C33427016 / C-4270-16 · Rīgas rajona tiesa

Lietas Nr.C33427016

Lietas arhīva Nr.C-4270-16/21

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016. gada 19. maijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

izskatīja rakstveida procesā civillietu Akciju sabiedrības „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918, maza apmēra prasībā pret

atbildētāju /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu, pieteikumā norādot, ka 2006. gada 23. decembrī

starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Līgums Nr.VK10020563 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts

atļautais kredīts 284,57 euro apmērā ar ikmēneša procentu likmi 1,99%. Pieteikumā norādīts, ka atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības un

neveica maksājumus atbilstoši līguma noteikumiem. Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1759., 1762.,

1764., 1765., 1811., 1934., 1943., 1946.pantiem prasītājs pieteikumā tiesai lūdzis piedzīt no atbildētājas no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma

saistības - galveno parādu 298,68 euro, procentus 116,09 euro un līgumsodu 29,87 euro, bet kopā piedzīt parādu 444,64 euro apmērā; noteikt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas;

piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam visus tiesas izdevumus. Prasītājs norādījis, ka nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

2016. gada 15. februārī atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu uz deklarēto dzīvesvietas adresi ierakstītā sūtījumā

nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2016. gada 11. martam. (l.l.41)

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likumu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Paskaidrojumus un iebildumus celtajai prasībai atbildētāja nav iesniegusi, lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav lūgusi.

Saskaņā ar CPL 250. 22 panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, tiesa puses rakstveidā ir informējusi par procesuālajām tiesībām un

pienākumiem, par tiesas sastāvu un noraidījuma pieteikšanas tiesībām.(l.l.40-41)

Noraidījumi tiesai nav pieteikti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu,

pusēm paziņots 2016. gada 21. martā. (l.l.42)

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Pie apstākļiem, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar lietas materiāliem un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība ir apmierināma pilnībā.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietas materiāliem redzams, ka 2006.gada 23.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Līgums Nr.VK10020563 par Viva norēķinu

karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar kuru prasītājs izsniedza atbildētājam aizdevumu/atļauto kredītu 200 latu apmērā, kas atbilst 284,57 euro. (l.l.9-

10)

Atbildētāja ar parakstu uz minētā līguma apliecinājusi, ka ir iepazinusies ar Līguma par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu noteikumiem,

kā arī ar Noteikumiem par norēķinu konta atvēršanu un apkalpošanu, to saturs viņai ir saprotams, piekrīt tiem un apņemas tos izpildīt. (l.l.9)

Saskaņā ar līguma 1.12.punktu kredīts ir aizdevums, kuru banka piešķir klientam un tas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no atļautā

(kredīts bankas noteiktā limita ietvaros) un neatļautā (kredīts, kas pārsniedz bankas noteikto limitu) kredīta summas.

Ar lietas materiāliem pievienoto konta izraksta (l.l.11-23) apstiprinās un tiek pierādīts fakts, ka atbildētājai izsniegts aizdevums un viņa izlietojusi

piešķirto aizdevumu.

Līguma 1.9. un 1.10.punktos noteikts, ka atbildētājai katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar prasītāju, t.i.,

jāsamaksā ikmēneša maksājumi.

Atbilstoši līguma 5.3.punktam, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētājas saistības pret prasītāju, t.sk., tiek atgriezts izmantotais

kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi saskaņā ar tarifiem obligātie maksājumi.

Kā redzams no lietā esošā parāda aprēķina pēc Līguma Nr.VK10020563 atbildētājas parādsaistības pret prasītāju veido atļautā kredīta

pamatsumma/atļautais kredīts 284,57 euro un neatļautais kredīts 14,11 euro apmērā, kas kopā ir 298,68 euro. (l.l.27-31)

Tiesa uzskata, ka minētā parāda summa piedzenama no atbildētājas par labu prasītājam, jo tiesas rīcībā neatrodas pierādījumi tam, ka atbildētāja

savas saistības pret prasītāju būtu izpildījusi, kā arī nav apstrīdējusi parāda esamību. Pēdējais maksājums saistību izpildei veikts 2011.gada 16.augustā

0,33 euro apmērā. (l.l.27-30)

Civillikuma 1765.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 5.3. un 5.5. un 6.1.punktiem atbildētājai bija jāveic arī procentu maksājumi par aizdevuma lietošanu, kuru apmērs

saskaņā ar bankas tarifiem līguma darbības laikā bija 1,99% mēnesī.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina, redzams, ka nesamaksātie procenti par atļautā kredīta izmantošanu aprēķināti par laiku no

2011.gada 24.septembra līdz 2013.gada 30.maijam un to apmērs ir 116,09 euro. (l.l.27-31)

Saskaņā ar līguma 5.10.punktu, par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājai jāmaksā arī līgumsods saskaņā ar spēkā esošiem tarifiem – 0,167%

apmērā par pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma. Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad prasītājs saņem informāciju par darījuma,

kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai.

Saskaņā ar līguma 5.11.punktu par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumu atbildētājai jāmaksā līgumsods saskaņā ar tarifiem 0,25% apmērā

no nesamaksātās ikmēneša maksājuma summas.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina, redzams, ka līgumsods par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumiem un neatļautā kredīta

izmantošanu kopā aprēķināts 29,87 euro apmērā par laiku no 2011.gada 24.septembra līdz 2013.gada 30.maijam. (l.l.27-31)

Atbilstoši Civillikuma 1716.panta trešās daļas nosacījumiem līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt

noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Ievērojot minētās tiesību normas noteikumus, tiesa uzskata, ka prasība par līgumsoda piedziņu apmierināma pilnībā, jo līgumsoda summa

nepārsniedz likumā noteikto 10% apmēru no galvenā parāda un aprēķinātais līgumsods ir atzīstams par samērīgu.

Tiesa uzskata, ka pastāv pamats prasības apmierināšanai un no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams neatmaksātā aizdevuma parāds 298,68

euro, procenti 116,09 euro un līgumsods 29,87 euro, jo tiesas rīcībā nav iesniegti pierādījumu, ka atbildētāja savas saistības pret prasītāju būtu

izpildījusi, parāda summu nav apstrīdējusi, iebildumus tiesai nav iesniegusi. Tiesas rīcībā nav arī informācijas, ka parāds būtu samaksāts pēc prasības

iesniegšanas tiesā.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tiesa uzskata, ka apmierināms prasītāja lūgums noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% (seši

procenti) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir: valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva 71,14 euro apmērā un izdevumi,

kas saistīti ar tiesas dokumentu, pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro, bet pavisam kopā 75,84 euro.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzskaitījuma (l.l.2) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu sastāda 6,20 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītāja samaksātos 4,70 euro, 1,50 euro apmērā,

piedzenami no atbildētājas valsts labā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par labu AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918, galveno parādu

298,68 euro, procentus 116,09 euro, līgumsodu 29,87 euro un tiesas izdevumus 75,84 euro, bet kopā 520,48 euro (pieci simti divdesmit euro un

48 centi). Parāda summa ieskaitāma AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918, norēķinu kontā Nr.LV03 LATB 0000 VIVA KARTE

(saistības pēc līguma Nr.VK10020563), SWIFT: LATB LV22, AS „NORVIK BANKA”.

Noteikt AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

6% ( seši procenti) gadā no neatmaksātās galvenā parāda summas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,50 euro (viens euro un 50 centi). Ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī norādāmi dati lietas identificēšanai. Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu

samaksu iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese: /V. Grebežniece/