja nokavējums.

Prasītāja pieprasījusi no atbildētāja nesamaksāto galveno parādu 2504,07 euro, piemērojot pielīgto līgumisko procentu likmi 1,10% mēnesī no

neatmaksātā galvenā parāda, aprēķinājusi nesamaksātos līgumiskos procentus 2504,07 euro par periodu no aizdevuma atmaksas grafika beigām

2010.gada 6.decembra (nokavējuma sākuma datums) līdz aprēķina sagatavošanas dienai 2018.gada 16.aprīlim.

Atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu 0,5 % apmērā no neapmaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

Prasītāja saskaņā ar labas ticības, samērīguma un dispozitivitātes principiem aprobežojusi līgumsoda pieaugumu 10 % apmērā no nesamaksātā

galvenā parāda 2504,07 euro un no atbildētāja pieprasījis nesamaksāto līgumsodu 250,41 euro apmērā.

[2] Ar Zemgales rajona tiesas 2021.gada 6.decembra spriedumu prasība apmierināta – nospriests piedzīt no /pers. B/ par labu SIA

„GelvoraSergel” parādu 2504,07 euro, līgumiskos procentus 2504,07 euro par periodu no 2010.gada 6.decembra līdz 2018.gada 16.aprīlim,

līgumsodu 250,41 euro un tiesas izdevumus 448,18 euro, kopā 5706,73 euro; noteikt SIA „Gelvora Sergel tiesības par laiku no sprieduma

pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos 6 % no simta gadā no neatmaksātā parāda.

Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Lietā nav strīda par to, ka /datums/starp SIA „Inserviss Group” un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr./numurs/.

SIA „Inserviss Group” Risku departamenta pārstāvja izziņa apstiprina, ka atbildētāja parāda summa uz /datums/ir 2725,30 euro un ka līgums ir

lauzts, procenti un līgumsods vairs neaug.

Kā redzams no prasības pieteikumā un atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādītā un lietā konstatētā, puses nodibināja saistību tiesiskās

attiecības, ar kurām atbildētājam ir izsniegts aizdevums 4350 euro automašīnas /TL marka/ iegādei.

[2.2] No prasītājas tiesā iesniegtā parāda aprēķina izriet, ka galvenais parāds ir 2504,07 euro. Atbildētājs norādījis, ka viņa kopējais parāds

prasītājai ir 1534,24 euro. Detalizēts parāda atlikuma aprēķins no atbildētāja puses nav pievienots. No lietā esošas aizdevēja izziņas (lietas 70. lapa)

nav konstatējama pamatparāda summa, vien norādīts, ka atbildētāja parāds uz /datums/ir 2725,38 euro. Lai gan izziņā, ko parakstījis SIA “Inserviss

Group” /amats/ /pers. C/, norādīts, ka līgums ir lauzts, lietā nav neviena cita pierādījuma, kas minēto faktu apliecinātu, proti, nav ne pušu vienošanās par

līguma pārtraukšanu/izbeigšanu, ne SIA “Inserviss Group” paziņojuma par vienpusēju atkāpšanos no līguma. Tādējādi, ja nav pušu abpusēji noslēgta

vienošanās par līguma pārgrozīšanu, ar kuru SIA “Inserviss Group” būtu atteikusies no tai pienākošiem turpmākiem procentiem par aizdevuma summas

lietošanu un aprēķinātā līgumsoda samaksas, un apmierinājusies ar konkrētas naudas summas pieprasīšanu, uzskatāms, ka iepriekš pielīgtie aizdevuma

līguma nosacījumi darbojas līdz brīdim, kamēr aizdevums nav atmaksāts pilnībā. Atbildētājs ir norādījis, ka viņš laika posmā no 2011.gada 28.novembra

līdz 2013.gada 29.martam ir veicis maksājumus 1191,14 euro apmērā, pievienojot izdrukas no konta. Pārbaudot prasītāja iesniegto parāda aprēķinu,

tiesa secina, ka prasītāja ir saņēmusi atbildētāja norādītos maksājumus, tos atbilstoši līgumā noteiktajam attiecīgi sadalot un ieskaitot procentu un

līgumsoda dzēšanai. Tā kā ar cesiju cesionāram pāriet arī visas pie prasījuma piederīgas un uz cesijas brīdi pastāvošas tiesības, tostarp arī nenomaksātie

procenti (Civillikuma 1806.pants), nav pamata uzskatīt, ka prasītāja ir rīkojusies pretēji Civillikuma 1807.pantā noteiktajam.

Atbildētājs tiesai nav iesniedzis Civillikuma 1838.pantā paredzētās ziņas, kas pierādītu, ka no kredīta līguma izrietošās saistības ir izpildītas pilnībā,

līdz ar to secināms, ka atbildētājs nav pildījis līgumā uzņemtās saistības. Tādējādi prasība par galvenā parāda 2504,07 euro piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

[2.3] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus 2504,07 euro par periodu no 2010.gada 6.decembra līdz 2018.gada 16.aprīlim.

Noslēdzot līgumu, atbildētājs apņēmās aizdevējam maksāt ikmēneša procentus 1,10 % no neatmaksāto naudas līdzekļu summas (līguma 1.punkts).

Līguma 6.2.apakšpunkts noteic, ka līgums tiek uzskatīts par faktiski izpildītu ar brīdi, kad aizņēmējs ir atmaksājis visu naudas līdzekļu summu un visus

pielīgtos maksājumus. Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir kavējis maksājumu termiņus un nav atmaksājis aizdevuma summu, lietā nav neviena pierādījuma,

ka līgums tika lauzts.

Kā izriet no atbildētāja rakstveida paskaidrojumiem, atbildētājs neapstrīd pienākumu atmaksāt parādu, tomēr atbildētājam rodas šaubas, vai

prasītāja, piedzenot no viņa parādu, ievērojusi Civillikuma 1807.pantā noteikto. No lietā esošā izraksta (lietas 22.lapa) no 2011.gada 8.marta Cesijas

līguma (ar 2011.gada 21.novembra grozījumiem) redzams, ka aizdevējs nodevis prasītājai prasījumu pret atbildētāju 4350 euro. Tiesa atsaucās uz

Civillikuma 1806.pantu un norāda, pie šādiem apstākļiem no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami līgumiskie procenti 2504,07 euro par periodu no

2010.gada 6.decembra līdz 2018.gada 16.aprīlim.

[2.4] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja līgumsodu 250,41 euro apmērā, kas ir 10 procenti no pamatparāda.

Līguma 5.1.apakšpunktā ir noteiktas prasītājas tiesības aprēķināt līgumsodu 0,5 % no neapmaksātās summas par katru nokavēto maksājuma

dienu.

Vērtējot apstākļus, konstatējams, ka atbildētāja tiesības nav nepamatoti ierobežotas, jo atbildētājs ir pārkāpis līguma saistības, līgumsods

aprēķināts atbilstoši līgumam un Civillikumam, un tas nav atzīstams par pārmērīgu, tādējādi to aprobežot nav pamata. Līdz ar to prasība par līgumsoda

250,41 euro piedziņu ir apmierināma.

[2.5] Ņemot vērā to, ka tiesa ir atzinusi prasību par parāda piedziņu par pamatotu, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma

pasludināšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas.

[3] Par Zemgales rajona tiesas 2021.gada 6.decembra spriedumu atbildētājs /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzība pamatota ar

turpmāk norādīto.

Atbildētājs uzskata, ka, izskatot lietu pēc būtības, tiesa ir pieļāvusi materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu, ir izdarījusi procesuālo tiesību

normu pārkāpumu, un tas novedis pie nepareizas lietas izspriešanas.

Atzīstot prasību par pamatotu un to apmierinot, tiesa nav ņēmusi vērā un nav izvērtējusi Civillikuma 1807.pantā noteikto - vai ar cesiju parādnieka

stāvoklis nav pasliktinājies. Turklāt parādnieka stāvokļa pasliktināšanās ar cesijas līgumu bija jāvērtē kopsakarība ar Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6.panta, ko tiesa, izskatot lietu pēc būtības, neizdarīja.

Atbildētājs pievienojis rakstveida pierādījumu - SIA “Inserviss Group” /datums/izziņu, ka atbilstoši kreditora paziņojumam, aizdevuma līgums

Nr./numurs/ ir lauzts. No šīs izziņas redzams, ka kreditors ir izmantojis aizdevuma līguma 5.7.punktu un vienpusēji atkāpies no aizdevuma līguma. Izziņā

norādīts, ka SIA “Inserviss group” apstiprina, ka līgums ir lauzts, procenti un līgumsods vairs neaug. Starp kreditoru un parādnieku ir panākta vienošanās

par aizdevuma līguma atlikušās summas pakāpenisku atmaksu, pārskaitot minimāli 70 euro mēnesī.

Tiesa nepareizi novērtējusi SIA “Inserviss Group” izziņu un tajā nostiprinātās ziņas. Tiesa nepamatoti spriedumā norādījusi, ka, lai atzītu, ka

aizdevuma līgums ir lauzts, ir jābūt pušu parakstītai vienošanās par līguma pārtraukšanu/izbeigšanu vai SIA “Inserviss Group” paziņojumam par

vienpusēju atkāpšanos no līguma.

Tiesiska darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai (Civillikuma 1403.pants). Katrā

tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma (Civillikuma 1404.pants). Tātad tiesa, izvērtējot iepriekš

norādīto SIA “Inserviss Group” paziņojumu, nav ievērojusi Civillikuma 1403., 1404., 1504.panta prasības.

Ir konstatējams, ka starp /pers. B/ kā aizņēmēju un SIA “Inserviss Group” kā aizdevēju tika panākta vienošanās par parāda atlikumu un tā

segšanas kārtību, ko apliecina tiesā iesniegtā /datums/izziņa. Nododot prasījuma tiesības ar cesiju, šī vienošanās netika ievērota.

Spriedumā ir atzīts, ka apelators veicis maksājumus 1191,14 euro apmērā, tātad pildījis vienošanos par parāda pakāpenisku atmaksu. Tiesa

atzina, ka prasītājs, ieskaitot atbildētāja maksājumus līgumsoda un kavējuma procentu segšanai, ir rīkojies godprātīgi.

Civillikuma 1800.pantā noteikts, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības

priekšmets, bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet. Atbildētājs uzskata, ka

prasītāja, veicot kavējuma procentu un līgumsoda segšanai saņemtos maksājumus, ir izmantojusi līgumisko attiecību, proti, kārtību, kādā sākotnēji tiek

segti kavētie maksājumi, uz ko tam, atbilstoši Civillikuma 1800.pantā noteiktajam, nebija tiesību.

Lūdz tiesu izskatīt lietu pēc būtības, prasītājas SIA “GelvoraSergel” prasības pieteikumu noraidīt.

[4] Atbildētāja/pers. B/ pilnvarotais pārstāvis advokāts Aldis Razgaila apelācijas instances tiesas sēdē apelācijas sūdzību uzturēja, prasību atzina

daļā par pamatsummu 1534,24 euro, jo daļu no pamatsummas ir sedzis. Pusēm bija vienošanās par parāda summu un parāda samaksu pa daļām. Sākot

no 2010.gada ir veicis maksājumus 1191,14 euro, kas, saistībām pārejot, netika vispār ņemts vērā. Nekorektas saistību nodošanas rezultātā parādās

atšķirīgas summas, kas maldina atbildētāju, kurš šinī variantā ir kā patērētājs, viņš nesaprot, cik tad īsti viņam ir jāmaksā. Pirmās instances tiesa nav šo

apstākli vērtējusi. Tajā brīdī, kad SIA “Inserviss Group” /datums/izziņa tika saņemta, atbildētājs piekrita tajā norādītajai summai 2725 euro un apņēmās

maksāt 70 euro mēnesī. 1191,14 euro ir samaksāti pēc šīs izziņas saņemšanas. 2013.gadā maksājumi tika pārtraukti, jo jaunais kreditors pieprasījis

divas reizes vairāk, nekā parādnieks bija apņēmies maksāt.

Prasītājas SIA “GelvoraSergel” pārstāvis /pers. A/ apelācijas sūdzību neatzina, prasību uzturēja pilnībā, sniedza paskaidrojumus atbilstoši prasības

pieteikumā norādītajam. Papildus paskaidroja, ka vienpusēja atkāpšanās nekad nav pieņemta pati par sevi, tai ir priekšnoteikumi, šādām tiesībām ir jābūt

pielīgtām līgumā. Konkrētajā gadījumā kreditoram šādas tiesības bija noteiktas. /datums/izziņa ir sastādīta pēc saistību izpildes beigu termiņa. Lietā nav

pierādījumi, ka sākotnējais kreditors būtu paziņojis par atkāpšanos no līguma. Ja tiesa nepiedzen līgumiskos procentus, tad jāpiedzen likumiskie procenti.

Motīvu daļa

[5] Apelācijas instances tiesa, uzklausījusi pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, izvērtējusi apelācijas

sūdzības motīvus, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota, prasība ir apmierināma daļēji.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā

apjomā, kā lūgts sūdzībā.

No atbildētāja apelācijas satura secināms, ka pirmās instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apmērā, tomēr apelācijas instances tiesas

sēdē atbildētājs daļā par parāda 1534,24 euro piedziņu prasību atzina.

Prasītāja apelācijas sūdzību nav iesniegusi.

[7] Lietā nav strīda par to, ka saskaņā ar /datums/noslēgto līgumu Nr./numurs/ SIA “Inserviss Group” izsniedza /pers. B/ aizdevumu 4350 euro

automašīnas iegādei (lietas 9.-10.lapa).

2011.gada 8.martā starp SIA “Inserviss Group” un UAB “GELVORA” noslēgts cesijas līgums, kas 2011.gada 21.novembrī grozīts, sākotnējais

Cedents savas prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma, cedēja (nodeva) UAB “GELVORA”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, saskaņā ar kuru UAB

GELVORA filiāle Latvijā ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāju (16.-40.lapa). Kā norādīts SIA “Inserviss Group” paziņojumā par prasījumu

nodošanu (lietas 49.lapa) un SIA “GELVRA” paziņojumā par cesiju (lietas 53.lapa), minētais Cesijas līgums stājās spēkā 2022.gada 9.decembrī.

[8] Atbildētājs prasību ir atzinis daļēji, lietā ir strīds par piedzenamās summas apmēru.

[9] Prasība ir celta par galvenā parāda 2504,07 euro, līgumisko procentu 2504,07 euro un līgumsoda 250,41 euro apmērā piedziņu, kopā par

5258,55 euro.

[10] /datums/aizdevēja SIA “Inserviss Group” ir izsniegusi /pers. B/ izziņu, kurā apstiprina, ka aizdevuma līgums Nr./numurs/ ar /pers. B/ par

kopējo summu 4350 euro ir lauzts, uz izziņas sastādīšanas brīdi kopējais parāds ir 2725,38 euro, procenti un līgumsods vairs neaug, ar /pers. B/ ir

panākta vienošanās par aizdevuma līguma pakāpenisku atmaksu, pārskaitot 70 euro mēnesī.

/pers. B/ tiesas sēdē apliecināja, ka ar kreditoru SIA “Inserviss Group” bija panākta vienošanās par abpusēji atzītu parāda atlikumu, kas sastāvēja

no aizdevuma pamatsummas, procentiem, līgumsoda un apkalpošanas maksas (lietas 69.lapa) – kopā 2725,38 euro - un par parāda atmaksu pa daļām

70 euro - mēnesī (lietas 70.lapa). Minētajam atbildētājs pilnībā piekrita un šo pušu vienošanos pildīja, ko apliecina lietā iesniegtie konta izraksti par

parāda ikmēneša maksājumu 70 euro veikšanu (lietas 72.-75.lapa), kopā samaksājot 1191,12 euro.

Līdz ar to atbildētājs ir pierādījis, ka aizdevēja SIA “Inserviss Group” ir vienpusēji atkāpusies no aizdevuma līguma un starp pusēm ir panākta

vienošanās par /pers. B/ parāda summu un parāda atmaksas kārtību, ko apliecina aizdevēja izsniegtā /datums/izziņa. Tādejādi puses ir vienojušās par

strīda atrisināšanu noteiktā veidā – atbildētājam samaksājot kreditoram noteiktu naudas summu 2725,38 euro, maksājumus veicot pa daļām.

Atbildētājs atzīst, ka saskaņā ar aizdevēja izsniegto izziņu (lietas 70.lapa) kopējais parāds bija 2725,38 euro, atzīst prasību par 1534,24 euro,

norādot, ka 1191,14 euro no kopējās parāda summas ir samaksājis.

Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

No konta izdrukām redzams, ka /pers. B/ veicis pārskaitījumus SIA “Inserviss Group” un UAB Gelvora kontā (lietas 72.-75.lapa) 2011.gada

28.novembrī 50 LVL, 2011.gada 27.decembrī - 49,18 LVL, 2012.gadā 840 euro, no 2013.gada 25.janvāra līdz 29.martam 210 euro, kopā veicot

1191,14 euro samaksu.

Ņemot vērā, ka maksājumi veikti pēc SIA “Inserviss Group” /datums/izziņas sastādīšanas (lietas 70.lapa), maksājumi veikti regulāri katru mēnesi,

secināms, ka /pers. B/ ir pildījis panākto vienošanos, nav izvairījies no saistību izpildes.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. B/ ir pierādījis, ka no kopējā parāda 2725,38 euro ir veicis 1191,14 euro samaksu.

Līdz ar to prasība ir pamatota daļēji un no atbildētāja ir piedzenama neatmaksātā parāda summa 1534,24 euro.

[11] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus 2504,07 euro.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1757.pants paredz, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Noslēdzot līgumu, atbildētājs apņēmās aizdevējam maksāt ikmēneša procentus 1,10 % no neatmaksāto naudas līdzekļu summas (līguma 1.punkts).

Lietā iesniegtā SIA “Inserviss Group” /datums/izziņa par to, ka /pers. B/ kopējais parāds, kas izriet no aizdevuma līguma Nr./numurs/, uz izziņas

izsniegšanas brīdi (/datums/) ir 2725,38 euro, līgums ir lauzts, procenti un līgumsods vairs neaug (lietas 70.lapa), apliecina to, ka aizdevējs ir izmantojis

tiesības vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma.

Judikatūrā nostiprināta atziņa, ja tiek izmantotas tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats

pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma

izbeigšanās. Līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt (sk.

Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 30.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-644/2013)

Civillikuma 1800.pantā noteikts, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības

priekšmets, bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.

Kā norādīts SIA “Inserviss Group” /datums/izziņā, starp aizdevēju un aizņēmēju ir panākta vienošanās par kopējā parāda summu un atmaksas

kārtību. Līdz ar to prasītājai, cesijas rezultātā pārņemot prasījuma tiesības par /pers. B/ saistībām, kas izriet no aizdevuma līguma, bija jāņem vērā šī

vienošanās, kā tas pamatoti norādīts arī apelācijas sūdzībā.

Līdz ar to atzīstams, ka prasība par līgumisko procentu un līgumsoda piedziņu par laiku pēc atkāpšanās no līguma nav pamatota.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētājs pēdējo maksājumu veica 2013.gada 29.martā, no šī laika prasītājas labā aprēķināmi un piedzenami likumiskie

nokavējuma procenti no parāda summas par laiku līdz sprieduma pasludināšanai 2022.gada 13.jūlijam - 855,24 euro (1534,24x6%=92,06;

92,06/365=0,25; 92,06x9 gadi=828,50 +106 dienas x 0,25 = 855,24 euro).

[12] Prasība pārējā daļā par 2869,07 euro piedziņu (5258,55-2389,48=2869,07) ir noraidāma.

[13] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai nosakāmas

tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus - 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas.

[14] Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa nepamatoti apmierinājusi prasību pilnā apmērā, neizvērtējot pierādījumus par aizdevēja

vienpusēju atkāpšanos no līguma, saistību apmēru un par veiktajiem maksājumiem.

[15] Civilprocesa likuma 41.pants nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasība apmierināta par 2389,48 euro, kas ir 45,44 % (2389,48x100/5258,55).

Prasītāja samaksājusi valsts nodevu 444,98 euro (lietas 5., 6.lapa). No atbildētāja prasītājas labā piedzenami valsts nodeva 202,20 euro (444,98x

45,44%), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro (lietas 8.lapa).

Atbildētājs samaksājis valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 447,81 euro (lietas 123.lapa). Ņemot vērā, ka apelācijas sūdzība ir

apmierināta par 54,56 %, no prasītājas atbildētāja labā piedzenama valsts nodeva 244,33 euro (447,81x54,56%).

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu pusēm nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.- 434.pantu, Zemgales apgabaltiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, SIA „GelvoraSergel”, reģistrācijas Nr. 40103837691, labā parādu 1534,24 euro, likumiskos

nokavējuma procentus par laiku no 2013.gada 30.marta līdz 2022.gada 13.jūlijam - 855,24 euro, tiesas izdevumus 205,40 euro.

Piedzītie naudas līdzekļi samaksājami prasītājas norādītajā AS „Swedbank” kontā Nr. /konta numurs/.

Noteikt SIA „Gelvora Sergel”, reģistrācijas Nr. 40103837691, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % no simta gadā no neatmaksātās pamatparāda summas.

Noraidīt prasību par parāda 2869,07 euro piedziņu.

Piedzīt no SIA “GelvoraSergel”, reģistrācijas Nr.40103837691, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā tiesas izdevumus 244,33 euro.

Spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma, iesniedzot

kasācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2022.gada 13.jūlijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Belicka

Tiesnese S.Maršāne

Tiesnese I.Skudra

?