Court allows loan debt claim against defendant including interest, penalties, and court costs in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-05946-23/101

ECLI:LV:RPT:2023:0530.C771128122.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 30. maijā

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Žanna Gaigale-Prudņikova

rakstveida procesā izskatīja civillietu PlusPlus Baltic OU pilnvarotās pārstāves ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā vienkāršotās

procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2022. gada 19. oktobrī Rīgas pilsētas tiesā saņemts prasītājas PlusPlus Baltic OU pilnvarotās pārstāves ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU

filiāles Latvijā vienkāršotās procedūras prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1652., 1720., 1753., 1756., 1757., 1805., 1838., 1934. un 1943. pantu, lūdz piedzīt no

atbildētāja prasītājas labā parādu 295,25 euro, kas sastāv no pamatsummas 175,00 euro, komisijas maksas par paātrināto aizdevuma izsniegšanu 15,75

euro, līgumsoda par periodu no 2020. gada 22. marta līdz 2021. gada 12. augustam 19,08 euro; līgumiskajiem procentiem par periodu no 2020. gada

22. marta līdz 2021. gada 12. augustam 71,84 euro, likumiskajiem procentiem par periodu no 2021. gada 12. augusta līdz 2022. gada 19. oktobrim

13,58 euro; piedzīt valsts nodevu 70,00 euro apmērā; atzīt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja 6 % (sešus procentus) gadā no piedzenamās parāda

summas par laiku līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar vienkāršotās procedūras prasībā izklāstītajiem apstākļiem, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civillikuma 1793. pants noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek: 1) pēc likuma, bez agrākā kreditora

gribas izteikuma; 2) pēc tiesas sprieduma; 3) pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Civillikuma 1801. pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805. pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Civillikuma 1934. pantam ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt Civillikuma 1943. pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa

vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1590. pantam

katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1425. pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1828. pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Civillikuma 1838. panta pirmā daļa noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma

1946. panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt atbilstoši Civillikuma

1765. panta pirmajai daļai, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, [..].

Civillikuma 1763. pants noteic, ka procentu pieaugums apstājas: 1) kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, 2) kad

par parādnieka mantu atklāj konkursu.

Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus [..].

Civilprocesa likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi.

Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14., 15. punkts noteic,

ka tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta

sūtījumam ir 2 euro; ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu

apjomu lietā. Lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu

izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.

Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra noteikumu Nr. 96 “Noteikumi par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem” 2. pielikums nosaka

maksu 2,85 euro par tiesas sniegto maksas pakalpojumu – dokumenta atvasinājuma pareizības apliecināšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt

garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 190., 194., 195., 204.1, 250.25, 250. 27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas numurs 12273105, parāda pamatsummu 175,00

euro, komisijas maksu 15,75 euro, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu par periodu no 2020. gada 22. marta līdz 2021. gada 12. augustam

71,84 euro, līgumsodu par periodu no 2020. gada 22. marta līdz 2021. gada 12. augustam 19,08 euro, likumiskos procentus par periodu no

2021. gada 12. augusta līdz 2022. gada 19. oktobrim 13,58 euro, valsts nodevu 70,00 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 143,16 euro,

kopā 508,41 euro (pieci simti astoņi e u r o un 41 cents), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi samaksājami norēķinu kontā

Nr. LV76HABA0551041569842, “Swedbank” AS.

Noteikt PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas numurs 12273105, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no

visas ar spriedumu piedzītās summas (508,41 euro), bet nepārsniedzot tās apmēru.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 55,83 euro (piecdesmit pieci euro

un 83 centi), samaksu veicot Tiesu administrācijas kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas

Nr. 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers.B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt, ka dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos, jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams. Lietas dalībnieki sprieduma sastādīšanas lūgumu ir tiesīgi iesniegt tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma

sastādīšanas dienas. Spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā – 2023. gada 16. jūnijā, ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu. Saīsinātais spriedums ir sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā – 2023. gada 30. maijā.

Tiesnese Ž.Gaigale-Prudņikova