Court dismissed appeal against housing privatization committee decision due to missed payment deadlines.

NORAKSTS Lieta Nr.A42771709 A03297-10/19

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 27.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Kovaļevska,

piedaloties pieteicējai Z.D. un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas domes – pārstāvei I.G., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Z.D. pieteikumu par Rīgas domes 2009.gada 20.marta lēmuma Nr.1-43/RD-09-301-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes (turpmāk arī – atbildētāja jeb Dome) 2009.gada 20.marta lēmumu Nr.1-43/RD-09-301-ap (turpmāk arī – Lēmums) tika atstāts negrozīts Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (turpmāk arī – Komisija) 2009.gada 28.janvāra lēmums Nr.39 (prot. Nr.3, 2.§) „Par grozījumiem ar Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 20.12.2000. lēmumu Nr.4270 (prot. Nr.26, 1.§) apstiprinātajā personu, kurām dzīvoklis nododams īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, sarakstā Nr.163” (turpmāk arī – Lēmums Nr.39), ar kuru nolemts izdarīt grozījumus ar Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2000.gada 20.decembra lēmumu Nr.4270 (prot.

Nr.26, 1.§) „Par dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai” (turpmāk arī – Lēmums Nr.4270) apstiprinātajā personu, sarakstā Nr.163, atceļot 426.punktu par dzīvokļa /adrese/, nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Z.D. (turpmāk arī - pieteicēja). Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem. [1.1] Termiņš, kurā pieteicējai bija jāveic maksājums Valsts akciju sabiedrības (turpmāk – VAS) „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kontā, bija viens mēnesis no lēmuma Nr.4270 saņemšanas.

Tā kā lēmums Nr.4270 pastā tika nodots 2001.gada 10.janvārī, tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 70.panta otro daļu uzskatāms, ka tas pieteicējai paziņots 2001.gada 17.janvārī. Līdz ar to maksājums bija jāveic līdz 2001.gada 17.februārim, bet tas netika izdarīts. Tādējādi netika ievēroti likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.3 panta devītās daļas nosacījumi. [1.2] Komisija 2008.gada 29.oktobrī izsūtīja pieteicējai vēstuli Nr.DMPK-08-22-1- 18/1687-ap „Brīdinājums par privatizācijas objekta pirkuma maksas neveikšanu noteiktajā termiņā” (turpmāk arī – Brīdinājums), kurā brīdināja viņu par to, ka, ja mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas netiks veikta samaksa par iepriekš minēto privatizācijas objektu, Komisija izskatīs jautājumu par grozījumu veikšanu lēmumā Nr.4270 apstiprinātajā personu sarakstā, atceļot attiecīgo punktu par iepriekš minētā dzīvokļa nodošanu pieteicējas īpašumā.

Pieteicēja netika veikusi nekādus maksājumus VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kontā, nedz arī rakstiski atteicās no iepriekš minētā dzīvokļa privatizācijas. Līdz ar to iestājās likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.3 panta desmitajā daļā paredzētās sekas. [1.3] Atbildētāja pieteicējas argumentu, ka viņa nav veikusi maksājumu ģimenes apstākļu dēļ, un proti, jo miris pieteicējas vīrs V.D. un dēls I.K., uzskata par neattaisnojošu, jo pieteicējas vīrs mira divus gadus pēc tam, kad tika nosūtīts lēmums Nr.4270, bet Brīdinājums

– nosūtīts 2008.gadā. Pēc Brīdinājuma saņemšanas pieteicēja varēja mēneša laikā veikt maksājumus, bet pieteicēja šādu iespēju neizmantoja.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 6.maijā saņemts Z.D. pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumu pieteicēja pamatoja ar to, ka, vēloties sevi pasargāt no izlikšanas no dzīvokļa, nolēma dzīvokli privatizēt, kaut gan sākotnēji bija nolēmusi to neprivatizēt ģimenes apstākļu dēļ, jo bija miruši viņas vīrs un dēls.

[3] Atbildētājs iesniegtajos paskaidrojumos par pieteikumu norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā izteiktajiem apsvērumiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, norādot, ka toreiz viņa esot bijusi bez darba un viņai nebija naudas, nav domājusi, ka viss ir tik nopietni. Tiesas sēdē pieteicēja nenoliedza, ka ir saņēmusi 2008.gadā sūtīto brīdinājumu, tā kā viņa strādājusi tirgū par 3 Ls dienā, viņa nevarējusi samaksāt niecīgās algas dēļ. Pašreiz viņai esot stabils darbs un viņa saņem pietiekoši, lai veiktu nepieciešamos maksājumus. Dēls pieteicējai esot apgalvojis, ka ar privatizācijas procesu viss esot kārtībā, viņa esot bijusi pārliecināta, ka visi dokumenti esot sakārtoti, tikai vēlāk, kad viņa esot griezusies namu pārvaldē, viņai esot paziņots, ka dzīvoklis nav privatizēts. Ar lūgumu par termiņa pagarināšanu pieteicēja pašvaldībā nav vērsusies.

[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina un paskaidroja, ka brīdinājums pieteicējai tika nosūtīts tikai 2008.gadā, jo tad tika skatīts jautājums par mājas nodošanu plānveida privatizācijai. Turklāt šis apstāklis esot bijis labvēlīgs pašai pieteicējai. Turklāt pietiecēja 10 gadu laikā esot varējusi vērsties pie draugiem pēc palīdzības, taču viņa to nav darījusi.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[7] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.3 panta devītā daļa paredz, ka maksājumus par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īrnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. [7.1] Tiesa konstatē, ka ar Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2000.gada 20.decembra lēmumu Nr.4270 (prot. Nr.26, 1.§) „Par dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai” nolemts apstiprināt personu, kurām dzīvoklis nododams īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, sarakstu Nr.163.

Minētajā sarakstā ar kārtas Nr.426 iekļauta pieteicēja (adrese – /adrese/, dzīvokļa platība 36,13 m2, sertifikātu skaits, kas jāmaksā – 72,26) (lietas 16.–17.lapa). Minētais lēmums nodots pastā 2001.gada 10.janvārī kā ierakstīts sūtījums, nosūtot to pieteicējai uz adresi /adrese/ (lietas 18.lapa), kas ir pieteicējas deklarētā dzīvesvietas adrese no 1973.gada 16.jūlija. Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja minēto lēmumu saņēma, taču mēneša laikā no tā saņemšanas neveica nepieciešamos maksājumus Latvijas Hipotēku un zemes bankā. [7.2] 2008.gada 29.oktobrī Komisija izsūtīja pieteicējai uz deklarēto dzīvesvietas adresi vēstuli Nr.DMPK-08-22-1-18/1687-ap „Brīdinājums par privatizācijas objekta pirkuma maksas neveikšanu noteiktajā termiņā”, kurā brīdināja viņu par to, ka, ja mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas netiks veikta samaksa par privatizācijas objektu /adrese/, Komisija izskatīs jautājumu par grozījumu veikšanu ar lēmumu Nr.4270 apstiprinātajā personu sarakstā, atceļot attiecīgo punktu par dzīvokļa /adrese/, nodošanu pieteicējas īpašumā (lietas 20.-21.lapa). 2008.gada 5.decembrī Komisija pieprasīja informāciju no VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (lietas 22.lapa), kura 2009.gada 13.janvārī nosūtīja Komisijai vēstuli Nr.02.10.17-19 „Par informācijas sniegšanu”, informējot, ka sertifikāta uzkrāšanas kontos un latu kontos Z.D. par dzīvokli /adrese/, ne sertifikāti, ne Ls 20 par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai nav ieskaitīti (lietas 23.lapa).

Tādējādi ar Komisijas 2009.gada 28.janvāra lēmumu Nr.39 (prot. Nr.3, 2.§) tika nolemts izdarīt grozījumus ar Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2000.gada 20.decembra lēmumu Nr.4270 (prot. Nr.26, 1.§) „Par dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai” apstiprinātajā personu, kurām dzīvoklis nododams īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, sarakstā Nr.163, atceļot 426.punktu par dzīvokļa /adrese/, nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Z.D. (lietas 24.–26.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja saņēma Komisijas 2008.gada 29.oktobrī izsūtīto brīdinājumu Nr.DMPK-08-22-1-18/1687-ap, taču mēneša laikā no tā izsūtīšanas dienas neveica nepieciešamos maksājumus VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

[8] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.3 panta desmitā daļa noteic, ka gadījumos, ja samaksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai netiek izdarīta šā panta devītajā daļā noteiktajā termiņā, kā arī mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas, privatizācijas komisija atceļ lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. APL 41.pants noteic, ka procesuālās darbības izpildāmas likumā noteiktajos termiņos. Tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja norādi, ka tiesību normās noteiktie termiņi ir paredzēti tiesiskās stabilitātes un noteiktības nodrošināšanai, kā arī, lai administratīvais process varētu virzīties uz priekšu un netiktu novilcināts. Tiesa secina, ka iekļaujot likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.3 panta desmito daļu, likumdevēja mērķis bija veicināt privatizācijas procesa pabeigšanu, tādējādi sakārtojot valstī īpašuma tiesiskās attiecības. Tas izriet no arī no minētās normas formulējuma, kas paredz privatizācijas komisijas pienākumu samaksas neveikšanas gadījumā likumā noteiktajā termiņā izdot obligāto administratīvo aktu, ar kuru tiek atcelts lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Tā kā pieteicēja neveica nepieciešamos maksājumus VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” likumā noteiktajos termiņos, tiesa secina, ka Komisija ar 2009.gada 28.janvāra lēmumu Nr.39 (prot. Nr.3, 2.§) pamatoti izdarīja grozījumus ar Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2000.gada 20.decembra lēmumu Nr.4270 (prot. Nr.26, 1.§) „Par dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai” apstiprinātajā personu sarakstā Nr.163, atceļot tā 426.punktu par dzīvokļa /adrese/, nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Z.D. Tādējādi pārsūdzētais Lēmums, ar kuru Komisija 2009.gada 28.janvāra lēmums Nr.39 (prot. Nr.3, 2.§) atstāts negrozīts, atzīstams par tiesisku.

[9] Turklāt tiesa secina, ka kopš 2001.gada, kad pieteicējai tika nosūtīts Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2000.gada 20.decembra lēmums Nr.4270 (prot. Nr.26, 1.§) „Par dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai” līdz pat 2009.gadam, kad Komisija pieņēma 2009.gada 28.janvāra lēmumu Nr.39 (prot. Nr.3, 2.§), pieteicēja nevērsās komisijā ne ar kādiem iesniegumiem vai lūgumiem, norādot uz savu trūcīgo mantisko stāvokli, kas liedz tai veikt nepieciešamos maksājumus noteiktajā termiņā. Nekādas darbības pieteicēja neveica un iestādē nevērsās arī pēc brīdinājuma saņemšanas 2008.gadā. Būtībā pieteicēja neizrādīja nekādu interesi par administratīvo procesu, kas tika uzsākts uz viņas 2000.gada 14.novembra iesnieguma pamata par dzīvokļa iegūšanu īpašumā līdz dzīvojamo māju privatizācijai. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicējas norādītie argumenti, ka viņa nav veikusi nepieciešamos maksājumus, jo viņai neesot bijis līdzekļu, taču tagad tādi esot un pieteicēja tos varot samaksāt, nav pamats Lēmuma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 253., 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt Z.D. pieteikumu par Rīgas domes 2009.gada 20.marta lēmuma Nr.1-43/RD- 09-301-ap atcelšanu. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Kovaļevska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese_______________________A.Kovaļevska Rīgā, 2010.gada 27.jūlijā