Court dismissed appeal against administrative fine for failure to sign written employment contracts.

Lieta Nr.A42880009

A00944-11/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 26.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „FORTUSS” pārstāvim

J.V., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts darba

inspekcijas pārstāvei B.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „FORTUSS”

pieteikumu par Valsts darba inspekcijas 2009.gada 29.jūnija lēmuma Nr.04/77-01-

03/1328 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI vai atbildētāja) direktores

2009.gada 29.jūnija lēmumu Nr.04/77-01-03/1328 atstāts negrozīts Zemgales

reģionālās Valsts darba inspekcijas (turpmāk – ZRVDI) galvenā valsts inspektora

lēmums Nr.12Q/115-2009-011 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru

sabiedrība ar ierobežotu atbildību „FORTUSS” (turpmāk – pieteicēja) saukta pie

administratīvās atbildības par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 41.panta otrās daļas, piemērojot naudas

sodu 750 latu apmērā.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[1.1] 2009.gada 22.aprīļa paskaidrojumā amatpersonai pieteicēja nenoliedza

faktu, ka ar darbiniekiem I.O. un E.S. ZRVDI pārbaudes laikā darba līgumi

rakstveidā nebija noslēgti. Tāpat pieteicēja neapstrīd E.S. darba tiesisko attiecību

nodibināšanas termiņu, tas ir, 2009.gada 10.marts, kā arī darba tiesisko attiecību

nodibināšanas termiņu starp SIA „FORTUSS” un I.O., proti, 2009.gada 22.aprīlis,

un starp SIA „Fortuss” un A.V., tas ir, 2008.gada 24.decembris, līdz ar to darba

tiesisko attiecību nodibināšanas termiņi ir uzskatāmi par pierādītiem. Savukārt

attiecībā uz A.V., pieteicēja norādīja, ka ar A.V. darba līgums tika noslēgts

2008.gada 24.decembrī, valstī noteiktie nodokļi par A.V. netika nomaksāti

grāmatvedības kļūdas dēļ.

[1.2] Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzi, A.V. darbā tika

pieņemts 2008.gada 24.decembrī, savukārt nodokļi par iepriekš minēto darbinieku

ir samaksāti tikai par 2009.gada aprīļa un maija mēnesi. E.S. darbā tika pieņemts

ar 2009.gada 23.aprīli. Tā kā iepriekš minētie dati ir pretrunā ar ZRVDI pārbaudē

konstatēto un pierādīto, secināms, ka pieteicēja Valsts ieņēmumu dienestam par

A.V. un E.S. nodarbināšanu savlaicīgi nebija paziņojusi. Šāda fakta konstatējums

norāda uz nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgtiem darba līgumiem. I.O., E.S. un

A.V. bija uzsākuši veikt nolīgtos pienākumus, proti, veica apsargu pienākumus,

ievēroja noteikto darba kārtību un bija vienojušies par darba samaksu.

Bez tam administratīvā pārkāpuma protokola 10.punktā, kas

paredz piezīmes par protokola saturu, pieteicēja norādīja, ka pretenzijas par

protokola saturu nav.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, VDI direktore secināja, ka fakts par I.O.

E.S. un A.V. nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgtiem darba līgumiem ir pierādīts.

[1.3] Savam iesniegumam VDI direktorei pieteicēja ir pievienojusi

neapstiprinātas darba līgumu un pilnvaras kopijas. Iepriekš minētie dokumenti

neatbilst 1996.gada 23.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.154 „Dokumentu

izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 71 .punkta prasībai, tas ir, jebkura

dokumenta noraksts vai kopija neatkarīgi no izgatavošanas paņēmiena iegūst

juridisku spēku tikai tad, kad noraksta vai kopijas pareizība ir apliecināta. Līdz ar

to administratīvās lietas izskatīšanas laikā tie netika vērtēti.

[1.4] Administratīvais sods pieteicējai uzlikts, lai sasniegtu iepriekš

minētajās tiesību normās nostiprinātos mērķus, it sevišķi, lai personu, kas

nodarbina darbiniekus, audzinātu likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, kā

arī lai ieaudzinātu cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un

pašcieņu, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības

priekšā. Sabiedrībai ir nepieciešams, lai darba devējs nodibinot darba tiesiskās

attiecības ar darbiniekiem noslēgtu rakstveida darba līgumus, rūpētos par savu

darbinieku sociāli ekonomiskajām tiesībām, lai darbinieku tiesības netiktu

aizskartas. Faktiski nodarbinot darbiniekus bez rakstveidā noslēgtiem darba

līgumiem, darbinieki zaudē sociālās garantijas, proti, darbnespējas, maternitātes,

paternitātes, bezdarba, nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības gadījumā, kā arī

tiek apdraudēta darbinieku veselība un drošība.

Uzliekot sodu, VDI direktore samēroja pieteicējas zaudējumus un labumu,

ko iegūst sabiedrība, un secina, ka šajā gadījumā juridiskās personas intereses tiek

mazāk aizskartas nekā tiks gūts sabiedriskais labums – darba devējs tiks mudināts

rūpēties par darbinieku aizsardzību un ievērot darbinieku tiesības.

Tādējādi VDI secina, ka tieši lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir

vispiemērotākais līdzeklis, lai sasniegtu LAPK noteiktos mērķus. VDI secina, ka

uzliktais soda apmērs ir atzīstams par pamatotu un samērīgu, jo izdarītais

pārkāpums ir uzskatāms par būtisku, tas skar darbinieku intereses, kuru

aizsardzība vienmēr ir īpaši aktuāla, uz ko norāda arī likumdevēja noteiktie soda

apmēri par konkrēto administratīvo pārkāpumu, kas jau iepriekš tika minēti.

Turklāt amatpersonas uzliktais administratīvais naudas sods ir likumdevēja

noteiktais minimālais naudas soda apmērs par šāda pārkāpuma izdarīšanu. Darba

devēja apzināta rīcība, neslēdzot darba līgumus rakstveidā ar darbiniekiem, rada

zaudējumus ne tikai darbiniekiem, bet skar arī valstiski nozīmīgu funkciju izpildi

nodokļu iekasēšanā. Tādējādi darba devēja darbība aizskar arī visas sabiedrības

intereses.

[2] 2009.gada 30.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā ierosināta

administratīvā lieta pēc pieteicējas pieteikuma par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] No LAPK 41.panta otrās daļas izriet, ka pamats piemērot šo tiesību

normu rodas tad, kad fiziska vai juridiska persona neievēro šajā normā ietverto

darba līguma noslēgšanas formu – respektīvi darba līgums netiek noslēgts

rakstveidā, taču sūdzības pielikumā tika iesniegtas darba līgumu kopijas starp

darbiniekiem, kas nodarbināti objektā un SIA „FORTUSS”.

[2.2] Lēmumā norādīts, ka pieteicēja ir apstiprinājusi apstākli, ka ar

darbiniekiem I.O. un E.S. laikā, kad Zemgales reģionālās valsts darba inspekcija

veica pārbaudi, darba līgumi rakstveidā nebija noslēgti. Šī pieņēmuma neatbilstību

reālajai situācijai apstiprina darba līguma kopijas, kas tika pievienoti iesniegtajai

sūdzībai, taču, kā savā lēmumā norāda Valsts darba inspekcija, administratīvās

lietas izskatīšanas laikā tās netika vērtētas, jo tās netika apstiprinātās saskaņā ar

Ministru kabineta noteikumiem Nr.154 „Dokumenta izstrādāšanas un

noformēšanas noteikumi” 71.punkta prasībām.

No iesniegtajām darba līguma kopijām skaidri un nepārprotami redzams, ka

ar darbiniekiem A.V. 2008.gada 24.decembrī tika noslēgts darba līgums Nr.012-

24/08, ar E.S. 2009.gada 10.martā tika noslēgts darba līgums Nr.10-03/2009, bet

ar I.O. 2009. gada 22.aprīlī tika noslēgts darba līgums Nr.22-04/2009. Līdz ar to

lēmumā norādītie argumenti, par nodarbināšanu bez darba līguma ir nepamatoti.

[2.3] Atbildētājs izdara nekonsekventus secinājumus, jo Lēmumā norāda,

ka, saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta datu bāzi, A.V. darbā tika pieņemts

2008.gada 24.decembrī, taču vēlāk norāda, ka apstāklis, ka nodokļi par minēto

darbinieku tika samaksāti tikai 2009.gada aprīļa un maija mēnesī norāda uz

nodarbināšanu bez rakstveida līguma.

[3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst,

balstoties uz Lēmumā norādīto un paskaidro, ka Lēmums pieņemts, ievērojot

procesuālos principus, vērtējot pieteicējas argumentus, lietā esošos dokumentus un

lietas apstākļus.

[4] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdēs pieteikumu uzturēja, minot pieteikumā

norādītos argumentus.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdēs pieteikumu neatzina, minot Lēmumā un

rakstveida paskaidrojumos norādītos argumentus.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā

procesa dalībnieku pārstāvju argumentiem un paskaidrojumiem, secina, ka

pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[6] Lietā konstatēti šādi faktiskie apstākļi:

[6.1] 2009.gada 8.aprīlī Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas

galvenais darba inspektors sastādīja aktu par konstatēto faktu, ka pieteicēja nav

noslēgusi rakstveida darba līgumus ar E.S. un A.V. (lietas 77.lapa).

[6.2] 2009.gada 22.aprīlī Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas

galvenais darba inspektors, veicot atkārtotu pārbaudi pieteicējas apsargātajā

objektā, konstatēja faktu, ka pieteicēja nav noslēgusi rakstveida darba līgumu arī

ar I.O., par ko sastādīts kārtējais akts (lietas 80.lapa).

[6.3] 2009.gada 22.aprīlī Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas

galvenais darba inspektors pieteicējai sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.AM 007524, kurā konstatēts, ka pieteicēja ar E.S., A.V. un I.O. nav

noslēgusi rakstveida darba līgumus (lietas 70-71.lapa).

Pārbaudē klāt esošā pieteicējas pilnvarotā persona minētajā

administratīvajā pārkāpuma protokolā Nr.AM 007524 parakstījusies par to, ka

pretenziju saistībā ar konstatēto administratīvā pārkāpuma faktu nav (lietas

71.lapa).

[6.4] No darbinieku I.O. 2009.gada 22.aprīlī (lietas 82. lapas) un E.S.

2009.gada 8.aprīlī (lietas 83. lapa) galvenajam valsts darba inspektoram

sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka uz paskaidrojumu došanas brīdi ar viņiem

nav noslēgti darba līgumi, pie tam no E.S. paskaidrojumiem arī izriet, ka bez darba

līguma pieteicēja nodarbina arī viņa kolēģi A.V., kurš strādā no 2008.gada

24.decembra.

Bez tam, no E.S. 2009.gada 9.aprīlī (lietas 84. lapa) sniegtajiem

paskaidrojumiem izriet, ka pēc VDI pārbaudes gan viņam, gan viņa kolēģim A.V.

pieteicēja piedāvājusi noslēgt rakstveida darba līgumus ar pazeminātu darba

samaksu, ko viņš atteicies darīt, taču A.V. piekritis un parakstījis darba līgumu ar

šādiem noteikumiem.

[6.5] Pieteicējas pilnvarotā persona V.V. paskaidrojumā inspektoram (lietas

81.lapa) norādīja, ka ar E.S. nebija noslēgts rakstveida darba līgums, jo E.S.

atteicies tādu noslēgt, savukārt ar I.O. rakstveida darba līgums vēl nav noslēgts, jo

dažādu apstākļu dēļ notikusi aizkavēšanās, tomēr I.O. ir izsniegts līguma projekts.

Savukārt attiecībā uz A.V., pieteicēja pārstāvis norādīja, ka rakstveida darba

līgums ar šo darbinieku ir noslēgts 2008.gada 24.decembrī. Uz inspektora

jautājumu, kāpēc par A.V. kopš minētā datuma nav veiktas nodokļu iemaksas,

pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka tas ir noticis kļūdas dēļ un uzņēmuma

grāmatvedībā saistībā ar to tiek veikta pārbaude.

[6.6] No Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās nodokļu pārvaldes izdrukas

par laika posmu no 2008.gada decembra līdz 2009.gada februārim redzams, ka

pieteicēja nav paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par darba tiesisko attiecību

nodibināšanu ar darbinieku A.V. (lietas 76-75.lapa), kuru pieteicēja nodarbina

kopš 2008.gada 24.decembra.

[6.7] Ar 2009.gada 27.aprīļa Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas

lēmumu Nr.12Q/115-2009-011 pieteicējai uzlikts administratīvais sods pēc LAPK

41.panta otrās daļas (lietas 35-36.lapa).

[6.8] 2009.gada 29.jūnijā pieņemts Lēmums, ar kuru sākotnējais lēmums

atstāts negrozīts (lietas 6-10.lapa).

[7] Pieteicēja par Darba likuma 40.panta pirmajā daļā noteikto prasību

neievērošanu saukta pie administratīvās atbildības un sodīta saskaņā ar LAPK

41.panta otro daļu.

Darba likuma 40.panta pirmajā daļā noteikts, ka darba līgums slēdzams

rakstveidā.

Atbilstoši LAPK 41.panta otrajai daļai par darba līguma nenoslēgšanu

rakstveida formā uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai

amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai - no

septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

No minētajām tiesību normām secināms, ka darba devējs ir sodāms pēc

minētā LAPK panta, ja pierādīts, ka ar darba ņēmējiem netika noslēgti darba

līgumi rakstveida formā.

[8] Pārbaudot Lēmuma pieņemšanas procesuālos

priekšnoteikumus, tiesa konstatē, ka tie tika ievēroti.

Atbilstoši LAPK 215.3pantam LAPK 41.panta paredzētā administratīvā

pārkāpuma lietu ir kompetenta izskatīt Valsts darba inspekcija. Valsts darba

inspekcijas galvenie valsts darba inspektori ir tiesīgi fiksēt administratīvo

pārkāpumu, t.i., sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Izskatāmajā lietā

administratīvā pārkāpuma protokolu ir sastādījis un lēmumu par soda piemērošanu

pieņēmis Valsts darba inspekcijas galvenais inspektors (lietas 70-71.lapas),

sākotnējo lēmumu, saskaņā ar LAPK 215.3 panta otrās daļas 1.punktu – Valsts

darba inspekcijas galvenais inspektors (lietas 68.-69.lapa), bet apstrīdēšanas

ietvaros Lēmumu pieņēmusi Valsts darba inspekcijas direktore (lietas 6-10.lapa),

tādējādi lietas pakļautības noteikumi ir ievēroti.

Administratīvo sodu piemēro personai, kura ir izdarījusi administratīvo

pārkāpumu (LAPK 22.pants). LAPK 41.panta otrās daļas gadījumā tas ir darba

devējs. Izskatāmajā lietā nav strīda, ka pieteicēja ir darba devējs.

Pieteicēja ir tikusi uzklausīta administratīvā soda piemērošanas procesā, jo

pieteicēja izmantojusi tiesības izteikt savu viedokli, izteikusi savus argumentus

sūdzībā (lietas 48-49.lapa), minētie argumenti ar pārsūdzēto Lēmumu atrunāti.

Piemērojot administratīvo sodu, ievēroti LAPK 37.pantā noteiktie soda

uzlikšanas termiņi. 2009.gada 8.aprīļa un 2009.gada 22.aprīļa notikumi protokolā

fiksēti 2009.gada 22.aprīlī, un sākotnējais lēmums lietā pieņemts 2009.gada

27.aprīlī.

[9] Tiesa, vērtējot Lēmuma saturisko pamatotību, konstatē sekojošo.

Pieteicēja ir atzinusi (lietas 81.lapā), ka ar E.S. un I.O. nebija noslēgti darba

līgumi, tomēr norādījusi, ka E.S. vainojams pie tā, ka uz pārbaudes brīdi nebija

noslēgts rakstveida darba līgums.

Ievērojot to, ka pieteicējas pārstāvis paskaidrojumu sniegšanas brīdī

galvenajam valsts inspektoram pašu pārkāpuma faktu ne tikai neapstrīdēja (lietas

71.lapa), bet tiešo pretēji – atzina (lietas 81.lapa), tiesa secina, ka atbildētājs

Lēmumā pareizi konstatējis, ka lietā nepastāv strīds par lietas faktiskajiem

apstākļiem, par to, ka uzņēmums nebija rakstveidā noslēdzis darba līgumus ar E.S.

un I.O.

Savukārt A.V. tika sazvanīts pa telefonu un informēja amatpersonu, ka

pieteicēja to nodarbina no 2008.gada 24.decembra bez rakstveidā noslēgta darba

līguma (lietas 6-10.lapa).

Pieteicēja neapstrīd darba devēja un E.S. darba tiesisko attiecību

nodibināšanas termiņu, t.i., 2009.gada 10.marts, kā arī darba tiesisko attiecību

nodibināšanas termiņu starp darba devēju un I.O., proti, 2009.gada 22.aprīlis, un

starp darba devēju un A.V., t.i., 2008.gada 24.decembris, līdz ar to darba tiesisko

attiecību nodibināšanas termiņi ir uzskatāmi par pierādītiem. Savukārt attiecībā uz

A.V. pieteicēja norādīja, ka ar A.V. darba līgums tika noslēgts 2008.gada

24.decembrī, valstī noteiktie nodokļi par A.V. netika nomaksāti grāmatvedības

kļūdas dēļ.

Nevar atzīt par attaisnojamu pieteicējas vilcināšanos noslēgt darba līgumu,

ko paredz Darba likuma 40.pants. Kā attaisnojošs iemesls nav atzīstams arī tas, ka

E.O. pats nav vēlējies noslēgt darba līgumu. Kā jau tika konstatēts, minētā persona

jau kopš 2009.gada 10.marta faktiski sastāvēja darba attiecībās ar pieteicēju.

Attiecībā uz atbildētājai iesniegtajām, sudzībai pievienotajām

neapstiprinātajām darba līgumu kopijām, Lēmumā atbildētāja pamatoti

atsaukusies uz Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154

„Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 71.punktu, norādot, ka

jebkura dokumenta noraksts vai kopija neatkarīgi no izgatavošanas paņēmiena

iegūst juridisku spēku tikai tad, kad noraksta vai kopijas pareizība ir apliecināta.

Līdz ar to administratīvās lietas izskatīšanas laikā šie dokumenti pamatoti netika

vērtēti.

Bez tam, izvērtējot pieteicējas pārstāvja inspektoram sniegtos

paskaidrojumus kopsakarībā ar lietā iesaistīto darbinieku paskaidrojumiem, rodas

iespaids, ka darba līgumi ir noslēgti pēc inspektora pārbaudes, proti, ar

atpakaļejošu datumu.

Tiesas ieskatā atbildētāja Lēmumā pamatoti secinājusi, ka fakts par I.O.,

E.S. un A.V. nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgtiem darba līgumiem ir pierādīts.

Atbildētāja uzskata, ka pieteicēja pieļāvusi ilgstošu Darba likuma 40.panta

pirmās daļas pārkāpumu laika posmā no 2008.gada 24.decembra līdz brīdim, kad

Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas amatpersona, veicot pārbaudi,

konstatēja pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā konstatētais pārkāpums nav atzīstams

par maznozīmīgu, kas dotu iespēju atbrīvot pieteicēju no administratīvās

atbildības. LAPK 41.pantā paredzētais administratīvais pārkāpums ir atzīstams par

pietiekami bīstamu, par ko liecina arī likumdevēja griba, nosakot par šādu

pārkāpumu pietiekami bargu sankciju – juridiskai personai piemērojot naudas

sodu no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

[10] Tiesa konstatē, ka inspekcija pieteicēju sodījusi ar administratīvo

naudas sodu 750,- latu apmērā.

[10.1] Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka par pārkāpuma

atklāšanas dienu uzskatāma diena, kurā kompetenta institūcija, t.i., institūcija,

kuras kompetencē ietilpst lietvedība (protokola sastādīšana, lietas izskatīšana)

lietās par noteiktiem administratīviem pārkāpumiem, ir ieguvusi informāciju par

attiecīgo pārkāpumu (sk.Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 14.jūnija

sprieduma lietā Nr.SKA-280/2007. 7.2 punktu).

Tādējādi tiesai jāpārbauda, kad iestāde ieguva visu nepieciešamo

informāciju, lai varētu uzskatīt, ka, iespējams, izdarīts administratīvais pārkāpums.

[10.2] Atbilstoši lietas materiāliem pieteicējas administratīvais pārkāpums ir

bijis ilgstošs un sistemātisks, jo gan 2009.gada 8.aprīlī, gan 2009.gada 22.aprīlī,

veicot pārbaudi uz vietas, konstatēts, ka pieteicējas darbinieki tiek nodarbināti bez

darba līgumiem (lietas 70-71.lapa).

Tā kā pārkāpums uzskatāms par ilgstošu, termiņš administratīvā soda

uzlikšanai atbilstoši LAPK 37.panta pirmajai daļai ir četri mēneši no pārkāpuma

atklāšanas dienas.

Ievērojot iepriekš konstatēto, inspekcijai sods par konstatēto pārkāpumu bija

jāuzliek saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošo LAPK redakciju.

[10.3] LAPK 41.panta otrā daļa nosaka, ka par darba līguma nenoslēgšanu

rakstveida formā – uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai

amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no

septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Kā izriet no administratīvā pārkāpuma protokola, sākotnējā lēmuma

un Lēmuma, pie administratīvās atbildības ir saukta juridiskā persona – SIA

„FORTUSS”, tādējādi sods bija piemērojams kā juridiskai personai – no

septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Pieteicējai administratīvais naudas sods uzlikts minimālajā - 750 latu

apmērā.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja ir piemērojusi pareizās tiesiskās sekas par

konstatēto administratīvo pārkāpumu. Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka pārsūdzētais

Lēmums saturiski ir pamatots un pareizs, tādējādi atstājams negrozīts.

[11] Ievērojot šajā spriedumā konstatēto, tiesa atzīst, ka Valsts darba

inspekcijas direktores 2009.gada 29.jūnija lēmums Nr.L04-77-01-03/1328 „Par

Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Lēmumu Nr.12Q/115-2009-011 par

administratīvā soda uzlikšanu” atstājams negrozīts, bet pieteicējas pieteikums ir

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, kā arī

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „FORTUSS” (reģistrācijas

numurs 50003538011) pieteikumu par Valsts darba inspekcijas direktores

2009.gada 29.jūnija lēmuma Nr.L04-77-01-03/1328 „Par Zemgales reģionālās

Valsts darba inspekcijas Lēmumu Nr.12Q/115-2009-011 par administratīvā soda

uzlikšanu” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no tā pieņemšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2011.gada 26.aprīlī.

Tiesnese (paraksts) L.Andersone

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese _____________________________________ L.Andersone

Rīgā 2011.gada 26.aprīlī.