Legislator Case Law & Legislation
C37075016 / C-0750-16 AI generated

Court orders father to pay minimum maintenance for children living abroad in Latvia.

Case Number C37075016 / C-0750-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's failure to appear and ordered the plaintiff to receive maintenance payments for two children residing in England. The court found the claim valid under the Civil Law, noting the children are under parental guardianship and require financial support. Consequently, the judgment mandates monthly payments calculated at minimum levels plus a percentage of the minimum wage until the children turn 18.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 177. un 179. panti; Civilprocesa likuma 250.25panta 1. daļa: When a child is under parental guardianship, the court must order maintenance payments even if the other parent is uncontactable or resides abroad, provided the claim is substantiated by evidence.

Keywords

AI generated
maintenance enforcement children abroad minimum maintenance parental guardianship written procedure court costs state fee

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Article 177
Civil Law Article 179
Civil Procedure Law Article 250.25
Civil Procedure Law Article 34
Civil Procedure Law Article 41
Civil Procedure Law Article 42
Civil Procedure Law Article 43
Civil Procedure Law Article 93
Civil Procedure Law Article 190
Civil Procedure Law Article 193
Civil Procedure Law Article 204.1
Civil Procedure Law Article 205
Ministry of Justice Decree No. 37 on Minimum Maintenance Amounts
Ministry of Justice Decree No. 665 on Minimum Monthly Wage
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C37075016

Lietas arhīva Nr. C-0750-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2016.gada 26.augustā

Tukuma rajona tiesa

tiesnese K.Vanaga

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Tiesa

konstatēja

2016.gada 5.maijā /pers. A/ (turpmāk tekstā prasītāja) cēla Tukuma rajona tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk tekstā atbildētājs) par

uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgo bērnu /pers. C/ un /pers. D/ uzturam LR Ministru kabineta noteikumos noteiktajā minimālajā apmērā.

Pieteikumā prasītāja norāda, ka bērni dzīvo kopā ar viņu Anglijā un atrodas pilnā prasītājas apgādībā. Atbildētājs par bērniem neinteresējas,

pēdējos 2-3 gadus ar bērniem nekontaktējas, nesniedz līdzekļus bērnu uzturam. Prasītāja norāda, ka viņas finansiālā situācija ir mainījusies, jo atrodas

2015.gada 10.decembrī dzimušā dēla kopšanas atvaļinājumā. Saņem bērnu kopšanas pabalstu 500 mārciņas mēnesī, kas sedz īres un komunālo

pakalpojumu izmaksas, un valsts pabalstu par bērniem 174 euro mēnesī, kas nav pietiekami bērnu uzturam.

Pamatojoties uz Civillikuma 179.panu, 2013.gada 15.janvāra MK noteikumiem Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”,

2013.gada 27.augusta MK noteikumiem Nr.665 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”, prasītājs lūdz piedzīt no

atbildētāja uzturlīdzekļus bērnu uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā ik mēnesi.

Atbildētājam tiesas sūtījumi nosūtīti uz viņa deklarēto dzīvesvietu, kur personai, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktajam, ir

pienākums būt sasniedzamam. Tiesā nav saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi vai iebildumi par celto prasību, viņš nav pieteicis noraidījumu

tiesnesei un nav iebildis lietas izskatīšanai rakstveida procesā.

Ņemot vērā to, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2016.gada

1.jūnijā.

Tiesa atzīst, ka par lietas izskatīšanu atbildētājam paziņots atbilstoši likuma prasībām.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 177.pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un

audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski

derīgam darbam).

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu, bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Atbilstoši Civillikuma 179.pantam, vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz

laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērnu uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem

vecākiem.

No dzimšanas apliecību /numurs/ un /numurs/ kopijām redzams, ka /pers. D/ un /pers. C/ ir prasītājas un atbildētāja bērni (lietas 12.-13.lapa).

Lietas materiāliem pievienoti /nosaukums/ direktora apliecinājumi un to tulkojumi no angļu valodas, kuri apliecina, ka bērni /pers. C/ un /pers. D/

mācās /nosaukums/ (lietas 21.-24.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka bērni dzīvo Anglijā un prasītāja īsteno bērnu ikdienas aprūpi. Atbildētājs iebildumus tiesai nav

izteicis.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru

kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.pants nosaka, ka katra

vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: 2.1. katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7

gadu vecuma sasniegšanai – 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; 2.2. katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz

18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Lietā nav ziņu par atbildētāja ienākumiem

2016.gadā.

Saskaņā ar 2015.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” no 2016. gada 1.janvāra Ministru kabineta noteiktais minimālās mēneša darba algas

apmērs ir 370 euro.

No lietas materiālos esošajām /pers. D/ un /pers. C/ dzimšanas apliecībām konstatējams, ka prasītājas un atbildētāja dēlam tiesas lietas izskatīšanas

laikā ir 7 gadi un meitai 9 gadi, līdz ar to minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam nedrīkstētu būt zemāks par 30% no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas, kas uz lietas izskatīšanas brīdi atbilst 111 euro, bet pirms bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas 92,50 euro.

Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi bērnu uzturam valsts noteiktajā minimālajā apmērā ik mēnesi, sākot

no 2016.gada 5.maija līdz bērni sasniegs pilngadību.

Pamatots un apmierināts ir prasītājas lūgums noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties. Minētais atbilst Civilprocesa likuma 205.panta pirmās

daļas 1.punktam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots (Civilprocesa

likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts), piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu, prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par

vienu gadu. Konkrētajā gadījumā tas atbilst 2442 euro, no kuriem atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam

aprēķināma valsts nodeva, kas ir 320,10 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro. Attiecīgi (2442-

2134)x4%+320,10=332,42. Turklāt, kā izriet no lietai pievienotās pavēstu izdrukas, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 7,45 euro.

Tādējādi no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 332,42 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,45 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts nodevas un

izdevumu, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, piedziņu.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 43.panta

pirmās daļas 3.punktu, 43.panta ceturto daļu, 93.panta pirmo daļu, 190., 193. pantu, 205.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt nekavējoties no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus:

dēla /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam no 2016.gada 5.maija līdz 2016.gada 29.maijam 92,50 euro (deviņdesmit divi

euro, piecdesmit centi) apmērā ik mēnesi, bet no 2016.gada 30.maija 111 euro (simts vienpadsmit euro) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā

30% (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz brīdim, kad /pers. D/ sasniegs 18

(astoņpadsmit) gadu vecumu;

meitas /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam sākot no 2016.gada 5.maija 111 euro (simtu vienpadsmit euro) apmērā ik

mēnesi, bet ne mazāk kā 30% (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz brīdim, kad /pers.

C/ sasniegs 18 (astoņpadsmit) gadu vecumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 332,42 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 7,45 euro, kopā piedzenot 339,87 euro (trīs simti trīsdesmit deviņi euro, astoņdesmit septiņi centi).

Valsts nodeva 332,42 euro iemaksājama:

Saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22,

mērķis – valsts nodeva tiesu iestādē.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,45 euro iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b NMR 90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Tukuma rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā

tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma

rajona tiesā.

Tiesnese K.Vanaga