Legislator Case Law & Legislation
1A73015919 / 1A-0159-19 ECLI:LV:ZRT:2019:1029.1A73015919.4.S AI generated

Court dismisses appeal against fine for utility non-provision due to lack of evidence of tenant debt.

Case Number 1A73015919 / 1A-0159-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court rejected the tenant's appeal against a fine imposed for failing to provide basic utilities, noting no dispute existed regarding the actual non-provision of services. While the tenant argued a civil debt prevented performance, the court found no evidence in the administrative file confirming such a debt existed at the time of the violation. Consequently, the administrative body's decision to fine the landlord was upheld as legally sound.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11.2.1 un 289.12 panta otrā daļa; An administrative body's finding of a violation stands when the alleged impediment to performance, such as a civil debt, is not substantiated by evidence in the administrative proceedings.

Keywords

AI generated
administrative violation fine utility service provision civil debt evidence procedural suspension landlord tenant dispute

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 150.3 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.1.1 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.2 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11.2.1 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.17 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.18 pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.1A73015919

ECLI:LV:ZRT:2019:1029.1A73015919.4.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2019.gada 29.oktobrī

Zemgales rajona tiesas tiesnese L.Gulbe rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2019.gada

5.februāra lēmumu Nr.D57-AK-19-5-52 un

k o ns t a t ē ja :

[1.] 2019.gada 3.janvārī Rīgas pilsētas īres valdes (turpmāk – RPĪV) valdes locekle /pers. B/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr./protokola numurs/ (turpmāk – Protokols) /pers. A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) par to, ka 2018.gada 4.decembrī no plkst.14:40 līdz 15:05

/adrese A/ īrniekam netiek sniegti pamatpakalpojumi – aukstais ūdens un apkure, kanalizācija līdz ar to pārkāpti likuma “Par dzīvojamo telpu īri”

11.3 panta pirmās daļas 1.punkts un septītā daļa par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk –

Latvijas APK) 150.3pantā (lietas lapa 24).

No Protokola redzams, ka tas sastādīts bez Sūdzības iesniedzēja klātbūtnes.

Protokols 2019.gada 8.janvārī nosūtīts uz Sūdzības iesniedzēja deklarēto dzīvesvietu, Protokolā nav norādīts administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanas laiks (lietas lapa 23).

[2.] Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde) 2019.gada 5.februāra lēmumu Nr.D57-AK-19-5-52 (turpmāk – Lēmums)

Sūdzības iesniedzējam par likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmās daļas un septītās daļas pārkāpumiem atbilstoši Latvijas APK 275.panta

pirmās daļas 1.punktam, 32.panta otrajai daļai, 150.3pantam uzlikts naudas sods 1400 euro apmērā (lietas lapas 7-8).

Lēmumā norādīts, ka:

[2.1.]

15.01.2019., ievērojot /pers. C/, personas kods /personas kods/, (turpmāk – Cietušā) rakstveida lūgumu, persona tika atzīta par cietušo lietā ar lēmumu,

kas noformēts rezolūcijas veidā uz saņemtā iesnieguma (iereģistrēts ar Nr.AK-19-7-pi), kurā izteikts lūgums atzīt par cietušo, ievērojot, ka personai

pamatpakalpojumu nesniegšanas rezultātā var tikt radīts kaitējums (lietas lapa 11).

[2.2.] Lieta izskatīta Cietušās un Sūdzības iesniedzēja prombūtnē.

[2.3.] Cietusī 21.11.2018. ar iesniegumu vērsās Rīgas pilsētas pašvaldībā ar lūgumu pēc palīdzības, paskaidrojot, ka 2018.gada laikā mainījies

ēkas /adrese B/, stāvoklis, notiek kanalizācijas sistēmas sagruvums atslēgtās apkures un ūdens padeves dēļ, vienā no pagalma būvēm izcēlies ugunsgrēks,

kāpņu telpas durvis no ielas netiek slēgtas, tāpēc tur apmetušās nepiederošas personas (narkotiku lietotāji), apkures nav kopš 2015.gada, aukstā ūdens

nav no 03.01.2016, kanalizācijas nefunkcionē, nav apgaismojuma koplietošanas telpās. Sūdzības iesniedzējs neizsniedz rēķinus, lai īrnieki tos spētu laikus

un pilnībā apmaksāt, Sūdzības iesniedzējs lūdz tiesu izlikt īrniekus un nodot dzīvokļus (lietas lapas 27).

No 04.12.2018. vietas apskates protokola Nr.DMVI-18-87-akt iespējams secināt, ka dzīvojamās telpās /adrese A/, atverot ūdens krānu – ūdens

netek, kanalizācijas nav – tualetes podā ielejot ūdeni, tas neaiztek, pagalmā ir sadzīves atkritumu konteiners, centrālās apkures radiatori – auksti – gaisa

temperatūra +10.6C istaba, +7C virtuvē, +5.8C vannas istabā. Dzīvoklis apdzīvots, piekrauts ar sadzīves lietām, tajā ilgstoši nav veikts remonts,

dzīvojamā istabā malka apkures krāsns. Virs krāsns durtiņām redzama plaisa podiņos. Pagalmā redzamas peļķes un ledus. Ēkas fasādei ielas pusē

redzama vertikāla plaisa pirmā – otrā stāva līmenī. Kāpņu telpa nav apgaismota, ieslēdzot slēdzi, elektro apgaismojums neieslēdzas. Starp trešo un

ceturto stāvu iztrūkst margas vertikālais elements, izdrupis pakāpiens. Trešās stāva kāpņu telpas logam nav iekšējā loga rāmja. Kāpņu telpā, kur atrodas

dzīvoklis Nr.4, nav elektro apgaismojuma. Ne īpašnieks vai viņu pilnvarotās personas uz vietas apskati nav ieradušies (lietas lapas 49-53, 25).

Lietā ir informācija no pakalpojumu sniedzējiem SIA “Rīgas ūdens”, kurā norādīts, ka ūdens piegādes pakalpojums objektā /adrese B/ tika

pārtraukts 07.07.2016, nav saņemta samaksa 3921,57 euro apmērā par periodu līdz 07.07.2016, celta prasība tiesā, lieta vēl nav izskatīta (lietas lapa

43), AS “Rīgas siltums”, kurā norādīts, ka objektam /adrese B/ nav noslēgts līgums par siltumapgādi kopš 26.06.2017., siltumenerģija

netiek patērēta kopš 24.03.2015. (lietas lapa 42), AS “Sadales tīkls”, kurā norādīts, ka elektroenerģijas piegāde objektā pārtraukta kopš 30.08.2016

(lietas lapa 45).

Sūdzības iesniedzējs 31.01.2019. iesniegumā norāda, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta piektā daļa atbrīvo izīrētāju no pienākuma

sniegt pamatpakalpojumus, ja īrniekam ir īres maksas un komunālo maksājumu parāds. Norāda, ka pret Cietušo ir iesniegta prasība tiesā un ierosināta

lieta par īres maksas, komunālo maksājumu parāda piedziņu, īres tiesisko attiecību pārtraukšanu un izlikšanu, tāpēc lūdz apturēt lietas izskatīšanu līdz

stāsies spēkā spriedums civillietā Nr.C29427418 pret Cietušo (lietas lapa 19)

[2.4.] Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Vērtējot pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju, iespējams secināt, ka RPĪV locekļu notikuma vietā fiksētais ir cēloņsakarība ēkas pārvaldītāja

savlaicīgi neveiktām dzīvojamās ēkas apsaimniekošanas darbībām, kā arī nesniegtajiem pamatpakalpojumiem, pieļauta bezdarbība.

Sūdzības iesniedzēja tiesā iesniegtā prasība civillietā Nr.C29427418 neliedz izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu.

No lietas materiālos esošā 24.10.1992. Dzīvojamo telpu īres līguma zināms, ka viena no līgumslēdzējpusēm ir Cietusī (īrniece), līgums slēgts par

dzīvojamo telpu /adrese A/, izīrēšanu, īres līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, lietā nav informācijas par līguma spēkā neesamību. Īres līguma

1.2.apakšpunktā atrunāts, ka dzīvojamās telpās ir TEC apkure un ūdensvads. No lietā esošajiem maksājuma uzdevumiem iespējams secināt, ka Cietusī

veic maksājumus par īri un sadzīves atkritumu izvešanu Sūdzības iesniedzējam, kas ļauj secināt, ka Cietušas un Sūdzības iesniedzēja starpā pastāv

faktiskās īres attiecības attiecībā uz īres objektu (lietas lapas 28-36).

Vērtējot Apskates protokola saturu kopsakarā ar dzīvojamo telpu īres līgumu un pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju, iespējams secināt, ka

/adrese B/, dzīvojamo telpu Nr.4 īrnieks nesaņem likumā “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3panta pirmās daļas 1.punktā definētos pamatpakalpojumus, kas ir

nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu un, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā īrniekam ir tiesības saņemt - aukstais ūdens, apkure un

kanalizācija.

No lietā esošiem JUPIS lietojumprogrammas datiem iespējams secināt, ka īpašumam /adrese B/ (kadastra numurs /numurs A/, sastāv no zemes

vienības, trim dzīvojamām ēkām un šķūņa), nav īpašnieka, bet ir tiesiskais valdītājs – Sūdzības iesniedzējs (lietas lapa 48).

Vērtējot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu ar teleoloģiskās interpretācijas metodi, Iestāde atzīst, ka Sūdzības iesniedzējam ir saistošs

noslēgtais dzīvojamo telpu īres līgums par dzīvokļa Nr.4 izīrēšanu /adrese B/, līdz ar ko Iestāde uzskata, ka Sūdzības iesniedzējs ir atzīstams par izīrētāju

likuma „Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē un saskaņā ar šī likuma 11. 3panta septīto daļu viņam kā izīrētājam, ir pienākums sniegt pamatpakalpojumus -

aukstā ūdens padevi, kanalizāciju un apkuri īrniekam.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrā daļa definē obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības un attiecīgi 1.punkta c)

apakšpunktā ir noteikts, ka obligāti veicamā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbība ir “elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā

esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai)”. Ievērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto -

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšanu, darījumu slēgšana) ir

dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums un faktu, ka Sūdzības iesniedzējs ar nekustamo īpašumu /adrese B/, rīkojas līdzvērtīgi īpašniekam un ir uzskatāms

par tā tiesisko valdītāju, tieši Sūdzības iesniedzējam ir pienākums nodrošināt elektroenerģiju dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai un kopīpašumā

esošo iekārtu darbības nodrošināšanai, kas netika veikts.

Ievērojot iepriekš minēto un vērtējot lietā esošos, iepriekš minētos pierādīšanas līdzekļus savstarpējā kopsakarībā, Iestādes ieskatā, Sūdzības

iesniedzējs ir izdarījis administratīvos pārkāpumus - nav sniedzis pamatpakalpojumus (auksto ūdeni, kanalizāciju un apkuri) dzīvojamās mājas /adrese B/,

dzīvojamo telpu Nr.4 īrniekam pie apstākļiem, kad likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, kā arī izvairījies no likumā noteiktā pienākuma

uzturēt. Izdarītais pārkāpums atbilst Protokolā noteiktajām kvalifikācijām. Izdarītie pārkāpumi atbilst Protokolā noteiktajai kvalifikācijai.

Par Latvijas APK 150.3panta minētā pārkāpuma izdarīšanu fiziskām personām uzliek naudas sodu līdz tūkstoš četrsimt euro.

Uzliekot sodu, saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vaina pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Viena no cilvēka pamattiesībām ir tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi. Iestādes ieskatā aukstā ūdens padeves un apkures pieejamība ir nepieciešama

cilvēka cienīgu sadzīves apstākļu pilnvērtīgai nodrošināšanai. Lietā nav informācija, ka izīrētājs būtu nodrošinājis alternatīvu pamatpakalpojumu sniegšanai

vai novērsis izskatāmās lietas ietvaros fiksētos faktiskos apstākļus. Vērtējot laika periodu, kopš kura netiek nodrošināti pamatpakalpojumi, Iestādes

ieskatā, pārkāpumiem ir ilgstošs raksturs.

Sūdzības iesniedzējs neieradās ne uz vietas apskatēm, ne uz Rīgas pilsētas īres valdes sēdi, ne uz lietas izskatīšanu Iestādē, kas, Iestādes ieskatā,

raksturo viņa attieksmi pret konstatētajiem notikumiem. No lietā esošajiem materiāliem neizriet, ka Sūdzības iesniedzējs būtu veicis jebkādas darbības,

kas vērstas uz dzīvojamās mājas uzturēšanu daļā par elektroenerģijas padeves nodrošināšanu koplietošanas telpās un pamatpakalpojumu nodrošināšanu

īrniecei (Cietušajai). Lietā nav dokumentu, kas ļautu veikt secinājumus par Sūdzības iesniedzēja mantisko stāvokli.

Lietā netika konstatēti ne atbildību mīkstinoši, ne atbildību pastiprinoši apstākļi. Tāpat no lietā esošās Sodu reģistra izdrukas iespējams secināt, ka

Sūdzības iesniedzējs ir pieļāvis ievērojamu Latvijas APK 150.3punkta pārkāpumu kopumu.

Ar mērķi īstenot Latvijas APK 22.pantā nostiprinātos mērķus, Iestādes ieskatā, Sūdzības iesniedzējs ir saucams pie administratīvās atbildības

saskaņā ar kvalificēto tiesību normu, uzliekot naudas sodu sankciju maksimālajā apmērā.

Papildus Iestāde norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK 40.pantu administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.

[3.] 2019.gada 8.aprīlī Zemgales rajona tiesā saņemta Sūdzības iesniedzēja sūdzība (turpmāk – Sūdzība), bet 2019.gada 28.maijā saņemti

Sūdzības papildinājumi (lietas lapas 4, 61-63).

Sūdzība pamatota ar sekojošiem argumentiem:

[3.1.] Iestāde apzināti ir izvairījusies no objektīvas un vispusīgas apstākļu noskaidrošanas, jo bez vērības atstāts Sūdzības iesniedzēja iesniegums ar

lūgumu konstatēt vai Cietušajai ir parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem par periodu no 01.01.2015. līdz 16.05.2018.

[3.2.] Lēmums pamatots ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta septīto daļu, kas noteic, ka izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs

nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas l.punktā minētos pamatpakalpojumus, ja īrniekam nav šo pakalpojumu apmaksas parādu (..).

Cietušajai 2019.gada janvārī bija parāds gan par īri, gan komunālajiem pakalpojumiem, kas bija veidojies ilgstošā periodā nemaksājot vai daļēji

samaksājot rēķinus. Līdz ar to izīrētājam, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta septīto daļu nav pienākums nodrošināt

pamatpakalpojumus minētajai īrniecei.

[3.3.] Lai konstatētu ir vai nav pieļauts administratīvais pārkāpums, nepieciešams noskaidrot vai dzīvojamās telpas izīrētājs ir vai nav izvairījies no

likumā noteiktā pienākuma izpildes, ko minētajā lietā var konstatēt tikai izvērtējot visu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3panta septīto daļu kopumā un

respektīvi - vai īrniekam ir vai nav īres un komunālo maksājumu parāda. Ja parāds ir, tad izīrētāja pienākums nav nodrošināt komunālo pakalpojumu

sniegšanu, nav administratīvā pārkāpuma un nav administratīvā soda. Tā kā administratīvās lietas ietvaros to nav iespējams izdarīt, Sūdzības iesniedzējs

izteicis lūgumu apturēt sūdzības izskatīšanu līdz tiks izskatīta Zemgales rajona tiesā ierosinātā civillieta Nr.C29427418 Sūdzības iesniedzēja prasībā pret

Cietušo par piedziņu, dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu.

[3.4.] Sūdzībā izteikti lūgumi 1) apturēt sūdzības izskatīšanu līdz tiks izskatīta Zemgales rajona tiesā ierosinātā civillieta Nr.C29427418 Sūdzības

iesniedzēja prasībā pret Cietušo par piedziņu, dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu 2) atcelt Lēmumu.

[4.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai

prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa

pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Lūgumi par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav saņemti, tiesa nesaskata nepieciešamību noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, līdz ar to

noteikta administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā un, saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta ceturto daļu, tika noteikts termiņš paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2019.gada 30.jūlijam.

[5.] 2019.gada 29.jūlijā Zemgales rajona tiesā saņemts Iestādes paskaidrojums (lietas lapa 71), kuros norādīts sekojošais:

[5.1.] Civillietas ierosināšana, Iestādes ieskatā, nepamato parāda esamību un sūdzībā nav norādīts pietiekams pamatojums, lai atliktu (apturētu)

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, līdz civillietas Nr.C29427418 iztiesāšanai. Sūdzības iesniedzējs norēķinu kopsavilkumu, iespējams, ir

iesniedzis tikai civillietā, uz ko norāda prasības pieteikuma pielikumu saturs. Iestāde norāda, ka lietā ir maksājuma uzdevumi (datēti ar 04.10.2018.,

18.11.2018), kas ļauj secināt, ka maksājumi par īri, neskatoties uz faktu, ka rēķini netiek izrakstīti, tiek veikti.

Pie apstākļiem, kad pakalpojumi – aukstais ūdens, kanalizācija un apkure netiek nodrošināti, Iestāde nesaskata Cietušās pienākumu maksāt par

neesošiem pakalpojumiem.

[5.2.] Iestāde nekonstatē, ka Sūdzības iesniedzējs tai būtu nosūtījis iesniegumu uz kuru nav sniegta atbilde un, kam būtu nozīme konkrētajā lietā,

izskatot lietu pēc būtības.

[5.3.] Iestāde sūdzību neatzīst un uzskata, ka Lēmums ir atstājams negrozīts.

Citi lūgumi, pieteikumi vai noraidījumi lietā nav saņemti.

[6.] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzēto Lēmumu kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Lēmums

atstājams spēkā sekojošu apsvērumu dēļ:

[6.1.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta devīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, cita starpā izlemj šādus jautājumus: vai ir

noticis administratīvais pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un

lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

[6.2.] Latvijas APK 289. 13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, un ar tiem konstatētos lietas apstākļus atzīst, ka Lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs – Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus, pamatojoties uz kuriem, Iestāde ir

konstatējusi, ka Sūdzības iesniedzējs izdarījis likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmās daļas 1.punkta un septītā daļas pārkāpumu, par ko

paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 150. 3pantā, un Sūdzības iesniedzējam piemērotais naudas

sods ir pamatots un samērīgs.

Tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmumā izdarītie secinājumi balstīti uz noskaidrotiem faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā novērtējot

normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt Lēmumā izdarītos secinājumus

par Sūdzības iesniedzēja vainu Lēmumā norādītā pārkāpuma izdarīšanā. Līdz ar to tiesa pievienojas Lēmuma motivācijai un to neatkārto.

[7.] Papildus tiesa norāda:

[7.1.] Latvijas APK 150.3 pants ir blanketa tiesību norma, kas noteic atbildību par tādu pārkāpumu, kas izriet no citu tiesību normu pārkāpuma un

tā piemērojama, ja citā normatīvajā aktā ir noteikts pienākums un tā izpildes kārtība, taču persona to nav izpildījusi.

Pamatpakalpojuma jēdziens skaidrots likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3panta pirmās daļas 1.punktā, saskaņā ar kuru pamatpakalpojumi ir tādi

pakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, t.i., apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana. Saskaņā

ar tā paša panta septīto daļu izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 1.punktā minētos

pamatpakalpojumus, ja īrniekam nav šo pakalpojumu apmaksas parādu. Šā noteikuma neievērošanas gadījumā izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs

atlīdzina īrniekam nodarītos zaudējumus. No minētā izriet, ka pamatpakalpojumi ir tādi pakalpojumi, kuri ir tieši saistīti un izrietoši no īres attiecībām.

Attiecīgi izīrētājam ir pienākums nodrošināt aukstā ūdens un apkures padevi, ja vien īrniekam nav šā pakalpojuma apmaksas parādu.

[7.2.] Tiesa norāda, ka Latvijas APK 150. 3 panta mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku, neļaujot izīrētājam pārmērīgi izmantot

īpašnieka varu. Pamatpakalpojumu nesniegšana ir viens no izplatītākajiem veidiem, kādā namu īpašnieki vai apsaimniekotāji faktiski panāk īres attiecību

izbeigšanu, jo dzīvošana bez ūdens, apkures un kanalizācijas pilsētvidē normālā veidā nav iespējama. Līdz ar to likumdevējs ir paredzējis tiesiskās

aizsardzības mehānismus pret šādu rīcību, neļaujot izīrētājam pretēji normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai nesniegt īrniekiem pamatpakalpojumus.

Tiesa norāda, ka pretēji Sūdzības iesniedzēja secinātajam un Sūdzībā minētajam, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3panta septītā daļa neparedz

izīrētāja tiesības vienpusēji atzīt īrnieku par parādnieku un tiesības pārtraukt nodrošināt īrnieku ar pamatpakalpojumiem tikai iespējama parāda dēļ. Ja

īrniekiem ir parāds par faktiski nesniegtajiem pakalpojumiem, šādu parādu izīrētājam ir tiesības piedzīt tiesiskā veidā vai arī celt prasību, kas vērsta uz īres

attiecību izbeigšanu.

[7.3.] Tiesa atzīst, ka pārkāpuma konstatēšanas brīdī Cietusī bija uzskatāma par īrnieku strīdus dzīvoklī, ko apstiprina lietas materiālos esošais īres

līgums, veiktie īres maksas maksājumi, tāpat īres faktu atzinis arī pats Sūdzības iesniedzējs, iesniedzot tiesā prasību pret Cietušo par īres līguma izbeigšanu

un izlikšanu. Konkrētajā lietā nav iegūtas citas ziņas, kas apliecinātu, ka īres attiecības starp Sūdzības iesniedzēju un Cietušo izbeigušās. Pats fakts, ka

tiesā iesniegta prasība pret Cietušo par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no telpām, nav pamats uzskatīt, ka Cietušajai ir parāds par

viņai sniegtajiem ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajiem pamatpakalpojumiem, līdz ar to īres attiecības starp Sūdzības iesniedzēju un Cietušo ir

izbeigušās.

[7.4.] Lietā ir strīds par to, vai Sūdzības iesniedzēja norādītie apstākļi, t.i., Cietušās iespējamais parāds, ir atzīstami par tādiem, kas Sūdzības

iesniedzējam dod tiesības nepildīt izīrētāja pienākumu – nodrošināt pamatpakalpojumus (aukstā ūdens padevi un apkuri).

Tiesa konstatē, ka pamatpakalpojumu nenodrošināšanas faktu pārkāpuma konstatēšanas brīdī Sūdzības iesniedzējs nenoliedz, līdz ar to par šo

faktu nav strīda.

Tiesa konstatē, ka starp Sūdzības iesniedzēju un cietušo pastāv strīds par to vai Cietušajai ir pamatpakalpojumu apmaksas parāds, kas tiek

izskatīts Zemgales rajona tiesas lietvedībā esošās civillietas Nr.C29427418 ietvaros. Vienlaikus tiesa konstatē, ka lietas materiālos uz Lēmuma un

Sūdzības izskatīšanas brīdi nav ziņu, kas apstiprinātu šāda parāda esamību.

Papildus tiesa norāda, ka no lietas materiāliem zināms, ka aukstā ūdens un elektroenerģijas padeve strīdus ēkai atslēgta 2016.gadā, bet

siltumpadeve atslēgta 2017.gadā. Tādejādi tiesa secina, ka Sūdzības iesniedzējs ilgstošā laika periodā strīdus dzīvoklī nav nodrošinājis iespēju normāli

izmantot īres līgumā paredzētos pamatpakalpojumus, kuri nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, līdz ar to īrniekiem nav bijusi iespēja lietot

dzīvojamo telpu atbilstoši īres līguma un normatīvajiem aktiem, un tādā pašā kārtībā saņemt pamatpakalpojumus.

[7.5.] Tiesa, izvērtējot Lēmumu lietā, lietas apstākļus kopumā un sprieduma 7.punktā minēto secina, ka nav konstatējams Latvijas APK 289. 11

panta otrās daļas 1.punktā minētais tiesvedības apturēšanas iemesls (ja lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē,

tiesvedību aptur līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums vai spriedums attiecīgajā lietā), līdz ar to Sūdzības iesniedzēja lūgums par sūdzības izskatīšanas

apturēšanu līdz brīdim, kamēr tiks izskatīta civillieta Nr.C29427418 Sūdzības iesniedzēja prasībā pret Cietušo, ir noraidāms kā nepamatots.

[8.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 12 panta otro daļu tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē

personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par

administratīvo pārkāpumu.

Tādejādi, pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289. 6, 289.12panta otrās daļas 1 punktu, 289.13 , 289.17 un 289.18 pantu,

tiesa

no s pri e da :

atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2019.gada 5.februāra lēmumu Nr.D57-AK-19-5-52, bet /pers. A/, personas kods

/personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedums sastādīts 2019.gada 29.oktobrī u n pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā Jelgavā, Dambja ielā 12, 2019.gada

30.oktobrī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese L.Gulbe