Legislator Case Law & Legislation
A420153521 / AA43-0275-22 ECLI:LV:ADAT:2022:0427.A420153521.14.S AI generated

Appeal court dismissed compensation claim for non-material and material damage due to insufficient natural light in prison cells.

Case Number A420153521 / AA43-0275-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court dismissed the applicant's claim for 10,000 euros in non-material and 30 euros in material damage regarding insufficient natural light in prison cells. The applicant argued that his worsening vision, specifically myopia, was caused by the poor lighting conditions, while the prison administration maintained that artificial lighting compensated for the lack of natural light and that myopia is primarily genetic or age-related. The appellate court upheld the first-instance decision, ruling that no causal link exists between the diagnosed myopia and the lighting conditions, and that the duration of discomfort is not decisive for monetary compensation.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 149., 150. un 152. panti; Atlīdzināšanas likuma 1., 4., 6., 7., 11. un 14. panti; Civillikuma 5., 1635., 1773. un 1779. panti: Causal relationship between alleged non-material damage and prison conditions must be established by medical evidence, and mere discomfort does not justify monetary compensation without proven causation.

Keywords

AI generated
prison conditions non-material damage material damage causal relationship medical diagnosis insufficient lighting compensation claim

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 149. pants
Administratīvā procesa likuma 150. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likuma 152. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likuma 154. pants
Atlīdzināšanas likuma 1. panta 1. daļa
Atlīdzināšanas likuma 4. pants
Atlīdzināšanas likuma 6. panta 1. daļa
Atlīdzināšanas likuma 7. panta 1. daļa
Atlīdzināšanas likuma 11. panta 3. daļa
Atlīdzināšanas likuma 14. panta 1. daļa
Civillikuma 5. pants
Civillikuma 1635. pants
Civillikuma 1773. pants
Civillikuma 1779. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated
A420210118 / A42-02101-18
Court dismisses prisoner's claim for monetary compensation for insufficient natural light in a detention cell.
A420153521 / A42-01535-21
Administrative court dismissed compensation claim due to lack of causal link between poor lighting and vision loss.
A420204720 / A42-02047-20
Administrative court dismissed prisoner's claim for compensation regarding isolation and insufficient food in Latvian prisons.
A420137315 / A42-01373-15
Court partially allowed damages claim for poor prison conditions, awarding 150 euros for moral harm and 20,000 euros for personal harm.
A420197020 / A42-00445-21
Court dismisses monetary compensation for non-material harm due to insufficient natural light in a prison cell. The court ruled that the condition did not cause significant human rights violations. Consequently, written apology is deemed the only appropriate remedy. The court found no causal link between the lighting issue and the applicant's health complaints. The duration of the stay was too short to warrant monetary damages. The court emphasized that the prison design inherently limits natural light availability. Therefore, the claim for 7000 euros was fully rejected. The decision upholds the principle of proportionality in compensation. The court determined that a written apology sufficed for the minor violation. The applicant failed to prove significant harm or direct causation. The court applied the Administrative Procedure Law to resolve the dispute. The outcome reflects the severity of the alleged human rights infringement.

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. AA43-0275-22/2

ECLI:LV:ADAT:2022:0427.A420153521.14.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2022.gada 27.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Una Mihailova, tiesneši Karina Krastiņa un Ojārs Priedītis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/

pieteikumu par nemantiskā kaitējuma 10 000 euro un mantisko zaudējumu 30 euro

atlīdzinājumu par Jelgavas cietuma prettiesisko faktisko rīcību, sakarā ar /pers. B/ apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 2.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 2021.gada 26.janvāra lēmumu

Nr.N-1.13-J/3292 atzīta par prettiesisku Jelgavas cietuma administrācijas faktiskā rīcība,

ievietojot /pers. B/ laika posmā no 2020.gada 11.janvāra līdz 21.janvārim Jelgavas cietuma

8.vienības kamerā Nr.209 un laikposmā no 2020.gada 14.februāra līdz 14.oktobrim kamerā

Nr.308, kurās nebija nodrošināts pietiekams dabiskais apgaismojums.

[2] Ar Pārvaldes 2021.gada 4.marta lēmumu Nr.N-1-2021-03049 (turpmāk – pārsūdzētais

lēmums) atteikts /pers. B/ atlīdzināt nemantisko kaitējumu 10 000 euro un mantisko kaitējumu

3 0 euro un uzdots Jelgavas cietuma administrācijai nekavējoties atvainoties /pers. B/ par

Jelgavas cietuma administrācijas prettiesisko faktisko rīcību. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Jelgavas cietuma 8.vienības kamerā Nr.209 un kamerā Nr.308 (turpmāk – strīdus kameras) nebija nodrošināts pietiekams

dabiskā apgaismojuma līmenis.

[2.2] 2020.gadā /pers. B/ vērsās Jelgavas cietuma Medicīnas daļā ar lūgumu nodrošināt

viņam acu ārsta konsultāciju, jo esot pasliktinājusies redze. 2020.gada 14.septembrī oftalmologs

/pers. B/ noteica diagnozi os.Miopia I. /pers. B/ bija ieteikts vērsties optikas salonā, lai pasūtītu

un izgatavotu brilles. 2020.gada 9.oktobrī /pers. B/ par viņa personīgajiem līdzekļiem

izgatavotas brilles.

[2.3] Jelgavas cietuma Medicīnas daļas vadītājs norādīja, ka /pers. B/ konstatētie redzes

traucējumi nevarētu būt saistīti ar uzturēšanas apstākļiem, būtiskākā loma ir iedzimtībai, un

svarīga loma – vecuma radītajām izmaiņām.

[2.4] Pārvalde nekonstatēja cēloņsakarību starp /pers. B/ sūdzībām par redzes

pasliktināšanos, tajā skaitā briļļu iegādāšanos, un nepietiekamu dabisko apgaismojumu strīdus

kamerās. /pers. B/ nav tiesību saņemt mantiskā zaudējuma atlīdzinājumu 30 euro.

[2.5] No Pārvaldes 2021.gada 26.janvāra lēmuma Nr.1.13-J/3292 izriet, ka, lai arī dabiskā

apgaismojuma ieplūde strīdus kamerās bija samazināta, toties to kompensēja mākslīgais

apgaismojums.

[2.6] Kameras Nr.209 kopējā platība ir 15,86 m2, tā bija nodrošināta ar pieplūdes un

nosūces ventilāciju, ventilācijas sistēmas bojājumi nebija konstatēti. Kameras Nr.308 kopējā

platība ir 16,10 m2, tā arī bija aprīkota ar nosūces un pieplūdes ventilāciju, un ventilācijas

sistēmas bojājumi netika konstatēti. Abās minētajās kamerās /pers. B/ atradās viens.

[2.7] Pārvalde secināja, ka dabiskā apgaismojuma nepietiekamība laika posmā no

2020.gada 11.janvāra līdz 21.janvārim kamerā Nr.209 un laika posmā no 2020.gada 14.februāra

līdz 14.oktobrim kamerā Nr.308 nav radījusi būtisku (smagu) /pers. B/ cilvēktiesību

aizskārumu, jo strīdus kamerās bija nodrošināts pietiekams mākslīgais apgaismojums un

ventilācija, kā arī pietiekama platība.

[2.8] Uzturēšanas apstākļi kamerā tieši nav saistīti ar iestādes darbību vai bezdarbību, jo

kamerā pietiekams dabiskais apgaismojums netika nodrošināts attiecīgā Jelgavas cietuma

korpusa plānojuma un konstruktīvā risinājuma dēļ.

[2.9] Nav pamatots /pers. B/ arguments, ka Jelgavas cietuma administrācija tīši ir ievietojusi

/pers. B/ kamerās, kuras netiek nodrošināts pietiekams dabisks apgaismojums.

[2.10] Ņemot vērā to, ka Pārvalde nekonstatēja būtisku (smagu) cilvēktiesību pārkāpumu,

nenodrošinot /pers. B/ pietiekamu dabisku apgaismojumu strīdus kamerās, Pārvalde atzina, ka

nemantiskā kaitējuma patstāvīgs atlīdzinājums var būt Jelgavas cietuma administrācijas

rakstveida atvainošanās.

[3] /pers. B/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par nemantiskā kaitējuma

10 000 euro un mantisko zaudējumu 30 euro, atlīdzinājumu par Jelgavas cietuma prettiesisko

faktisko rīcību. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Pārsūdzētais lēmums ir pretrunā Administratīvā procesa likuma 2.pantā ietvertajam pamatmērķim un jēgai.

[3.2] Pārvalde pārsūdzētajā lēmumā nav piemērojusi procesuālās un materiālās tiesību normas, kas nosaka kaitējuma atlīdzināšanas veida pamatu un kritēriju,

kā arī Pārvalde nav identificējusi cilvēktiesību kritēriju konkrētajās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un /pers. B/.

Vienlaicīgi ir iestājušies visi priekšnosacījumi, proti, ir konstatēts pieteicēja tiesību

[ 3. 3]

aizskārums un iestādes prettiesiska bezdarbība, kuras rezultātā (cēloniskajā sakarā) ir radīts

kaitējums. Līdz ar to ir pierādīta cēloņsakarība starp Jelgavas cietuma administrācijas

prettiesisko rīcību un tās radītajām sekām /pers. B/ veselībai – redzes bojājumiem.

[3.4] Jelgavas cietuma priekšnieks ar lēmumu pakļauj /pers. B/ spīdzināšanai un necilvēcīgai attieksmei pēc saviem personiskiem ieskatiem.

[3.5] /pers. B/ nav izplatīts redzes defekts kā to norāda Pārvalde, līdz ar to nākas secināt, ka Pārvalde vilto pierādījumus un dokumentus. Tādējādi

pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks, neatbilst faktiskajiem (patiesajiem) apstākļiem.

[3.6] Tieši ar notiesāto izvietošanas komisijas lēmumu /pers. B/ pārveda no labākiem sadzīves apstākļiem – no Soda izolatora korpusa, kur logi vērsti tieši uz

āru, nevis uz norobežojošo gaiteni – uz sliktākiem. No cietuma administrācijas puses piemērota atšķirīga attieksme pret ieslodzītajiem.

[3.7] Loga parametri dzīvojamā kamerā neatbilst Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.340 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-

15 „Dzīvojamās ēkas”” 40.punktam.

[3.8] /pers. B/ vairāku gadu laikā (tai skaitā no 2003.gada 13.maija atrodoties Jelgavas cietumā) radītas smagas fiziskas un morālas ciešanas, visu laiku

nākas dzīvojot patstāvīgās bailēs par savu veselību. Jāņem vērā, ka veselības aprūpe (briļļu iegāde) jāveic par personīgiem līdzekļiem.

[3.9] Pārvalde nav piemērojusi restitūcijas atlīdzinājuma veidu kā to paredz Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa.

[3.10] Arī Tiesībsargs ir atzinis, ka Jelgavas cietumā režīms un uzturēšanās apstākļi nav atbilstoši cilvēktiesību prasībām.

[3.11] Pārvalde un Jelgavas cietums neveic nevienu pasākumu, lai novērstu ilgstošu /pers. B/ cilvēktiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā nenodrošināšana

Jelgavas cietuma 4.korpusa dzīvojamās kamerās ar dienas gaismu un dabisko gaisa plūsmas ieplūdi.

[3.12] Ir konstatējams Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.panta un Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 95.panta smags materiālo elementu pārkāpums, proti, būtisks smags cilvēktiesību pārkāpums, kas izpaudies kā

ilgstošā periodā turēšana prettiesiskos apstākļos un fiziskās veselības – redzes – graušana, kuros ir pārsniegts neizbēgamais (likumīgais) ciešanu līmenis, kas

raksturīgs ieslodzījumam.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 2.septembra spriedumu pieteikums noraidīts.

[4]

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem.

[4.1] Tiesa konstatēja, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējam ar iestādes prettiesisko

faktisko rīcību, strīdus kamerās nenodrošinot pietiekamu dabisko apgaismojumu, ir nodarīts

tāds nemantiskais kaitējums, kas būtu atlīdzināms naudā, kā arī atlīdzināms mantiskais

zaudējums.

[4.2] Tiesa nekonstatēja, ka tieši ar iestādes prettiesisko faktisko rīcību, nenodrošinot

strīdus kamerās pietiekamu dabisko apgaismojumu, pieteicējam būtu radīts (izraisīts) kaitējums

veselībai – konstatētais redzes traucējums.

[4.3] Tiesa atzina, ka pieteicēja apgalvojumi par dabiskā apgaismojuma nepietiekamību un

tās negatīvo ietekmi uz redzi netiek pamatoti ar kādiem objektīvi pārbaudāmiem apstākļiem

(piemēram, autoritatīviem viedokļiem attiecīgā medicīnas jomā vai kompetentas institūcijas

slēdzienu par sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti). Apstiprinājumu šādām bažām tiesa

neatrada arī vispārpieejamos interneta avotos par miopiju jeb tuvredzību, kas saistāma ar

iedzimtību, un tikai pie noteiktiem apstākļiem tā progresē. Tātad, iepazīstoties ar šādas

diagnozes izraisošiem cēloņiem, tiesa secināja, ka nepietiekams dabiskais apgaismojums pats

par sevi nav šādu fizioloģisko izmaiņu acīs izraisošais faktors.

[4.4] Līdz ar to tiesa neatzina, ka šāda situācija (atrašanās strīdus kamerās nepietiekama

dabiskā apgaismojuma apstākļos, bet esot pietiekamam mākslīgajam apgaismojumam) varēja

izraisīt pieteicējam veselības problēmas (redzes pasliktināšanos) un radīt smagu veselības

kaitējumu Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk –

Atlīdzināšanas likums) Atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtās daļas izpratnē.

[4.5] Tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par tādiem, lai

konstatētu /pers. B/ veselībai nodarītu kaitējumu, kas būtu atlīdzināms /pers. B/ norādītajā

apmērā, un ka cita veida un lielāka apmēra atlīdzinājuma noteikšanai, nekā tas ir noteikts

pārsūdzētajā lēmumā, nav pamata.

[4.6] Tiesa atzina, ka pārsūdzētajā lēmumā ir noteikts atbilstīgs atlīdzinājums pieteicējam

konstatētajam tiesību aizskārumam.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 2.septembra spriedumu pieteicējs iesniedza

apelācijas sūdzību, tajā norādot turpmāk minētos argumentus.

[5.1] Tiesa lietas izspriešanas ietvaros ir pārkāpusi materiālās tiesību normas.

[5.2] Pārvalde ir iesniegusi tiesai nepatiesus pierādījumus – fotoattēlus.

[5.3] Pārvalde slēpj faktu, ka pieteicējs Jelgavas cietuma administrācijai ir iesniedzis

sūdzību par nepietiekamu mākslīgo apgaismojumu.

[5.4] Pēc ārsta-konsultanta (okulista) slēdziena par redzes pasliktināšanos pieteicēja kamerā

Nr.308 tika uzstādīts papildu mākslīgais apgaismojums – galda lampa. Taču tas izdarīts pēc tam,

kad redze jau bija pasliktinājusies.

[5.5] Tiesa nav ņēmusi vērā pieteicēja patieso veselības stāvokli, kas norāda uz to, ka tā

nevar būt miopija abām acīm. Tiesai objektīvās izmeklēšanas ietvaros ir jānosaka ekspertīze

pieteicēja veselības traucējumu – redzes pasliktināšanas – noteikšanai.

[5.6] Uzturēšanas apstākļi cietumā, uz kuriem atsaucas pieteicējs, nemainījās arī pēc

iesnieguma izskatīšanas iestādē un turpinājās tiesvedības laikā. Tiesai, pārbaudot pieteicēja

norādītos faktus, ir pamats atzīt pārkāpumu par ilgstošu un vērtēt arī laika posmu pēc

apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas.

[5.7] Jelgavas cietuma atzītais fakts, ka strīdus kamerā ir nepietiekošs dabiskais

apgaismojums, kā arī pieteicēja redzes bojājumi – ir konstatējami apstākļi par neatbilstošiem

uzturēšanas apstākļiem ieslodzījuma vietā.

[5.8] Pieteicējs nevar būt līdzatbildīgs strīdus situācijā.

[6] Pārvalde paskaidrojumā par pieteicēja apelācijas sūdzību to neatzina, pamatojoties uz

jau lietā sniegtajiem paskaidrojumiem, papildus norādot, ka lietas ietvaros Pārvalde sazinājās ar

Jelgavas cietuma administrāciju un atkārtoti guva apliecinājumu, ka lietas materiālos esošā

fototabula un tajā atspoguļotā informācija un faktiskie apstākļi atbilst apstākļiem strīdus

kamerās.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un lietas dalībnieku paskaidrojumus,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums

ir noraidāms.

[8] Apgabaltiesa uzskata, ka lietā nav strīda, ka strīdus kamerās nebija nodrošināts

pietiekams dabiskais apgaismojums. To ir atzinusi Pārvalde. Lietā ir strīds, vai konkrētā

Jelgavas cietuma prettiesiskā rīcība ir pietiekams pamats nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma

piešķiršanai pieteicējam naudas izteiksmē.

Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi secināja, ka nav pamata uzskatīt, ka

pastāv jebkāda cēloņsakarība starp pieteicēja redzes traucējumu esību (pasliktināšanos) un

nepietiekamu dabisko apgaismojumu strīdus kamerās.

Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto

daļu atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, un apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai,

izvērstāku argumentu izklāstu nenorādot.

Administratīvā apgabaltiesa atkārtoti nenorāda motivāciju to apelācijas sūdzībā minēto

argumentu noraidīšanai, kuri minēti pieteikumā un kuru noraidīšanai ir sniegta motivācija

pirmās instances tiesas spriedumā.

[9] Attiecībā uz pieteicēja iebildumiem apelācijas sūdzībā, ka Pārvalde ir iesniegusi tiesai

nepatiesus pierādījumus – Pārvaldes paskaidrojumam pievienotos fotoattēlus (lietas 1.sējuma

129.–132.lapa) –, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs nav norādījis, kāpēc viņš uzskata, ka Pārvaldes

iesniegtie pierādījumi ir nepatiesi, un kā apstāklis, ka šie fotoattēli neataino faktisko situāciju,

var ietekmēt pieteicēja norādīto kaitējumu, ņemot vērā to, ka Pārvalde ar 2021.gada 26.janvāra

lēmumu Nr.N?1.13-J/3292 noraidīja pieteicēja iebildumus par nepietiekamu mākslīgo

apgaismojumu pie galda kamerā Nr.308, bet pieteicējs šo lēmumu nepārsūdzēja.

[10] Pieteicējs apelācijas sūdzībā norādīja, ka Pārvalde slēpj faktu, ka pieteicējs Jelgavas

cietuma administrācijai ir iesniedzis sūdzību par nepietiekamu mākslīgo apgaismojumu.

Apgabaltiesa no lietas materiāliem, konkrēti, no Jelgavas cietumā reģistrētajiem pieteicēja

iesniegumiem laika posmā no 2019.gada 14.oktobra līd z 2020.gada 4.decmebrim (lietas

1.sējuma 67.–70.lapa), konstatē, ka pieteicējs Jelgavas cietuma administrācijai nav iesniedzis

sūdzību par to, ka kamerās netiek nodrošināts pienācīgs mākslīgais apgaismojums. Pieteicējs

tiesai nav sniedzis ticamu un pārbaudāmu informāciju, kas apliecinātu, ka Pārvalde ir slēpusi

faktu par šādu sūdzību iesniegšanu.

[11] Lai gan pieteicējs pretenzijas pret nepietiekamu mākslīgo apgaismojumu nenorādīja,

apgabaltiesa papildus pārliecinājās, ka strīdus kamerās tiek izmantoti apgaismes ķermeņi, kuri

nodrošina pietiekamu mākslīgo apgaismojumu, konkrēti, divi dienas gaismas gaismekļi ar divām

dienas gaismas spuldzēm, kura katra ir 36 W ar gaismas atdevi 3350 lūmeni (lietas 223.lapa).

Apgabaltiesa konstatē, ka normatīvie akti neregulē mākslīgā apgaismojuma normas

dzīvojamās telpās. Savukārt Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.359 „Darba

aizsardzības prasības darba vietās” cita starpā apstiprina iekštelpu apgaismojuma līmeņus

atkarībā no darba vietas un darba veida. Tā, piemēram, darba vietas atpūtas telpās minimālais

apgaismojuma līmenis virs darba zonas noteikts 100 luksi.

Apgaismojums ir vienāds ar 1 luksu, ja 1 lūmens gaismas plūsmas vienmērīgi izdalās pa

laukumu 1 m2 platībā (http://www.latled.lv/lv/LED-katalogs/derigi_zinat/149.html, skatīts

2021.gada 25.oktobrī).

Attiecīgi telpa, kura atbilst kameras Nr.209 kopējai platībai 15,86 m2 (lietas 13.lapas otra

puse), kā minimums, būtu jānodrošina ar gaismas plūsmu 1587 lūmeni (100 luksus telpā

nodrošina gaismas plūsma, kas atbilst telpas platībai x 100), un telpa, kura atbilst kameras

Nr.308 kopējai platībai 16,10 m2 (lietas 13.lapas otra puse) būtu jānodrošina ar gaismas

plūsmu 1610 lūmeni.

Atbilstoši Pārvaldes sniegtajai informācijai vienas dienasgaismas 36 W spuldzes gaismas

plūsma ir 3350 lūmeni. Tā kā kamerā bija četras šādas spuldzes un telpas konfigurācija

nodrošināja, ka gaismas plūsma izdalās vienmērīgi, apgabaltiesa secina, ka dabiskā

apgaismojuma trūkumu strīdus kamerās kompensēja pietiekams mākslīgais apgaismojums.

[12] Attiecībā uz pieteicēja apelācijas sūdzībā norādīto, ka pieteicējam papildu mākslīgais

apgaismojums – galda lampa – kamerā Nr.308 tika uzstādīts pēc ārsta-konsultanta (okulista)

slēdziena par redzes pasliktināšanos, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

No lietas materiāliem apgabaltiesa nekonstatē, ka papildu mākslīgais apgaismojums būtu

uzstādīts pēc ārsta-konsultanta (okulista) slēdziena, jo lietas materiāliem pievienotajos ārsta

slēdzienos (lietas 1.sējuma 28., 65. un 66.lapa) šāds ieteikums nav norādīts. Pārvalde

paskaidrojumos (lietas 1.sējuma 223.lapa) norādīja, ka papildu spuldze virs galdiņa tika

ierīkota pēc pieteicēja lūguma. Tāpēc, apgabaltiesas vērtējumā, pieteicēja iebildums, ka redzes

pasliktināšanās varētu būt saistīta ar nepietiekamu mākslīgo apgaismojumu, neapstiprinās ar

lietā esošajiem pierādījumiem.

[13] Attiecībā uz pieteicēja uzturēšanos kamerā Nr.209 apgabaltiesa papildus konstatē, ka

pieteicējs minētajā kamerā uzturējās laika posmā no 2020.gada 11.janvāra līdz 21.janvārim.

Savukārt ar Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 27.oktobra spriedumu lietā

Nr.A420197020 (stājies spēkā 2021.gada 15.decembrī) atzīts, ka dabiskā apgaismojuma

nepietiekamība, pieteicējam uzturoties kamerā Nr.209 laika posmā no 2019.gada 30.jūlija līdz

2020.gada 10.janvārim, pati par sevi nesasniedza minimālo bardzības līmeni, lai konstatētu

spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu, un ka dabiskā

apgaismojuma trūkumu kompensēja pietiekams mākslīgais apgaismojums un ventilācija, par

kuru trūkumu vai neatbilstību pieteicējs nav sūdzējies. Šajā lietā pieteicējs kā uz nemantiskā

kaitējuma pamatu norādīja iespējamo D vitamīna trūkumu pieteicēja organismā un sekas, ko šī

hipovitaminoze var izraisīt.

Apgabaltiesa konstatē, ka šajā lietā pārbaudāmajos apstākļos pieteicējs kamerā Nr.209

uzturējās tikai 10 dienas. Savukārt apgabaltiesa lietā Nr.A420197020 nekonstatēja, ka

iepriekšējā gada laikā pieteicēja uzturēšanās kamerā Nr.209 radīja pieteicējam nemantisko

kaitējumu, kas būtu atlīdzināms naudā. Apgabaltiesa šajā lietā arī nekonstatē tādus apstākļus,

kas būtu būtiski mainījušies kamerā Nr.209 kopš administratīvajā lietā Nr.A420197020

pārbaudītajiem apstākļiem. Tāpēc apgabaltiesa neatzīst, ka pieteicēja uzturēšanās kamerā

Nr.209 laika posmā no 2020.gada 11.janvāra līdz 21.janvārim varēja radīt pieteicējam tiesības

uz tādu nemantisko kaitējumu, kas būtu atlīdzināms naudā.

[14] Pieteicējs apelācijas sūdzībā norādīja, ka pirmās instances tiesa lietas izspriešanas

ietvaros ir pārkāpusi materiālo tiesību normas, proti, Satversmes 1., 82.pantu, 92.panta pirmo

un trešo teikumu, likuma „Par tiesu varu” 3.pantu, 7.panta pirmo daļu, 17., 25.1 pantu,

Administratīvā procesa likuma 149.pantu, 150.panta pirmo daļu, 152.panta pirmo daļu,

154.pantu, Atlīdzināšanas likuma 1.panta pirmo daļu, 4.pantu, 6.panta pirmo daļu, 7.panta

pirmo daļu, 11.panta trešo daļu, 14.panta pirmo daļu un Civillikuma 5., 1635., 1773. un

1779.pantu.

Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs apelācijas sūdzībā ir atreferējis tiesību normas, kas

nosaka tiesību principus, nosaka atlīdzinājuma piešķiršanas pamatu, nosaka tiesas kompetenci,

zaudējumu atlīdzināšanas principus Civillikumā. Apgabaltiesa nekonstatē, ka pirmās instances

tiesa būtu pieļāvusi materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Apstāklis, ka pieteicējs

nepiekrīt pirmās instances tiesas izdarītajiem secinājumiem un lietas apstākļu novērtējumam,

nenorāda uz to, ka pirmās instances tiesa būtu pieļāvusi pārkāpumus tiesību normu

piemērošanā.

[15] Attiecībā uz pieteicēja iebildumiem apelācijas sūdzībā, ka pieteicēja veselības

stāvoklis, ka viņš ar kreiso aci labi redz tuvumā, bet slikti tālumā, savukārt ar labo aci – labi

redz tālumā, bet slikti – tuvumā, norāda uz to, ka pieteicējam nevar būt miopija abām acīm,

apgabaltiesa norāda, ka pieteicējam diagnozi os.Miopia tika noteicis ārsts – oftalmologs (lietas

1.sējuma 28.lapa). Pārvaldei nav tiesību pārbaudīt ārstniecības personas izdarītos secinājumus.

Savukārt, kā pamatoti norādīja pirmās instances tiesa, no publiski pieejamās informācijas

interneta tīmekļvietnēs izriet, ka miopijas izveidošanās netiek saistīta ar cilvēka uzturēšanos

nepietiekama dabiskā apgaismojuma apstākļos. Līdz ar to apgabaltiesa norāda, ka situācijā, kad

pieteicēja ir konstatēta diagnoze os.Miopia I, nav konstatējama cēloņsakarība starp pieteicēja

redzes pasliktināšanos un nepietiekamu dabisko apgaismojumu strīdus kamerās. Savukārt

ārstniecības personas diagnozes pareizību pieteicējam ir tiesības pārbaudīt Veselības inspekcijā.

Attiecīgi šajā lietā tiesai nav pamata noteikt ekspertīzi pieteicēja veselības traucējumu – redzes

pasliktināšanas – noteikšanai, jo pareizas diagnozes noteikšana ir saistīta ar ārstniecības

personu darbības pārbaudi.

[16] Ņemot vērā to, ka tiesa secināja, ka dabiskā apgaismojuma nepietiekamība nav radījusi

būtisku (smagu) pieteicēja cilvēktiesību aizskārumu un ka nav konstatējama cēloņsakarība starp

pieteicēja redzes pasliktināšanos un nepietiekamu dabisko apgaismojumu strīdus kamerās,

apgabaltiesa uzskata, ka apstāklim, cik ilgstoši pieteicējam ir radītas neērtības saistībā ar

nepietiekamu dabiskā apgaismojuma līmeni Jelgavas cietumā, nav izšķirošas nozīmes

atlīdzinājuma noteikšanai naudas izteiksmē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. B/ pieteikumu par nemantiskā kaitējuma 10 000 euro un mantisko

zaudējumu 30 euro atlīdzinājumu par Jelgavas cietuma prettiesisko faktisko rīcību.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā

apgabaltiesā.

U.Mihailova

(personiskais

Tiesnese referente

paraksts)

K.Krastiņa

(personiskais

Tiesneši

paraksts)

(personiskais O.Priedītis

paraksts)