Court dismissed defendant's defense and allowed plaintiff's claim for loan repayment and interest.

Lietas arhīva Nr. C-4895-19/22

ECLI:LV:RVPT:2019:0607.C30489519.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 7.jūnijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis R.Silakalns, Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja civillietu “PlusPlus Baltic”

OU vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 20.februārī “PlusPlus Baltic” OU (turpmāk – Prasītāja) tiesā ir cēlusi vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ (turpmāk –

Atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 25.aprīlī starp LAS “Latvijas Krājbanka” un Atbildētāju tika noslēgts Kredīta līgums Nr.RC98-07-P-

050 (turpmāk – Līgums), saskaņā ar kuru Atbildētājam izsniegts naudas aizdevums LVL 2300,00 jeb EUR 3272,61 apmērā, nosakot aizdevuma

atmaksas termiņu līdz 2011.gada 15.aprīlim un procentu likmi 12% gadā .Saskaņā ar Līguma noteikumiem līgumsods par termiņā neatmaksātu

aizdevumu un/vai nesamaksātiem procentiem tika noteikts 0,5% dienā.

Norāda, ka AS “Latvijas Krājbanka”, pamatojoties uz 2008.gada 14.novembra Cesijas līgumu, savas prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma, ar

visiem blakus prasījumiem un blakus tiesībām cedēja un nodeva SIA “MG Projekts”.

2008.gada 30.maijā LAS “Latvijas Krājbanka” un SIA “MG Projekts” noslēdza Aizdevuma līgumu Nr.RC61-08-A-032, kura saistību izpildes

nodrošināšanai 2008.gada 30.maijā LAS “Latvijas Krājbanka” un SIA “MG Projekts” noslēdza Komercķīlas līgumu Nr.RC61-08-A-032, ar kuru SIA

“MG Projekts” ieķīlāja mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, tajā skaitā prasījuma tiesības. Ņemot vērā apstākli, ka

SIA “MG Projekts” neveica no Aizdevuma līgumu Nr.RC61-08-A-032 izrietošo saistību izpildi, LAS “Latvijas Krājbanka” 2012.gada 23.jūlijā

iesniedza SIA “MG Projekts” un nosūtīja Uzņēmumu reģistram paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu, un 2012.gada 30.augustā Uzņēmumu

reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6/9/110281/10092 par komercķīlas izlietošanas reģistrāciju, tādejādi LAS “Latvijas Krājbanka” radās tiesības

pārdot no komercķīlas līguma izrietošo komercķīlas priekšmetu par brīvu cenu.

2012.gada 31.augustā LAS “Latvijas Krājbanka” un LAS “Latvijas Krājbanka” meitas kompānija SIA “Atlantijas nami”, ievērojot Komerclikuma

38. un 43.panta noteikumus, noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru LAS “Latvijas Krājbanka” pārdeva SIA “Atlantijas

nami” SIA “MG Projekts” piederošo mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, tai skaitā prasījuma tiesības.

Norāda, ka 2016.gada 5.aprīlī starp LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA “Atlantijas nami”, SIA “Krājinvestīcijas”(turpmāk – Kreditori) un Prasītāju

noslēgts Prasījuma tiesību (Cesijas līgums) Nr.83/68, saskaņā ar kuru Kreditori cedēja (nodeva) Prasītājai un Prasītāja pieņēma no Kreditoriem no

Līguma izrietošās prasījuma tiesības pret Atbildētāju.

Prasītāja norāda, ka 2016.gada 5.maijā Atbildētājsm nosūtīts paziņojums par to, ka 2016.gada 5.aprīlī noslēgto Prasījuma tiesību (Cesijas līgumu)

Nr.83/68.

Norāda, ka prasības summu uz 2019.gada 12.februārī veido neatmaksātā pamatsumma EUR 2456,99 apmērā, nesamaksātie līgumiskie procenti,

par laika periodu no 2007.gada 25.aprīļa līdz 2011.gada 15.aprīlim, EUR 796,96 apmērā, līgumsods, par laika periodu no 2007.gada 25.aprīļa līdz

2011.gada 15.aprīlim, EUR 245,69 apmērā un likumiskie procenti, par laika periodu no 2011.gada 15.aprīļa līdz 2019.gada 12.februārim, EUR

1171,01 apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma (turpmāk – CL) 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1934.pantiem, Civilprocesa likuma

(turpmāk – CPL) 41., 128., 250.19, 250.20 pantiem, un tajā Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai pamatsummu EUR 2456,99 apmērā,

līgumiskos procentus EUR 796,96 apmērā, līgumsodu EUR 245,69 apmērā, likumiskos procentus EUR 1171,01 apmērā, samaksāto valts nodevu EUR 421,47

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30 apmērā. Kā arī Prasītāja lūdz tiesu atzīt Prasītājai tiesības saņemt 6% gadā no nesamaksātās

parāda pamatsummas par laika posmu līdz sprieduma izpildei.

2019.gada 28.februārī, saskaņā ar CPL 148. un 250. 21 panta noteikumiem, Atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi tika nosūtīts Prasītājas

prasības pieteikuma noraksts, parāda aprēķins un veidlapa paskaidrojumu sniegšanai, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2019.gada

1.aprīlim (L.L.43).

2019.gada 1.aprīlī tiesā saņemti Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros Atbildētājs norāda, ka prasību atzīst daļēji, un lūdza Atbildētāju

iepazīstināt ar noslēgtajiem līgumiem, paskaidrojot, ka Atbildētājam nav saprotams parāda aprēķins.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2019.gada 28.marta lēmumu, tika noteikts izskatīt lietu rakstveida procesā 2019.gada

7.jūnijā, par ko lietas dalībniekiem, saskaņā ar CPL 250.25 panta pirmo daļu, tika paziņots 2019.gada 1.aprīlī.

Saskaņā ar CPL 194.panta pirmās daļas 3.punktu, civillietā 2019.gada 7.jūnijā tika sastādīts saīsināts spriedums.

2019.gada 17.jūnijā tiesā saņemts Atbildētāja lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka Prasītājas prasība par naudas piedziņu no Atbildētāja ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar CPL 97.panta pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Izvērtējot prasījumus tiesa analizē lietas materiālos esošos pierādījumus, to kopumā.

Saskaņā ar CPL 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu (2014.gada 1.janvāri), latos izteiktu iesākto, bet

nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos

noapaļošanas principus.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17 jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97, piedzenamās

summas norādāmas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro = 0,702804 lati.

CL 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 25.aprīlī starp AS “Latvijas Krājbanka” un Atbildētāju tika noslēgts Patēriņa kredīta līguma

Nr.RC98-07-P-050 (turpmāk – Līgums), saskaņā ar kuru Atbildētājam tika izsniegts aizdevums LVL 2300,00 (EUR 3272,61) apmērā ar procentu

likmi 12% gadā, aizdevuma atmaksas termiņš tika noteikts 2011.gada 15.aprīlis (L.L.12-13). Tāpat no Līguma redzams, ka aizdevuma izsniegšanas

mērķis norādīts līguma RC98-05-P-566 refinansēšaa un privātmājas remonts.

Saskaņā ar Līguma 5.3.punktu ikmēneša maksājuma apmērs aizdevuma atmaksai un procentu samaksai tika noteikts LVL 60,55 apmērā, kurša,

saskaņā ar Līguma 5.4.punktu Atbildētājam bija jāapmaksā līdz katra kalendārā mēneša 15.datumam.

Atbilstoši Līgumam pievienota Paterīņa kredīta noteikumu 9.punktam, Atbildētājam bija pienākums nodrošināt, ka katra kalendārā mēneša Līgumā

norādītajā datumā kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu samaksas veikšanai.

Saskaņā ar CL 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā

pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Ievērojot minēto, tiesa konstatē, ka puses, noslēdzot Līgumu, ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un,

saskaņā ar CL 1533.pantu, Līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka AS “Latvijas Krājbanka” savas saistības, kas izriet no Līguma, ir izpildījusi, veicot aizdevuma LVL 2300,00

apmērā izmaksu 2007.gada 25.aprīlī, ko apliecina lietas materiālos esošais konta izraksts (L.L.14).

Savukārt Atbildētājs pieļāva Līguma pārkāpumu, ko apliecina Prasītājas iesniegtais parāda aprēķins (L.L.39-41), kā arī 2016.gada 3.maija

Prasītājas paziņojums Atbildētājiem, kurā, cita starpā, Prasītāja norādījusi uz Atbildētāja nenokārtotajām saistībām, kas izriet no Līguma (L.L.27).

Tāpat, tiesai nav šaubu, ka Atbildētājam pilnībā bija saprotami Līguma nosacījumi, jo lietā nav pierādījumu, ka minētais Līgums ir likumā noteiktā

kārtībā atcelts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar ko Līgums ir atzīstams par tiesīgi noslēgtu līgumu kuru pildīt, neraugoties uz vēlākajām izpildes

grūtībām ir līdzēju pienākums.

No lietas materiālos esošā 2008.gada 19.septembra Cesijas līguma izraksta, 2008.gada 30.septembra Vienošanās par grozījumiem 2008.gada

19.septembra Cesijas līguma izraksta un izraksta no pielikuma Nr.2 pie 2008.gada 19.septembra Cesijas lījuma redzams, ka AS “Latvijas Krājbanka”

visas savas prasījuma tiesības, kas izriet no noslēgtā Līguma cedēja un nodeva SIA “MG Projekts” (L.L.15-17).

No lietas materiāliem pievienotā 2012.gada 31.augusta Komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma (L.L.18-21), kas noslēgts starp LAS “Latvijas

Krājbanka” un SIA “Atlantijas nami” izriet, ka 2008.gada 30.maijā LAS “Latvijas Krājbanka” un SIA “MG Projekts” noslēdza Aizdevuma līgumu

Nr.RC61-08-A-032, kura saistību izpildes nodrošināšanai 2008.gada 30.maijā LAS “Latvijas Krājbanka” un SIA “MG Projekts” noslēdza

Komercķīlas līgumu Nr.RC61-08-A-032/1, ar kuru SIA “MG Projekts” ieķīlāja mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskas un bezķermeniskas lietas.

LAS “Latvijas Krājbanka” 2012.gada 23.jūlijā iesniedza SIA “MG Projekts” un nosūtīja Uzņēmumu reģistram paziņojumu par komercķīlas tiesības

izlietošanu, un 2012.gada 30.augustā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6/9/110281/10092 par komercķīlas izlietošanas reģistrāciju.

Tāpat no lietas materiāliem pievienotā 2012.gada 31.augusta Komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma redzams, ka 2012.gada 31.augustā LAS

“Latvijas Krājbanka” un SIA “Atlantijas nami”, ievērojot Komerclikuma 38. un 43.panta noteikumus, noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu,

saskaņā ar kuru LAS “Latvijas Krājbanka” pārdeva SIA “Atlantijas nami” SIA “MG Projekts” piederošo mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskās

un bezķermeniskās lietas, tai skaitā prasījuma tiesības.

No lietas materiālos esošā 2016.gada 5.aprīļa Prasījuma tiesību pirkuma (Cesijas) līguma Nr.83/68 un 2016.gada 22.aprīļa Pieņemšanas –

nodošanas akta Nr.4 izraksta redzams, ka LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA “Atlantijas nami”, SIA “Krājinvestīcijas” cedēja (nodeva) Prasītājai un

Prasītāja pieņēma no Līguma izrietošās prasījuma tiesības pret Atbildētāju (L.L.25-26).

Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka Prasītāja 2016gada 3.maijā paziņojusi Atbildētājam par 2016.gada 5.aprīlī noslēgto Prasījuma tiesību

pirkuma (Cesijas) līgumu Nr.83/68.

CL 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma.

CL 1801.pants noteic, ka ar cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā.

Saskaņā ar CL 1805.pantu, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt

citam un izlietot to pret parādnieku.

Atbilstoši CL 1806.panta pirmajai daļai, cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums

pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu,

ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka Prasītājai pastāv prasījuma tiesības pret Atbildētāju par saistību izpildi, kas izriet no noslēgtā Līguma.

CL 1587.pants uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt tiesīgi noslēgtu līgumu un, saskaņā ar CL 1590.pantā noteikto, katrai pusei ir pret otru prasības

tiesības par līguma izpildīšanu. Tādējādi Atbildētājam, pamatojoties uz CL 1943.pantu, jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš

saņēmis.

Atbilstoši CL 1828.pantam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Kā jau iepriekš tika norādīts, tad Līgumā puses vienojās par ikmēneša maksājuma apmēru aizdevuma atmaksai un procentu samaksai, proti, LVL

60,55 apmērā, kurš Atbildētājam bija jāapmaksā līdz katra kalendārā mēneša 15.datumam. Tāpat Līgumā tika noteikts aizdevuma atmaksas termiņš

2011.gada 15.aprīlis.

Atbildētāja saistības apmēru pret Prasītāju apliecina prasības pieteikumam pievienotais prasības aprēķins (L.L.39-41).

CPL 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība, savukārt, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Saskaņā ar CL 1838.pantu, samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesā nav iesniedzis pierādījumus, ka būtu veikta no

Līguma izrietošo saistību izpilde pilnā apmērā, vai ka Prasītājas prasības pieteikumā un tam pievienotie parāda aprēķini būtu nepareizi vai nepamatoti.

Attiecībā par Atbildētāja paskaidrojumos norādīto, ka Atbildētājam nav saprotami aprēķini, kā arī lūdz iepazīstināt ar noslēgtajiem līgumiem, tad

norādāms, ka, atbilstoši CPL 74.panta otrās daļas 1.punktu, Atbildētājam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot

kopija, bet kā redzams no lietas materiālos esošās Uzziņas lapas (L.L.1), tad Atbildētājs nevienu reizi nav ieradies tiesā, lai iepazītos ar lietas materiļeim,

kuros atrodas gan noslēgtie līgumi, gan detalizēts parāda aprēķins, jo vienīgā reize, kad Atbildētājs ieradies tiesā iepazīties ar minēto civillietu bija

201.gada 17.jūnijā, kad Atbildētājam izsniegts saīsināta sprieduma noraksts.

Attiecībā par Atbildētāja paskaidrojumos norādīto apstākli, ka viņam nav saprotami aprēķini, tad norādāms, ka minētie paskaidrojumi un

argumenti ir vispārīgi un nekonkrēti, proti, nav norādīts konkrēts laika periods kā arī konkrēta parāda aprēķinā iekļautā pzīvija un kopējā summa par

kuru ir pretenzijas, kā arī lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu Atbildētāja argumentus, līdz ar to Atbildētāja paskaidrojumos norādītās

pretenzijas nav uzskatāmas par parāda summas apstrīdēšanu, līdz ar to nav apspriežamas.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Atbildētājs nav pildījis savas no Līguma izrietošās saistības, līdz ar to Prasītājas prasība par pamatparāda

(pamatsummas) EUR 2456,99 apmērā piedziņu no Atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētāja līgumiskos procentus EUR 796,96 apmērā, kas aprēķināti par laika posmu no 2007.gada 25.aprīļa līdz 2011.gada

15.aprīlim.

CL 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.pants)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši CL 1756.panta noteikumiem pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar CL 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Savukārt CL 1946.pants noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad,

ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta noteikumu 5.punktu, par patēriņa kredīta izmantošanu Atbildētājs apņēmās maksāt procentus Līgumā norādītajā

apmērā. Savukārt, saskaņā ar Līguma 4.5.punktu, procentu likme tika noteikta 12% gadā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst Prasītājas tiesības saņemt no Atbildētāja aprēķinātos līgumiskos procentus par kredīta izmantošanu, kas aprēķināti

par laika posmu no 2007.gada 25.aprīļa līdz 2011.gada 15.aprīlim, EUR 796,96 apmērā.

Tāpat no prasības pieteikuma redzams, ka Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētājas līgumsodu EUR 245,69 apmērā, kas aprēķināti par laika posmu no

2007.gada 25.aprīļa līdz 2011.gada 15.aprīlim.

Kā redzams no parāda aprēķina Prasītāja par laika posmu no 2007.gada 25.aprīļa līdz 2011.gada 15.aprīlim aprēķinājusi līgumsodu EUR 7626,29, kuru

Prasītāja samazinājusi līdz 10% apmērā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Līgumsods, saskaņā ar CL 1716.pantu, ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Atbilstoši CL 1717.pantam, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas,

taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Savukārt CL 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi.

Kā redzams no Līguma 5.5.punkta un Patēriņa kredītu noteikumu 8.punkta, tad puses ir vienojušās par līgumsoda maksāšanas pienākumu, nosakot

līgumsoda apmēru – 0,5 % apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

CL 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar CL 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu.

Saskaņā ar Līgumu maksājumi Atbildētājam bija jāveic līdz katra kalendārā mēneša 15.datumam.

Juridiskajā literatūrā tiek norādīts, ka tiesai taisnīguma nodrošināšanas nolūkā ir tiesības vērtēt līgumsoda samērīgumu neatkarīgi no tā, vai

atbildētājs ir norādījis uz pārmērīgi lielo līgumsoda apmēru (Torgāns K. Līgumu un deliktu tiesību problēmas. Rīga: Tiesu namu aģentūra. 2013.g.

171.lpp).

Tiesa izvērtējot Prasītājas aprēķināto līgumsoda EUR 245,69 apmēru attiecībā pret pamatparādu EUR 2456,99, atzīst to par samērīgu un tas nav

atzīstams par netaisnīgu attiecībā pret Atbildētāju kā patērētāju, tādēļ Atbildētājam ir pienākums to maksāt, atbilstoši pušu nodibinātām saistībām, kuru

nosacījumus Atbildētājs nav apstrīdējis, turklāt Atbildētājs nav iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu atbrīvot viņu no nokavējuma nelabvēlīgām sekām,

kā arī lūgumu par līgumsoda samazināšanu atbilstoši CL 1724.1 pantā noteiktajam.

Ņemot vērā minēto un to, ka ir konstatējams Atbildētāja nokavējums maksājumu saistībās, tiesa atzīst, ka Prasītājas prasība arī daļā par līgumsoda

EUR 245,69 apmērā piedziņu no Atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

Tāpat Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus EUR 1171,01 apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no

2011.gada 15.aprīļa līdz 2019.gada 12.februārim.

Saskaņā ar CL 1753.pantu, par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

CL 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

CL 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs: šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

CL 1765. panta otrā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto un to, ka ir konstatējams Atbildētāja nokavējums maksājumu saistībās, tiesa atzīst Prasītājas tiesības saņemt no Atbildētāja

aprēķinātos likumiskos nokavējuma procentus, par laika periodu no 2011.gada 15.aprīļa līdz 2019.gada 12.februārim, EUR 1171,01 apmērā.

CPL 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība.

Lietā ir pietiekami pierādījumu, kas apstiprina pušu saistības un to, ka Prasītājai ir prasījuma tiesības pret Atbildētāju.

Saskaņā ar CL 1838.pantu, samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesā nav iesniedzis pierādījumus, ka būtu veikta no

Līguma izrietošo saistību izpilde pilnā apmērā, vai ka Prasītājas prasības pieteikumā norādītais parāda aprēķins būtu nepareizs vai nepamatots.

Ņemot vērā minēto, Prasītājas prasība par pamatparāda (pamatsummas) EUR 2456,99 apmērā, nesamaksāto līgumisko procentu EUR 796,96

apmērā, līgumsoda EUR 245,69 apmērā un likumisko nokavējuma procentu EUR 1171,01 apmērā piedziņu ir apmierināma pilnā apmērā.

Apmierinot prasību, saskaņā ar CPL 41.panta pirmo daļu, no Atbildētāja Prasītājas labā piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva

EUR 421,47 apmērā (L.L.9-10) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,30 apmērā (L.L.11).

Atbilstoši CPL 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas Prasītājas tiesības par laiku no sprieduma

stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda EUR 2456,99 (CL 1753., 1756., 1765.pants).

Turklāt, ievērojot CPL 204. 1 panta noteikumus, Atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz CPL 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 189. - 195., 2041., 250.25, 250.27, 440.2 pantiem, tiesa,

nosprieda:

“PlusPlus Baltic” OU, reģistrācijas numurs 12273105, prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu “PlusPlus Baltic” OU, reģistrācijas numurs 12273105, pamatparādu EUR 2456,99

apmērā, līgumiskos procentus EUR 796,96 apmērā, līgumsodu EUR 245,69 apmērā, likumisko nokavējuma procentus EUR 1171,01 apmērā un

tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu EUR 421,47 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30 apmērā, pavisam kopā EUR 5095,42

(pieci tūkstoši deviņdesmit pieci euro un 42 centi).

Sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā piespriestās summas ir ieskaitāmas “PlusPlus Baltic” OU, reģistrācijas numurs 12273105, norēķinu kontā

AS “Swedbank”, konta numurs LV76HABA0551041569842.

Noteikt “PlusPlus Baltic” OU, reģistrācijas numurs 12273105, tiesības par laika periodu no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz pilnīgai

sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās

pamatparāda (galvenā parāda) summas EUR 2456,99 (divi tūkstoši četri simti piecdesmit seši euro un 99 centi).

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas pēc sprieduma likumīgā spēkā stāšanās.

Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2019.gada 5.jūlijs.

Tiesnesis R.Silakalns