Water supply company wins debt collection case against private party for meter tampering and unpaid fees.

Civillieta Nr.C30686015

Lietvedības Nr.C-1244-17/11

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 18.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

Šādā sastāvā: tiesnese I.Sniķere

ar sekretāri L.Jesaulkovu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas ūdens” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, un

konstatēja:

SIA “Rīgas ūdens” (turpmāk tekstā – prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 5.oktobrī prasītājs un atbildētājs noslēdza Līgumu Nr.00039475 par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas

lietošanu, turpmāk - Līgums, ar kuru prasītājs apņēmās piegādāt atbildētājam nekustamā īpašumā /adrese/ dzeramo ūdeni un pieņemt pilsētas kanalizācijas

tīklā novadītos notekūdeņus (Līguma 1.2.punkts). Atbilstoši Līguma 2.1.punktā noteiktajam, gadījumā, ja neviena no līguma pusēm vienu mēnesi pirms līguma

termiņa beigām nav paziņojusi par tā izbeigšanu, līgums ir uzskatāms par pagarinātu uz vienu gadu. Puses ar Līgumu vienojās, ka Līgums ir uzskatāms par

pagarinātu katru reizi uz vienu gadu un Līguma darbības izbeigšanai ir nepieciešams jebkuras puses paziņojums otrai līguma pusei. Ne prasītājs, ne atbildētājs

nav jebkad izmantojuši Līguma 2.1.punktā noteiktās tiesības un paziņojuši otrai līguma pusei par Līguma izbeigšanu. Atbildētājs nav arī izmantojis Līguma

2.2.punktā noteiktās tiesības arī citā gadījumā atkāpties no Līguma. Tādējādi, Līgums uzskatāms par pagarinātu pēc sākotnēji noteiktā darbības termiņa katru

reizi par vienu gadu, tas ir spēkā esošs un atbildētājam saistošs.

Atbilstoši Līgumā noteiktajam (Līguma 1.1.punkts), atbildētājs ar Līgumu apņēmās ievērot un darboties atbilstoši Rīgas domes 2002.gada 17.decembra

saistošajiem noteikumiem Nr.39 “Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi”, turpmāk - Noteikumi.

2015.gada 13.februārī prasītāja pārstāvis apsekoja nekustamo īpašumu /adrese/, un konstatēja, ka patvaļīgi ir demontēta ūdens patēriņa skaitītāja

plomba Nr.0005273 un patvaļīgi ir veikta ūdens uzskaites mezgla pārbūve (pirms ūdens patēriņa skaitītāja ir uzstādīts sildkabelis ar atzarojumu caurulē). Par

minēto tika sastādīts Pārkāpuma akts Nr.826, turpmāk - Pārkāpuma akts.

2015.gada 4.martā atbildētājam tika nosūtīta vēstule Nr.A12-5.2.12/1182n ar pielikumā pievienotiem - Ūdens patēriņa uzskaites mezgla tehniskās

pārbaudes aktu Nr.826 un Pārkāpuma aktu, kā arī lūgts 10 dienu laikā no vēstules saņemšanas brīža sniegt paskaidrojumus. Atbildētājs paskaidrojumus un

iebildumus nesniedza.

Atbilstoši Noteikumu 8.5.punktam, atbildētājs ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību, savukārt,

8.17.punktam, atbildētājam ir pienākums sekot, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas. Vienlaicīgi, Noteikumu 8.19.punkts nosaka, ka “Atklājot

ūdensvada un kanalizācijas ielu tīklu un būvju bojājumus, Klientam par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam.”

Atbildētājs nav informējis Prasītāju par iekšējā ūdensvada tīkla bojājumu, proti, patēriņa skaitītāja plombu noņemšanu un ūdens uzskaites mezgla

pārbūvi.

Atbilstoši Civillikuma 1635.panta pirmajai daļai katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums

(arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Atbildētājs ir atbildīgs par ūdens

patēriņa skaitītāja plombu patvaļīgas demontāžas un patvaļīgi veiktas ūdens uzskaites mezgla pārbūves sekām.

Noteikumu 3.5.3.apakšpunkts nosaka, ja ir patvaļīgi mainīta ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas shēma, noņemtas vai bojātas plombas, veikta

mehāniska iedarbība uz ūdens patēriņa skaitītāju, samazinot tā rādījumus, patēriņš tiek aprēķināts saskaņā ar trīskāršu uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja

nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā. Ja šī pārkāpuma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka pārkāpums noticis vienu mēnesi iepriekš.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs neinformēja prasītāju par laiku, kad notika pārkāpums, prasītājs veica patēriņa aprēķinu par vienu mēnesi atbilstoši

Noteikumu 3.5.3.apakšpunktā noteiktajam.

Ūdensapgādes un kanalizācijas apjomu par vienu mēnesi 3240.00 m3 prasītājs aprēķināja atbilstoši nekustamajā īpašumā /adrese/ uzstādītā ūdens

patēriņa skaitītāja Nr.4016819 diametram - 15 mm un tā nominālajai caurplūdei - 1,5 m3 stundā divdesmit četru stundu darba režīmā. Minētie parametri

norādīti Ūdens patēriņa uzskaites mezgla tehniskās pārbaudes aktā, 2015.gada 13.februārī dabā apsekojot ūdens patēriņa skaitītāju (prasības pieteikuma

pielikums Nr.4).

Savukārt, par pakalpojumu maksājamā summa ir aprēķināta, atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2014.gada 28.maija

lēmumam Nr.139, proti, par vienu m3 ūdensapgādes tarifs noteikts - EUR 0,63 apmērā un par vienu m3 pilsētas kanalizācijas tīklā novadīto notekūdeņu -

EUR 0,65 apmērā, kopā EUR 1,28 (bez PVN) par vienu m3 (prasības pieteikuma pielikums Nr.5).

2015.gada 13.maijā atbildētājam tika nosūtīta vēstule par patēriņa aprēķinu pārkāpuma gadījumā ar lūgumu veikt labprātīgu parāda samaksu. 2015.gada

12.jūnijā prasītājs nosūtīja atbildētājam atkārtotu lūgumu ar brīdinājumu veikt labprātīgu samaksu par patēriņu pārkāpuma gadījumā EUR 5018,11 apmērā.

Atbildētājs samaksu neveica.

Prasītājs 2015.gada 22.septembrī un atkārtoti 2015.gada 29.oktobrī brīdināja atbildētāju par iespējamo tiesvedības procesa uzsākšanu parāda EUR

5018,11 apmērā piedziņai, ja atbildētājs neveiks parāda samaksu vai nenoslēgs vienošanos samaksai noteiktos termiņos, nosakot termiņu līdz 2015.gada

6.novembrim. Atbildētājs nav labprātīgi samaksājis parādu pēc prasītāja brīdinājumiem par tiesvedības procesa uzsākšanu. Prasītājs un atbildētājs nav

vienojušies par parāda samaksu citos termiņos un nav noslēguši izlīgumu par parāda samaksu.

Atbildētājs nav labprātīgi samaksājis parādu pēc prasītāja iebildumiem un lūgumiem samaksāt parādu.

Prasītājs, ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2014.gada 28.maija lēmumu Nr.139, Rīgas

domes 2002.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.39 “Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības

noteikumi” 3.4.1.punktu, 3.5.3.punktu, Civillikuma 1402.p., 1587.p., 1635.p., 1651.p., 1652.p. pirmās daļas 3.punktu, 1653.p., 1829.p., Civilprocesa likuma

41.p., 189.p„ 190.p„ 193.,195.p, lūdz tiesu: piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “Rīgas ūdens” parādu EUR 5018,11, valsts nodevu EUR 435,46 un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kopā EUR 5458,27, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) no simta gadā no

pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbildētāja paskaidrojumus uz celto prasību nav sniegusi.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus un nelūdzot lietu izskatīt bez viņas klātbūtnes. Par tiesas sēdes vietu un laiku

atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tas ir, nosūtot pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīves vietu, līdz ar to

saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 pantu uzskatāms, ka atbildētājai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots. Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu lietā taisāms aizmugurisks spriedums, jo atbildētāja lietā nav sniegusi

paskaidrojumus par prasību, kā arī nav ieradusies uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma un nav paziņojusi neierašanās iemeslus.

Pārbaudījusi un novērtējusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka SIA “Rīgas ūdens” prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu ir

apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic,

ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Kā redzams no lietas materiāliem, 2004.gada 5.oktobrī prasītājs un atbildētāja noslēdza Līgumu Nr.00039475 par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas

lietošanu, turpmāk - Līgums, ar kuru prasītājs apņēmās piegādāt atbildētājam nekustamā īpašumā /adrese/ dzeramo ūdeni un pieņemt pilsētas kanalizācijas

tīklā novadītos notekūdeņus (Līguma 1.2.punkts).

Saskaņā ar Līguma 1.1.punktu puses apņēmās ievērot un darboties atbilstoši Rīgas domes 2002.gada 17.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.39

“Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi”.

Saskaņā ar Rīgas domes 2002.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.39 “Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas

un aizsardzības noteikumi” 8.5.punktu, atbildētājs ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību, savukārt,

saskaņā ar 8.17.punktu, atbildētājam ir pienākums sekot, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas. Vienlaicīgi, Noteikumu 8.19.punkts noteic, ka

atklājot ūdensvada un kanalizācijas ielu tīklu un būvju bojājumus, Klientam par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam.

Lietas materiāliem pievienots prasītāja 2015.gada 13.februārī sastādītā pārkāpuma akta Nr.826 kopija, kurā konstatēts, ka /adrese/, patvaļīgi ir

demontēta ūdens patēriņa skaitītāja plomba Nr.0005273 un patvaļīgi ir veikta ūdens uzskaites mezgla pārbūve (pirms ūdens patēriņa skaitītāja ir uzstādīts

sildkabelis ar atzarojumu caurulē).

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 2015.gada 4.martā atbildētājai nosūtījis vēstuli Nr.A12-5.2.12/1182n ar pielikumā pievienotiem

dokumentiem - Ūdens patēriņa uzskaites mezgla tehniskās pārbaudes aktu Nr.826 un Pārkāpuma aktu, kurā tiek arī lūgts 10 dienu laikā no vēstules

saņemšanas brīža sniegt paskaidrojumus.

Atbildētāja nav izpildījusi Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikto pierādīšanas pienākumu un tiesai nav iesniegusi nekādus

pierādījumus, ka no savas puses būtu informējusi prasītāju par iekšējā ūdensvada tīkla bojājumu, proti, patēriņa skaitītāja plombu noņemšanu un ūdens

uzskaites mezgla pārbūvi nekustamā īpašumā /adrese/, pilsētas kanalizācijas tīklā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt prasītāja argumentiem un

tiesā iesniegtajiem pierādījumiem, ka atbildētāja /adrese/, ir patvaļīgi demontējusi ūdens patēriņa skaitītāja plombu Nr.0005273 un patvaļīgi ir veikusi ūdens

uzskaites mezgla pārbūvi (pirms ūdens patēriņa skaitītāja ir uzstādīts sildkabelis ar atzarojumu caurulē).

Rīgas domes 2002.gada 17.decembra saistošie noteikumi Nr.39 “Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un

aizsardzības noteikumi” 3.5.3.apakšpunkts noteic, ja ir patvaļīgi mainīta ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas shēma, noņemtas vai bojātas plombas, veikta

mehāniska iedarbība uz ūdens patēriņa skaitītāju, samazinot tā rādījumus, patēriņš tiek aprēķināts saskaņā ar trīskāršu uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja

nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā. Ja šī pārkāpuma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka pārkāpums noticis vienu mēnesi iepriekš.

No lietā iesniegtā patēriņa aprēķina pārkāpuma gadījumā, kuru atbildētāja nav apstrīdējusi, izriet, ka prasītājs ir veicis patēriņa aprēķinu par vienu

mēnesi 3240,00 m3 apjomā, atbilstoši Rīgas domes 2002.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.39 “Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju

ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi” 3.5.3.apakšpunktā noteiktajam.

No lietā iesniegtā Patēriņa aprēķina pārkāpuma gadījumā redzams, ka Ūdensapgādes un kanalizācijas apjomu par vienu mēnesi 3240.00 m3 prasītājs

aprēķinājis atbilstoši nekustamajā īpašumā /adrese/ uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja Nr.4016819 diametram - 15 mm un tā nominālajai caurplūdei - 1,5 m3

stundā divdesmit četru stundu darba režīmā. Minētie parametri norādīti Ūdens patēriņa uzskaites mezgla tehniskās pārbaudes aktā, 2015.gada 13.februārī

dabā apsekojot ūdens patēriņa skaitītāju.

Savukārt, par pakalpojumu maksājamā summa ir aprēķināta, atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2014.gada 28.maija

lēmumam Nr.139, proti, par vienu m3 ūdensapgādes tarifs noteikts - EUR 0,63 apmērā un par vienu m3 pilsētas kanalizācijas tīklā novadīto notekūdeņu -

EUR 0,65 apmērā, kopā EUR 1,28 (bez PVN) par vienu m3 (prasības pieteikuma pielikums Nr.5).

Atbilstoši prasītāja iesniegtajam patēriņa aprēķinam, atbildētājai izveidojies parāds EUR 5018,11 apmērā.

Lietas materiāli apliecina, ka prasītājs ir nosūtījis atbildētājai 2015.gada 13.maija vēstuli par patēriņa aprēķinu pārkāpuma gadījumā ar lūgumu veikt

labprātīgu parāda samaksu, 2015.gada 12.jūnija atkārtotu lūgumu ar brīdinājumu veikt labprātīgu samaksu par patēriņu pārkāpuma gadījumā EUR 5018,11

apmērā, 2015.gada 22.septembra un 2015.gada 29.oktobra Brīdinājumu par iespējamo tiesvedības procesa uzsākšanu parāda EUR 5018,11 apmērā piedziņai.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja pamatotus iebildumus pret celto prasību nav sniegusi, parāda summu un savu pienākumu atlīdzināt parādu likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma un līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenams pamatparāds EUR

5018,11 apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās

pamatsummas, tas ir, 5018,11 EUR, par laika periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka

procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, un līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami arī tiesas izdevumi par nomaksāto valsts nodevu EUR 435,46 apmērā un

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa uzskata, ka atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais

termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 96., 97., 193., 195., 204.1, 208.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas ūdens”, vienotais reģistrācijas Nr.40103023035, pamatparādu EUR 5018,11,

valsts nodevu 435,46 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kopā piedzenot EUR 5458,27 (pieci tūkstoši četri simti piecdesmit astoņi euro

un 27 centi).

Kredītiestādes un konta numurs, kurā veicama parāda samaksa:

AS Swedbank, konts LV38HABA0551023750365;

AS DNB banka, konts LV41RIKO 0002010027838;

AS Citadele banka, konts LV68PARX0000833631125;

AS SEB banka, konts LV68UNLA0050014854983;

Nordea Bank Finlandd Plc Latvijas filiāle, konts LV93NDEA0000082509309.

Noteikt SIA “Rīgas ūdens”, vienotais reģistrācijas Nr.40103023035, tiesības no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda, t.i. no EUR 5018,11, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt atbildētājam 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Prasītājs SIA “Rīgas ūdens” spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētāja /pers. A/ 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2017.gada 1.februāris.

Tiesnese I.Sniķere