Court dismissed NGO's appeal, upholding Forest Service's decision to reduce protected plant reserve size based on economic interests.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr. A42-00824-18/43

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0308.A420280217.2.S

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2018.gada 8.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Staņislavs Linkevičs,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc biedrības “Vides aizsardzības klubs” pieteikuma par Valsts meža dienesta

2017.gada 31.jūlija lēmuma Nr.VMD9-3/1006 atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Valsts meža dienestam izdot administratīvo aktu par mikrolieguma

noteikšanu īpašu aizsargājamas augu sugas parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum un tā augtenes aizsardzībai Garkalnes novada

Maksteniekos – īpašumā “Makstenieku Sils” (zemes vienībā Nr.80600090015) un īpašumā “Rīgas pilsētas meža fonds” (zemes vienībā

Nr.80600090203) 12,54 ha platībā.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 31.martā Valsts meža dienesta (turpmāk arī VMD vai Dienests) Rīgas reģionālajā virsmežniecībā (turpmāk arī Virsmežniecība)

saņemts pieteicējas biedrības “Vides aizsardzības klubs” 2016.gada 30.marta pieteikums mikrolieguma noteikšanai īpaši aizsargājamas augu sugas

parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum un tā augtenes aizsardzībai 12,54 ha platībā Garkalnes novada Maksteniekos – īpašumā

“Makstenieku Sils” (zemes vienībā Nr.80600090015) un īpašumā “Rīgas pilsētas meža fonds” (zemes vienībā Nr. 80600090203) (turpmāk –

nekustamie īpašumi).

Ar Virsmežniecības 2017.gada 9.jūnija lēmumu Nr.VM5.7-4/554 (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolemts izveidot mikroliegumu Nr.20021083-

80001 īpaši aizsargājamai vaskulāro augu sugai parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum 12,54 ha platībā nekustamajos īpašumos.

[2] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, nekustamā īpašuma Garkalnes novada Maksteniekos “Makstenieku Sils” īpašniece SIA “V.I.S.P.” to

apstrīdēja VMD, norādot, ka sākotnējais lēmums ir atceļams pamatojoties uz Satversmes 105.pantu un ka Virsmežniecība nav vērtējusi sociāli

ekonomiskās intereses, sugas un biotopa stāvokli un iespējamos aizsardzības paņēmienus.

Ar Valsts meža dienesta 2017.gada 31.jūlija lēmumu Nr.VMD9-3/1006 (turpmāk arī – Lēmums) nolemts sākotnējo lēmumu atcelt daļā par

mikrolieguma platības noteikšanu 12,54 ha apmērā un uzdots Virsmežniecībai izdarīt grozījumus sākotnējā lēmumā.

Lēmums pamatots ar sekojošiem argumentiem.

[2.1] Sākotnējais lēmums ir par mikrolieguma noteikšanu parastajam plakanstaipeknim, minētais biotops “Mežainas piejūras kāpas” ir sekundārs,

turklāt ekspertu /pers. F/ un /pers. G/ atzinumos, uz kā pamata tika pieņemts sākotnējais lēmums, nav vienota viedokļa par minētā biotopa kvalitāti.

/pers. F/ atzinumā uzsvērts, ka biotopam ir zema kvalitāte ar redzamu antropogēnās slodzes ietekmi, sastopamas invazīvās sugas, savukārt /pers. G/

atzinumā lakoniski pieminēts vien fakts, ka biotops atbilst mežainām piejūras kāpām, apdraudošie faktori netiek konstatēti. Abos ekspertu atzinumos ir

vienots viedoklis par raksturīgajām sugām, piemēram, konstatēta parastā ērgļpaparde, kas pēc Grolles atzinumā minētā, apdraud parastā

plakanstaipekņa dzīvotnes, kā arī ir nepieciešama krūmu un egļu paaugas izciršana. Dzīvotne ir jāapsaimnieko.

[2.2] VMD secina, ka Virsmežniecība, pieņemot sākotnējo lēmumu, nav vērtējusi biotopa kvalitāti, parastā plakanstaipekņa stāvokli, un meža

īpašnieku intereses. VMD, pamatojoties uz Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumu Nr.350 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu

srakstu” (turpmāk – noteikumi Nr.350) 1.tabulas 5.punktā minētām biotopa “Mežainas piejūras kāpas” pazīmēm, uzskata, ka parastais plakanstaipeknis

ir raksturīga retā suga biotopam “Mežainas piejūras kāpas”, no tā izriet, ka īpašumā “Makstenieku sils” vietās, kur sastopams parastais plakanstaipeknis,

ir visaugstākā biotopa kvalitāte, vērtība un tas ir pamatojums noteikt saimnieciskās darbības aizliegumu.

[2.3] Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2013.-2024.gadam ar 2015.gada grozījumiem īpašums “Makstenieku sils” ir noteikts kā apbūves

teritorija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas

kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” (turpmāk – noteikumi Nr.940) 23.punktu, nav noteikts, ka plānotajās apbūves

teritorijās bez izbūvētas infrastruktūras un apbūves mikroliegumus neveido, taču jāņem vērā šo noteikumu 24. un 25.punkts, kuri nosaka, ka jāvērtē

plānotā mikrolieguma ilgtspējība, kā arī 17.punkts, kas nosaka, ka jāvērtē sabiedrības sociālās un ekonomiskās intereses. Savukārt no Sugu un biotopu

likuma 2.panta izriet, ka jāvērtē kopējā nozīme dabas aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

[2.4] Pamatojoties uz starptautiski atzītu, recenzētu zinātnisko informāciju sugu aizsardzībā, vislabāk noteikt aizsargājamo teritoriju, kas ir pēc

iespējas lielāka un vienotāka, pieņem teorētisku apļveida figūru, kas visos virzienos nosedz vienādu attālumu. VMD. izmantojot telpisko datu apstrādes

programmatūras kopu, salīdzināja un noteica kopējos Grolles un Auniņas atzinumos sniegtos atradnes punktus un platības. Ap šīm platībām VMD

noteica potenciālo platību, kur saskaņā ar iepriekšminēto zinātnisko informāciju teorētiski būtu pamats veidot saimnieciskās darbības aizliegumu. Ja

plānotās apbūves rezultātā potenciālās aizsargājamās platības būs izolētas, tad uz tām ir attiecināma Salu bioģeogrāfijas teorija.

[2.5] Veicot sociāli ekoloģiskās sistēmas analīzi, VMD norāda, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem, sugas ekoloģijai un stāvoklim bioloģiskās

daudzveidības ilglaicīgai saglabāšanai, sabiedrības un īpašnieku interesēm atbilstošajam mikrolieguma poligonam ir jābūt 5,7 ha platībā , no tiem 4,11 ha

nekustamajā īpašumā “Makstenieku sils”.

[3] Nepiekrītot Lēmumam biedrība “Vides aizsardzības klubs” ar pieteikumu vērsās tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem

argumentiem.

[3.1] Atbildētājs nepamatoti atsaucas uz Ministru kabineta noteikumu Nr.940 24. un 25.punktu, jo nevienā no mikrolieguma izvērtēšanas procesā

iegūtajiem diviem sertificētu biotopu ekspertu /pers. F/ un /pers. G/ atzinumiem nav norādes ne par to, ka parastā plakanstaipekņa atradne vai kāda tās

daļa nevarētu pastāvēt ilgtermiņā arī nodrošinot tai atbilstošu apsaimniekošanu un atbilstošu aizsardzību, ne arī par biotopa “Mežainas piejūras kāpas”

nespēju pastāvēt ilgtermiņā. Atbildētājs nav ņēmis vērā, ka tieši mikrolieguma izveidošana ierosinātajā platībā - 12,54 hektāros būtu optimāls risinājums,

kas saskaņā ekspertu atzinumiem vislabāk nodrošinātu parastā plakanstaipekņa atradņu ilgtspējīgu pastāvēšanu, aizsargājot sugu un tās dzīvotni no

galvenajiem apdraudošajiem faktoriem - detālplānojuma realizācijas un jaunas apbūves veidošanas zemes vienībā “Makstenieku sils” kā ari kailcirtēm

veidojamā 12,54 ha mikrolieguma platībā. Turklāt atbildētājs Lēmumā (14.punktā) nekorekti izmanto zinātniskās atziņas, lai pamatotu mazāku optimālo

mikrolieguma platību un konfigurāciju, jo pieņem, ka mazākās sugas atradnes nav ilgtspējīgas tādēļ, ka teritorija starp atradnēm tiks apbūvēta, ko izslēdz

sākotnējais lēmums izveidot mikroliegumu 12,54 ha platībā, kas ietver visas šajā teritorijā konstatētās plakanstaipekņa atradnes.

[3.2] Atbildētājs arī nav izvērtējis situāciju dabā, bet ņēmis vērā vien formālu strīdus teritorijas atrašanos Garkalnes novada teritorijas plānojuma

plānotās apbūves teritorijā (saskaņā ar 2005.gadā apstiprinātu detālplānojumu) un Makstenieku ciema teritorijā, ignorējot faktus, ka reāli strīdus teritorija

atrodas lielā vienlaidus mežu masīvā relatīvi tālu gan no esošas apbūves, gan no izbūvētas infrastruktūras, ka teritorijas tuvumā atrodas Krievupes dabisks

neregulēts posms, kā arī dažādas kvalitātes biotops “Mežainas piejūras kāpas” atrodas ne vien strīdus teritorijā, bet arī tai piegulošās un netālu esošās

Rīgas pilsētas meža fonda zemēs. Savukārt pašā strīdus teritorijā, kurā pieteicēja lūdz veidot mikroliegumu 12,54 ha platībā, turklāt tieši tajā teritorijas

daļā, kura ar Lēmumu netiek iekļauta mikroliegumā, atrodas ne vien parastā plakanstaipekņa vitālas atradnes, bet arī īpaši aizsargājamo sugu gada

staipekņa un vālīšu staipekņa atradnes, kā arī Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā (izzūdošās sugas) iekļautā mainīgā staipekņa atradnes. Mainīgajam

staipeknim Latvijā zināmas vien 5 atradnes (ekspertes /pers. G/ atzinums). Tāpat arī nevar izslēgt, ka strīdus teritorijā zem sūnām jau izsējušās

plakanstaipekņu sporas un patiesībā jau tuvākajā laikā, pastāvot labvēlīgiem nosacījumiem, plakanstaipekņu atradnes veidojamā 12,54 ha lielā

mikrolieguma ietvaros varētu saslēgties.

[3.3] Vērtējot Lēmumu attiecībā pret Ministru kabineta noteikumu Nr.940 17.punktu, pieteicēja secina, ka Lēmumā nav konkrētu argumentu,

kāpēc mikrolieguma izveidošana nesamērīgi aizskartu zemes īpašnieku intereses. Pēc būtības apbūves aizliegums rastos tikai mikrolieguma teritorijā,

kopumā nesasniedzot pat 25% no SIA “V.I.S.P.” piederošās zemes vienības kopplatības, turklāt veidojamā mikrolieguma teritorija atrodas

detālplānojuma teritorijas pašā nomalē, kas nekādā veidā neapgrūtinātu infrastruktūras izveidi un būvdarbus pārējā apbūvei paredzētajā teritorijā.

Savukārt Rīgas pilsētas meža fonda zemes vienībā mikrolieguma neveidošanai nav nekādu argumentu saistībā ar noteikumu Nr.940 17.punktu, jo SIA

“Rīgas Meži” apsaimnieko lielas Rīgas pilsētai piederošas meža zemes platības un konkrētā teritorija pēc platības ir nebūtiska. Turklāt, saskaņā ar

Garkalnes novada aktuālo teritorijas plānojumu, tā atrodas M4 funkcionālajā zonā, kurā saskaņā ar Garkalnes novada teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumu 231.punktu ir aizliegtas kailcirtes. Līdz ar to, veidojot šādā teritorijā mikroliegumu, papildus apgrūtinājums būs mazāk būtisks nekā

vispārējā gadījumā saimnieciskā mežā, savukārt ieguvums dabas aizsardzībai būs lielāks, jo konkrētā teritorija vienlaikus atbilst biotopam “Mežainas

piejūras kāpas”, kā arī ir piemērota mikrolieguma mērķa sugas – parastā plakanstaipekņa izplatībai kā piemērota augtene.

[3.4] Pieteicēja lūdz tiesu ņemt vērā apstākli, ka detālplānojums zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /numurs A/paredz veidot mežā jaunu blīvas

apbūves teritoriju 40 ha platībā un apstiprināts pirms vairāk kā 10 gadiem - 2005.gadā, līdz ar to secināms, ka kopš teritorijas izpētes un detālplānojuma

izstrādes normatīvie akti teritorijas plānošanas un sugu un biotopu aizsardzības jomā ir būtiski pilnveidoti. Turklāt ilgais laika posms, kas pagājis kopš

detālplānojuma apstiprināšanas, neuzsākot tā īstenošanu, var tikt uzskatīts par pamatojumu atkāpei no tiesiskās paļāvības principa, ņemot vērā būtiskas

izmaiņas ekoloģiskajā situācijā un jaunu informāciju par īpaši aizsargājamu sugu un biotopu stāvokli Garkalnes novadā un Latvijā kopumā.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā VMD neatzina pieteikumu pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem papildus norādot,

ka attiecībā uz mikrolieguma teritoriju, kā arī biotopa “Mežainas piejūras kāpas” esamību mikroliegumā, VMD vērš uzmanību uz sekojošo.

VMD laika posmā no 2017.gada 15.augusta līdz 5.oktobrim veica atkārtotu mikrolieguma Nr.20021083-80001 teritorijas apsekošanu dabā. Tika

konstatēts, ka parastais plakanstaipeknis sastopams teritorijā, kurā ieteikts noteikt mikroliegumu ar Lēmumu, turpretim pārējā (atceltajā) teritorijā

sastopams tikai Zeilera plakanstaipeknis, kas nav norādīts noteikumu Nr.940 1.pielikumā (kā arī ekspertu atzinumos) kā suga, kam veido mikroliegumu.

Bez tam, analizējot mikrolieguma teritorijas atbilstību Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam “Mežainas piejūras kāpas”, konstatēts, ka

konkrētā mikrolieguma teritorijas atbilstība Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam “Mežainas piejūras kāpas” prasībām ir apšaubāma noteikumu

Nr.350 izpratnē.

[5] Trešā persona SIA “Rīgas meži” paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst, paskaidrojot sekojošo.

[5.1] SIA “Rīgas meži” uztur spēkā iepriekš izteiktos argumentus par to, ka tās īpašuma teritorijā pamatota ir mikrolieguma 0,5 ha platībā

izveidošana, jo ekspertes /pers. G/ atzinumā norādīts, ka SIA “Rīgas meži” īpašumā tika konstatēta tikai viena parastā plakanstaipekņa atradne. Pārējām

aizsargājamo sugu atradnēm atbilstoši noteikumu Nr.940 regulējumam nav veidojami mikroliegumi.

[5.2] Biedrības “Vides aizsardzības klubs” pieteikumā kā pamatojums Lēmuma atcelšanai tiek minēts arguments, ka ekspertes /pers. G/ atzinumā

nav norādes, ka aizsargājamās sugas parastais plakanstaipeknis atradne vai kāda tās daļa nevarētu pastāvēt ilgtermiņā. Taču ekspertes /pers. G/ atzinuma

10.punktā norādīts, ka nākotnē parastajam plakanstaipeknim var būt tendence samazināties, ja netiks veikta koku, krūmu, sīkkrūmu seguma kontrole -

izciršana. SIA “Rīgas meži” vēlas uzsvērt, ka, kā zināms, mikrolieguma statuss aizliedz jebkādu saimniecisko darbību tā teritorijā. Turpat tālāk 10.punktā

eksperte savā atzinumā norāda arī, ka nākotnē parasto plakanstaipekni var apdraudēt mežaudzes biezības palielināšanās un sīkkrūmu (mellenes,

brūklenes) seguma palielināšanās, un tas SIA “Rīgas meži” ieskatā, neapšaubāmi, notiks koku neciršanas un tradicionālas meža apsaimniekošanas

neveikšanas šajā teritorijā rezultātā.

[5.3] Tā kā SIA “Rīgas meži” īpašums saskaņā ar Garkalnes novada teritorijas plānojumu atrodas M4 funkcionālajā zonā, kur jau ir noteikti

saimnieciskās darbības aprobežojumi - teritorijā ir aizliegtas kailcirtes. Šī apstākļa dēļ pieteicēja uzskata, ka šādā teritorijā mikrolieguma apgrūtinājums

būs mazāk būtisks. SIA “Rīgas meži” iebilst pret šādu pieteicējas nostāju, jo SIA “Rīgas meži” saimnieciskā darbība, ar teritorijas plānojuma

nosacījumiem, jau ir ierobežota un ienākumus var gūt tikai no daļas saimnieciski realizējamās koksnes, bet mikroliegums saimniecisko darbību šajā

īpašuma daļā aizliedz vispār un vienlaikus nosaka pienākumus nodrošināt ar mikroliegumu aizsargātās dzīvotnes papildus uzturēšanas prasības - koku,

krūmu, sīkkrūmu seguma samazināšanu, kas ir papildus darba vai naudas resursu ieguldījums.

[5.4] Par SIA “Rīgas meži” jau šobrīd īstenotu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi minētajā īpašumā liecina fakts, ka, kaut gan līdz šim

brīdim saimnieciskā darbība konkrētajā teritorijā nebija papildus (ar mikroliegumu) aprobežota, eksperte /pers. G/ norādījusi, ka nekādi aizsargājamo

sugu negatīvi ietekmējošie faktori netika konstatēti. Tādējādi, tā kā šajās teritorijās šobrīd ir atļauts veikt tikai izlases cirtes, tad SIA “Rīgas meži” ieskatā

SIA “Rīgas meži” kā īpašnieks jau nodrošina meža vides nepārtrauktības nodrošināšanu un no īpašnieka puses netiek būtiski ierobežota aizsargājamo

sugu saglabāšanās un izplatība.

[6] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja

likumā nav noteikts citādi.

Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..).

Tā kā pieteicēja tiesai nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmajai daļai lietu

izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem

rakstveida paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums nav pamatots.

[8] Lietā noskaidrojams, vai ir pamats pienākuma uzlikšanai Valsts meža dienestam izdot administratīvo aktu par mikrolieguma noteikšanu īpašu

aizsargājamas augu sugas parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum un tā augtenes aizsardzībai Garkalnes novada Maksteniekos –

īpašumā “Makstenieku Sils” (zemes vienībā Nr.80600090015) un īpašumā “Rīgas pilsētas meža fonds” (zemes vienībā Nr.80600090203) 12,54 ha

platībā.

[9] Mikroliegumu izveidošanas kārtību noteic noteikumi Nr.940. Saskaņā ar minēto noteikumu 9.2.apakšpunktu Dienests nosaka mikroliegumus

meža zemēs ārpus likumos noteiktajiem dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem. Norādītā Dienesta kompetence vērtējama kopsakarā ar Sugu un

biotopu aizsardzības likumu, kura 6.panta otrā daļa noteic, ka Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs (izņemot meža zemes, kas

atrodas šā likuma 5.panta 10.punktā minētajās teritorijās) un nodrošina to uzraudzību saskaņā ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem

normatīvajiem aktiem. Savukārt Meža likuma 2.panta piektā daļa noteic, ka meža apsaimniekošana nedrīkst būt pretrunā ar teritorijas attīstības

plānošanas dokumentu prasībām.

Noteikumu Nr.940 13.punkts noteic, ka atbildīgā institūcija pārbauda, vai plānotā mikrolieguma teritorija nepārklājas ar jau esošu mikrolieguma

teritoriju vai īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, kuras aizsardzības un izmantošanas noteikumi nodrošina attiecīgās sugas vai biotopa (sugas vai biotopa,

kura dēļ mikroliegums tiek plānots) aizsardzību. Atbildīgā institūcija izvērtē pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā paredzēto atļauto zemes

izmantošanu potenciālajā mikrolieguma teritorijā. Ja teritorijas pārklājas, par to informē ekspertu, kurš izvērtē plānotā mikrolieguma nepieciešamību.

Atbilstoši noteikumu 17.punktam atbildīgā institūcija, pieņemot lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, izvērtē pašvaldības un zemes īpašnieka vai, ja tāda

nav, nomnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli un sabiedrībai nozīmīgas sociālās un ekonomiskās intereses.

Noteikumu Nr.940 23.punkts noteic gadījumus, kad mikroliegumu neveido, proti: 1) ekspluatācijas, sanitārajās un drošības aizsargjoslās un

objektos, kuriem noteikta attiecīgā aizsargjosla, ja mikrolieguma aizsardzības un apsaimniekošanas prasības ir pretrunā ar aizsargjoslas izveidošanas

mērķiem; 2) pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos norādītajās esošās apbūves teritorijās ar izbūvētu infrastruktūru; 3) pašvaldību

teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajās rūpniecības, transporta infrastruktūras, tehniskās apbūves teritorijās un inženiertehniskās apgādes

objektos; 4) uz būvēm un būvēs; 5) kapsētās.

Noteikumu Nr.940 24.punkts noteic, ka mikroliegumus īpaši aizsargājamo zīdītāju, putnu, zivju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku,

vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugu dzīvotnēm neveido, ja eksperta atzinumā norādīts, ka minēto sugu dzīvotne nesaglabāsies ilglaicīgi, arī

nodrošinot tai mikrolieguma statusu un atbilstošu apsaimniekošanu un, ka īpaši aizsargājamās sugas klātbūtnei šajā vietā ir gadījuma raksturs, ko pierāda

tas, ka konstatēti tikai atsevišķi šīs sugas indivīdi tiem neraksturīgā un nepiemērotā biotopā vai minētā suga ir dārzbēglis.

Savukārt Noteikumu Nr.940 25.punkts noteic, ka mikroliegumus īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai neveido, ja: - īpaši aizsargājamais

biotops ir degradēts un esošajos apstākļos attiecīgā īpaši aizsargājamā biotopa pastāvēšana nav ilgtspējīga; - īpaši aizsargājamā biotopa specifisko sugu

klātbūtnei teritorijā ir gadījuma raksturs, ko pierāda tas, ka atrasts tikai atsevišķs šo sugu indivīds uz nepastāvīga substrāta, kas atrodas biotopā, kurā

kopumā nav sugai ekoloģiski piemērotas biotopa struktūras pazīmes vai elementi un nav konstatētas citas biotopam raksturīgās sugas.

No citētājām tiesību normām secināms, ka izlemjot jautājumu par mikrolieguma izveidošanu, Dienests izvērtē pašvaldības teritorijas plānojumā

paredzēto atļauto zemes izmantošanu plānotā mikrolieguma teritorijā, jo cita starpā meža apsaimniekošana nedrīkst būt pretrunā ar teritorijas attīstības

plānošanas dokumentu prasībām, pašvaldības un zemes īpašnieka viedokli un sabiedrībai nozīmīgas sociālās un ekonomiskās intereses.

[9.1] Izskatāmajā lietā tiesa konstatē, ka Dienests pamatojoties uz ierosinājumu par mikrolieguma izveidošanu un saskaņā ar Noteikumu

Nr. 940nbsp; 9. un 17.punktu ieinteresētajām pusēm izsūtīja informatīvās vēstules par mikrolieguma veidošanas procesa uzsākšanu un lūdza 30 dienu

laikā no saņemšanas dienas sniegt viedokli. Dienests saņēma sekojošas atbildes:

- no Garkalnes novada domes 07.09.2016. saņemta atbilde, kurā tika norādīts, ka mikrolieguma izveidošana nav iespējama, jo teritorijai

ir spēkā esošs detālplānojums, kurš apstiprināts 2005.gadā;

- no SIA “Rīgas meži” 11.07.2016. saņemta atbilde, kurā tika norādīts, ka neiebilst mikrolieguma veidošanai 363.kvartāla 5.nogabala daļā

0,5 ha platībā, taču 3,28 ha lielas platības iekļaušanu mikrolieguma teritorijā uzskata par nepamatotu, jo tajā nav konstatētas noteikumu Nr.940

pielikuma sugas, kuru aizsardzībai var veidot mikroliegumu;

- no SIA “V.I.S.P.” 12.07.2016. un 15.09.2016. saņemtas atbildes, kurās norādīts, ka SIA “V.I.S.P.” kategoriski iebilst pret

mikrolieguma veidošanu tai piederošā īpašumā, jo saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, Plānojumu un inženiertehnisko komunikāciju projektu izstrādi

ieguldījumi pārsniedz 5,000,000 EUR un Plānojumā ņemts vērā Grolles atzinums, kurā norādīts, ka parastais plakanstaipeknis aizņem ievērojami mazāku

teritoriju kā biedrība “Vides aizsardzības klubs” lūgusi mikroliegumu.

Tiesa arī konstatē, ka Dienests saņēmis sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificētas ekspertes /pers. G/ 02.05.2016. eksperta atzinumu

“Par mikrolieguma ierosināšanu parastajam plakanstaipeknim”, kurā rosināts veidot mikroliegumu parastajam plakanstaipeknim Diphasiastrum

complanatum zemes vienībās ar kadastra apzīmējumu /numurs A/un 806000902303 12,54 ha platība. SIA “V.I.S.P.” norāda, ka, izstrādājot Garkalnes

novada domes teritorijas plānojumu Makstenieku ciema īpašumā “Makstenieku sils”, ir ņemts vērā 20.08.2010. VZS biroja sugu un biotopu aizsardzības

jomas sertificētas ekspertes /pers. F/ slēdziens Nr.21/10 “Par teritorijas Makstenieku sils bioloģisko izpēti”.

Pamatojoties uz pretrunām /pers. F/ slēdzienā un /pers. G/ atzinumā par plakanstaipekņa izplatību, Dienests lūdza /pers. F/ un /pers. G/

sniegt detalizētāku viedokli par sugas izplatības intensitāti ierosinātā mikrolieguma teritorijā.

Dienests 07.09.2016. saņēma /pers. F/ un 22.09.2016. /pers. G/ ekspertu atzinumu papildinājumus. Apkopojot /pers. F/ atzinuma un

/pers. G/ atzinuma informāciju, Dienests konstatēja, ka informācijas par sugas izplatību ir līdzvērtīgas, jo /pers. F/, novērtējot situāciju dabā, konstatēja

sugas izplatības vietas, kādas bija norādījusi /pers. G/. Abas ekspertes norādīja, ka mikrolieguma teritorijas noteikšanai ieteicams apvienot vairākas augu

sugu atradnes, saglabājot pēc iespējas plašāku vienlaidus meža platību, kā arī mikroliegumam ir jānodrošina īpaši aizsargājamo sugu ilglaicīga

saglabāšanās, kas ietver attiecīgai augu sugai piemērotu augteņu saglabāšanu.

[9.2] No lietas materiāliem izriet, ka Dienests ar sākotnējo lēmumu izveidoja mikroliegumu 12,54 ha platībā, pamatojoties uz to, ka visā

teritorijā konstatēts īpaši aizsargājams biotops “Mežainas piejūras kāpas” (ES kods:2180). Dabas datu pārvaldības sistēmā noteikumu Nr.350 pielikuma

1.5.apakšpunktā minētais biotops “Mežainas piejūras kāpas”, kam saskaņā ar noteikumu Nr.940 6. punktu var veidot mikroliegumu. kopējā reģistrētā

platība ir 31,4 tūkst. ha, no tiem 23,4 tūkst. ha atrodas īpaši aizsargājamās teritorijās, kas noteiktas saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām”, savukārt 8 tūkst. ha platībai nav nodrošināta aizsardzība. Meža valsts reģistrā pieejama informācija par 6 izveidotiem mikroliegumiem ar

kopējo platību 86,65 ha, minētie mikroliegumi atrodas VMD Ziemeļkurzemes virsmežniecības teritorijā.

Tiesas ieskatā prioritāri saimnieciskās darbības aizliegums jāveido vietās, kur nav plānota apbūve, kā arī tuvumā nav urbanizēta vide, kas

radītu būtisku antropogēno slodzi, jāvērtē plānotās aizsargājamās teritorijas konektivitāte (viengabalainums) un fragmentācija, apdraudošie faktori un

ilgtspējība.

Ar sākotnējo lēmumu ir noteikts mikroliegums parastajam plakanstaipeknim. Minētais biotops ir sekundārs īpaši aizsargājamajam biotopam

“Mežainas piejūras kāpas”, turklāt /pers. F/ atzinumā, kas atreferēts Lēmumā, un /pers. G/ atzinumā, uz kā pamata tika pieņemts sākotnējais lēmums, nav

vienota viedokļa par minētā biotopa kvalitāti. /pers. F/ atzinumā uzsvērts, ka biotopam ir zema kvalitāte ar redzamu antropogēnās slodzes ietekmi,

sastopamas invazīvās sugas, savukārt /pers. G/ atzinumā lakoniski pieminēts vien fakts, ka biotops atbilst Mežainām piejūras kāpām, apdraudošie faktori

netiek konstatēti. Abos ekspertu atzinumos ir vienots viedoklis par raksturīgajām sugām, piemēram, konstatēta parastā ērgļpaparde, kas pēc /pers. F/

atzinumā minētā, apdraud parastā plakanstaipekņa dzīvotnes, kā arī ir nepieciešama krūmu un egļu paaugas izciršana. Dzīvotne ir jāapsaimnieko. Sugu un

biotopu likuma 9.pants nosaka, ka zemes īpašnieka vai lietotāja pienākums ir veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu, kā arī neierobežot

īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli.

Līdz ar to tiesa secina, ka VMD, pieņemot sākotnējo lēmumu, nav vērtējusi biotopa kvalitāti, parastā plakanstaipekņa stāvokli, un meža

īpašnieku intereses.

[9.3] Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2013.-2024.gadam ar 2015.gada grozījumiem īpašums “Makstenieku sils” ir noteikts kā

apbūves teritorija, par to lietā strīda nav. Saskaņā ar noteikumu Nr.940 23.punktu, nav noteikts, ka plānotajās apbūves teritorijās bez izbūvētas

infrastruktūras un apbūves mikroliegumus neveido, taču jāņem vērā šo noteikumu 24. un 25.punkts, kuri nosaka, ka jāvērtē plānotā mikrolieguma

ilgtspējība, kā arī 17.punkts - jāvērtē sabiedrības sociālās un ekonomiskās intereses. Savukārt no Sugu un biotopu likuma 2.panta izriet, ka jāvērtē

kopējā nozīme dabas aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Pamatojoties uz starptautiski atzītu, recenzētu zinātnisko informāciju sugu aizsardzībā, vislabāk noteikt aizsargājamo teritoriju, kas ir pēc

iespējas lielāka un vienotāka, pieņem teorētisku apļveida figūru, kas visos virzienos nosedz vienādu attālumu (Diamond 1975) (Margules et al. 1982).

Dienests, izmantojot telpisko datu apstrādes programmatūras kopu ArcGis 10.3, salīdzināja un noteica kopējos /pers. F/ atzinumā un /pers. G/ atzinumā

sniegtos atradnes punktus un platības. Ap šīm platībām Dienests noteica potenciālo platību, kur saskaņā ar iepriekšminēto zinātnisko informāciju

teorētiski būtu pamats veidot saimnieciskās darbības aizliegumu.

Līdz ar to tiesa secina, ka VMD, veicot sociāli-ekoloģiskās sistēmas analīzi (Berkes et al. 2008) (Cumming, Allen 2017) pamatoti

Lēmumā atzina, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem, sugas ekoloģijai un stāvoklim, bioloģiskās daudzveidības ilglaicīgai saglabāšanai, sabiedrības un

īpašnieku interesēm atbilstošajam mikrolieguma poligonam ir jābūt 5,7 ha platībā, no tiem 4,11 ha nekustamajā īpašumā “Makstenieku sils”. Lai

aizsargājamā teritorija saglabātu konektivitati ar citām meža zemēm un lai neradītu būtisku antropogēno slodzi, vēlams neizbūvēt Circeņu un Makstenieku

ielas tiešā mikrolieguma tuvumā, pieļaujama Makstenieku ielas izbūve līdz Paegļu ielai virzienā no ziemeļiem un dienvidiem.

[10] Apkopojot spriedumā konstatēto, tiesa atzīst par pamatotu Dienesta secinājumu, ka mikrolieguma izveidošana īpašumā “Makstenieku Sils”

(zemes vienībā Nr.80600090015) un īpašumā “Rīgas pilsētas meža fonds” (zemes vienībā Nr.80600090203) 12,54 ha platībā nav pieļaujama, līdz ar to

Lēmums ir atzīstams par tiesisku un nepastāv priekšnoteikumi administratīvā akta par mikrolieguma noteikšanu īpašu aizsargājamas augu sugas parastais

plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum un tā augtenes aizsardzībai Garkalnes novada Maksteniekiekos – īpašumā “Mastenieku Sils” (zemes

vienībā Nr.80600090015) un īpašumā “Rīgas pilsētas meža fonds” (zemes vienībā Nr.80600090203) 12,54 ha platībā izdošanai.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu, 291.panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

noraidīt biedrības “Vides aizsardzības klubs” pieteikumu par Valsts meža dienesta 2017.gada 31.jūlija lēmuma Nr.MVD9-3/1006 atcelšanu un

pienākuma uzlikšanu Valsts meža dienestam izdot administratīvo aktu par mikrolieguma noteikšanu īpašu aizsargājamas augu sugas parastais

plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum un tā augtenes aizsardzībai Garkalnes novada Maksteniekos – īpašumā “Makstenieku Sils” (zemes

vienībā Nr.80600090015) un īpašumā “Rīgas pilsētas meža fonds” (zemes vienībā Nr.80600090203) 12,54 ha platībā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis S.Linkevičs