Legislator Case Law & Legislation
A420178618 / A42-01689-19 ECLI:LV:ADRJRIT:2019:1017.A420178618.6.S AI generated

Administrative court dismisses appeal against registrar's decision to reject shareholder registration change request.

Case Number A420178618 / A42-01689-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The administrative court dismissed the applicants' request to annul the Chief State Notary's decision refusing to register a shareholder transfer. The registrar correctly determined that the company's board failed to record the transfer in the register, violating its statutory duty. Consequently, the court annulled the registrar's decision from the date of its adoption.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti; 253. pants 1. daļa; 289.-291. panti: When a registrar refuses to register a shareholder transfer due to the company board's failure to act, the registrar's decision is annulled as the registrar lacked the authority to reject the transfer request.

Keywords

AI generated
shareholder transfer registration company board duty administrative act annulment state notary decision shareholder register update

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 126. pants 1. daļa
Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti
Administratīvā procesa likuma 253. pants 1. daļa
Administratīvā procesa likuma 289.-291. panti
Ministru kabineta noteikumi Nr. 85 2013. gada 12. februārī

Cited Case Law

AI generated
CA-212/15/-7
apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2015.gada 26.augusta spriedumu CA-212/15/-7 (turpmāk – Spriedums) pieteikums apmierināts, uzliekot
Van de Hurk v The Netherlands
1994.gada 19.aprīļa sprieduma lietā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90) 61.punktu).
Austria
Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.10153/82 Austria).
ECLI:LV:ADRJRIT:2019:1017.A420178618.6.S
Administrative court dismisses appeal against registrar's decision to reject shareholder registration change request.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. A42-01689-19/20

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:1017.A420178618.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 17.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese M.Romanova,

piedaloties pieteicējas SIA /Nosaukums A/ pilnvarotajiem pārstāvjiem zvērinātam advokātam Aivaram Lošmanim un zvērināta advokāta palīdzei

Andai Staltmanei, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/

un trešo personu /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Andrejam Strautiņam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA /Nosaukums A/ pieteikumu un /pers. G/ un /pers. H/

pieteikumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2018.gada 25.janvāra lēmuma Nr.1-5/14 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 14.decembrī trešā persona /pers. D/, noslēdzot pirkuma līgumu ar pieteicējas SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – arī sabiedrība)

dalībniekiem /pers. B/ un /pers. C/, iegādājās 34 657 sabiedrības kapitāla daļas. Pamatojoties uz minēto pirkuma līgumu, /pers. D/ vairākkārt vērsās pie

sabiedrības valdes ar paziņojumu ieraksta izdarīšanai dalībnieku reģistrā.

Ņemot vērā, ka sabiedrības valde neizdarīja attiecīgu ierakstu dalībnieku reģistrā, /pers. D/ vērsās vispārējās jurisdikcijas tiesā. Ar Zemgales

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2015.gada 26.augusta spriedumu CA-212/15/-7 (turpmāk – Spriedums) pieteikums apmierināts, uzliekot

pienākumu sabiedrības valdei izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā un iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par izmaiņām dalībnieku reģistrā par 34

657 kapitāla daļu atsavināšanu /pers. D/ viena mēneša laikā no Sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedums stājies spēkā 2016.gada 14.jūlijā.

Ievērojot to, ka sabiedrība nepildīja tai ar Spriedumu uzlikto pienākumu, /pers. D/ 2017.gada 7.novembrī vērsās Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistrā (turpmāk – reģistrs) ar paziņojumu par ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā, cita starpā pievienojot Spriedumu.

Ar reģistra valsts notāra 2017.gada 4.decembra lēmumu Nr.6-12/161208 (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolemts sastādīt un pievienot

2017.gada 4.decembra dalībnieku reģistra nodalījumu Nr.4 sabiedrības reģistrācijas lietai, norādot trešo personu /pers. D/ kā sabiedrības 49 311

kapitāla daļu īpašnieci.

Pieteicēji apstrīdēja sākotnējo lēmumu (lietas 3.sēj. 132.-138.lapa).

[2] Ar reģistra galvenā valsts notāra 2018.gada 25.janvāra lēmumu Nr.1-5/14 (lietas 1.sēj. 16.-22.lapa) (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Sabiedrības valdei bija pienākums izdarīt ierakstu dalībnieku reģistra nodalījumā un iesniegt reģistram pieteikumu par izmaiņām dalībnieku

reģistrā par kapitāla daļu atsavinātājiem piederošo sabiedrības kapitāla daļu atsavināšanu kapitāla daļu ieguvējai viena mēneša laikā no Sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Tāpat no 2017.gada 10.novembrī reģistrā saņemtā /pers. D/ paziņojumam par sabiedrības kapitāla daļu ieraksta izdarīšanu dalībnieku

reģistrā pievienotā pieprasījuma sabiedrības valdei par dalībnieku reģistra nodalījuma sastādīšanu redzams, ka kapitāla daļu ieguvējas pilnvarotais

pārstāvis 2016.gada 8.augustā ir vērsies sabiedrībā ar lūgumu ierakstīt kapitāla daļu ieguvēju kā dalībnieci sabiedrības aktuālajā dalībnieku reģistra

nodalījumā saskaņā ar Spriedumā noteikto.

No 2017.gada 23.novembrī reģistrā saņemtās sabiedrības atbildes uz informācijas pieprasījumu secināms, ka sabiedrības valde nav izdarījusi

ierakstu dalībnieku reģistra nodalījumā vai cēlusi motivētus iebildumus par ieraksta izdarīšanu. Tāpat no atbildes secināms, ka sabiedrības valde negrasās

sastādīt dalībnieku reģistra nodalījumu arī pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas. Līdz ar to izpildās otrais no iepriekš minētajiem kritērijiem -

konstatējama sabiedrības valdes bezdarbība, neizdarot ierakstu dalībnieku reģistra nodalījumā un neiesniedzot komercreģistra iestādei jauno dalībnieku

reģistra nodalījumu.

[2.2] Apstāklis, ka Spriedumā nav norādīts kapitāla daļu skaits pēc pamatkapitāla denominācijas, tostarp kapitāla daļu kārtas numuri un

nominālvērtība, nav uzskatāms par pamatotu iemeslu, lai reģistrs atteiktu sastādīt dalībnieku reģistra nodalījumu valdes vietā, jo no Sprieduma satura

skaidri secināms, ka kapitāla daļu atsavinātāji atsavinājuši kapitāla daļu ieguvējai visas sev piederošās kapitāla daļas sabiedrībā. Turklāt kapitāla daļu

kārtas numuri un kapitāla daļas nominālvērtība obligāti norādāma tikai dalībnieku reģistra nodalījumā, atbilstoši Komerclikuma 187.pantā noteiktajam,

nevis Spriedumā.

[2.3] Likumdevējs ir tieši noteicis, ka ar dalībnieku lēmumu nevar noteikt ierobežojumus daļu atsavināšanai, ja daļa tiek pārdota, līdz ar ko

pieteicēju argumenti, ka sabiedrības dalībnieku sapulce un valde nav devusi piekrišanu kapitāla daļu atsavinātājiem atsavināt kapitāla daļas, nav pamatots.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts sabiedrības pieteikums (lietas 1.sēj. 3.-10.lapa), kas pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Reģistrs veicis nepilnīgu lietā piemērojamo tiesību normu gramatisko, sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju, nepamatoti bez ievērības

atstājot Euro ieviešanas kārtības likuma, Padomes 1998.gada 3.maija regulas (EK) Nr.974/98 par euro ieviešanu („Euro ieviešanas regula”) un

Padomes 1997.gada 17.jūnija regulas (EK) Nr.1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz eiro ieviešanu („Euro ieviešanas kārtības regula”) normas,

kas regulē euro ieviešanas kārtību un gadījumus, kuros piemērojams tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips, Civilprocesa likumā un likumā „Par

tiesu varu” ietvertās normas, kas noteic sprieduma saistošo spēku, kā arī likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ietvertās normas. Tā

rezultātā reģistrs ir pārkāpis tā kompetences robežas, vienlaikus nepamatoti iejaucoties tiesu varas kompetencē.

[3.2] Ņemot vērā, ka Spriedums taisīts vairāk nekā pusotru gadu pēc euro ieviešanas dienas (2014.gada 1.janvāra) un tā rezolutīvā daļa nesatur

nekādas atsauces uz latiem, tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips nepamatoti attiecināts uz izskatāmo gadījumu.

[3.3] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka, izskatot iesniegtos dokumentus, reģistra

valsts notārs pārbauda, vai dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu

apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Minētās normas nepiešķir reģistram tiesības jebkādā

veidā interpretēt vai grozīt tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu, bet gan tikai pārbaudīt, vai dokumentā ietvertās ziņas atbilst normatīvajiem aktiem un citiem

reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem.

[3.4] Ne sākotnējā lēmumā, ne pārsūdzētajā lēmumā nav norādīta neviena norma, kas piešķirtu reģistram tiesības nepildīt Spriedumu, kas stājies

likumīgā spēkā, izlemt ar Spriedumu neizlemtus prasījumus vai pielāgot (aktualizēt) Spriedumu un/vai tā rezolutīvajā daļā norādītās ziņas to ierakstīšanai

reģistra vestajā komercreģistrā.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēju /pers. G/ un /pers. H/ pieteikums (lietas 2.sēj. 3.-8.lapa), kas pamatots ar turpmāk minēto.

[4.1] No pieteikumā minēto Komerclikuma normu kopuma secināms, ka pamatkapitāla denominācija var notikt vienīgi tad, ja kapitālsabiedrības

dalībnieki savā starpā ir vienojušies par statūtu grozījumiem, un lēmumu par to ir pieņēmusi dalībnieku sapulce kā kapitālsabiedrības pārvaldes institūcija.

Savukārt pamatkapitāla pārrēķināšana, ko veic reģistrs, nav uzskatāma par pamatkapitāla denomināciju, bet tikai par matemātisku pamatkapitāla

pārvēršanu no latiem uz euro.

[4.2] Noteikumi par tiesisku instrumentu nepārtrauktību neattiecas uz tiesiska instrumenta izpildi uz kapitāla daļām, ja ir notikusi daļu denominācija,

jo nepārtrauktības princips attiecināms uz valūtas vienībām jeb naudu, nevis uz naudā novērtējamām tiesībām; tāda nepārtrauktības principa piemērošana

ir pretrunā ar privātpersonu gribas izteikumu un institucionālās vienības lēmumu pieņemšanas autonomijas principiem, kas ir pretēji Regulas (EK)

Nr.1103/97 3.pantā atrunātajam, ka euro ieviešana [...] neatbrīvo no attiecīgo tiesisko instrumentu izpildes, bet šis noteikums neattiecas uz to, par ko

puses varētu būt savstarpēji vienojušās.

[4.3] Ne likums „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ne jebkāds cits normatīvais akts nepiešķir reģistram tiesības tulkot izpildāmu

spriedumu. Spēkā stājušās sprieduma izskaidrošana var notikt tikai civilprocesa ietvaros, un to var izdarīt vienīgi tiesa, kas ir taisījusi spriedumu.

[4.4] Pārsūdzētā lēmuma argumentācija neatbilst Komerclikuma normām par kapitāla daļu uzskaiti, un Euro ieviešanas kārtības likuma un

Padomes regulu, uz kurām minētais likums satur atsauces, normām par tiesisku instrumentu nepārtrauktības principa piemērošanu.

[5] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 3.sēj. 6.-8.lapa) reģistrs pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt,

pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto. Papildus norādīja, ka likumdevējs ir paredzējis divus gadījumus, kādos iespējama kapitāla daļu

atsavināšana, taču tikai „piespiedu” atsavināšanas gadījumā reģistram ir piešķirtas tiesības pārņemt valdes funkcijas. Citiem vārdiem, likumdevējs

expressis verbis noteicis, ka reģistram jānodrošina kapitāla daļu ieguvēja tiesību aizsardzība un valsts varas pārstāvja izdotā lēmuma izpilde, taču reģistra

iesaisti „labprātīgas” daļu pārejas gadījumā likumdevējs nav paredzējis. Secīgi reģistram bija pamats izdarīt slēdzienu no mazākā uz lielāko - ja

likumdevējs piešķīris reģistram zināmas tiesības maznozīmīgākam dzīves notikumam dzīves gadījumam (reģistra tiesības pārņemt valdes funkciju vest

dalībnieku reģistra nodalījumu), tad šādām tiesībām vēl jo vairāk jāattiecas uz nozīmīgākiem dzīves gadījumiem (papildus pārkāpj arī daļu atsavinātāja

tiesības, kā arī ignorē tiešu vispārējās jurisdikcijas tiesas rīkojumu veikt izmaiņas dalībnieku reģistra nodalījumā). Līdz ar to reģistram atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 17.panta otrajā daļā noteiktajam, konstatējot tiesību sistēmā nepilnību, ir tiesības šo nepilnību novērst, lietojot analoģijas

metodi. Reģistrs, konstatējot, ka nepastāv cits efektīvs līdzeklis tiesiskās situācijas risinājumam, pieņēma lēmumu sastādīt aktuālo dalībnieku reģistra

nodalījumu un pievienot to sabiedrības reģistrācijas lietai, cita starpā piemērojot analoģiju.

Komerclikuma 187.1panta 3.1daļā noteikts, ka paziņojumam pievienojams dokuments, „uz kura pamata daļas iegūtas”. Tādējādi likumdevējs,

ņemot vērā „piespiedu” atsavināšanas specifiku, proti, ka ne vienmēr publiskas varas pārstāvim ir pieejama informācija par atsavināto daļu kārtas

numuriem (nav pieejams pēdējais dalībnieku reģistra nodalījums vai tāds nav sastādīts), ir noteicis, ka reģistrā iesniedzams dokuments, kas pamato

ieraksta dalībnieku reģistrā izdarīšanu (daļu piederības faktu). Līdz ar to apstāklis, ka Spriedumā netika norādīti kapitāla daļu kārtas numuri, nav

uzskatāms ne par neatbilstību Komerclikuma 187.1panta 3.1daļas izpratnē, ne pamatotu iebildumu, lai Sabiedrības valde vai reģistrs atteiktos sastādīt

aktuālo dalībnieku reģistra nodalījumu.

[6] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 3.sēj. 148.-156.lapa) trešās personas /pers. B/, /pers. C/ un /pers.

D/ pieteikumus neatzīst un lūdz tos noraidīt, pievienojoties pārsūdzētajā lēmumā ietvertajai argumentācijai.

[7] Tiesas sēdē pieteicējas SIA /Nosaukums A/ pārstāvji pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā minētajiem argumentiem.

Tiesas sēdē trešo personu pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā minētajiem

argumentiem.

Pieteicēji /pers. G/ un /pers. H/ uz tiesas sēdi nav ieradušies, 2019.gada 23.augustā tiesā saņemta pieteicēja /pers. G/, kurš vienlaikus ir pieteicējas

/pers. H/ pilnvarotais pārstāvis, vēstule, kurā viņš informēja tiesu, ka nevarēs ierasties uz tiesas sēdi sakarā ar gūto traumu un lūdza izskatīt lietu bez viņa

klātbūtnes.

Tiesa, uzklausot procesa dalībnieku viedokli, uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu bez pieteicēju /pers. G/ un /pers. H/ klātbūtnes.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

apmierināms.

[9] Komerclikuma 187.1panta pirmā daļa paredz, ka paziņojumu ieraksta izdarīšanai dalībnieku reģistrā sabiedrībai iesniedz persona, par kuru

ieraksts izdarāms. Komerclikuma 187.1panta otrā daļa paredz, ka daļas atsavināšanas gadījumā daļas ieguvējs un atsavinātājs iesniedz kopīgu

paziņojumu, ar kuru apliecina daļas nodošanu, vai tā darījuma akta oriģinālu vai notariāli apliecinātu kopiju, ar kuru daļas tiek nodotas. Saskaņā ar

Komerclikuma 187.1panta trešo daļu paziņojumu sabiedrībai iesniedz daļas ieguvējs, ja daļas: iegūtas mantojumā; iegūtas ar spēkā stājušos tiesas

spriedumu; atsavinājis zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata darbības; atsavinājis maksātnespējas procesa administrators, pildot amata darbības; iegūtas,

izlietojot komercķīlu. Saskaņā ar Komerclikuma 187.1panta sesto daļu valdei ir pienākums izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā vai celt motivētus

iebildumus pret ieraksta izdarīšanu ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tam, kad tā saņēmusi paziņojumu par izmaiņām dalībnieku reģistrā

ierakstāmajās ziņās. Valde atsaka ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistrā, ja daļu atsavināšana vai iegūšana notikusi pretēji likumam vai dibināšanas

dokumentiem vai ja no sabiedrībai iesniegtajiem dokumentiem nav skaidri un nepārprotami redzama daļu pāreja. No Komerclikuma 187.1panta astotās

daļas izriet, ka, ja šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā valde likumā noteiktajā termiņā un kārtībā neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā vai neiesniedz

komercreģistra iestādei jauno dalībnieku reģistra nodalījumu, daļas ieguvējs var iesniegt paziņojumu komercreģistra iestādei. Paziņojumam pievieno šā

panta 3.1daļā minēto dokumentu un paziņojumā apliecina, ka ir iesniegts paziņojums valdei par daļas atsavināšanu, norādot datumu, kurā paziņojums

valdei iesniegts.

Tātad, lai reģistrs varētu sastādīt aktuālo dalībnieku reģistra nodalījumu, pamatojoties uz kapitāla daļu ieguvēja paziņojumu, reģistram sākotnēji ir

jākonstatē divi priekšnoteikumi, proti, persona, kas iesniegusi paziņojumu, ir ieguvusi konkrētās sabiedrības kapitāla daļas, un sabiedrības

izpildinstitūcijas bezdarbība.

Attiecībā uz sabiedrības izpildinstitūcijas bezdarbību tiesa norāda, ka tā ir konstatējama, ja izpildinstitūcija neizdara ierakstu dalībnieku reģistra

nodalījumā vai neceļ motivētus iebildumus pret ieraksta izdarīšanu ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas. Tādējādi sabiedrības

pārvaldes institūcijas bezdarbība konstatējama, ja sabiedrības valde nosūta informāciju reģistram par to, ka tā nav veikusi ierakstu vai cēlusi motivētus

iebildumus par ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā un neplāno to darīt, pamatojoties uz kapitāla daļu ieguvēja paziņojumu, kā arī tad, ja

sabiedrības valde šādu informāciju nesniedz vispār.

Attiecībā uz paziņojumu par konkrētās sabiedrības kapitāla daļu iegūšanu tiesa norāda, ka Komerclikuma 187.1pantā reglamentēta kārtība, kādā

tiek sastādīts un reģistrā iesniegts sabiedrības aktuālais dalībnieku reģistra nodalījums. Minētā panta otrajā daļā noteiktais attiecas uz „labprātīgu” daļu

pāreju, savukārt trešā daļa faktiski regulē situācijas, kad daļu pāreja notikusi „piespiedu kārtā”. Proti, šajā gadījumā kapitāla daļu atsavināšana notiek ar

vienpusēju - kapitāla daļu ieguvēja izteiktu piekrišanu, jo kapitāla daļu atsavinātāja gribu vai nu nav iespējams pieprasīt, jo minētā persona ir mirusi, vai

pieprasīšana nebūtu adekvāta, jo atsavināšana notiek pretēji viņa gribai, piemēram, ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Līdz ar to secināms, ka

likumdevējs ir paredzējis tikai divu veidu atsavināšanu – „labprātīgu” vai „piespiedu”.

Ar grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2017.gada 13.jūlijā, tika paplašināta Komerclikuma 187.1panta trešā daļa ar gadījumiem, kad

daļu atsavināšana notiek „piespiedu kārtā”, vienlaikus minēto pantu papildinot ar astoto un devīto daļu, kurā noteikts, ka reģistram ir tiesības sastādīt

sabiedrības aktuālo dalībnieku reģistra nodalījumu valdes vietā, ja tā nepamatoti atteikusi vai novilcinājusi izmaiņu veikšanu dalībnieku sastāvā. Lai arī

Komerclikums tika ievērojami papildināts ar tiesību normām, kas aizsargā kapitāla daļu ieguvēja tiesības un nodrošina valsts varas pārstāvja izdotā

lēmuma (mantojuma apliecība vai spriedums) izpildi, likumdevējs nav paredzējis tiešu regulējumu situācijām, kad kapitāla daļu pāreja ir notikusi labprātīgi,

taču valde nepamatoti atsakās veikt izmaiņas, jo Komerclikuma 187.1panta astotā daļa ietver tikai iekšēju atsauci uz piespiedu atsavināšanas gadījumiem

(Komerclikuma 187.1panta trešā daļa).

[10] 2006.gada 14.decembrī starp trešo personu /pers. D/ kā pircēju un trešajām personām /pers. B/ un /pers. C/ kā pārdevējiem noslēgts

sabiedrības kapitāla daļu pirkuma līgums, kā rezultātā /pers. D/ ieguva savā īpašumā 34 657 kapitāla daļas, kas kopā sastādīja 45% no sabiedrības

kapitāla daļām (lietas 3.sēj. 34.-37.lapa). 2007.gada 7.martā /pers. D/ kā sabiedrības dalībniece tika reģistrēta sabiedrības dalībnieku reģistrā ar 45%

kapitāla daļām. Ar reģistra valsts notāra 2007.gada 15.marta lēmumu Nr.6-12/218778/3 veiktas izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā. Ar reģistra

galvenā valsts notāra 2008.gada 10.janvāra lēmumu Nr.3, konstatējot, ka /pers. G/ pilnvaras pārstāvēt sabiedrību bija beigušās jau 2006.gada

10.oktobrī, tajā skaitā nebija tiesību vienpersoniski parakstīt pieteikumu reģistram par dalībnieku maiņu un reģistrēt izmaiņas dalībnieku reģistrā, reģistra

valsts notāra 2007.gada 15.marta lēmums Nr.6-12/218778/3 atcelts (lietas 3.sēj. 57.-62., 69.lapa). Periodā no 2008.gada 10.janvāra līdz 2011.gada

29.aprīlim sabiedrībai nebija valdes, līdz ar ko arī nebija personas, pie kuras vērsties, kas atbilstoši Komerclikuma 187.pantam iesniegtu reģistrā

atkārtotu pieteikumu par izmaiņām dalībnieku reģistrā. Kopš 2011.gada 29.aprīļa, kad reģistra telpās tika sasaukta dalībnieku sapulce un ievēlēta

sabiedrības valde, /pers. D/ neskaitāmas reizes ir vērsusies pie sabiedrības valdes ar lūgumu veikt izmaiņas dalībnieku reģistrā, bet bez panākumiem

(lietas 3.sēj. 57.-62., 69.lapa).

2014.gada 10.septembrī /pers. D/ cēla prasību tiesā par pienākuma uzlikšanu sabiedrības valdei izdarīt ierakstu kapitālsabiedrības dalībnieku

reģistrā par 34 657 sabiedrības kapitāla daļu maiņu. Uz prasības celšanas dienu sabiedrības apmaksātais un parakstītais pamatkapitāls bija 77 016 lati,

kas sadalīts 77 016 kapitāla daļās ar vienas daļas nominālvērtību viens lats. Ar Spriedumu uzlikts par pienākumu sabiedrības valdei izdarīt ierakstu

dalībnieku reģistrā un iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par izmaiņām dalībnieku reģistrā par /pers. B/ un /pers. C/ sabiedrības 34 657 kapitāla

daļu atsavināšanu /pers. D/ viena mēneša laikā no Sprieduma spēkā stāšanās dienas (lietas 3.sēj. 16.-31.lapa). 2017.gada 10.novembrī reģistrā saņemts

/pers. D/ paziņojums par sabiedrības kapitāla daļu ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistrā saskaņā ar Komerclikuma 187.1panta astoto un devīto daļu

(lietas 3.sēj. 9.-14.lapa).

No minētā izriet, ka ar Spriedumu /pers. D/ nav ieguvusi kapitāla daļas, bet gan panākusi jau iegūto kapitāla daļu reģistrēšanu dalībnieku reģistrā,

kas viņai dod tiesības uz dalībnieka statusu (Komerclikuma 136.panta pirmā daļa). Proti, izskatāmajā gadījumā daļu pāreja notikusi saskaņā ar noslēgto

pirkuma līgumu, kas raksturīga „labprātīgai” daļu pārejai - minētā daļu pāreja ir apstiprināta arī valsts varas pārstāvja izdotajā lēmumā, vienlaikus uzliekot

sabiedrības valdei pienākumu sastādīt aktuālo dalībnieku reģistra nodalījumu, kas ir novērojama „piespiedu” atsavināšanas gadījumā.

Reģistrs arī ir atzinis, ka likumdevējs nav paredzējis tiešu regulējumu situācijām, kad kapitāla daļu pāreja ir notikusi labprātīgi, taču valde

nepamatoti atsakās veikt izmaiņas. Minētais apstiprina, ka izskatāmās lietas apstākļi neatbilst nevienam no Komerclikuma 187.1panta trešajā daļā

minētajiem gadījumiem, kā to jau ir konstatējis reģistrs. Secīgi konkrētajā lietā no lietas materiāliem, kā arī Senāta 2019.gada 22.marta lēmuma izriet, ka

strīds citstarp ir par to, vai reģistrs, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, pamatoti ir piemērojis analoģiju, un secīgi – vai reģistram bija tiesības pieņemt šādu

lēmumu.

[11] Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā reģistram nebija pamata piemērot analoģiju un attiecināt Komerclikuma 187.1panta astoto daļu uz šā

panta trešajā daļā neminētajiem gadījumiem. Šis tiesas secinājums tiek pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[11.1] Likuma robs pastāv, ja likumā, ņemot vērā tā iztulkojumu, nav ietverts pozitīvs tiesiskais regulējums, kaut arī no tiesību sistēmas viedokļa

šāds regulējums ir nepieciešams. Citiem vārdiem, likuma robs ir likuma „plānam pretēja nepilnība” salīdzinājumā ar visu tiesību sistēmu kopumā. Tas, ka

likumā nav ietverts kāds tiesiskais regulējums, ir tikai viena no likuma roba pazīmēm. Likums robs un „likuma klusēšana” nav viens un tas pats, jo zināma

tiesiskā regulējuma neesamība likumā pati par sevi vēl nenozīmē, ka šāds regulējums objektīvi ir nepieciešams no tiesību sistēmas viedokļa. Par likuma

robu nav uzskatāma arī likuma tiesībpolitiskā nepilnība. Šādu robu „aizpildīšanas” nepieciešamība pamatojas ar tādiem vērtējumiem, kuriem spēkā

esošajās tiesībās (vēl) nav (pietiekams) pamatojums, tāpēc šādu nepilnību novēršana ir vienīgi likumdevēja kompetencē. Likuma robs ir atklāts, ja likumā

attiecībā uz noteiktu dzīves gadījumu grupu nav ietverts pozitīvs tiesiskais regulējums, kaut arī šādam regulējumam, ņemot vērā attiecīgā likuma „plānu” un

„mērķi”, bija jābūt tajā ietvertam. Atklāts likuma robs aizpildāms analoģijas ceļā (sk. Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesību normu piemērošanā.

Rakstu krājums Dr.hab.iur. profesora Edgara Meļķiša zinātniskajā redakcijā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2003, 126.-207.lpp., J.Neimanis.

Ievads tiesībās, Rīga, 2004, autora izdevums, 168.-185.lpp.).

Ņemot vērā minētās teorijas atziņas, analoģijas piemērošanai pamats ir tad, ja attiecībā uz strīdus situāciju pastāv likuma robs, un tiesai vispirms ir

jākonstatē šis likuma robs.

[11.2] No 2013.gada 2.maija likuma „Grozījumi Komerclikumā”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.jūlijā, izriet, ka Komerclikums tika papildināts ar

187.1pantu. Tā trešā daļa noteica, ka, ja daļas iegūtas piespiedu izsolē, mantojumā vai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, paziņojumu sabiedrībai

iesniedz daļas ieguvējs. Paziņojumam pievieno dokumentu, uz kura pamata daļas iegūtas, vai tā notariāli apliecinātu kopiju.

Komerclikums nesaturēja regulējumu gadījumiem, ja valde neiesniedz pieteikumu par izmaiņām dalībnieku reģistrā komercreģistra iestādei, kaut gan

2013.gada 2.maija likuma „Grozījumi Komerclikumā” anotācijā, kas satur sākotnējo likumprojekta versiju, tika norādīts, ka šī problēma tika aktualizēta.

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka tā mērķis tajā skaitā ir daļas ieguvēja aizsardzība. Pēc daļas atsavināšanas saskaņā ar Komerclikuma 188.panta

sesto daļu daļas ieguvējs paziņo par daļas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu. Valdei, saņemot

minētos dokumentus, ir jāveic to formālās atbilstības normatīvajiem aktiem un statūtiem pārbaude, piemēram, jāpārbauda, vai ir ievērotas pārējo

dalībnieku pirmpirkuma tiesības, vai ir ievēroti statūtos noteiktie īpašie daļu atsavināšanas noteikumi, un atbilstoši Komerclikuma 187.panta ceturtajai

daļai ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde saņēmusi informāciju par notikušajām izmaiņām, tai ir jāveic attiecīgs ierakts dalībnieku reģistrā.

Līdz ar to valdes atteikums ne vienmēr var tikt vērtēts kā nepamatots, taču, ņemot vērā, ka normatīvie akti nenodrošina pietiekami efektīvu procedūru, kā

nepamatoti aizskartajam daļu ieguvējam nodrošināt savu tiesību aizsardzību un realizāciju, valdei ir dotas ļoti plašas iespējas nepamatoti novilcināt un pat

neveikt daļu ieguvēja ierakstīšanu dalībnieku reģistrā, tādējādi liedzot viņam dalībnieka statusu un no tā izrietošās tiesības. Jo īpaši aktuāla minētā

problēma ir gadījumā, kad daļas tiek iegūtas uz tiesas nolēmuma, mantojuma apliecības vai tiesu izpildītāja izdota izsoles akta pamata, t.i., tāda

dokumenta pamata, kura izvērtējumu valdei nav pamata veikt un valdei būtu tikai jānodrošina formāla daļas ieguvēja ierakstīšana dalībnieku reģistrā

(http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/C14E036BF3FC1E7FC2257A0D00356F6C?OpenDocument#b). Attiecīgi arī

likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” saturēja atsauci uz nepieciešamību papildināt Komerclikumu ar 189.1pantu, kas noteiktu, ka pieteikumu

komercreģistra iestādei par daļas pāreju var iesniegt valde, daļas ieguvējs vai zvērināts notārs. Daļas ieguvējs var iesniegt pieteikumu, ja viņš daļas

ieguvis, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, mantojuma apliecību vai tiesu izpildītāja izdotu izsoles aktu, un zvērināts notārs iesniedz pieteikumu, ja viņš šā

likuma 189.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā nosūtījis pārējiem dalībniekiem pirkuma līguma projektu vai paziņojumu par daļas pārdošanu.

No minētā izriet, ka likumdevējs apsvēra iespēju iesaistīt reģistru kapitāla daļu reģistrācijas procesā gan kapitāla daļu piespiedu atsavināšanas

gadījumos, gan arī labprātīgās atsavināšanas gadījumos, kuros piedalījās valsts notārs. Tomēr likumdevējs ir izšķīries par labu regulējumam, kas

nesaturēja šādas valsts notāra tiesības, kā arī daļas ieguvēja tiesības pašam vērsties reģistrā valdes bezdarbības gadījumos.

Atkārtoti likumdevējs ir aktualizējis minēto problēmu, izstrādājot 2017.gada 16.jūnija likumu „Grozījumi Komerclikumā”, kas stājās spēkā

2017.gada 13.jūlijā. Tieslietu ministrija, iesniedzot priekšlikumu likuma „Grozījumi Komerclikumā”, norādīja, ka saskaņā ar Komerclikuma regulējumu

sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas ieguvējs iegūst dalībnieka tiesības ar brīdi, kad viņš tiek ierakstīts dalībnieku reģistrā. Atbilstoši

Komerclikuma 187.panta pirmajai daļai atbilstīga institūcija par dalībnieka ierakstīšanu dalībnieku reģistrā ir valde, kura izskata saņemtos paziņojumus

par daļu iegūšanu, attiecīgi veic izmaiņas dalībnieku reģistrā un jauno dalībnieku reģistra nodalījumu iesniedz arī reģistram. Šāda kārtība tiek piemērota arī,

ja daļas tiek iegūtas piespiedu izsolē, mantojumā vai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Proti, daļu ieguvējam ir jāiesniedz paziņojums sabiedrībai par

daļu iegūšanu un valdei jāveic attiecīgās izmaiņas dalībnieku reģistrā, ierakstot jaunu ieguvēju kā sabiedrības dalībnieku. Praksē nereti ir situācijas, kad

valde atsaka vai nepamatoti vilcina dalībnieku ierakstīšanu dalībnieku reģistrā, tajā skaitā arī augstāk minētajos daļu iegūšanas gadījumos. Tādējādi tiek

pārkāptas gan daļu ieguvēja tiesības, gan netiek ievērota valsts varas pārstāvja izdotajā aktā (mantojuma apliecībā, tiesas spriedumā vai izsoles aktā)

noteiktā daļu pāreja. Ņemot vērā minēto, ar priekšlikumiem tiek ierosināts paredzēt izņēmumu no vispārējās kārtības, kādā tiek vests dalībnieku reģistrs,

un noteikt speciālu kārtību, kādā ieraksti dalībnieku reģistrā var tikt izdarīti, ja daļas iegūtas, iesaistoties valsts varas pārstāvjiem (daļas piespiedu

atsavināšana), un ja valde šādā gadījumā neizdara vai nepamatoti novilcina ierakstu izdarīšanu dalībnieku reģistrā. Priekšlikumi paredz saglabāt līdzšinējo

kārtību, ka, ja daļas iegūtas piespiedu atsavināšanas ceļā, daļas ieguvējam vispirms jāvēršas pie sabiedrības valdes ar paziņojumu par daļas iegūšanu.

Šādā gadījumā valdei saskaņā ar Komerclikuma 187.1panta sesto daļu ir jāizdara ieraksts dalībnieku reģistrā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tam,

kad tā saņēmusi paziņojumu par izmaiņām dalībnieku reģistrā ierakstāmajās ziņās. Jaunais dalībnieku reģistra nodalījums valdei ir jāiesniedz Uzņēmumu

reģistram triju dienu laikā pēc tā parakstīšanas (Komerclikuma 187.1panta septītā daļa). Ar priekšlikumiem tiek ierosināts noteikt, ka gadījumā, ja valde

iepriekš minētajā termiņā un kārtībā neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā vai neiesniedz jauno dalībnieku reģistra nodalījumu reģistram, daļas ieguvējs ir

tiesīgs ar paziņojumu par daļas iegūšanu vērsties reģistrā. Reģistrs, saņemot šādu paziņojumu, izdara ierakstu dalībnieku reģistrā un sastāda dalībnieku

reģistra jauno nodalījumu, kura vienu eksemplāru pievieno sabiedrības reģistrācijas lietai, bet otru nosūta sabiedrībai. Tādējādi tiktu ievērota gan

līdzšinējā sistēma, ka par dalībnieku reģistra vešanu atbildīga ir sabiedrības valde, gan nodrošinātas jaunā daļu ieguvēja tiesības, ja valde nepilda tai ar

likumu noteikto pienākumu un neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā. Šo kārtību ierosināts attiecināt ne tikai uz šobrīd Komerclikuma 187.1panta trešajā

daļā minētajiem daļu piespiedu atsavināšanas gadījumiem (mantojums, spēkā stājies tiesas spriedums, piespiedu izsole), bet arī uz maksātnespējas

administratora veiktu daļas atsavināšanu un komercķīlas realizāciju. Minētie gadījumi izvēlēti, jo tie visi ietver publiskās varas elementu – daļas pāreja

notiek ar publiskās varas pārstāvja iesaisti. Līdz ar to, ja valde neizdara ierakstu par jauno daļu ieguvēju vai neiesniedz jauno dalībnieku reģistru

nodalījumu reģistram, tā pārkāpj ne tikai jaunā daļu ieguvēja tiesības, bet arī ignorē valsts varas pārstāvja izdotu lēmumu

(https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/EBE7324170C8C732C22580DB004C0961?OpenDocument).

Papildus iesniegtajiem grozījumiem Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš iesniedza priekšlikumus likumprojektam Nr.749/Lp12 „Grozījumi

Komerclikumā”, piedāvājot papildināt Komerclikuma 187.1pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: „(8) Ja attiecībā uz daļas ieguvēju, kurš daļas ieguvis

piespiedu izsolē, mantojumā vai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, valde likumā noteiktajā termiņā nav izdarījusi ierakstu dalībnieku reģistrā vai nav

iesniegusi komercreģistra iestādei pieteikumu par izmaiņām dalībnieku reģistrā, pieteikumu komercreģistra iestādei var iesniegt daļas ieguvējs.

Pieteikumam pievieno dokumentu, kas apliecina pieteikuma iesniegšanu valdei, daļas ieguvēja parakstītu sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu un

dokumentu, uz kura pamata daļas iegūtas, vai tā notariāli apliecinātu kopiju. Pieteikumā daļas ieguvējs apliecina, ka ir ievēroti šā likuma un sabiedrības

statūtu noteikumi par daļas atsavināšanu.” G.Bērziņš norādīja arī pamatojumu minētajiem priekšlikumiem. Proti, sabiedrību ar ierobežotu atbildību

kapitāla daļas ir civiltiesiskās apgrozības priekšmets - tās var atsavināt, ieķīlāt pēc komercķīlas noteikumiem, kā arī uz daļām var vērst piedziņu. Tomēr

saskaņā ar spēkā esošo Komerclikuma regulējumu (187.1pants) jaunais dalībnieks daļas iegūst tikai tādā gadījumā, ja valde to ieraksta dalībnieku

reģistrā, kā arī tikai valde ir tiesīga iesniegt Komercreģistra iestādei dalībnieku reģistra nodalījumu, kas piešķir spēku pret trešajām personām. Nereti

piespiedu atsavināšanas gadījumos valdes locekļi paši ir iepriekšējie daļu īpašnieki vai ir ar tiem saistītās personas. Ja valde rīkojas ļaunprātīgi un neveic

ierakstīšanu dalībnieku reģistrā, fiziski nav iespējams daļas iegūt. Turklāt tas attiecas arī uz gadījumiem, kad daļas pārdotas tiesu izpildītāja organizētā

izsolē vai tiesa ir atzinusi īpašuma tiesības uz daļām (skat.

https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/BC7D202ECFB4ED7FC22580800044DD30?OpenDocument).

Ievērojot minēto, secināms, ka likumdevējs ir apzinājis problēmas, kas rodas valdes locekļu ļaunprātīgas rīcības rezultātā, nesastādot aktuālo

dalībnieku reģistra nodalījumu. Tomēr likumdevējs apzināti ir izlēmis risināt šo problēmu tikai kapitāla daļu piespiedu atsavināšanas gadījumos, jo tieši

šajās situācijās tiek aizskartas ne tikai daļu ieguvēja tiesības, bet arī netiek ievērota valsts varas pārstāvja izdotajā aktā (mantojuma apliecībā, tiesas

spriedumā vai izsoles aktā) noteiktā daļu pāreja.

[11.3] Ņemot vērā to, ka konkrētajā lietā likumdevējs apzināti ir attiecinājis Komerclikuma 187. 1 panta trešās daļas regulējumu tikai un vienīgi uz

kapitāla daļu piespiedu atsavināšanas gadījumiem, tiesa nekonstatē, ka Komerclikumā nav ietverts attiecīgais tiesiskais regulējums, kaut arī no tiesību

sistēmas viedokļa šāds regulējums ir nepieciešams, proti, nav konstatējama likuma „plānam pretēja nepilnība” salīdzinājumā ar visu tiesību sistēmu

kopumā, bet ir konstatējama likuma tiesībpolitiskā nepilnība. Turklāt strīdus regulējums ir izņēmums no vispārējās kārtības, kādā tiek vests dalībnieku

reģistrs un kādā ieraksti dalībnieku reģistrā var tikt izdarīti, ja daļas iegūtas, iesaistoties valsts varas pārstāvjiem. Proti, Komerclikuma 187.1panta trešā

daļa paredz atsevišķu normas sastāva izsmeļošu uzskaitījumu un reģistram nebija pamata to attiecināt pēc analoģijas uz kapitāla daļu labprātīgu

atsavināšanu, kas ir notikusi uz privāttiesiska darījuma pamata.

[12] Ievērojot to, ka reģistrs lēmumu ir pieņēmis, apzinoties, ka kapitāla daļu iegūšanas pamatā ir atsavināšanas līgums un uz izskatāmo lietu

vispārīgi nav attiecināma Komerclikuma 187.1panta astotā un devītā daļa, jo lietas apstākļi neatbilst nevienam no Komerclikuma 187.1panta trešajā daļā

norādītajiem gadījumiem, kas reglamentē kapitāla daļu iegūšanu „piespiedu” kārtā, un Komerclikuma 187.1panta trešā daļa ir piemērojama tikai uz

kapitāla daļu iegūšanas gadījumiem, un ar Spriedumu pieteicēja /pers. D/ nav ieguvusi kapitāla daļas, bet gan panākusi jau iegūto kapitāla daļu

reģistrēšanu dalībnieku reģistrā, kas viņai dod tiesības uz dalībnieka statusu (Komerclikuma 136.panta pirmā daļa), analoģija ir piemērota nepamatoti, un

secīgi reģistram nebija tiesību pieņemt pārsūdzēto lēmumu.

[13] Trešās personas norādīja, ka nav citu līdzekļu, kā vien iesaistīt reģistru, lai nodrošinātu Sprieduma izpildi, un līdz ar to nav pamata pārsūdzētā

lēmuma atcelšanai.

Tiesa norāda, ka civillietās spriedumu izpildi regulē Civilprocesa likuma normas, līdz ar to nav pamata apgalvot, kā likumdevējs nav paredzējis

mehānismu Sprieduma izpildei. Savukārt, ņemot vērā visu iepriekš minēto, par attiecīgo problēmu risināšanas efektivitātes uzlabošanu ar papildus

tiesiskajiem līdzekļiem nākotnē var lemt vienīgi likumdevējs.

[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 253.panta pirmo daļu, ja pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu tiesa atzīst par pamatotu, tā

attiecīgo administratīvo aktu atceļ pilnībā. Administratīvā akta atcelšanas gadījumā tiesa nosaka, ar kuru dienu administratīvais akts uzskatāms par atceltu.

Tā kā reģistram nebija tiesību pieņemt pārsūdzēto lēmumu, tas ir atceļams no tā pieņemšanas dienas.

[15] Tiesa norāda, ka tā šajā spriedumā detalizēti neatrunā visus lietas dalībnieku norādītos argumentus, jo, pirmkārt, tie nevar ietekmēt tiesas

iepriekš izdarītos secinājumus, otrkārt, kā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram,

1994.gada 19.aprīļa sprieduma lietā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90) 61.punktu). Tiesai ir jāuzklausa visi argumenti,

bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā

uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.10153/82 Austria).

[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā

lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja

iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā

administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē. Ja atbildētājs ir privātpersona, valsts nodevu atlīdzina no privātpersonas finanšu līdzekļiem.

Tiesa konstatē, ka pieteicēja SIA /Nosaukums A/ ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 1.sēj. 12.lapa) un pieteicējs /pers. G/ ir

samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 2.sēj. 9.lapa). Tā kā pieteicēju pieteikumi ir apmierināmi, no atbildētājas par labu pieteicējai SIA

/Nosaukums A/ ir piespriežama samaksātā valsts nodeva 30 euro un par labu /pers. G/ – 30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu un 289.-291.pantu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

apmierināt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu un /pers. G/ un /pers. H/ pieteikumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra

2018.gada 25.janvāra lēmuma Nr.1-5/14 atcelšanu.

Atcelt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2018.gada 25.janvāra lēmumu Nr.1-5/14 no tā pieņemšanas dienas.

Piespriest no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra par labu SIA /Nosaukums A/ (reģistrācijas numurs: /reģistrācijas numurs/, juridiskā

adrese: /adrese A/ tās samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā un par labu /pers. G/ (personas kods /personas kods/, adrese: /adrese B/) viņa

samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese M.Romanova