Court dismissed appeal on lease claim, ruling third party liability established despite procedural defect.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the tenant's appeal against the first-instance judgment ordering the landlord to pay 66,000 euros. Although the tenant argued the landlord should be liable as an unauthorized signatory to a lease with a third party, the court found the third party's involvement and the lease's termination were established facts. The court held that the first-instance judgment did not improperly impose obligations on a non-party because the third party's status and the lease's history were already known and confirmed by the court.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 427. panta 4. punkts; Civilprocesa likuma 44. panta 1. punkts c) apakšpunkts: A court judgment does not violate procedural rules by imposing obligations on a non-party if the third party's status and the underlying legal relationship are already known and confirmed by the court.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C68273820
Lietas arhīva Nr. CA-0378-21/10
ECLI:LV:RAT:2021:0707.C68273820.7.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021. gada 7. jūlijā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnešu apspriedes priekšsēdētājs tiesnesis Arnis Dundurs,
tiesneses Svetlana Beļajeva, Dzintra Zvaigznekalna-Žagare,
rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par naudas līdzekļu piedziņu sakarā ar
/pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2020. gada 13. oktobra spriedumu.
Apra k s t o š ā da ļ a
[1] Maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/, kuru ar maksātnespējas procesu saistītajos jautājumos pārstāv tās maksātnespējas administrators
/pers. D/, 2020. gada 8. aprīlī cēlusi tiesā prasību pret /pers. C/ par naudas līdzekļu piedziņu 66 000 euro apmērā.
Prasība pamatota ar apstākļiem, ka 2009. gada 1. decembrī starp /pers. B/ kā iznomātāju un SIA “/Nosaukums A/” kā nomnieci noslēgts telpu
nomas līgums par prasītājai piederošā nekustamā īpašuma “/Nosaukums B/” , /adrese B/, iznomāšanu. Līgums noslēgts uz laiku no 2009. gada
1. decembra līdz 2014. gada 1. decembrim, ar nomas maksu 1100 euro mēnesī. SIA “/Nosaukums A/” šī telpu nomas līguma saistības nav pildījusi,
tādējādi prasītāja nav saņēmusi nomas maksu 66 000 euro apmērā. Tā kā līgumu atbildētājs parakstījis SIA “/Nosaukums A/” vārdā, uzdodoties par tās
amatpersonu, jo 2009. gada 1. decembrī sabiedrība nemaz nav bijusi reģistrēta komercreģistrā, prasības pieteikumā norādīts uz strīdus līguma
7.6. punktu, kas nosaka, ja līguma parakstītājs tā noslēgšanas brīdī nav bijis pilnvarots pārstāvēt līdzēju, par kura pārstāvi viņš uzdodas, tad viņš uzņemas
pats kā fiziska persona visas saistības no līguma.
[2] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2020. gada 13. oktobra spriedumu nospriests noraidīt maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/
prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu.
Spriedums pamatots ar šādiem apsvērumiem.
[2.1] No Uzņēmumu reģistra izziņas tiesa konstatējusi, ka SIA “/Nosaukums A/” reģistrēta komercreģistrā 2009. gada 3. decembrī. /pers. B/ bijusi
tās valdes locekle ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi no 2009. gada 3. decembra līdz 2010. gada 14. oktobrim. /pers. C/ ir tās valdes
loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi no 2009. gada 3. decembra.
No telpu nomas līguma tiesa konstatējusi, ka 2009. gada 1. decembrī /pers. B/ kā iznomātāja un SIA “/Nosaukums A/” kā nomniece noslēgušas
telpu nomas līgumu. Nomnieces vārdā līgumu parakstījis tās valdes loceklis /pers. C/. Līguma darbības termiņš noteikts no 2009. gada 1. decembra līdz
2014. gada 1. decembrim, nosakot nomas maksu 1100 euro mēnesī.
Ņemot vērā apstākļus, ka līguma noslēgšanas brīdī 2009. gada 1. decembrī SIA “/Nosaukums A/” vēl nav bijusi reģistrēta Uzņēmumu reģistrā,
taču puses norādījušas, ka ir bijis noslēgts tiesisks darījums, tiesa atzinusi, ka starp /pers. B/ un SIA “/Nosaukums A/” bijis noslēgts tiesisks darījums un
prasības tiesības no nomas tiesiskajām attiecībām, ņemot vērā konstatētos apstākļus, prasītājai varētu rasties tikai pret SIA “/Nosaukums A/”.
[2.2] Tiesa atreferējusi prasībā norādīto, ka, uzdodoties par nomnieces valdes priekšsēdētāju, strīdus nomas līgumu parakstījis /pers. C/. Taču
atbilstoši nomas līguma 7.6. punktam, ja līguma parakstītājs tā noslēgšanas brīdī nav bijis pilnvarots pārstāvēt līdzēju, par kuras pārstāvi viņš uzdodas, tad
viņš uzņemas pats kā fiziska persona visas saistības no līguma.
Sakarā ar to tiesa, atsaucoties uz Komerclikuma 221. panta pirmo daļu, norādījusi, ka, ja prasītāja uzskata, ka nomas līgums noslēgts tiesiski ar
SIA “/Nosaukums A/”, tad nav pamata uzskatīt, ka /pers. C/ nav bijušas tiesības pārstāvēt sabiedrību. Tiesa piekritusi atbildētāja argumentiem, ka
nomas līgumā acīmredzami ir kļūda, jo SIA “/Nosaukums A/” reģistrēta komercreģistrā 2009. gada 3. decembrī, nomas līgumā norādīts nomnieces
reģistrācijas numurs un bankas konts, ko var norādīt tikai jau pastāvošam (reģistrētam) uzņēmumam.
Turklāt no publiski pieejamā Uzņēmumu reģistra 2009. gada 3. decembra lēmuma tiesa konstatējusi, ka pieteikums SIA “/Nosaukums A/”
ierakstīšanai komercreģistrā ar tam pievienotajiem dokumentiem ticis iesniegts 2009. gada 1. decembrī, un secinājusi, ka tātad jau 2009. gada
1. decembrī /pers. B/ bijis zināms, ka gan viņai, gan /pers. C/ būs šīs sabiedrības pārstāvības tiesības.
[2.3] Tiesas ieskatā nomas līguma 7.6. punkta piemērošanai nav pamata. Savukārt prasītāja šo līguma punktu ir nepareizi interpretējusi, norādot,
ka atbildētājs līguma noslēgšanas brīdī nav bijis pilnvarots pārstāvēt līdzēju, par kuras pārstāvi viņš uzdodas. Turklāt, atreferējot prasītājas
paskaidrojumus, ka telpu nomas līgumu sastādījis atbildētājs, tiesa atzinusi par maz ticamu, ka atbildētājs būtu sastādījis un parakstījis līgumu ar sev
neizdevīgiem nosacījumiem.
Ņemot vērā minēto, tiesa piekritusi atbildētājam, ka nomas līgums slēgts ar reģistrētu uzņēmumu, kurā atbildētājam bija pārstāvības tiesības, un
tādējādi nav pamata celt prasību pret /pers. C/. Tiesas ieskatā administratora rīcība, ceļot konkrēto prasību, nav samērojama ar citu personu interesēm
un nav akceptējama no tiesiskuma viedokļa.
[3] Par minēto tiesas 2020. gada 13. oktobra spriedumu prasītāja iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā. Sūdzībā lūgts
ar lēmumu atcelt pārsūdzēto spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Vienlaikus arī uzturēts lūgums piedzīt no /pers. C/ par
labu /pers. B/ 66 000 euro.
Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.
[3.1] Strīdus nomas līgumā norādītā nomniece SIA “/Nosaukums A/” nekad nav pildījusi tās vārdā noslēgtā 2009. gada 1. decembra telpu nomas
līguma saistības pret /pers. B/. Lietā nav pierādījumu, ka SIA “/Nosaukums A/” būtu šo līgumu atzinusi par sev saistošu.
Tādējādi bez jebkāda SIA “/Nosaukums A/” viedokļa vai pierādījuma par tās attieksmi pret strīdus nomas līgumu pārsūdzētajā spriedumā tiesa ir
noteikusi 2009. gada 1. decembra telpu nomas līgumu kā saistošu SIA “/Nosaukums A/”. Tas ir absolūts apelācijas iemesls saskaņā ar Civilprocesa
likuma 427. panta pirmās daļas 4. punktu, jo SIA “/Nosaukums A/” nav tikusi pieaicināta lietā kā lietas dalībnieks.
[3.2] Spriedumā nav norādīts, kāda, tiesas ieskatā, ir pareiza nomas līguma 7.6. punkta interpretācija, tāpēc prasītājas interpretācijas noraidīšana ir
tikai nemotivēts apgalvojums, tiesai izvairoties no strīdus līguma nosacījuma iztulkošanas pienākuma.
Tiesas pieņēmums, ka atbildētājs nebūtu sastādījis un parakstījis līgumu ar sev neizdevīgiem nosacījumiem ir neizprotams, jo tiesiska darījuma
iztulkošanā nav paredzētas priekšrocības rakstiska darījuma teksta sagatavotājam.
[3.3] Apstāklis, ka pusēm 2009. gada 1. decembrī bijis zināms, ka nākotnē /pers. C/ būs SIA “/Nosaukums A/” pārstāvības tiesības, nemaina
faktu, ka 2009. gada 1. decembrī konkrēto tiesību /pers. C/ nav bijis un viņa 2009. gada 1. decembrī noslēgtais strīdus darījums SIA “/Nosaukums A/”
vārdā nav ieguvis vēlāku SIA “/Nosaukums A/” apstiprinājumu.
Turklāt strīdus telpu nomas līgumā norādītais SIA “/Nosaukums A/” bankas konts sakrīt ar bankas 2009. gada 1. decembra izziņā norādīto. Tātad
arī tas bija zināms pirms 2009. gada 3. decembra.
[3.4] Piekrītot atbildētāja argumentiem par darījumā norādītā noslēgšanas laika kļūdu, tiek pieņemts darījuma noslēgšanas laiks nekonkrētā periodā
no 2009. gada 3. decembra, kas padara darījumu par saistošu SIA “/Nosaukums A/”, ar tiesas spriedumu atzīstot par neatbilstošu būtisku darījumā
norādītu darījuma sastāvdaļu (darījuma laiku).
Tas arī ir absolūts apelācijas iemesls saskaņā ar Civilprocesa likuma 427. panta pirmās daļas 4. punktu, jo SIA “/Nosaukums A/” nav tikusi
pieaicināta lietā kā lietas dalībnieks, bet lietā tiek mainīts, tiesas ieskatā, šīs personas darījuma noslēgšanas laiks. Proti, no darījuma noslēgšanas laika
neapšaubāmi ir atkarīgas darījuma dalībnieku tiesības un pienākumi.
[4] Rakstveida paskaidrojumos par iesniegto apelācijas sūdzību atbildētājs to uzskatījis par nepamatotu. Paskaidrojis, ka noslēgt strīdus nomas
līgumu ar tajā ierakstītu SIA “/Nosaukums A/” reģistrācijas numuru nav bijis iespējams pirms šīs sabiedrības reģistrēšanas komercreģistrā.
Paskaidrojumos izteikts lūgums pievienot lietas materiāliem Uzņēmumu reģistra vēstuli par to, ka komersanta reģistrācijas numurs tiek piešķirts
brīdī, kad valsts notārs komercreģistrā ir ievadījis visas komercreģistrā reģistrējamās ziņas par attiecīgo komersantu un apliecinājis ievadīto ierakstu
pilnīgumu. Kā arī lūgts pievienot lietai SIA “/Nosaukums A/” izziņu, kurā tā apliecina strīdus nomas līguma noslēgšanu.
[5] Attiecībā uz atbildētāja paskaidrojumos izteikto lūgumu par papildu dokumentu pievienošanu lietā prasītāja izteikusi viedokli, ka Uzņēmumu
reģistra atbilde nav pievienojama lietai, jo šādu informāciju atbildētājs lūdzis sniegt tikai 2021. gada 4. februārī.
Savukārt par SIA “/Nosaukums A/” izziņas pievienošanu lietai izteikts viedoklis, ka formāli tā atbilst pievienošanai lietai kā trešās personas
sastādīts dokuments. Tomēr tā nevar aizstāt SIA “/Nosaukums A/” dalību lietā.
Vienlaikus paskaidrojumos izteikti iebildumi attiecībā uz minētās izziņas saturu pēc būtības. Proti, līgums nav ticis noslēgts ar nosacījumu, ka tas
stāsies spēkā tikai, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra atbalstīs kādu konkrētu projektu. Izziņā paustais, ka nomas līgums atcelts, abām pusēm
vienojoties, laikā, kad minētā aģentūra 2010. gadā noraidījusi projektu, ir nepamatots, jo /pers. B/ šādu vienošanos nav noslēgusi, taču līguma abpusējas
pirmstermiņa izbeigšanas kārtība noteikta tā 6.2. punktā – rakstveida vienošanās formā.
Tāpat iebildumos norādīts, ka iznomātajā īpašumā laikā no 2009. gada 3. decembra līdz 2011. gada 6. aprīlim bijusi SIA “/Nosaukums A/”
juridiskā adrese, kas izslēdz nomas objekta nesaņemšanu un nelietošanu. Savukārt līgumā norādītā noslēgšanas datuma drukas kļūda ir apšaubāma, jo
līguma 6.1. punktā 2009. gada 1. decembris norādīts arī atkārtoti kā līguma darbības termiņa sākums.
[6] Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, minētā civillieta apelācijas instancē tikusi nolikta izskatīšanai
rakstveida procesā, ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, nodrošinot lietas dalībnieku
procesuālo tiesību ievērošanu.
Civillietu tiesas kolēģija, apspriežoties un neatzīstot par pamatotiem prasītājas iebildumus, ir nolēmusi pievienot lietas materiāliem atbildētāja
iesniegtos dokumentus –Uzņēmumu reģistra vēstuli par komersanta reģistrācijas numura piešķiršanu un SIA “/Nosaukums A/” izziņu attiecībā uz strīdus
nomas līguma noslēgšanu.
M o t īv u da ļa
[7] Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus kopsakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību, atzīst, ka apelācijas
sūdzība nav pamatota un prasība ir noraidāma šādu apsvērumu dēļ.
[7.1] Pirmkārt, šai lietā noskaidrojams, kad faktiski ir ticis noslēgts ar 2009. gada 1. decembri datētais līgums par zemes un telpu nomu /pers. B/
piederošajā nekustamajā īpašumā “/Nosaukums B/” ar kadastra numuru /numurs B/(lietas 9. lapa).
Civillietu tiesas kolēģija ir vienisprātis, ka minētā līguma noslēgšanas datums nav 2009. gada 1. decembris. Šāds kolēģijas atzinums pamatots ar
apstākli, ka minētajā līgumā norādītais nomnieks SIA “/Nosaukums A/” ir reģistrēta Komercreģistrā ar numuru 44103057574 divas dienas vēlāk, tas ir,
2009. gada 3. decembrī (lietas 42. lapa). Pašsaprotami, ka līguma slēdzēju rīcībā 2009. gada 1. decembrī nevarēja būt tādi Komercreģistrā vēl
nereģistrēta komersanta rekvizīti kā reģistrācijas numurs un bankas konts.
[7.2] Otrkārt, skaidrojams ir apstāklis, vai neatbilstoša datuma (2009. gada 1. decembris) norādīšana līgumā ir bijusi apzināta, lai prasītāja iegūtu
papildu garantijas par nomas maksas saņemšanu no fiziskās personas /pers. C/ tai gadījumā, ja nomu nemaksās vai arī izbeigs savu komercdarbību SIA
“/Nosaukums A/”.
Izvērtējot pirmās instances tiesā sniegtos pašas /pers. B/ paskaidrojumus (audioieraksts no 01:07:50), Civillietu tiesas kolēģijai nerodas pārliecība,
ka /pers. B/ un /pers. C/ īpaši ir norunājuši norādīt līgumā agrāku tā noslēgšanas datumu, lai nomas maksas nesaņemšanas gadījumā varētu piemērot
līguma 7.6. punktu, kas nosaka, ka “ja līguma parakstītājs tā noslēgšanas brīdī nav bijis pilnvarots pārstāvēt līdzēju, par kuras pārstāvi viņš uzdodas, tad
viņš uzņemas pats kā fiziska persona visas saistības no līguma.”
No /pers. B/ paskaidrojumiem pirmās instances tiesas sēdē neapstiprinās šādas pušu vienošanās esamība. Skaidrojot 7.6. punkta iestrādāšanas
līgumā mērķi, /pers. B/ vispārīgi norādījusi, ka, ja reiz ir parakstījusi šo līgumu, tad tā to arī sapratusi. Bet, konkrēti, ka /pers. C/ pildīs šo līgumu kā
fiziska persona.
[7.3] Civillietu tiesas kolēģija secina, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem nav guvis apstiprinājumu fakts, ka 2009. gada 1. decembra līgums par
zemes un telpu nomu /pers. B/ piederošajā nekustamajā īpašumā “/Nosaukums B/” ir apslēpts aiz cita darījuma, proti, nomas priekšmeta iznomāšanas
/pers. C/.
Atbildētājs to neapstiprina, savukārt, no lietā esošajiem pušu paskaidrojumiem izriet, ka nomas līgums kalpojis tam, lai SIA “/Nosaukums A/”
varētu iesniegt projektu atbalsta saņemšanai Eiropas Savienības fonda ietvaros. To apstiprina arī Latvijas investīciju un attīstības aģentūras 2019. gada
31. jūlija atbilde Nr. 7.3-5.4/170 SF, no kuras izriet, ka pēc projekta iesnieguma izvērtēšanas aģentūra pieņēmusi lēmumu par tā noraidīšanu un līgums ar
šo sabiedrību par projekta tālāku īstenošanu nav ticis slēgts (lietas 14.-15. lapa).
[7.4] Izslēdzot īpašas norunas esamību starp pusēm par agrāku darījuma noslēgšanas datuma norādīšanu līgumā, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka
līgums slēgts laikā, kad ir tikusi reģistrēta SIA “/Nosaukums A/”, 2009. gada 1. decembris ir pārrakstīšanās kļūda līgumā, savukārt, ticama ir atbildētāja
pārstāvja argumentācija pirmās instances tiesas sēdē, ka 7.6. punkts līgumā ir aizgūts no tipveida piegādes līgumiem, kas kalpo pasūtītāju vai piegādātāju
tiesību aizsardzībai gadījumos, kad kāds atsakās izpildīt saistības, atsaucoties uz pilnvarojuma neesamību.
Tādējādi apelācijas instances tiesa secina, ka prasībā norādītie apstākļi nav guvuši apstiprinājumu un prasība pret /pers. C/ ir noraidāma.
[7.5] Apelācijas sūdzībā minētie argumenti nedod pamatu pretēja sprieduma taisīšanai.
Apelācijas sūdzībā norādītajam apstāklim, ka SIA “/Nosaukums A/” nekad nav pildījusi 2009. gada 1. decembra telpu nomas līguma saistības pret
/pers. B/, nav izšķirošas nozīmes, jo apelācijas instance vērtē vienīgi /pers. C/ kā fiziskas personas civiltiesisko atbildību pēc minētā līguma un tādu
nekonstatē iepriekš jau minēto motīvu dēļ. Arī 2009. gada 1. decembra telpu nomas līguma 7.6. punkta interpretācijai nav izšķirošas nozīmes apstākļos,
ja tiek konstatēts, ka līgums nemaz nevarēja tikt noslēgts 2009. gada 1. decembrī nomnieka rekvizītu nezināšanas dēļ.
Nevar piekrist arī apelācijas sūdzības iebildumam, ka pārsūdzētais spriedums atceļams, jo SIA “/Nosaukums A/” nav tikusi pieaicināta lietā kā
dalībnieks. Pirmās instances tiesas sēdē prasītājas administrators paskaidrojis, ka celt prasību pret /pers. C/ nevis SIA “/Nosaukums A/” bijusi prasītājas
izvēle, jo tas esot bijis izdevīgāk. Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pati prasītāja, zinot strīdus būtību par darījuma noslēgšanas laiku, SIA “/Nosaukums
A/” kā trešo personu nav pieaicinājusi. Civilprocesa likums neparedz tiesai pēc savas iniciatīvas pieaicināt lietā trešās personas. Tādu lūgumu nav izteicis
lietā arī atbildētājs /pers. C/, kurš vienlaikus ir SIA “/Nosaukums A/” valdes loceklis un vienīgais patiesā labuma guvējs (skat. Lursoft izdruku par
sabiedrību lietas 42.-45. lapā).
Turklāt šai ziņā kolēģija ņem vērā arī no lietā esošās SIA “/Nosaukums A/” 2021. gada 3. februāra izziņas izrietošo minētās sabiedrības
apliecinājumu, ka tā ir slēgusi strīdus nomas līgumu ar /pers. B/, gatavojoties ar Eiropas Savienības fondu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras
atbalstu realizēt projektu Nr. ĪAT/2.3.2.2.0/09/09/093, kas tā arī nav ticis īstenots, un sabiedrības viedokli, ka laikā, kad Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūra 2010. gadā noraidījusi projektu, minētais nomas līgums ir atcelts, abām pusēm par to vienojoties un faktiski nepieprasot viena otrai nekādu
izpildījumu.
Lai gan Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja iebildums par Civilprocesa likuma 427. panta pirmās daļas 4. punkta
piemērošanu formāli ir pareizs, tomēr, novērtējot atreferēto SIA “/Nosaukums A/” 2021. gada 3. februāra izziņu, kolēģijai nav pamata atzīt, ka tiesas
spriedums uzliek pienākumus personai, kura nav pieaicināta lietā kā lietas dalībnieks. Tas saistās ar apstākli, ka SIA “/Nosaukums A/” lietas apstākļi ir
zināmi un tā apstiprinājusi tiesai, ka ar to ir slēgts līgums par zemes un telpu nomu /pers. B/ piederošajā nekustamajā īpašumā “/Nosaukums B/”.
[8] Noraidot celto prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunktu un šī panta trešo daļu no prasītājas
par labu atbildētājam piedzenami pēdējam radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai kopā 1000 euro apmērā (lietas 54.,
55. lapa).
[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo un otro daļu un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21. panta otro daļu
sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms 30 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430. un 432. pantu, Civillietu tiesas kolēģija
no s pri e da
noraidīt maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ prasību pret /pers. C/ par naudas līdzekļu 66 000 euro piedziņu.
Piedzīt no maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar
lietas vešanu saistītos izdevumus 1000 euro (tūkstoš euro), samaksu veicot norēķinu kontā LV19RIKO0002930248028 kredītiestādē AS “Luminor
Bank”.
Noteikt sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 30 (trīsdesmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas,
nosakot, ka sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā,
iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un veicot drošības naudas 300 euro samaksu Latvijas Republikas Augstākās tiesas, reģistrācijas
Nr. 90000068892, kontā Nr. LV83TREL8280010000000 Valsts kasē.
Tiesnesis A.Dundurs
Tiesnese S.Beļajeva
Tiesnese Dz.Zvaigznekalna-Žagare