Court dismisses appeal against PPP society's negative project assessment due to insufficient justification in application.

Lietas arhīva Nr. A42-00309-24/16

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0212.A420171223.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024.gada 12.februārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Daiga Lubāne

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz pieteicējas SIA “Elvīras dārzi” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu

Publisko un privāto partnerattiecību biedrībai “Zied zeme” izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu atzīts, ka pieteicējas projekta iesniegums

Nr.2023/AL02/97/A019.21.02/10 “Ķiploku pārstrādes vietas izveidošana” atbilst vietējās attīstības stratēģijai.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja iesniedza projekta iesniegumu Nr.2023/AL02/97/A019.21.02/10 “Ķiploku pārstrādes vietas izveidošana” (turpmāk arī – projekta

iesniegums) vietējās rīcības grupas – Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” izsludinātajā atklātajā projektu konkursā “Atbalsts

lauksaimniecības produktu pārstrādei, tai skaitā pašu saražotās produkcijas iepakošanai, tās realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai”

(turpmāk – konkurss).

Tā kā ar vietējās rīcības grupas – Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” (turpmāk – biedrība) valdes locekles 2023.gada

28.februāra lēmumu Nr.2023/AL02/97/A019.21.02/10 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējas projektam piešķirti 87,50 punkti, projektam

noteikts negatīvs atzinums.

[2] Pieteicēja sākotnējo lēmumu ar 2023.gada 20.marta iesniegumu apstrīdēja biedrības padomes priekšsēdētajai, kura ar 2023.gada 20.aprīļa

lēmumu Nr.20230420-01 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem

argumentiem.

[2.1] Pieteicējas projekta iesniegums atbilda sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas (turpmāk – stratēģija) mērķim (pieejama šeit) un bija

saskaņā ar rīcības plānā noteikto rīcību un vietējās rīcības grupas darbības teritoriju, līdz ar to tika uzsākta projekta iesnieguma izvērtēšana.

[2.2] Vērtēšanas process kritērijā Nr.1 nav pretrunā ar biedrības metodiku (pieejama šeit) un ir atbilstošs 2015.gada 13.oktobra Ministru

kabineta noteikumu Nr.590 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība lauku attīstībai apakšpasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar

sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”” (turpmāk – Atbalsta piešķiršanas noteikumi) 50.4.punktam, kas noteic, ka vietējās rīcības grupa pieņem

lēmumu par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai, ja tas saņēmis vismaz minimālo punktu skaitu.

Vērtēšanas kritērijā Nr.4 “Projekta idejas novitāte (jauninājums) VRG darbības teritorijā” pieteicējai piešķirti 0 punkti, jo projekta iesniegumā nav

pamatots, kāpēc projekta ideja ir oriģināla. Lai gan pieteicēja projektam ir pievienojusi vairākus papildu dokumentus, tajos ietvertā informācija

vairākkārt atkārtojas, dublējot iepriekš norādīto un nesniedz pamatotu un izvērstu argumentāciju projekta idejas oriģinalitātei.

[2.3] Vērtēšanas kritērijā Nr.6 “Ģimenes uzņēmuma attīstība” pieteicējai piešķirti 0 punkti, jo, lai arī saturiski projektā ir minēts, ka plānota

ģimenes uzņēmuma attīstība, tomēr nav norādīta ģimenes locekļu loma, atbildība un pienākumi.

[2.4] Vērtēšanas kritērijā Nr.7 “Projekta pamatojums (tirgus izpēte)” pieteicējai piešķirti 0 punkti, jo, lai arī projekta iesniegumam ir pievienots

dokuments ar nosaukumu “Tirgus analīze Elvīras dārzi”, tā saturs nesniedz informāciju, kas nepieciešama, lai pieteicējai tiktu piešķirts attiecīgais punktu

skaits. Pievienotajā dokumentā ir aprakstīts svaigā ķiploka tirgus, tā attīstības tendence un izaicinājumi, bet pārstrādes nozare vispār nav analizēta un

pētīta. Projekta ietvaros saražotais gala produkts ir ar ļoti īsu derīguma termiņu, līdz ar ko paredz specifisku klientu loku, piemēram, tādu, kā ēdināšanas

uzņēmumus, tomēr šie aspekti nav nedz pētīti projekta dokumentācijā, kā arī nav norādīts gala pircējs un, ja paredzēts eksportēt, tad nav norādīts

segments.

[2.5] Vērtēšanas kritēriju grupā Nr.8 “Atbalsta pretendentam ir nepieciešamā finanšu un vadības kapacitāte, lai sasniegtu projekta mērķi un

rezultātus” pieteicējai piešķirti 0 punkti, jo projekta iesniegumam nav pievienoti ne izglītību, ne finanšu kapacitāti apliecinoši dokumenti. Pieteicēja norāda,

ka tai ir uzkrāta pieredze ķiploku audzēšanā, pārstrādē, tirdzniecībā, nelielu projektu vadīšanā, taču nav iesniegti pierādījumi, kas to apliecinātu. Tāpat

biedrība norāda, ka nav iespējams pārliecināties vai pieteicējas rīcībā ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ļautu uzsākt projekta īstenošanu.

[2.6] Vērtēšanas kritēriju grupā Nr.11 “Projekta budžets un izmaksas ir pamatotas un orientētas uz mērķa sasniegšanu” pieteicējai piešķirti

7,50 punkti, jo pieteicēja nav pamatojusi plānotās izmaksas. Tostarp iekārtu iepirkuma specifikācijā nav norādīta projekta ietvaros pārstrādājamā

produkta mizošana. Izvēlētais mizotājs ir abrazīvais mizotājs, taču tā specifikācijā nav norādes, ka tas būtu izmantojams ķiploku mizošanai. Angāra

iepirkumā, ko pieteicēja plāno piegādāt no Ķīnas, nav norādītas piegādes izmaksas līdz Latvijai, ir tikai piegāde valstī līdz ostas terminālim.

Piedāvājums ir norādīts Amerikas Savienoto Valstu dolāru valūtā, un nav pārrēķināts euro valūtā, nav rēķināta ievedmuita un pievienotās vērtības

nodoklis par ievešanu no trešajām valstīm, kā arī nav sertifikātu, ka šos materiālus drīkst izmantot Eiropas Savienībā un nav pierādījumu, ka tie nav lietoti.

[2.7] Projekta iesniegumā un tam pievienotajos dokumentos nav norādīts, ka tiks organizēts publisks projekta īstenošanas noslēguma/atklāšanas

pasākums. Degustāciju organizēšana, kas norādīta kā mārketinga aktivitāte produkta popularizēšanai nav identificējama kā projekta atklāšanas

pasākums.

[2.8] Attiecībā uz pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā norādīto papildu informāciju, ka projekta īstenošanas rezultātā pieteicēja kļūs par dārzeņu

pārtikas kvalitātes shēmas operatoru saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr.461 “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to

ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība” ietverto kārtību, biedrība norāda, ka, iesniedzot projektu, pieteicēja šo informāciju nebija

norādījusi, tāpēc kritērijā Nr.14 “Projekta uzraudzības periodā plāno kļūt par kādas pārtikas kvalitātes shēmas operatoru” projektam piešķirti 0 punkti.

[2.9] Pieteicēja nav norādījusi uz tādiem konkrētiem apstākļiem, kas liecinātu par iespējamu vienlīdzības principa pārkāpumu.

[3] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Projekta ietvaros paredzēts veicināt lauksaimniecības produktu pārstrādi, radot pievienoto vērtību lauksaimniecības produktiem, tādējādi

sekmējot nodarbinātību un jauninājumu ieviešanu vietējās rīcības grupas darbības teritorijā.

[3.2] Attiecībā uz vērtēšanas kritērijā Nr.4 “Projekta idejas novitāte (jauninājums) VRG darbības teritorijā” pieteicēja projekta iesnieguma sadaļā

A.1 “Darbības apraksts” ir sniegusi izvērstu argumentāciju Latvijā veidotas ķiploku selekcijas unikalitātei un nepieciešamībai to saglabāt, attīstot dažādus

izmantošanas veidus, tādējādi radīto produktu padarot unikālu.

Pieteicēja pirms projekta sagatavošanas ir tikusies ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes /amats A/ /pers. A/, lai pārrunātu iespējamos

iepakojumus un jauna produkta radīšanu – samalts ķiploks ar konservantiem. Tāpat pieteicēja ir tikusies arī ar Dobeles Dārzkopības institūta /amats B/

/pers. B/, lai vienotos par kopīgu sadarbību vaučeru programmā, ar mērķi veidot jaunu produktu – malts ķiploks ar konservantiem, kura uzglabāšanas

termiņš būtu viens gads. Pieteicēja ir pirmā Latvijā, kas ir vērsusies pie minētajiem speciālistiem ar šādu jautājumu.

[3.3] Attiecībā uz vērtēšanas kritērijā Nr.6 “Ģimenes uzņēmuma attīstība” pieteicēja uzsver, ka projekta iesnieguma sadaļā A.1. un B.2.3. ir

norādījusi, ka savā darbībā iesaista ģimenes locekļus, kā arī projekta īstenošanas laikā un arī pēc tā uzņēmuma saimnieciskajā darbībā tiks iesaistīti

ģimenes locekļi – pieteicējas īpašnieces meita, znots un pusbrālis. Minētajā vērtēšanas kritēriju grupā nav konkrēti norādīts, ka projekta pieteikumā

jāapraksta katra ģimenes locekļa ieņemamais amats uzņēmumā un veicamie darba pienākumi, līdz ar to projekta pieteikumā norādītā informācija ir

pietiekoša. Biedrībai bija iespēja pieprasīt papildu informāciju no pieteicējas par katra iesaistītā ģimenes locekļa lomu un atbildību projektā.

[3.4] Pieteicēja uzskata, ka īstenojot sociālo uzņēmējdarbību ar mērķi sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu

nodarbinātību, veicinātu personu ar invaliditāti integrāciju darba tirgū.

[3.5] Projekta iesnieguma sadaļā B.2.3. un pielikumā norādītā informācija ir pilnvērtīga, kurā ir atspoguļota informācija par veiktajiem pētījumiem,

aptaujām, iegūto datu analīze, izvirzīti secinājumi. Pieteicēja tirgus izpētē pētīja gan ķiploku audzētājus, gan ķiploku attīrītājus un fasētājus. Tirgus analīzes

gaitā aptaujas tika veiktas telefoniski un klātienē. Tika secināts, ka Latvijā nav liela apjoma ķiploku pārstrādātāju, ir tikai ķiploku attīrītāji un fasētāji, tika

analizētas to cenas un ķiploka izcelsmes valstis. Pieteicēja pārstrādē izmantos tikai Latvijā audzētus ķiplokus.

[3.6] Pieteicējas ieskatā produkta derīguma termiņš nevar būt kritērijs tirgus izpētes neveikšanai, jo tirgū ir daudz un dažādu produktu ar samērā īsu

derīguma termiņu. Līdz ar to šādā gadījumā biedrības secinājums rada nevienlīdzību pret pieteicēju.

[3.7] Pieteicēja plāno izmantot akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” un pašas pieteicējas finanšu līdzekļus.

[4] Biedrība rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā

norādītajiem argumentiem, papildus vēršot uzmanību uz šādiem apstākļiem.

[4.1] Pieteicēja nav apstrīdējusi rīcības grupas izstrādātās atlases procedūras atbilstību 2013.gada 17.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes

regulas Nr.1303/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas

Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu,

Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes regulu (EK) Nr.1083/2006 prasībām. Tādējādi,

biedrības ieskatā, lietā nav strīda par šīs procedūras atbilstību nediskriminācijas un pārskatāmības prasībām.

[4.2] Pieteicēja nepareizi interpretē kritērijā Nr.1 iekļauto vērtēšanas metodiku. Pieteicējas projekta iesniegums pēc sava juridiskā ietvara atbilda

sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas mērķim un bija saskaņā ar rīcības plānā noteikto rīcību un vietējās rīcības grupas darbības teritoriju, līdz

ar to tika uzsākta pieteicējas projekta izvērtēšana. Gadījumos, kad projekta iesniegumi neatbilst stratēģijas mērķim un nav saskaņā ar rīcības plānā

noteikto rīcību un vietējās rīcības grupas darbības teritoriju, netiek tālāk vērtēti un saņem 0 punktus.

Lēmumā ietvertā norāde “neatbilst” nav pretrunā ar biedrības projektu vērtēšanas metodiku un ir atbilstoša Atbalsta piešķiršanas noteikumiem.

Tas, ka pieteicējas projekts pēc sava mērķa atbilda stratēģijai un ir saskaņā ar rīcības plānā noteikto rīcību un vietējās rīcības grupas darbības teritoriju,

apliecina biedrības uzsāktā un veiktā pieteicējas projekta izvērtēšana. Ja projekts tiktu uzskatīts par neatbilstošu stratēģijas mērķim, projekta izvērtēšana

pēc būtības pārējos vērtēšanas kritērijos netiktu uzsākta.

[4.3] Inovāciju būtu iespējams pamatot, veicot detalizētu tirgus izpēti, kas šajā projektā nav veikta. Tāpat pieteicējas apgalvojums, ka tiks ieviests

jauninājums vietējās rīcības grupas darbības teritorijā, nav pamatots. Šobrīd pārstrādei inovatīvs risinājums ir produkts, kuru var ilgāk saglabāt kā svaigu,

bet pieteicēja plāno realizēt pusfabrikāta risinājumu ar mazāku uzglabāšanas termiņu nekā vienkārši svaigam ķiplokam.

[4.4] Lai arī projekta iesniegumā ir norāde, ka plānota ģimenes uzņēmuma attīstība, tomēr nav norādīta ģimenes locekļu loma, atbildība un

pienākumi. Lai saņemtu punktus šajā kritērijā, ir jābūt skaidri identificējamai un pamatotai ģimenes locekļu iesaistei uzņēmējdarbībā. Tas, ka projekta

iesnieguma dokumentācijā ir norādīts ģimenes locekļu skaits, neapliecina, ka ir izpildīti nepieciešamie nosacījumi punktu skaita saņemšanai attiecīgajā

kritērijā. Saprātīgi būtu sagaidīt, ka projekta dokumentācijā tiktu norādīta ģimenes locekļu līdzšinējā pieredze, prasmes un iemaņas viņiem uzticēto

pienākumu veikšanai. Tieši pieteicēja ir atbildīga par visas nepieciešamās informācijas iekļaušanu projekta iesnieguma dokumentācijā.

[4.5] Lai gan projekta iesnieguma pielikumā ir aprakstīts svaigā ķiploka tirgus, tā attīstības tendence un izaicinājumi, tomēr pārstrādes nozare vispār

nav analizēta un pētīta. Norāde par īso derīguma termiņu ir saistīta ar apstākli, ka pieteicējai ir jābūt skaidriem produkta noieta tirgiem, jo konkrētā

produkta ilglaicīga uzglabāšana nav iespējama. Tā kā projektā nebija norādīta informācija, kādiem gala patērētājiem tiks realizēta saražotā produkcija,

biedrība pamatoti izdarīja secinājumus, ka pieteicējai nav zināms noieta tirgus. Arī pat, ja pieteicējai tas ir zināms, tad šādu informāciju pieteicēja nav

norādījusi.

[4.6] Projekta iesniegumam netika pievienoti pierādījumi, kas apliecinātu, ka pieteicējai būtu pieejams akciju sabiedrības “Attīstības finanšu

institūcija Altum” sniegtais finansiālais atbalsts aizdevuma veidā vai arī pierādījumi par citiem pieejamajiem finanšu līdzekļiem.

[4.7] Biedrība norāda, ka kritērijā Nr.11 projektam piešķirti 7,50 punkti, jo pieteicēja nav pamatojusi plānotās izmaksas.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā noskaidrojams, vai biedrība pamatoti pieteicējas projekta iesniegumam piešķīrusi 87,50 punktus, nosakot tam negatīvu atzinumu un

tādējādi liedzot pieteicējai pretendēt uz atbalsta saņemšanu.

Par atbalsta piešķiršanu

[7] Konkrētajā gadījumā biedrība Atbalsta piešķiršanas noteikumu izpratnē ir vietējās rīcības grupa, kas īsteno vietējās attīstības stratēģiju.

Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta pirmo daļu atbalsts tiek piešķirts, lai sekmētu tostarp lauksaimniecības attīstību, kā

arī paaugstinātu lauku teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeni un radītu lauksaimniecības produktu ražotājiem līdzvērtīgus konkurences priekšnoteikumus.

Atbalsta piešķiršanas noteikumu 43.punkts noteic, lai pieteiktos atbalsta saņemšanai atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās

pieteikšanās sistēmā iesniedz citstarp šādus dokumentus: 1) projekta iesniegumu, kas ietver informāciju par atbalsta pretendentu (darbības apraksts,

raksturojošie rādītāji, ražošanas ēkas un būves, tehnika un iekārtas, saņemtais publiskais finansējums), informāciju par projektu (projekta mērķi, projekta

apraksts, projekta īstenošanas vieta, projekta īstenošanas darbības virziens, ar investīcijām sasniedzamie rādītāji un ieguldījums Latvijas Lauku attīstības

programmas 2014.–2020.gadam mērķa virzienos, ietekme uz klimata pārmaiņām, inovāciju apraksts, projektā plānotās izmaksas, informācija, kas

sniedzama saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju), pavaddokumentus, esošo un plānoto ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumu; 2)

atbalsta pretendenta deklarāciju; 3) iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus; 4) uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapas paraugu; 5) atbalsta

pretendenta pašnovērtējumu par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijā attiecīgajai rīcībai noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem, norādot

katram kritērijam atbilstošo punktu skaitu un pamatojot punktu skaita atbilstību u.c.

Saskaņā ar Atbalsta piešķiršanas noteikumu 50.2.apakšpunktu vietējā rīcības grupa izvērtē projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai,

pamatojoties uz vietējās attīstības stratēģijā noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem. Projektam piešķir noteiktu punktu skaitu atbilstoši katram

vērtēšanas kritērijam, kas nosaka projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai. Lai projekts atbilstu vietējās attīstības stratēģijai, tam jāiegūst vismaz

minimālais punktu skaits, un minimālais punktu skaits ir samērīgs pret maksimālo punktu skaitu, ko projekts var iegūt atbilstoši vērtēšanas kritērijiem.

Minēto noteikumu 50.4.punkts noteic, ka vietējā rīcības grupa pieņem lēmumu par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai, ja tas saņēmis

vismaz minimālo punktu skaitu un tā īstenošanai attiecīgajā kārtā ir pietiekams publiskais finansējums, un paziņo to atbalsta pretendentam. Minimālo

punktu skaitu nosaka samērīgu salīdzinājumā ar maksimālo punktu skaitu, ko projekts var iegūt atbilstoši vērtēšanas kritērijiem. Vietējā rīcības grupa

lēmumu par projekta noraidīšanu, kas neiegūst minimālo punktu skaitu atbilstoši vērtēšanas kritērijiem un kam piešķirtais punktu skaits publiskā

finansējuma iegūšanai attiecīgajā kārtā nav pietiekams, pieņem divu mēnešu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vai, ja attiecīgā

kārta ilgst vairāk par 30 kalendāra dienām, pēc katra attiecīgās kārtas mēneša beigām un paziņo to atbalsta pretendentam.

Saskaņā ar 51.punktu projektu iesniegumi, par kuriem vietējā rīcības grupa ir pieņēmusi lēmumu, ka tie neatbilst vietējās attīstības stratēģijai,

uzskatāmi par neatbilstošiem publiskā finansējuma saņemšanai, un Lauku atbalsta dienests nepārbauda to atbilstību pārējiem atbalsta saņemšanas

nosacījumiem.

[8] No minētā izriet, ka atklātā konkursā tiek izvērtēti Atbalsta piešķiršanas noteikumu 43.punktā norādītie dokumenti atbilstoši stratēģijā

norādītajiem vērtēšanas kritērijiem.

Stratēģijas 4.3.sadaļa noteic projektu vērtēšanas kārtību. Katra projekta atbilstību stratēģijai atbilstoši biedrībā apstiprinātiem projektu iesniegumu

vērtēšanas kritērijiem izvērtē vismaz trīs projektu vērtētāji. Katrs vērtētājs, vērtējot projekta iesniegumu, piešķir tikai tādus punktus, kas ir apstiprināti

vietējā attīstības stratēģijā. Punktu skaits, kas tiek norādīts attiecīgajam projektam katrā no kritērijiem sākotnējā lēmumā, tiek iegūts kā vidējais

aritmētiskais no visu attiecīgā projekta vērtētāju piešķirto punktu skaita konkrētajā kritērijā (5.punkts). Par projektiem, kas neiegūst minimālo punktu

skaitu vērtēšanas kritērijos, kas nosaka projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai, sniedz negatīvu atzinumu, norādot pamatotu noraidīšanas iemeslu

(15.punkts).

Savukārt vērtēšanas kritēriji norādīti stratēģijas 4.6.sadaļā un minimālais punktu skaits, lai būtu pamats pieņemt lēmumu par projekta atbilstību

stratēģijai ir 120.

Pieteicēja par savu projektu ieguva 87,50 punktus un tādēļ biedrība pieņēma lēmumu, ka projekts neatbilst stratēģijai, jo nav iegūts minimālais

punktu skaits.

Pieteicēja pieteikumā norāda, ka nepiekrīt piešķirtajam punktu skaitam vairākos kritērijos. Līdz ar to lietā noskaidrojams, vai pieteicējai pamatoti

piešķirti 0 punktu pieteicējas norādītajos kritērijos.

Projekta atbilstība stratēģijas mērķim

[9] Pieteicēja iebilst pret kritērijā Nr.1 norādīto biedrības vērtējumu “neatbilst” projekta iesniegumam. Pieteicēja uzskata, ka projekts atbilst

stratēģijai un biedrība pārkāpusi Atbalsta piešķiršanas noteikumu 50.punktā noteikto vērtēšanas kārtību.

Savukārt biedrība norāda, ka pieteicēja nepareizi interpretē kritērijā iekļauto vērtēšanas metodiku. Projekts pēc sava juridiskā ietvara atbilda

stratēģijas mērķim un bija saskaņā ar rīcības plānā noteikto rīcību un darbības teritoriju, līdz ar to tika uzsākta projekta izvērtēšana. Gadījumos, kad

projekta iesniegumi neatbilst stratēģijas mērķim un nav saskaņā ar rīcības plānā noteikto rīcību un darbības teritoriju, netiek tālāk vērtēti un saņem 0

punktus. Tomēr konkrētajā gadījumā projekta iesniegums ir izvērtēts un šāds vērtējums norādīts tādēļ, ka projekta iesniegums nav ieguvis minimālo

punktu skaitu.

Atbalsta piešķiršanas noteikumu 50.2.punkts noteic, ka projektam, kas atbilst vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā noteiktajai rīcībai, piešķir

punktus atbilstoši vietējās attīstības stratēģijā noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem. Savukārt saskaņā ar 50.4.punktu biedrība pieņem lēmumu par

projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai, ja tas saņēmis vismaz minimālo punktu skaitu un tā īstenošanai attiecīgajā kārtā ir pietiekams publiskais

finansējums, un paziņo to atbalsta pretendentam.

No minētā izriet, ka lēmums par projekta iesnieguma atbilstību stratēģijai tiek pieņemts pēc visu kritēriju izvērtēšanas, saskaitot piešķirto punktu

summu. Ja projekts nav saņēmis minimālo punktu skaitu, tad biedrībai nav pamata pieņemt minēto noteikumu 50.4.punktā noteikto lēmumu par projekta

atbilstību stratēģijai.

Pieteicēja nepamatoti atsaucas uz minēto noteikumu 50.1.punktu, kas noteic, ka projektu, kas neatbilst stratēģijas rīcības plānā noteiktajai rīcībai,

tālāk nevērtē, un vietējā rīcības grupa pieņem lēmumu par projekta noraidīšanu un paziņo to atbalsta pretendentam. Šī norma regulē citu tiesisko situāciju

un pretēji pieteicējas viedoklim, tas nav vienīgais gadījums, kad biedrība var pieņemt lēmumu par projekta neatbilstību stratēģijai. Likumdevējs Atbalsta

piešķiršanas noteikumu 50.4.punktā skaidri norādīja, ka arī minimālo punktu sliekšņa nepārvarēšana, kā tas ir izskatāmajā gadījumā, ir pamats atzīt, ka

projekts neatbilst stratēģijas mērķiem.

Biedrība gan pārsūdzētajā lēmumā, gan rakstveida paskaidrojumā ir skaidri norādījusi, ka lēmums par projekta neatbilstību stratēģijai pieņemts, jo

nav saņemts minimālais punktu skaits.

Ievērojot minēto, nav pamatots pieteicējas iebildums, ka projekta vērtēšanas kritērijā “Projekts atbilst/neatbilst SVVA stratēģijas mērķim” biedrība

nepamatoti norādīja, ka projekts neatbilst stratēģijas mērķiem.

Projekta idejas novitāte

[10] Pieteicēja nepiekrīt biedrības secinājumam, ka vērtēšanas kritērijā Nr.4 “Projekta idejas novitāte (jauninājums) VRG darbības teritorijā”

pieteicēja nav sniegusi izvērstu argumentāciju projekta idejas oriģinalitātei.

Biedrība norāda, ka pieteicējai šajā vērtēšanas kritērijā piešķirti 0 punkti, jo projekta iesniegumā nav pamatots, kāpēc projekta ideja ir oriģināla.

Pieteicēja projekta iesnieguma sadaļā B.7. atzīmēja, ka projektā paredzēta jauna, līdz šim nebijuša produkta vai pakalpojuma radīšana un jauna

būtiski atšķirīga tehnoloģiskā procesa vai metodes produkta ražošanā izveide. Savukārt piezīmēs norādīts: “Projekta īstenošanas rezultātā, izmantojot

ķiploku pārstrādes iekārtas, būs iespējams radīti jaunus inovatīvus produktus – pārstrādāti – attīrīti, sagriezti šķēlītēs un kubiciņos, un samalti ar sāli

Latvijā audzēti ķiploki. Šādi ražoti produkti būs jauninājums Ogres novadā”.

Saskaņā ar stratēģijā norādīto (sk. stratēģijas 10.lpp.) oriģināls ir tāds, kas atšķiras no citiem (jauns, nebijis, savdabīgs), tostarp, līdzīga ideja nav

īstenota konkrētajā administratīvajā teritorijā, tai ir netradicionāls risinājums, atšķirīga pieeja, sava identitāte, kas veicina arī konkrētās teritorijas

atpazīstamību.

Izvērtējot pieteicējas projekta iesniegumā norādīto pamatojumu, tiesa atzīst par pamatotu biedrības secinājumu, ka pieteicēja nav pamatojusi

projektā norādītā produkta novitāti vai oriģinalitāti. Pieteicēja nav argumentējusi kādēļ attīrīti, sagriezti šķēlītēs un kubiciņos, un samalti ar sāli Latvijā

audzēti ķiploki ir uzskatāms par jaunu, nebijušu vai savdabīgu produktu (sk. projekta iesnieguma sadaļu B.5.2.). Proti, ar ko šis produkts atšķiras no

citiem tirgū pieejamiem līdzīgiem produktiem.

Biedrība rakstveida paskaidrojumā pamatoti norāda, ka projekta ietvaros radītais produkts nav atšķirīgs no citiem ķiploku audzētāju piedāvātajiem

produktiem. Visu ķiploku produktu ražošanas process sākas ar ķiploku mizošanu. Mizots ķiploks nav uzskatāms par inovāciju. Tāpat biedrība norāda,

ka pārstrādei inovatīvs risinājums būtu produkts, kuru var ilgāk saglabāt svaigu, bet pieteicēja plāno realizēt pusfabrikāta risinājumus ar mazāku

uzglabāšanas termiņu nekā vienkārši svaigam ķiplokam.

Pieteicēja pieteikumā norāda uz citām projekta iesnieguma sadaļām, kurās pieteicējas ieskatā ir atrodams pamatojums produkta novitātei.

Pieteicēja papildus norāda uz Latvijā veidotas ķiploku selekcijas unikalitāti un nepieciešamību to saglabāt, attīstot dažādus izmantošanas veidus, tādējādi

radīto produktu padarot unikālu.

Tiesa konstatē, ka projekta iesnieguma sadaļā B.1. “Projekta mērķis” pieteicēja vispārīgi norāda, ka projekta vispārīgais mērķis ir jaunu inovatīvu

produktu ieviešana tirgū, attīstot produkcijas pārstrādi. Tāpat projekta ietvaros plānots izveidot ķiploku pārstrādes vietu un iegadāties ķiploku pārstrādes

iekārtas. Šajā sadaļā nav sniegts pamatojums, kāpēc šāda ķiploku pārstrādes vieta ir unikāla un kādas ir pārstrādes iekārtu tehniskās iespējas, kas liecina

par to inovatīvu raksturu un, ka tādas nekur citur netiek izmantotas. Biedrība pamatoti norāda, ka ar pieteicējas deklaratīviem apgalvojumiem,

nepamatojot tos ar objektīviem datiem par tirgus izpēti, nav pietiekami.

Pieteikumā pieteicēja atsaucas uz pētījumiem un veikto tirgus izpēti, tomēr arī pieteikumā ir ietvertas vispārīgas frāzes par liela apjoma ķiploku

pārstrādi, konkurētspēju, nenorādot konkrētus datus, no kuriem varētu pārliecināties par pieteicējas apgalvojumu patiesumu.

Savukārt par pieteikumā norādīto par tikšanos ar pētniekiem un pārrunām par jauna produkta – samalts ķiploks ar konservantiem (sāls, eļļa u.c),

kura uzglabāšanas termiņš būtu viens gads, tiesa konstatē, ka projekta iesniegums šādu informāciju nesatur. Tāpat arī ražošanas apjomu aprakstā šāds

produkts nav norādīts (datne C_sadala_1_pielikums_kiploku parstr (1)_Eviras darzi.ods). Līdz ar to vēlāka projekta iesnieguma papildināšana ar

sākotnēji nenorādītu informāciju nav pieļaujama.

Tiesa vērš uzmanību, ka projekta iesniegumi tiek iesniegti atklātajā konkursā, kurā visi atbalsta pretendenti konkurē ar saviem projektiem par

atbalsta saņemšanu. Tādējādi, ļaujot vienam pretendentam papildināt projekta iesniegumu ar trūkstošo informāciju, biedrība pieļautu vienlīdzīgas

attieksmes principa pārkāpumu, radot šim pretendentam nepamatotas priekšrocības, salīdzinājumā ar citiem pretendentiem. Līdz ar to tiesa nevērtēs

pieteikumā norādīto informāciju, kas nebija norādīta projekta iesniegumā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējai pamatoti norādītajā kritērijā piešķirti 0 punktu, jo projekta iesniegumā nav pamatots, kāpēc projekta

ideja ir oriģināla.

Par nodarbinātību

[11] Pieteicēja iebilst vērtēšanas kritērijā Nr.6 “Ģimenes uzņēmuma attīstība” piešķirtajiem 0 punktiem, jo projekta iesniegumā vairākkārt tika

norādīts, ka pieteicēja savā darbībā iesaista ģimenes locekļus.

Savukārt biedrība argumentē, ka pieteicēja projekta iesniegumā nav norādījusi ģimenes locekļu lomu, atbildību un pienākumus.

Vispirms jānorāda, ka no stratēģijas 4.6.sadaļā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem (sk. stratēģijas 52.-53.lapu) izriet, ka jaunu darba vietu

radīšana (kritērijs Nr.5) un ģimenes uzņēmuma attīstība (kritērijs Nr.6) ir dažādi kritēriji.

Pieteicējai kritērijā Nr.5 piešķirti 15 punkti, jo projektā paredzēts radīt vismaz trīs jaunas darba vietas. No pieteikuma izriet, ka šajā kritērijā

pieteicēja iebilst tam, ka nav piešķirti papildu 5 punkti, jo jaunas darba vietas tiek radītas sociāli mazaizsargātām personām. Savukārt kritērijā Nr.6

pieteicējai piešķirti 0 punktu, jo projekta iesniegumā nav pamatots, kā projektā tiks iesaistīti ģimenes locekļi, lai varētu secināt, ka tiek attīstīts ģimenes

uzņēmums.

Tiesa konstatē, ka pieteicēja projekta iesnieguma sadaļā B.2.3. norādīja, ka pieteicējas īpašniece kopā ar ģimenes locekļiem veic ķiploku sēklu

audzēšanu. Pieteicēja tika izveidota kā sociāls uzņēmums, kas plāno darba tirgū iesaistīt sociāli mazaizsargāto grupu personas, radot jaunas darba vietas.

Tiek paredzēts, ka pirmajos trīs ražošanas gados tiks nodarbināti trīs cilvēki, bet līdz ar ražošanas apjoma pieaugumu darba tirgū tiks iesaistīti vēl vairāki

cilvēki no sociāli mazaizsargāto cilvēku grupas. Sadarbībā ar savu komandu pieteicēja nodrošinās mārketinga aktivitātes, sadarbības partneru un klientu

piesaisti.

Tāpat projekta iesnieguma sadaļā “J U – Darba vietu radīšana” norādīts, ka pirms projekta iesniegšanas pieteicēja nenodarbina darbiniekus.

Savukārt projekta ietvaros paredzēts izveidot trīs darba vietas un to skaitu piecu projekta realizācijas gadu laikā nav plānots palielināt.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja ir sniegusi pretrunīgu informāciju par plānotajiem darbiniekiem, proti, vai tie būs ģimenes locekļi, vai

arī sociāli mazaizsargātas personas. Tāpat projekta iesniegumā nav norādīts, kas konkrēti veiks mārketinga aktivitātes, sadarbības partneru un klientu

piesaisti. Līdz ar to no projekta iesnieguma nav saprotams, kādas personas plānots nodarbināt izveidotajās darba vietās projekta laikā.

Ievērojot minēto, pieteicējai pamatoti kritērijā Nr.5 piešķirti 15 punkti, jo projektā paredzēts radīt vismaz trīs jaunas darba vietas. Savukārt papildu

punkti šajā kritērijā pamatoti nav piešķirti, jo nav norādīta precīza informācija par sociāli mazaizsargāto personu nodarbināšanu. Stratēģijā ir norādīts, ka

sociāli mazaizsargāta persona ir personas ar invaliditāti, personas virs darbaspējas vecuma, pirmspensijas vecuma personas, 15–25 gadus veci jaunieši,

daudzbērnu ģimenes, personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ilgstošie bezdarbnieki un citas personas saskaņā ar Ministru kabinets

2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.32 “Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām”. Kā jau norādīts iepriekš, pieteicēja nav pamatojusi

iesaistīto un nodarbināto personu pienākumus un kādas tieši no norādītajām personām plānots nodarbināt.

Savukārt par kritēriju Nr.6 stratēģijā norādīts, ka kritērijā “ģimenes uzņēmuma attīstība” piešķir 5 punktu, ja ir pamatots, kā ar projektu saistītajā

nozarē saimnieciskajā darbībā iesaistīti/nodarbināti vai plānots iesaistīt/nodarbināt radiniekus (tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns,

adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais). Līdz ar to nav pamatots pieteicējas iebildums, ka vērtēšanas kritērijos nav norādīts, ka

projekta iesniegumā bija jāapraksta katra ģimenes locekļa ieņemamais amats un veicamie darba pienākumi.

No minētā izriet, ka pretendentiem šajā kritērijā bija jānorāda katra ģimenes locekļa iesaiste. Biedrība pamatoti norāda, ka pieteicēja nav

pamatojusi katra ģimenes locekļu lomu, atbildību un pienākumus. Minētā informācija ir būtiska, lai pārliecinātos par pieteicējas mērķi attīstīt ģimenes

uzņēmumu. Līdz ar to pieteicējai pamatoti piešķirti 0 punktu minētajā kritērijā.

Tirgus izpēte

[12] Pieteicēja iebilst pret piešķirtajiem 0 punktiem kritērijā Nr.7 un biedrības secinājumu, ka projekta iesniegums nav balstīts uz tirgus izpēti.

Biedrība norāda, ka projekta iesniegumā aprakstīts svaigā ķiploka tirgus, tā attīstība, tendences un izaicinājumi, bet nav pētīta pārstrādes nozare,

kā arī to, ka saražotais produkts ir ar samērā īsu derīguma termiņu. Rakstveida paskaidrojumā biedrība norāda, ka projekta ietvaros saražotais gala

produkts ir ar ļoti īsu derīguma termiņu, līdz ar ko paredz specifisku klientu loku, piemēram, tādu, kā ēdināšanas uzņēmumu, tomēr šie aspekti nav pētīti

un nav norādīts gala pircējs un, ja paredzēts eksportēt, tad nav norādīts segments. Norāde par īso derīguma termiņu ir saistīta ar apstākli, ka pieteicējai ir

jābūt skaidriem produkta noieta tirgiem, jo konkrētā produkta ilglaicīga uzglabāšana nav iespējama.

Stratēģija paredz kritērijā Nr.7 vērtēt projekta pamatojumu (tirgus izpēti). Šajā kritērijā maksimālais iegūstamais punktu skaits ir 30 un tiek piešķirti

10 punkti par katru izpildīto apakškritēriju: 1) izpētīts un aprakstīts tirgus/nozare, kas pamato projekta nepieciešamību un dzīvotspēju; 2) izpētīts un

aprakstīts konkurents, kas pamato projekta nepieciešamību un dzīvotspēju; 3) izpētīts un aprakstīts klienta/pircēja profils, vajadzības un pieprasījums,

kas pamato projekta nepieciešamību un dzīvotspēju. Šajā kritērijā tiek vērtēta informācija, kas norādīta projekta iesnieguma sadaļās B.2.1., B.2.2.,

B.2.3., B.2.4., B.2.7., C.1. un C.2.

Tiesa konstatē, ka projekta iesnieguma sadaļā B.2.1. pieteicēja norāda, ka plāno izveidot ķiploku pārstrādes uzņēmumu un vēlas īstenot pilnu

ražošanas ciklu, proti, izaudzētos ķiplokus pārstrādāt un pārstrādāto produktu realizēt ne tikai Latvijas tirgū, bet arī eksportēt. Pieteicēja strādā pie

ārvalstu sadarbības partneru attiecību veidošanas, lai jau 2026.gadā produkciju būtu iespējams eksportēt uz Skandināviju un Eiropu. No 2025.gada

pieteicēja saražoto produkciju plāno realizēt veikalu tīklos “Top”, “Rimi” un “Maxima”. Pieteicēja 2022.gada nogalē veica potenciālo klientu aptauju, kā

rezultātā tika konstatēts, ka vairāk nekā 50 % respondentu pārtikas ražošanā izmanto Ķīnā un Spānijā audzētus ķiplokus, tas norāda, ka Latvijas tirgū

pieprasījums pēc ķiplokiem ir daudz lielāks nekā Latvijas saimniecības spēj nodrošināt. Latvijas ķiploku audzētāji nenodarbojas ar produkta pārstrādi. Ir

jāiegulda darbs, jāpopularizē, lai vietējā produkcija nokļūtu ēdināšanā skolās, slimnīcās, jo zināms, ka Ķīnas un Spāņu ķiploki dominē arī šeit. Šobrīd ir

uzsāktas sarunas ar potenciālajiem klientiem par iespējām piegādāt pārstrādātus ķiplokus – ar “Rimi”, “Top” un “Maxima” kulinārijām, ar SIA “Sanitex”,

SIA “Augļu serviss” vairumtirdzniecības bāzēm un ar gaļas pārstrādes uzņēmumiem – “Nākotne”, “Rēzeknes gaļas kombināts” un “Rīgas miesnieks”, pēc

projekta īstenošanas pieteicēja plāno slēgt piegādes līgumus ar potenciāliem klientiem.

Lietas materiālos atrodas atsevišķs dokuments “Tirgus analīze” (datne Tirgus_anali_ze_Elviras darzi.odt), kurā papildus norādīts, ka 2022.gada

nogalē pieteicēja veica tirgus izpēti un analīzi par ķiploku pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un konstatēja, ka Latvijā ir tikai trīs ķiploku pārstrādes

uzņēmumi, kuri atrodas Rīgā, pārējie Latvijas ķiploku pārstrādātāji ir mājražotāji. Konstatēts, ka Latvijā audzēti ķiploki attīrīti un iepakoti nav pieejami,

tas pats attiecas uz garšvielu tirgu. Latvijas ķiploku pārstrāde apjomu un cenas dēļ ir mājražotāju līmenī. Neviens konkurents nepiedāvā Latvijā audzētu

pārstrādātu ķiploku, kā arī pārstrādātais ķiploks ir tikai attīrīts un safasēts, līdz ar to pieteicēja būs vienīgais uzņēmums Latvijā, kas pēc projekta

īstenošanas piedāvās lielā apjomā saviem klientiem Latvijā un ārvalstīs pārstrādātus Latvijā audzētus ķiplokus. Vietējā teritorijā nav ķiploku pārstrādātāji,

kas ražo pietiekamos apjomus, lai gatavo produkciju piegādātu lielajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem u.c., tādējādi tiek paredzēts veidot sadarbību

ar visiem kolēģiem un interesentiem.

Pieteicēja projekta aprakstā (sadaļa B.6.1.) norāda, ka 2025.gadā plānots izaudzēt 20 tonnas ķiploku, no šī daudzuma izgatavot produkciju un to

realizēt. Savukārt 2026.gadā plānots produkciju eksportēt uz Skandināviju un Eiropu (datne B_6_1_Projekta apraksts_Elviras darzi.odt).

Vērtējot pirmo apakškritēriju, tiesa atzīst, lai arī pieteicēja ir aprakstījusi savas ieceres un plānus, tomēr sniegtais apraksts ir pārāk vispārīgs.

Pieteicēja uzsver, ka produkciju ražos no Latvijā audzētiem ķiplokiem, bet nav pamatojusi ar konkrētiem izpētes datiem, ka tieši šo ķiploku īpašības būs

pieprasītas tirgū. Pieteicējas subjektīvais viedoklis par šo ķiploku garšu īpašībām nav pamatots ar pārbaudāmiem datiem, ka patērētāji vēlēsies iegādāties

tieši šo produktu un par kādu cenu. Tirgus izpētes galvenais mērķis ir izprast un izpētīt tirgu, kas saistīts ar konkrētu produktu, lai izlemtu, kā patērētāji

reaģēs uz produktu. Pieteicējas aprakstā nav norādīti dati par produkta pašizmaksu, no kādām pozīcijām veidojas produkta cena un tās konkurētspēju

ar tirgū jau esošiem produktiem.

Pieteicēja savā tirgus analīzē norāda citu uzņēmumu piedāvāto cenu attīrītiem ķiplokiem (4 euro/kg, 4,3 euro/kg un 6,99 euro/kg) (datne

Tirgus_anali_ze_Elviras darzi.odt ). Savukārt projekta iesnieguma sadaļā C.1. “Ražošanas apjoms” norādīti pieteicējas plānotie ražošanas apjomi

(2025.gadā – 4000 kg, 2026.gadā – 10 000 kg, 2027.gadā – 15 000 kg, 2028.gadā – 20 000 kg) un prognozējamā cena (notīrītiem un sagrieztiem

ķiplokiem 4,3 euro/kg un samaltiem ķiplokiem 4,7 euro/kg) (datne C_sadala_1_pielikums_kiploku parstr (1)_Eviras darzi.ods). Tomēr projekta

iesniegumā nav sniegts pamatojums par pieteicējas ražošanas izmaksām un līdz ar to cenas atbilstību tirgus apstākļiem. Tāpat nav norādīti konkrēti

apstākļi, kas ļauj ticami prognozēt norādīto realizētās produkcijas apjoma pieaugumu ar tiem resursiem, kas būs pieteicējas rīcībā projekta īstenošanas

laikā.

Līdz ar to nav saprotams ar kādiem datiem pieteicēja pamato produkta pieprasījumu un dzīvotspēju. Minētais attiecas arī uz eksporta tirgus

aprakstu, jo projekta iesniegums nesatur nekādu informāciju par potenciālā eksporta tirgus izpēti.

Ievērojot minēto, tiesa atzīt par pamatotu biedrības secinājumu, ka pieteicēja nav izpētījusi un aprakstījusi tirgu tieši tajā daļā, kurā plāno attīstīt

savu saimniecisko darbību un nav pamatojusi projekta nepieciešamību un dzīvotspēju.

Otrajā apakškritērijā paredzēts vērtēt kā pieteicēja izpētīja un aprakstīja konkurentus. Par šo pieteicēja norāda, ka neviens konkurents nepiedāvā

Latvijā audzētu pārstrādātu ķiploku, kā arī pārstrādātais ķiploks ir tikai attīrīts un safasēts, līdz ar to pieteicēja būs vienīgais uzņēmums Latvijā, kas pēc

projekta īstenošanas piedāvās lielā apjomā Latvijā un ārvalstīs pārstrādātus Latvijā audzētus ķiplokus. Tomēr minētajā sadaļā nav sniegta informācija par

pieteicējas piedāvātās produkcijas konkurētspēju ar līdzīgu produktu, kas ražots no ārvalstīs audzētiem ķiplokiem. Nav sniegta nekāda informācija par

preču cenu salīdzināšanu, kas pamatotu produkta pieprasījumu un dzīvotspēju. Minētais attiecas arī uz eksporta iespējām. Proti, pieteicēja nav norādījusi

informāciju par tās reālām spējām konkurēt tirgū gan ar konkrētu produktu, gan tā cenu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīt par pamatotu biedrības secinājumu, ka pieteicēja nav izpētījusi un aprakstījusi konkurenci konkrētajā tirgus daļā, kurā

plāno attīstīt savu saimniecisko darbību un nav pamatojusi projekta dzīvotspēju.

Trešajā apakškritērijā atbalsta pretendentiem bija jāizpēta un jāapraksta klienta/pircēja profils. Pieteicēja vispārīgi norāda uz iespējām produktu

realizēt, bet nav sniegta nekāda informācija par produkta gala patērētāju, tā vajadzībām, pirktspēju un gatavību maksāt par produktu pieteicējas plānoto

cenu. Pieteicēja vispārīgi norāda, ka produkciju plānots realizēt gan ražotājiem lielajos iepakojumos, gan mazumtirdzniecībā, bet nav pamatojusi mērķa

tirgus segmentu, tostarp, arī eksporta tirgū un kāds būs mērķa patērētājs, kas būs ieinteresēts un vēlēsies iegādāties šo produktu. Līdz ar to nav sniegta

nekāda informācija, kas pamatotu pieprasījumu tieši pēc pieteicējas produkcijas, tās konkurētspēju ar tirgū jau esošiem produktiem un arī noietu, tostarp,

par pieteicējas plānoto cenu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīt par pamatotu biedrības secinājumu, ka pieteicēja nav izpētījusi un aprakstījusi klienta/pircēja profilu, tā vajadzības un

pieprasījumu, kas pamato projekta nepieciešamību un dzīvotspēju.

[13] Apkopojot spriedumā norādīto, tiesa atzīst, ka pieteicējai pamatoti šajā kritērijā piešķirti 0 punktu. Vispārīgais apraksts par pieteicējas

iecerēm un plāniem nav pietiekams, lai varētu izdarīt pamatotu, datu analīzē un ekonomiskajos aprēķinos balstītu secinājumu par projekta dzīvotspēju,

produkcijas pašizmaksu un pieprasījumu.

Finanšu līdzekļu pieejamība

[14] Pieteicējas projektam vērtēšanas kritērijā Nr.8 “Atbalsta pretendentam ir nepieciešamā finanšu un vadības kapacitāte, lai sasniegtu projekta

mērķi un rezultātus” biedrība piešķīra 0 punktus. Pieteicēja norādītajam vērtējumam nepiekrīt, jo projekta iesnieguma sadaļā B.2.5. norādīja, ka plāno

izmantot AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” pakalpojumus un pieteicējas īpašnieces uzkrājumus.

Biedrība savukārt norāda, ka projekta iesniegumam nav pievienoti nedz izglītību, nedz finanšu kapacitāti apliecinoši dokumenti. Projekta

iesniegumam netika pievienoti pierādījumi, kas apliecinātu, ka pieteicējai būs pieejams akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevums,

vai citi dokumenti, kas apliecinātu pieteicējai pieejamos finanšu līdzekļus.

Stratēģijā norādīts, ka maksimālais punktu skaits šajā kritērijā ir 20 punkti un 10 punkti tiek piešķirti par katru izpildīto apakškritēriju: 1) projekta

iesniegumam pievienota bankas konta atlikuma izdruka vai cits dokuments, kas pierāda spēju finansēt projektu, kā arī projekta iesniegumā aprakstīta

projekta finansēšana; 2) projekta iesniegumam pievienota izglītības dokumenta kopija, un/vai projekta iesniegumā detalizēti aprakstīta atbalsta

pretendenta vai piesaistītā personāla pieredze/zināšanas/izglītība, kas saistīta ar projekta īstenošanas nozari un, kas pierāda vadības kapacitāti, lai

sasniegtu projekta mērķi un rezultātus.

Pieteicējas projekta iesnieguma sadaļā B.2.5. norādīts, ka projekta finansēšanas avoti ir kredīts 66 800,65 euro un pašu līdzekļi – 8000 euro.

Aprakstā par finansējumu pieteicēja norādīja, ka projekta īstenošanai nepieciešams finansējums 74 800,65 euro. Pieteicēja pretendē uz ELFLA atbalstu

70 % apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām apakšpasākuma 19.2. “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības

stratēģiju” aktivitātes 19.2.1. “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” ietvaros, un plāno piesaistīt 52 360,45 euro, savukārt 30 % no

attiecināmajām izmaksām 22 440,20 euro apmērā pieteicēja finansēs no pašu līdzekļiem, kas tiks iegūti no izaudzētajiem un pārdotajiem ķiplokiem, un

izmantojot AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” pakalpojumus. Projekta vadību un īstenošanu nodrošinās pieteicējas valdes locekle, kurai ir

pieredze projektu īstenošanā.

Izvērtējot pieteicējas norādīto informāciju projekta iesniegumā, tiesa atzīst par pamatotu biedrības secinājumu, ka pieteicēja nav pierādījusi finanšu

līdzekļu pieejamību un spēju īstenot projektu. Projekta iesniegumam nav pievienots neviens dokuments, ka apstiprinātu pieteicējas norādīto, ka tai ir

līdzekļi, no kuriem tā varēs finansēt projektu (piemēram, bankas konta izdruka), tāpat nav iesniegti pierādījumi, ka pieteicējai ir vai uz projekta

uzsākšanas brīdi būs pieejams kredīts un pieteicējas norādītais atbalsts. Tāpat projekta iesniegumam nav pievienoti nekādi pierādījumi, kas apstiprina

pieteicējas norādīto par personāla izglītību un profesionālajām spējām. Kā jau norādīts iepriekš, tad projekta iesniegumā norādīts, ka plānots nodarbināt

tikai trīs darbiniekus, bet nav sniegta nekāda informācija par šo darbinieku kvalifikāciju. Tāpat nav sniegta nekāda informācija par sadarbības formu ar

citiem speciālistiem. Nav iesniegti pierādījumi, ka pieteicējas norādītie speciālisti un pārtikas tehnologi sadarbosies ar pieteicēju un kāda būs šī sadarbība.

Apstāklis, ka pieteicēja ir tikusies ar atsevišķiem speciālistiem un veikusi pārrunas pats par sevi nav pietiekams un neapliecina, ka projekta īstenošanas

laikā pieteicējai būs pieejami šie speciālisti un viņi tiks iesaistīti projekta īstenošanā. Tiesa atzīst, ka biedrība pamatoti minētajā kritērijā piešķīra

0 punktus, jo pieteicēja nav izpildījusi stratēģijā norādītās prasības un nav pamatojusi un pierādījusi, ka pieteicējai būs pieejami nepieciešamie resursi

projekta īstenošanai.

Projekta budžets

[15] Tiesa konstatē, ka pieteikumā pieteicēja nav norādījusi nekādus argumentus, kādēļ nepiekrīt biedrības vērtējumam kritērijā Nr.11 “Projekta

budžets un izmaksas ir pamatotas un orientētas uz mērķa sasniegšanu”. Tikai no pieteikumā ietvertās tabulas noprotams, ka pieteicēja nepiekrīt

vērtējumam arī šajā kritērijā.

Stratēģija paredz, ka šajā kritērijā maksimālais punktu skaits tiek piešķirts, ja projekta budžets ir detalizēti atspoguļots, plānotās izmaksas ir

pamatotas un orientētas uz mērķa sasniegšanu. Ja projekta budžets atspoguļots nepilnīgi un/vai plānotās izmaksas ir daļēji pamatotas, tiek piešķirti

10 punkti. Savukārt, ja plānotās izmaksas nav pamatotas un/vai orientētas uz plānotā mērķa sasniegšanu, tad tiek piešķirti 0 punktu.

Biedrība norāda, ka šajā kritērijā pieteicējai piešķirti 7,5 punkti, jo pieteicēja nav pamatojusi plānotās izmaksas. Tostarp iekārtu iepirkuma

specifikācijā nav norādīta pārstrādājamā produkta mizošana. Izvēlētais mizotājs ir abrazīvais mizotājs, taču tā specifikācijā nav norādes, ka tas būtu

izmantojams ķiploku mizošanai. Angāra iepirkumā (plānots piegādāt no Ķīnas), nav norādītas piegādes izmaksas līdz Latvijai, ir tikai piegāde valstī līdz

ostas terminālim. Piedāvājums ir izteikts ASV dolāros un nav pārrēķināts euro, nav rēķināta ievedmuita un papildus pievienotās vērtības nodoklis par

ievešanu no trešajām valstīm, nav sertifikātu, ka šos materiālus drīkst izmantot Eiropas Savienībā un pierādījumu, ka tie nav lietoti.

Tiesa konstatē, ka tehnikas piegādātāja SIA “Saint-TECH” specifikācijā (datne Saint tech piedavajums.pdf) norādīts, ka dārzeņu mizotājs ir

piemērots ķiplokiem.

Savukārt SIA “Prolux” specifikācijās (datne SIA PROLUX_Dārzeņu mizotājs 30 kg._13.01.2023_3.pdf, SIA PROLUX_Dārzeņu mizotājs 18

kg._13.01.2023_2.pdf) norādīts “sakņu tīrītājs” bez atšifrējuma. Tādējādi biedrība pamatoti norādījusi, ka šī piegādātāja specifikācijās nav norādīts, ka

dārzeņu mizotājs ir piemērots ķiploku mizošanai.

Savukārt par angāra iegādi no Ķīnas pieteicēja iesniedza Ķīnas uzņēmuma piedāvājumu par 32 748 ASV dolāriem (datne 8Tāme no Ķīnas

angāram_ED.pdf), kas iekļauj sevī angāra cenu un iekšzemes pārvadājumu. Vienlaikus iesniegtajā dokumentā “Tirgus izpētes “Ķiploku ražotnes

izveide, angāra būvniecība” rezultātu apkopojums” norādīts, ka angārs ar piegādi uz Rīgu un ar pievienotās vērtības nodokli izmaksās 35 995 euro

(datne TIRGUS IZPĒTES SIA_ED_angāri_17.odt).

Savā paskaidrojumā pieteicēja norāda, ka ir veikts pārrēķins uz euro un klāt pieskaitīta piegāde uz Rīgas ostu, bez pievienotās vērtības nodokļa.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja ir sniegusi pretrunīgu informāciju par kopējām angāra izmaksām, sākotnēji norādot, ka 35 995 euro ir iekļauts

pievienotās vērtības nodoklis, bet tiesai sniegtajos paskaidrojumos norāda, ka šis nodoklis par angāra iegādi nav jāmaksā. Tāpat pieteicēja nav norādījusi

kādas ir piegādes izmaksas no Ķīnas uz Latviju, kā arī nav norādījusi valūtas kursu, pēc kāda veikts pārrēķins no ASV dolāriem uz euro. Līdz ar to nav

iespējams pārliecināties, ka projekta iesniegumā norādītā informācija atbilst faktiskajiem apstākļiem. Tāpat pieteicēja nav sniegusi informāciju, ka angāra

izgatavošanā izmantotie materiāli atbilst Eiropas Savienības prasībām.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu biedrības secinājumu, ka pieteicēja nav iesniegusi detalizētu izmaksu aprēķinu. Līdz ar to pretēji

pieteicējas viedoklim, nebija pamata piešķirt maksimālu punktu skaitu. Biedrība pamatoti atzina, ka pieteicējas budžets atspoguļots nepilnīgi un izmaksas

ir daļēji pamatotas.

Publicitātes pasākumi

[16] Pieteicējai vērtēšanas kritērijā Nr.12 “Projekta publicitātes un informācijas izplatīšanas pasākumi, saskaņā ar publicitātes vadlīnijām

(īstenošanas un uzraudzības 1.gada laikā)” piešķirti 10 punkti.

Stratēģijā norādīts, ka šajā kritērijā tiek piešķirti 5 punkti par katru izpildīto apakškritēriju: 1) plānots publisks projekta īstenošanas

noslēguma/atklāšanas pasākums; 2) plānota publicitāte drukātā medijā; 3) plānota publicitāte interneta vidē.

Biedrība norāda, ka pieteicējai nav piešķirti 5 punkti par pirmo apakškritēriju, jo projekta iesniegumā un pievienotajos dokumentos nav norādīts,

ka tiks organizēts publisks projekta īstenošanas noslēguma/atklāšanas pasākums.

Savukārt pieteicēja paskaidrojumā norāda, ka projekta iesniegumā ir norādīts, ka tiks rīkotas degustācijas – atklāšanas pasākums.

Tiesa konstatē, ka atbilstoši stratēģijā norādītajam, minētā informācija bija jānorāda projekta iesnieguma sadaļā B.2.7. Šajā sadaļā pieteicēja ir

iekļāvusi tikai atsauci uz pielikumu. Savukārt pielikumā (datne Projekta_informa_cijas_un_publicitates_pasakumi_Elviras darzi.odt) norādīts, ka

projektā ir plānoti gan publicitātes pasākumi, gan mārketinga aktivitātes. Pēc ķiploka pārstrādes ražotnes izveidošanas, pieteicēja plāno veikt dažādas

mārketinga aktivitātes, tostarp, rīkot pārstrādāto ķiploku degustāciju Ogrē un Rīgā un citviet Latvijā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu biedrības secinājumu, ka degustāciju organizēšana, kas norādīta kā mārketinga aktivitāte produkta

popularizēšanai, nav identificējama kā iepriekš minētais projekta atklāšanas pasākums. Stratēģijā ir skaidri norādīts, ka punkti tiks piešķirti, ja projekta

iesniegumā būs norādīts par plānotu publiska projekta īstenošanas noslēguma/atklāšanas pasākumu. Līdz ar to pieteicējai bija skaidri jānorāda, kādu tieši

pasākumu pieteicēja plāno rīkot.

Specifiskais kritērijs

[17] Pieteicējai kritērijā Nr.14 “Atbalsta pretendents ir nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmas vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmas operators vai projekta uzraudzības

periodā plāno par tādu kļūt” piešķirti 0 punktu.

Pieteicēja minētajam vērtējumam iebilst, jo uzskata, ka projekta īstenošanas rezultātā kļūs par dārzeņu pārtikas kvalitātes shēmas operatoru

saskaņā ar 2014.gada 12.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.461 “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un

kontroles kārtība”, iegūstot bordo vai zaļo karotīti. Tas tika norādīts projekta pieteikuma pašnovērtējumā. Pieteicēja uzskata, ka šajā kritērijā tai bija

jāpiešķir 10 punkti.

Stratēģija paredz, ka šajā kritērijā 10 punkti tiek piešķirti, ja projekta uzraudzības periodā pretendents plāno kļūt par kādas pārtikas kvalitātes

shēmas operatoru.

Tiesa, iepazīstoties ar pieteicējas iesniegto projekta pašnovērtējumu, nekonstatē, ka pieteicēja būtu norādījusi šo informāciju vai pati šo kritēriju

būtu novērtējusi ar punktiem (datne 1673904844709906326403_15.jpg). Proti, minētā kritērija ailes pašnovērtējumā nav aizpildītas. Tāpat tiesa

konstatē, ka arī projekta iesnieguma sadaļās B.1., B.2.2., B.2.7., B.5.1. un B.6.1. nav norādīta minētā informācija. Līdz ar to pieteicējas paskaidrojumā

norādītais neatbilst lietas materiāliem.

Ievērojot minēto, pieteicējai pamatoti norādītajā kritērijā piešķirti 0 punktu.

Par papildu informācijas pieprasīšanu

[18] Pieteicēja argumentē, ka biedrība nav ievērojusi stratēģijas 4.3.sadaļas 9.punktā noteikto, jo nav pieprasījusi pieteicējai papildu informāciju.

Atbalsta piešķiršanas noteikumu 52.punkts noteic, ja projekta iesniegumā norādītā informācija nav pietiekama, lai vietējā rīcības grupa varētu

izvērtēt projekta atbilstību šo noteikumu 50.punkta prasībām, tā rakstiski pieprasa atbalsta pretendentam papildu informāciju.

Stratēģijas 4.3.sadaļas 9.punkts noteic, ja projekta iesniegumā norādītā informācija nav pietiekama, lai vērtēšanas komisija varētu izvērtēt projekta

atbilstību vērtēšanas kritērijiem, administratīvais vadītājs vai tā palīgs rakstiski pieprasa atbalsta pretendentam papildu informāciju, nosūtot to elektroniski

uz projekta iesniegumā norādīto e-pasta adresi. Pieprasīto informāciju atbalsta pretendents iesniedz piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Ja pieprasītā informācija noteiktajā termiņā netiek iesniegta, vērtēšanas komisija projekta iesniegumu vērtē, pamatojoties uz projekta iesniegumā norādīto

informāciju. Ja iesniegtā informācija ir nepietiekama, vērtēšanas komisija var sniegt negatīvu atzinumu par projekta iesniegumu.

Tiesa atzīst, ka, lai arī tiesību normā lietotais formulējums “projekta iesniegumā norādītā informācija nav pietiekama” ir ļoti plašs, tomēr tas nav

tulkojams tādējādi, ka vietējās rīcības grupai būtu jāpieprasa papildu informācija par jebkādām projekta iesniegumā konstatētajām nepilnībām. Tas būtu

pretēji atklāta konkursa mērķim, piešķirt atbalstu kvalitatīvi noformētam un pamatotam projektam. Norādītā tiesību norma būtu piemērojama, piemēram,

gadījumos, kad projekta iesniegumā ir atsauce uz kādu dokumentu, kas arī norādīts kā iesnieguma pielikums, bet faktiski netika iesniegts vai arī papildu

informācija būtu pieprasāma gadījumos, kad ir acīmredzami, ka ir pieļauta pārrakstīšanās vai aprēķinu kļūda. Tomēr minētā tiesību norma nav

piemērojama, lai dotu pretendentiem iespēju sākotnēji neatbilstošu projekta iesniegumu papildināt vai grozīt, lai tas kļūtu atbilstošs stratēģijai. Pieļaujot

šādu situāciju attiecībā pret pieteicēju, tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības princips.

Biedrība pamatoti norāda, ka, pieņemot lēmumu par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu, biedrībai jāvadās no projekta iesniegumā sniegtās

informācijas. Projekta iesnieguma ietvertajai informācijai jau sākotnēji ir jābūt pietiekami precīzai un nepārprotamai, lai iestādei būtu pamats izdarīt

pareizus un viennozīmīgus secinājumus. Projektā pieļauto kļūdu vai neatbilstību pēc būtības nevar izlabot ar paskaidrojumu. Atbalsta pretendenta

paskaidrojums izmantojams tikai tādos gadījumos, ja iestādei kādā jautājumā rodas neskaidrības un persona ar attiecīgu pamatojumu minētās

neskaidrības novērš, nevis labo vai iesniedz jaunu, būtiski atšķirīgu informāciju no sākotnējās projekta iesnieguma informācijas.

Izskatāmajā lietā biedrība pamatoti atzina, ka pieteicējas projekta iesniegums pēc būtības neatbilst stratēģijas un piešķiramā atbalsta mērķim, jo

tajā nav sniegts pienācīgs pamatojums iepriekš aplūkotajiem vērtēšanas kritērijiem. Tiesa jau atzina, ka stratēģijas prasības un vērtējamie apstākļi bija

norādīti skaidri un nepārprotami. Tāpat arī bija norādītas projekta iesnieguma sadaļas, kurās jānorāda attiecīgā informācija. Līdz ar to pieteicējai bija

rūpīgi jāaizpilda projekta iesniegums, norādot visu prasīto informāciju. Pieteicēja nevarēja paļauties, ka, izmantojot Atbalsta piešķiršanas noteikumu

52.punktu, tai būs iespēja vēlāk novērst konstatētos trūkumus.

Kopsavilkums

[19] Apkopojot spriedumā norādīto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots. Līdz ar to pieteicējas pieteikums nav pamatots un

ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pieteicējas SIA “Elvīras dārzi” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Publisko un privāto partnerattiecību biedrībai “Zied zeme” izdot

labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu atzīts, ka pieteicējas projekta iesniegums Nr.2023/AL02/97/A019.21.02/10 “Ķiploku pārstrādes vietas

izveidošana” atbilst vietējās attīstības stratēģijai.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese D.Lubāne