Appeal court dismissed compensation claim for non-material and material damage due to insufficient natural light in prison cells.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the applicant's claim for 10,000 euros in non-material and 30 euros in material damage regarding insufficient natural light in prison cells. The applicant argued that his worsening vision, specifically myopia, was caused by the poor lighting conditions, while the prison administration maintained that artificial lighting compensated for the lack of natural light and that myopia is primarily genetic or age-related. The appellate court upheld the first-instance decision, ruling that no causal link exists between the diagnosed myopia and the lighting conditions, and that the duration of discomfort is not decisive for monetary compensation.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 149., 150. un 152. panti; Atlīdzināšanas likuma 1., 4., 6., 7., 11. un 14. panti; Civillikuma 5., 1635., 1773. un 1779. panti: Causal relationship between alleged non-material damage and prison conditions must be established by medical evidence, and mere discomfort does not justify monetary compensation without proven causation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. AA43-0275-22/2
ECLI:LV:ADAT:2022:0427.A420153521.14.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2022.gada 27.aprīlī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Una Mihailova, tiesneši Karina Krastiņa un Ojārs Priedītis
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/
pieteikumu par nemantiskā kaitējuma 10 000 euro un mantisko zaudējumu 30 euro
atlīdzinājumu par Jelgavas cietuma prettiesisko faktisko rīcību, sakarā ar /pers. B/ apelācijas
sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 2.septembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 2021.gada 26.janvāra lēmumu
Nr.N-1.13-J/3292 atzīta par prettiesisku Jelgavas cietuma administrācijas faktiskā rīcība,
ievietojot /pers. B/ laika posmā no 2020.gada 11.janvāra līdz 21.janvārim Jelgavas cietuma
8.vienības kamerā Nr.209 un laikposmā no 2020.gada 14.februāra līdz 14.oktobrim kamerā
Nr.308, kurās nebija nodrošināts pietiekams dabiskais apgaismojums.
[2] Ar Pārvaldes 2021.gada 4.marta lēmumu Nr.N-1-2021-03049 (turpmāk – pārsūdzētais
lēmums) atteikts /pers. B/ atlīdzināt nemantisko kaitējumu 10 000 euro un mantisko kaitējumu
3 0 euro un uzdots Jelgavas cietuma administrācijai nekavējoties atvainoties /pers. B/ par
Jelgavas cietuma administrācijas prettiesisko faktisko rīcību. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar
turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Jelgavas cietuma 8.vienības kamerā Nr.209 un kamerā Nr.308 (turpmāk – strīdus kameras) nebija nodrošināts pietiekams
dabiskā apgaismojuma līmenis.
[2.2] 2020.gadā /pers. B/ vērsās Jelgavas cietuma Medicīnas daļā ar lūgumu nodrošināt
viņam acu ārsta konsultāciju, jo esot pasliktinājusies redze. 2020.gada 14.septembrī oftalmologs
/pers. B/ noteica diagnozi os.Miopia I. /pers. B/ bija ieteikts vērsties optikas salonā, lai pasūtītu
un izgatavotu brilles. 2020.gada 9.oktobrī /pers. B/ par viņa personīgajiem līdzekļiem
izgatavotas brilles.
[2.3] Jelgavas cietuma Medicīnas daļas vadītājs norādīja, ka /pers. B/ konstatētie redzes
traucējumi nevarētu būt saistīti ar uzturēšanas apstākļiem, būtiskākā loma ir iedzimtībai, un
svarīga loma – vecuma radītajām izmaiņām.
[2.4] Pārvalde nekonstatēja cēloņsakarību starp /pers. B/ sūdzībām par redzes
pasliktināšanos, tajā skaitā briļļu iegādāšanos, un nepietiekamu dabisko apgaismojumu strīdus
kamerās. /pers. B/ nav tiesību saņemt mantiskā zaudējuma atlīdzinājumu 30 euro.
[2.5] No Pārvaldes 2021.gada 26.janvāra lēmuma Nr.1.13-J/3292 izriet, ka, lai arī dabiskā
apgaismojuma ieplūde strīdus kamerās bija samazināta, toties to kompensēja mākslīgais
apgaismojums.
[2.6] Kameras Nr.209 kopējā platība ir 15,86 m2, tā bija nodrošināta ar pieplūdes un
nosūces ventilāciju, ventilācijas sistēmas bojājumi nebija konstatēti. Kameras Nr.308 kopējā
platība ir 16,10 m2, tā arī bija aprīkota ar nosūces un pieplūdes ventilāciju, un ventilācijas
sistēmas bojājumi netika konstatēti. Abās minētajās kamerās /pers. B/ atradās viens.
[2.7] Pārvalde secināja, ka dabiskā apgaismojuma nepietiekamība laika posmā no
2020.gada 11.janvāra līdz 21.janvārim kamerā Nr.209 un laika posmā no 2020.gada 14.februāra
līdz 14.oktobrim kamerā Nr.308 nav radījusi būtisku (smagu) /pers. B/ cilvēktiesību
aizskārumu, jo strīdus kamerās bija nodrošināts pietiekams mākslīgais apgaismojums un
ventilācija, kā arī pietiekama platība.
[2.8] Uzturēšanas apstākļi kamerā tieši nav saistīti ar iestādes darbību vai bezdarbību, jo
kamerā pietiekams dabiskais apgaismojums netika nodrošināts attiecīgā Jelgavas cietuma
korpusa plānojuma un konstruktīvā risinājuma dēļ.
[2.9] Nav pamatots /pers. B/ arguments, ka Jelgavas cietuma administrācija tīši ir ievietojusi
/pers. B/ kamerās, kuras netiek nodrošināts pietiekams dabisks apgaismojums.
[2.10] Ņemot vērā to, ka Pārvalde nekonstatēja būtisku (smagu) cilvēktiesību pārkāpumu,
nenodrošinot /pers. B/ pietiekamu dabisku apgaismojumu strīdus kamerās, Pārvalde atzina, ka
nemantiskā kaitējuma patstāvīgs atlīdzinājums var būt Jelgavas cietuma administrācijas
rakstveida atvainošanās.
[3] /pers. B/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par nemantiskā kaitējuma
10 000 euro un mantisko zaudējumu 30 euro, atlīdzinājumu par Jelgavas cietuma prettiesisko
faktisko rīcību. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.
[3.1] Pārsūdzētais lēmums ir pretrunā Administratīvā procesa likuma 2.pantā ietvertajam pamatmērķim un jēgai.
[3.2] Pārvalde pārsūdzētajā lēmumā nav piemērojusi procesuālās un materiālās tiesību normas, kas nosaka kaitējuma atlīdzināšanas veida pamatu un kritēriju,
kā arī Pārvalde nav identificējusi cilvēktiesību kritēriju konkrētajās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un /pers. B/.
Vienlaicīgi ir iestājušies visi priekšnosacījumi, proti, ir konstatēts pieteicēja tiesību
[ 3. 3]
aizskārums un iestādes prettiesiska bezdarbība, kuras rezultātā (cēloniskajā sakarā) ir radīts
kaitējums. Līdz ar to ir pierādīta cēloņsakarība starp Jelgavas cietuma administrācijas
prettiesisko rīcību un tās radītajām sekām /pers. B/ veselībai – redzes bojājumiem.
[3.4] Jelgavas cietuma priekšnieks ar lēmumu pakļauj /pers. B/ spīdzināšanai un necilvēcīgai attieksmei pēc saviem personiskiem ieskatiem.
[3.5] /pers. B/ nav izplatīts redzes defekts kā to norāda Pārvalde, līdz ar to nākas secināt, ka Pārvalde vilto pierādījumus un dokumentus. Tādējādi
pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks, neatbilst faktiskajiem (patiesajiem) apstākļiem.
[3.6] Tieši ar notiesāto izvietošanas komisijas lēmumu /pers. B/ pārveda no labākiem sadzīves apstākļiem – no Soda izolatora korpusa, kur logi vērsti tieši uz
āru, nevis uz norobežojošo gaiteni – uz sliktākiem. No cietuma administrācijas puses piemērota atšķirīga attieksme pret ieslodzītajiem.
[3.7] Loga parametri dzīvojamā kamerā neatbilst Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.340 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-
15 „Dzīvojamās ēkas”” 40.punktam.
[3.8] /pers. B/ vairāku gadu laikā (tai skaitā no 2003.gada 13.maija atrodoties Jelgavas cietumā) radītas smagas fiziskas un morālas ciešanas, visu laiku
nākas dzīvojot patstāvīgās bailēs par savu veselību. Jāņem vērā, ka veselības aprūpe (briļļu iegāde) jāveic par personīgiem līdzekļiem.
[3.9] Pārvalde nav piemērojusi restitūcijas atlīdzinājuma veidu kā to paredz Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa.
[3.10] Arī Tiesībsargs ir atzinis, ka Jelgavas cietumā režīms un uzturēšanās apstākļi nav atbilstoši cilvēktiesību prasībām.
[3.11] Pārvalde un Jelgavas cietums neveic nevienu pasākumu, lai novērstu ilgstošu /pers. B/ cilvēktiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā nenodrošināšana
Jelgavas cietuma 4.korpusa dzīvojamās kamerās ar dienas gaismu un dabisko gaisa plūsmas ieplūdi.
[3.12] Ir konstatējams Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.panta un Latvijas
Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 95.panta smags materiālo elementu pārkāpums, proti, būtisks smags cilvēktiesību pārkāpums, kas izpaudies kā
ilgstošā periodā turēšana prettiesiskos apstākļos un fiziskās veselības – redzes – graušana, kuros ir pārsniegts neizbēgamais (likumīgais) ciešanu līmenis, kas
raksturīgs ieslodzījumam.
Ar Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 2.septembra spriedumu pieteikums noraidīts.
[4]
Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem.
[4.1] Tiesa konstatēja, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējam ar iestādes prettiesisko
faktisko rīcību, strīdus kamerās nenodrošinot pietiekamu dabisko apgaismojumu, ir nodarīts
tāds nemantiskais kaitējums, kas būtu atlīdzināms naudā, kā arī atlīdzināms mantiskais
zaudējums.
[4.2] Tiesa nekonstatēja, ka tieši ar iestādes prettiesisko faktisko rīcību, nenodrošinot
strīdus kamerās pietiekamu dabisko apgaismojumu, pieteicējam būtu radīts (izraisīts) kaitējums
veselībai – konstatētais redzes traucējums.
[4.3] Tiesa atzina, ka pieteicēja apgalvojumi par dabiskā apgaismojuma nepietiekamību un
tās negatīvo ietekmi uz redzi netiek pamatoti ar kādiem objektīvi pārbaudāmiem apstākļiem
(piemēram, autoritatīviem viedokļiem attiecīgā medicīnas jomā vai kompetentas institūcijas
slēdzienu par sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti). Apstiprinājumu šādām bažām tiesa
neatrada arī vispārpieejamos interneta avotos par miopiju jeb tuvredzību, kas saistāma ar
iedzimtību, un tikai pie noteiktiem apstākļiem tā progresē. Tātad, iepazīstoties ar šādas
diagnozes izraisošiem cēloņiem, tiesa secināja, ka nepietiekams dabiskais apgaismojums pats
par sevi nav šādu fizioloģisko izmaiņu acīs izraisošais faktors.
[4.4] Līdz ar to tiesa neatzina, ka šāda situācija (atrašanās strīdus kamerās nepietiekama
dabiskā apgaismojuma apstākļos, bet esot pietiekamam mākslīgajam apgaismojumam) varēja
izraisīt pieteicējam veselības problēmas (redzes pasliktināšanos) un radīt smagu veselības
kaitējumu Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk –
Atlīdzināšanas likums) Atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtās daļas izpratnē.
[4.5] Tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par tādiem, lai
konstatētu /pers. B/ veselībai nodarītu kaitējumu, kas būtu atlīdzināms /pers. B/ norādītajā
apmērā, un ka cita veida un lielāka apmēra atlīdzinājuma noteikšanai, nekā tas ir noteikts
pārsūdzētajā lēmumā, nav pamata.
[4.6] Tiesa atzina, ka pārsūdzētajā lēmumā ir noteikts atbilstīgs atlīdzinājums pieteicējam
konstatētajam tiesību aizskārumam.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 2.septembra spriedumu pieteicējs iesniedza
apelācijas sūdzību, tajā norādot turpmāk minētos argumentus.
[5.1] Tiesa lietas izspriešanas ietvaros ir pārkāpusi materiālās tiesību normas.
[5.2] Pārvalde ir iesniegusi tiesai nepatiesus pierādījumus – fotoattēlus.
[5.3] Pārvalde slēpj faktu, ka pieteicējs Jelgavas cietuma administrācijai ir iesniedzis
sūdzību par nepietiekamu mākslīgo apgaismojumu.
[5.4] Pēc ārsta-konsultanta (okulista) slēdziena par redzes pasliktināšanos pieteicēja kamerā
Nr.308 tika uzstādīts papildu mākslīgais apgaismojums – galda lampa. Taču tas izdarīts pēc tam,
kad redze jau bija pasliktinājusies.
[5.5] Tiesa nav ņēmusi vērā pieteicēja patieso veselības stāvokli, kas norāda uz to, ka tā
nevar būt miopija abām acīm. Tiesai objektīvās izmeklēšanas ietvaros ir jānosaka ekspertīze
pieteicēja veselības traucējumu – redzes pasliktināšanas – noteikšanai.
[5.6] Uzturēšanas apstākļi cietumā, uz kuriem atsaucas pieteicējs, nemainījās arī pēc
iesnieguma izskatīšanas iestādē un turpinājās tiesvedības laikā. Tiesai, pārbaudot pieteicēja
norādītos faktus, ir pamats atzīt pārkāpumu par ilgstošu un vērtēt arī laika posmu pēc
apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas.
[5.7] Jelgavas cietuma atzītais fakts, ka strīdus kamerā ir nepietiekošs dabiskais
apgaismojums, kā arī pieteicēja redzes bojājumi – ir konstatējami apstākļi par neatbilstošiem
uzturēšanas apstākļiem ieslodzījuma vietā.
[5.8] Pieteicējs nevar būt līdzatbildīgs strīdus situācijā.
[6] Pārvalde paskaidrojumā par pieteicēja apelācijas sūdzību to neatzina, pamatojoties uz
jau lietā sniegtajiem paskaidrojumiem, papildus norādot, ka lietas ietvaros Pārvalde sazinājās ar
Jelgavas cietuma administrāciju un atkārtoti guva apliecinājumu, ka lietas materiālos esošā
fototabula un tajā atspoguļotā informācija un faktiskie apstākļi atbilst apstākļiem strīdus
kamerās.
Motīvu daļa
[7] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un lietas dalībnieku paskaidrojumus,
Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums
ir noraidāms.
[8] Apgabaltiesa uzskata, ka lietā nav strīda, ka strīdus kamerās nebija nodrošināts
pietiekams dabiskais apgaismojums. To ir atzinusi Pārvalde. Lietā ir strīds, vai konkrētā
Jelgavas cietuma prettiesiskā rīcība ir pietiekams pamats nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma
piešķiršanai pieteicējam naudas izteiksmē.
Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi secināja, ka nav pamata uzskatīt, ka
pastāv jebkāda cēloņsakarība starp pieteicēja redzes traucējumu esību (pasliktināšanos) un
nepietiekamu dabisko apgaismojumu strīdus kamerās.
Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto
daļu atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, un apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai,
izvērstāku argumentu izklāstu nenorādot.
Administratīvā apgabaltiesa atkārtoti nenorāda motivāciju to apelācijas sūdzībā minēto
argumentu noraidīšanai, kuri minēti pieteikumā un kuru noraidīšanai ir sniegta motivācija
pirmās instances tiesas spriedumā.
[9] Attiecībā uz pieteicēja iebildumiem apelācijas sūdzībā, ka Pārvalde ir iesniegusi tiesai
nepatiesus pierādījumus – Pārvaldes paskaidrojumam pievienotos fotoattēlus (lietas 1.sējuma
129.–132.lapa) –, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs nav norādījis, kāpēc viņš uzskata, ka Pārvaldes
iesniegtie pierādījumi ir nepatiesi, un kā apstāklis, ka šie fotoattēli neataino faktisko situāciju,
var ietekmēt pieteicēja norādīto kaitējumu, ņemot vērā to, ka Pārvalde ar 2021.gada 26.janvāra
lēmumu Nr.N?1.13-J/3292 noraidīja pieteicēja iebildumus par nepietiekamu mākslīgo
apgaismojumu pie galda kamerā Nr.308, bet pieteicējs šo lēmumu nepārsūdzēja.
[10] Pieteicējs apelācijas sūdzībā norādīja, ka Pārvalde slēpj faktu, ka pieteicējs Jelgavas
cietuma administrācijai ir iesniedzis sūdzību par nepietiekamu mākslīgo apgaismojumu.
Apgabaltiesa no lietas materiāliem, konkrēti, no Jelgavas cietumā reģistrētajiem pieteicēja
iesniegumiem laika posmā no 2019.gada 14.oktobra līd z 2020.gada 4.decmebrim (lietas
1.sējuma 67.–70.lapa), konstatē, ka pieteicējs Jelgavas cietuma administrācijai nav iesniedzis
sūdzību par to, ka kamerās netiek nodrošināts pienācīgs mākslīgais apgaismojums. Pieteicējs
tiesai nav sniedzis ticamu un pārbaudāmu informāciju, kas apliecinātu, ka Pārvalde ir slēpusi
faktu par šādu sūdzību iesniegšanu.
[11] Lai gan pieteicējs pretenzijas pret nepietiekamu mākslīgo apgaismojumu nenorādīja,
apgabaltiesa papildus pārliecinājās, ka strīdus kamerās tiek izmantoti apgaismes ķermeņi, kuri
nodrošina pietiekamu mākslīgo apgaismojumu, konkrēti, divi dienas gaismas gaismekļi ar divām
dienas gaismas spuldzēm, kura katra ir 36 W ar gaismas atdevi 3350 lūmeni (lietas 223.lapa).
Apgabaltiesa konstatē, ka normatīvie akti neregulē mākslīgā apgaismojuma normas
dzīvojamās telpās. Savukārt Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.359 „Darba
aizsardzības prasības darba vietās” cita starpā apstiprina iekštelpu apgaismojuma līmeņus
atkarībā no darba vietas un darba veida. Tā, piemēram, darba vietas atpūtas telpās minimālais
apgaismojuma līmenis virs darba zonas noteikts 100 luksi.
Apgaismojums ir vienāds ar 1 luksu, ja 1 lūmens gaismas plūsmas vienmērīgi izdalās pa
laukumu 1 m2 platībā (http://www.latled.lv/lv/LED-katalogs/derigi_zinat/149.html, skatīts
2021.gada 25.oktobrī).
Attiecīgi telpa, kura atbilst kameras Nr.209 kopējai platībai 15,86 m2 (lietas 13.lapas otra
puse), kā minimums, būtu jānodrošina ar gaismas plūsmu 1587 lūmeni (100 luksus telpā
nodrošina gaismas plūsma, kas atbilst telpas platībai x 100), un telpa, kura atbilst kameras
Nr.308 kopējai platībai 16,10 m2 (lietas 13.lapas otra puse) būtu jānodrošina ar gaismas
plūsmu 1610 lūmeni.
Atbilstoši Pārvaldes sniegtajai informācijai vienas dienasgaismas 36 W spuldzes gaismas
plūsma ir 3350 lūmeni. Tā kā kamerā bija četras šādas spuldzes un telpas konfigurācija
nodrošināja, ka gaismas plūsma izdalās vienmērīgi, apgabaltiesa secina, ka dabiskā
apgaismojuma trūkumu strīdus kamerās kompensēja pietiekams mākslīgais apgaismojums.
[12] Attiecībā uz pieteicēja apelācijas sūdzībā norādīto, ka pieteicējam papildu mākslīgais
apgaismojums – galda lampa – kamerā Nr.308 tika uzstādīts pēc ārsta-konsultanta (okulista)
slēdziena par redzes pasliktināšanos, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
No lietas materiāliem apgabaltiesa nekonstatē, ka papildu mākslīgais apgaismojums būtu
uzstādīts pēc ārsta-konsultanta (okulista) slēdziena, jo lietas materiāliem pievienotajos ārsta
slēdzienos (lietas 1.sējuma 28., 65. un 66.lapa) šāds ieteikums nav norādīts. Pārvalde
paskaidrojumos (lietas 1.sējuma 223.lapa) norādīja, ka papildu spuldze virs galdiņa tika
ierīkota pēc pieteicēja lūguma. Tāpēc, apgabaltiesas vērtējumā, pieteicēja iebildums, ka redzes
pasliktināšanās varētu būt saistīta ar nepietiekamu mākslīgo apgaismojumu, neapstiprinās ar
lietā esošajiem pierādījumiem.
[13] Attiecībā uz pieteicēja uzturēšanos kamerā Nr.209 apgabaltiesa papildus konstatē, ka
pieteicējs minētajā kamerā uzturējās laika posmā no 2020.gada 11.janvāra līdz 21.janvārim.
Savukārt ar Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 27.oktobra spriedumu lietā
Nr.A420197020 (stājies spēkā 2021.gada 15.decembrī) atzīts, ka dabiskā apgaismojuma
nepietiekamība, pieteicējam uzturoties kamerā Nr.209 laika posmā no 2019.gada 30.jūlija līdz
2020.gada 10.janvārim, pati par sevi nesasniedza minimālo bardzības līmeni, lai konstatētu
spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu, un ka dabiskā
apgaismojuma trūkumu kompensēja pietiekams mākslīgais apgaismojums un ventilācija, par
kuru trūkumu vai neatbilstību pieteicējs nav sūdzējies. Šajā lietā pieteicējs kā uz nemantiskā
kaitējuma pamatu norādīja iespējamo D vitamīna trūkumu pieteicēja organismā un sekas, ko šī
hipovitaminoze var izraisīt.
Apgabaltiesa konstatē, ka šajā lietā pārbaudāmajos apstākļos pieteicējs kamerā Nr.209
uzturējās tikai 10 dienas. Savukārt apgabaltiesa lietā Nr.A420197020 nekonstatēja, ka
iepriekšējā gada laikā pieteicēja uzturēšanās kamerā Nr.209 radīja pieteicējam nemantisko
kaitējumu, kas būtu atlīdzināms naudā. Apgabaltiesa šajā lietā arī nekonstatē tādus apstākļus,
kas būtu būtiski mainījušies kamerā Nr.209 kopš administratīvajā lietā Nr.A420197020
pārbaudītajiem apstākļiem. Tāpēc apgabaltiesa neatzīst, ka pieteicēja uzturēšanās kamerā
Nr.209 laika posmā no 2020.gada 11.janvāra līdz 21.janvārim varēja radīt pieteicējam tiesības
uz tādu nemantisko kaitējumu, kas būtu atlīdzināms naudā.
[14] Pieteicējs apelācijas sūdzībā norādīja, ka pirmās instances tiesa lietas izspriešanas
ietvaros ir pārkāpusi materiālo tiesību normas, proti, Satversmes 1., 82.pantu, 92.panta pirmo
un trešo teikumu, likuma „Par tiesu varu” 3.pantu, 7.panta pirmo daļu, 17., 25.1 pantu,
Administratīvā procesa likuma 149.pantu, 150.panta pirmo daļu, 152.panta pirmo daļu,
154.pantu, Atlīdzināšanas likuma 1.panta pirmo daļu, 4.pantu, 6.panta pirmo daļu, 7.panta
pirmo daļu, 11.panta trešo daļu, 14.panta pirmo daļu un Civillikuma 5., 1635., 1773. un
1779.pantu.
Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs apelācijas sūdzībā ir atreferējis tiesību normas, kas
nosaka tiesību principus, nosaka atlīdzinājuma piešķiršanas pamatu, nosaka tiesas kompetenci,
zaudējumu atlīdzināšanas principus Civillikumā. Apgabaltiesa nekonstatē, ka pirmās instances
tiesa būtu pieļāvusi materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Apstāklis, ka pieteicējs
nepiekrīt pirmās instances tiesas izdarītajiem secinājumiem un lietas apstākļu novērtējumam,
nenorāda uz to, ka pirmās instances tiesa būtu pieļāvusi pārkāpumus tiesību normu
piemērošanā.
[15] Attiecībā uz pieteicēja iebildumiem apelācijas sūdzībā, ka pieteicēja veselības
stāvoklis, ka viņš ar kreiso aci labi redz tuvumā, bet slikti tālumā, savukārt ar labo aci – labi
redz tālumā, bet slikti – tuvumā, norāda uz to, ka pieteicējam nevar būt miopija abām acīm,
apgabaltiesa norāda, ka pieteicējam diagnozi os.Miopia tika noteicis ārsts – oftalmologs (lietas
1.sējuma 28.lapa). Pārvaldei nav tiesību pārbaudīt ārstniecības personas izdarītos secinājumus.
Savukārt, kā pamatoti norādīja pirmās instances tiesa, no publiski pieejamās informācijas
interneta tīmekļvietnēs izriet, ka miopijas izveidošanās netiek saistīta ar cilvēka uzturēšanos
nepietiekama dabiskā apgaismojuma apstākļos. Līdz ar to apgabaltiesa norāda, ka situācijā, kad
pieteicēja ir konstatēta diagnoze os.Miopia I, nav konstatējama cēloņsakarība starp pieteicēja
redzes pasliktināšanos un nepietiekamu dabisko apgaismojumu strīdus kamerās. Savukārt
ārstniecības personas diagnozes pareizību pieteicējam ir tiesības pārbaudīt Veselības inspekcijā.
Attiecīgi šajā lietā tiesai nav pamata noteikt ekspertīzi pieteicēja veselības traucējumu – redzes
pasliktināšanas – noteikšanai, jo pareizas diagnozes noteikšana ir saistīta ar ārstniecības
personu darbības pārbaudi.
[16] Ņemot vērā to, ka tiesa secināja, ka dabiskā apgaismojuma nepietiekamība nav radījusi
būtisku (smagu) pieteicēja cilvēktiesību aizskārumu un ka nav konstatējama cēloņsakarība starp
pieteicēja redzes pasliktināšanos un nepietiekamu dabisko apgaismojumu strīdus kamerās,
apgabaltiesa uzskata, ka apstāklim, cik ilgstoši pieteicējam ir radītas neērtības saistībā ar
nepietiekamu dabiskā apgaismojuma līmeni Jelgavas cietumā, nav izšķirošas nozīmes
atlīdzinājuma noteikšanai naudas izteiksmē.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu,
Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt /pers. B/ pieteikumu par nemantiskā kaitējuma 10 000 euro un mantisko
zaudējumu 30 euro atlīdzinājumu par Jelgavas cietuma prettiesisko faktisko rīcību.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša
laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā
apgabaltiesā.
U.Mihailova
(personiskais
Tiesnese referente
paraksts)
K.Krastiņa
(personiskais
Tiesneši
paraksts)
(personiskais O.Priedītis
paraksts)