Court allows HOA's small claims suit for unpaid maintenance fees, contract penalties, and interest.

Lieta Nr.C33464813

Arhīva Nr.C-4353-15/27

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Jūrmalā, 2015.gada 13.oktobrī

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams

tiesnese G.Viļumsone,

ar sekretāri P.Kronbergu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2015.gada 13.oktobrī civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības

uzņēmums” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda, līgumsoda piedziņu un tiesībām saņemt likumiskos procentus.

Aprakstošā daļa

2015.gada tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” maza apmēra prasības

pieteikums pret /pers. B/ par parāda, līgumsoda piedziņu un tiesībām saņemt likumiskos procentus.

Maza apmēra prasība pamatota sekojoši:

/pers. B/ līdz 2010.gada 23.maijam piederēja dzīvokļa īpašums /adrese A/, ko apliecina Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījuma Nr./numurs A/informācija un Latvijas tiesu portāla informācija par civillietas Nr.C03023810 tiesvedības gaitu. Likuma ,,Par dzīvokļa

īpašumu” 8.pantā un 12.pantā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt noteiktus izdevumus, kas

nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas

apmēram, kā arī norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Civillikuma 863.pants nosaka, - kas bauda vai vēlas baudīt

kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi(..) un 864.pants nosaka, ka, visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lielas

īpašniekam. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes

2004.gada 9.decembra lēmumu Nr.880 “Par pilnvarojumu” un Daugavpils pilsētas domes 2004.gada 15.decembra Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgumu Nr.1 nodarbojas ar Daugavpils pašvaldības teritorijā esošo dzīvojamo māju, tostarp, ar mājas /objekts/, uzturēšanu un

apsaimniekošanu. Dzīvokļa īpašniece /pers. B/ 2003.gada 14.maijā noslēdza ar SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.5582. Saskaņā ar šī līguma 3.punkta 3.1.apakšpunktu, dzīvokļa īpašniekam jāmaksā

maksa par dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par saņemtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi,

saskaņā ar līguma 3.punkta 3.4. apakšpunktu, par katru nokavēto dienu ir noteikts līgumsods 0,1% apmērā no parāda summas. Atbildētāja pienācīgi

nepildīja dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma un likuma nosacījumus, neveicot nepieciešamos maksājumus, sakarā ar to viņai

izveidojies parāds un, saskaņā ar Civillikuma 1716.,1717.pantu, tika aprēķināts līgumsods. Atbildētājas parāds prasītājam par dzīvojamās mājas

/objekts/, kopīpašuma uzturēšanu par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 01.10.2009. līdz 23.05.2010. ir Ls

271,50, ko veido galvenais parāds Ls 256,80 un līgumsods Ls 14,70, kas aprēķināts par laiku no 2009.gada 1.decembra līdz 2010.gada 23.maijam.

Paskaidrojumos atbildot uz atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem lietā prasītāja norādījusi, ka atbildētājas iebildumi par prasību

nav pamatoti, Rīgas rajona tiesas 2012.gada 27.septembra spriedums lietā Nr.C33451410 ir par dzīvokļa īpašnieka saistību izpildi sakarā ar citu

dzīvokļa īpašumu, proti, /adrese B/, savukārt saistībā ar otru dzīvokļa īpašumu /adrese A/, parāds tika piedzīts par iepriekšējo periodu, proti, līdz

2009.gada 30.septembrim a r Daugavpils tiesas tiesnese s 2009.gada 25.novembra lēmumu ietā Nr.3-12/3818. Civillieta Nr.C33464813 SIA

,,Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ ir par parāda piedziņu par dzīvokļa īpašumu /adrese

A/, par laiku no 2009.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 23.maijam, t.i., ir par periodu, par kuru parāds iepriekš netika piedzīts. SIA “Daugavpils dzīvokļu

un komunālās saimniecības uzņēmums” par /pers. B/ parādsaistībām par dzīvokļa īpašumu /adrese A/, par jauno periodu no 2009.gada 1.oktobra,

iepriekš vērsās Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, tiesvedība minētajā lietā

tika izbeigta ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2012.gada 14.marta lēmumu Nr.3-12/0364. Saskaņā ar Civilprocesa 406.8panta

trešo daļu lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā sakarā ar parādnieka iebildumiem nav šķērslis prasības

celšanai prasības tiesvedības kārtībā, un SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” izmantojot šīs tiesības , 2013.gada

19.septembrī iesniedza Rīgas rajona tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. B/ saistībā ar dzīvokļa īpašumu

/adrese A/. Parāda aprēķināšanas periods ir no 2009.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 23.maijam, kad /pers. B/ bija minētā dzīvokļa īpašuma īpašniece.

Atbildētāja paskaidrojumos norādījusi lietas numuru 3-12/3916, minot, ka ar to no viņas arī ir piedzīts parāds, prasītajās rīcībā nav nolēmuma ar šādu

numuru. Atbildētāja 2015.gada 1.aprīlī tiesā iesniegusi maksājumu dokumentus, norādot, ka veikusi maksājumus un prasību neatzīst, taču pārbaudot

visus iesniegtos maksājumu dokumentus secināms, ka maksājumi veikti uz zvērinātas tiesu izpildītājas Sandras Paegles kontu un mērķis norādīts - izpildu

lietas Nr.01220/079/2012 un Nr.01213/079/2012. Prasītāja zvērinātai tiesu izpildītājai S.Paeglei iesniedza izpildei izpildu rakstu civillietā Nr.C33451410

par parāda piedziņu no /pers. B/ par dzīvokļa īpašumu /adrese B/, nevis par dzīvokļa īpašumu /adrese A/, par kuru ir skatāmā civillieta. Minētais

spriedums Nr.C33451410 ir iesniegts tiesai. Minētā sakarā tika pieprasīta informāciju no zvērinātas tiesu izpildītājas S.Paegles par izpildu lietas gaitu un

tika saņemta informācija, ka saistībā ar izpildraksta civillietā Nr.C33451410 izpildi tika ierosināta izpildu lieta ar Nr.1213/079-12 un parādniece ir

veikusi maksājumus šīs izpildu lietas sakarā, samaksājot tiešos sprieduma izpildes izdevumus. Pārbaudot maksājumu uzdevumus, secināms, ka

parādniece veikusi maksājumus arī citās izpildu lietās - Nr. 1220/079-2012 un maksājums 26.11.2012. izpildu lietā Nr. 1138/79-12, kas tāpat

neattiecas uz SIA "Daugavpils DzKSU". Atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu SIA "Daugavpils DzKSU", reģ.Nr.41503002485, par dzīvokļa

īpašumu /adrese A/, ko pierāda prasības pieteikumam pievienotās izziņas par kopīpašuma apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu aprēķinu.

Izraksts no izziņas Nr.13/48 pierāda parāda aprēķinu, bet kopējā izziņa atspoguļo atbildētājas kopējo parādu. Par iepriekšējo periodu piedzīto parādu

177,57 LVL, proti, līdz 30.09.2009. ar Daugavpils tiesas lēmumu lietā 3-12/3818 parādniece arī nav maksājusi. To pierāda arī pašas atbildētājas

iesniegtie maksājumu dokumenti, kur skaidri redzams mērķis un naudas saņēmējs. Tas, ka atbildētāja veikusi maksājumus citu spriedumu un izpildrakstu

izpildei un kas saistīti ar citu saistību piespiedu izpildi, neatņem /pers. B/ pienākumu samaksāt parādu par dzīvokļa īpašumu un par laika periodu, par kuru

nav ne parāds maksāts, ne arī iepriekš piedzīts. Civillikuma 1811.pants nosaka, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai

atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot parādu [..] ar samaksu. Civillikuma 1838.pants nosaka, ka tas, kurš apgalvo par samaksu, pats to pierāda,

bet atbildētāja nav pierādījusi to, ka izpildījusi dzīvokļa īpašnieka, pienākumu samaksāt par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem. SIA "Daugavpils DzKSU" radās papildus tiesāšanās izdevumi 4,06 euro, sakarā ar dokumentu kopiju no iztiesājamās civillietas

materiāliem saņemšanu, kurus lūgts piedzīt no atbildētājas, pielikumā pievienojam maksājuma dokumentu.

Prasības pamatojumam norādīts likuma “Par dzīvokļa īpašumu”8., 12.pants, Civillikuma863.,864., 1587., 1716., 1717.pants.

Maza apmēra prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas prasītājas labā:

-parāda summu par laiku no 2009.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 23.maijam 365,39euro apmērā;

-līgumsodu 20,92 euro apmērā;

-atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas /pers. B/ likumiskos procentus 6(sešus) procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas

par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai);

-valsts nodevu 71,14 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,76 euro apmērā, t.i., tiesas izdevumus kopā- 79,90 euro.

Atbildētāja/pers. B/ rakstveida paskaidrojumos norādījusi, ka prasību neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojumam norādot, ka

prasītājs ir cēlis prasību par atbildētājai vairs nepiederoša dzīvokļa apsaimniekošanu, atbildētāja ir regulāri veikusi maksājumus savu iespēju robežās,

parāds ir piedzīts ar tiesas spriedumu lietā Nr.C33451410 un ar lēmumu lietā Nr.3-12/3916. Saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu neatļauta un

nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma

priekšmetu; tāds darījums nav spēkā. Atbildētāja norāda, ka ir uzskatāma par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - PTAL)

1.panta 3.punkta izpratnē, prasītājs ir atzīstama par pakalpojuma sniedzēju atbilstoši PTAL 1.panta 4.punktam, līdz ar to līgumu noteikumiem ir jāatbilst

PTAL prasībām. Līguma parakstīšana nav pietiekams pierādījums līguma noteikumu apspriešanas fakta konstatēšanai, vēršot uzmanību uz to, ka saskaņā

ar PTAL 6.panta septītās daļas noteikumiem līguma noteikumu apspriešanas fakta pierādīšana ir pakalpojuma sniedzēja pienākums. Ņemot vērā minēto,

līguma noteikumi ir līgumslēdzēju pušu neapspriesti. Pamats patērētāju aizsardzībai ir 1985.gadā ANO pieņemtie Patērētāju aizsardzības vadošie principi

un Eiropas Parlamenta un padomes 2008. gada 23. aprīļa direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem. 2008.gada 1.janvārī spēkā stājas

Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, ar kuru tiek ieviestas Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā

tirgū attiecībā pret patērētājiem, prasības. Komercprakse ir maldinoša, ja tās ietvaros tiek sniegta nepatiesa informācija vai ja tā jebkādā veidā, tostarp

vispārējā sniegumā, maldina vai varētu maldināt vidusmēra patērētāju, pat ja informācija faktiski ir pareiza. Maldinoša noklusēšana ietver gan būtiskas

informācijas sniegšanu pārprotamā veidā, gan arī attiecīgās komercprakses ietvaros veiktās darbības komerciālā nolūka neatklāšanu, ja tā rezultātā

vidusmēra patērētājs pieņem vai var pieņemt lēmumu slēgt līgumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis, paskaidrojumos norādīta atsauce uz Civillikuma

1440.pantu.

Puses lūgušas lietu izskatīt bez to klātbūtnes tiesas sēdē, norādot, ka prasītājs maza apmēra prasību uztur pilnā apmērā, savukārt atbildētāja maza

apmēra prasību neatzīst un lūdz to noraidīt. Ņemot vērā pušu viedokli, atzīts par iespējamu izskatīt lietu tiesas sēdē bez pušu klātbūtnes.

Motīvu daļa

Novērtējot lietas materiālus un pierādījumus, maza apmēra prasība ir atzīstama par pamatotu un ir apmierināma sekojošu apsvērumu dēļ:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu pamatojumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Prasība celta, pamatojoties likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8. un 12.pantu. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim)

12.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu,

ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās

dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Ar lietas materiāliem pievienoto Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas Nodalījuma norakstu un Latgales apgabaltiesas 2010.gada 12.maija lēmumu

lietā Nr.C03023810, kas stājies likumīgā spēkā 2010.gada 24.maijā, ir pierādīts, ka /pers. B/ līdz 2010.gada 23.maijam bija reģistrēta kā īpašniece

dzīvokļa īpašumam /adrese A/. No minētā izriet, ka /pers. B/ kā dzīvokļa īpašniecei bija saistošs likumā „Par dzīvokļu īpašumu” noteiktais pienākums

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem nekustamajā īpašumā /adrese A/. Tas, ka šobrīd atbildētājas īpašuma tiesība izbeigusies, neatbrīvo viņu no

pienākuma norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu, kad viņa bija minētā nekustamā īpašuma īpašniece. Ar lietas materiālos esošo

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu apstiprināts, ka 2003.gada 14.maijā /pers. B/ ar Daugavpils pilsētas pašvaldības uzņēmumu

„Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” noslēgusi Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Tādējādi abas puses

uzņēmās saistības viena pret otru. /pers. B/ noslēgto līgumu nav apstrīdējusi. No lietas materiāliem pievienotās informācijas par SIA „Daugavpils dzīvokļu

un komunālās saimniecības uzņēmums” vēsturiskajiem datiem ir redzams, ka SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”

nosaukums līdz 2004.gada 21.janvārim bija Daugavpils pilsētas pašvaldības uzņēmums „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”.

Līdz ar to Daugavpils pilsētas pašvaldības uzņēmums „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” un SIA „Daugavpils dzīvokļu un

komunālās saimniecības uzņēmums” ir viens un tas pats uzņēmums un atzīstams, ka prasītājs SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības

uzņēmums” ir pierādījusi prasījuma tiesības pret atbildētāju /pers. B/. 2003.gada 14.maijā noslēgtais Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgums ir saistošs abām pusēm. Līguma 1.punktā prasītājs apņēmies uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju /objekts/, savukārt atbildētāja- segt visus

izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņas dzīvokļa lielumam atbilstoši izdevuma daļai.

Atbildētāja nav apstrīdējusi, ka komunālie pakalpojumi ir saņemti, līdz ar to viņas pienākums bija apmaksāt to izmantošanu. Ar SIA „Daugavpils

dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” izziņu par dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu aprēķinu un apmaksu ir pierādīts, ka atbildētāja par

strīdus laika posmu maksu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem prasībā norādītajā apmērā nav veikusi.

Aprēķinus atbildētāja nav apstrīdējusi. Lietā nav strīda, ka dzīvojamā telpa /adrese A/, kuras īpašniece bija /pers. B/, atradās SIA „Daugavpils dzīvokļu

un komunālās saimniecības uzņēmums” apsaimniekošanā. Ar prasības pieteikumam pievienoto izziņu ir pierādīts, ka atbildētāja prasībā norādītā parāda

apmaksai maksājumus prasībā minētajā apmērā nav veikusi. Prasītāja aprēķinus atbildētāja nav apstrīdējusi. Ievērojot teikto, tiesa atzīst, ka ir pierādīta

2003.gada 14.maijā noslēgtā Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma saistību neizpilde no atbildētājas puses un prasībā norādītā

parāda esamība.

Atbildētāja norāda, ka prasītāja ir vērsusies pret viņu ar pieteikumu par saistības izpildi brīdinājuma kārtībā un prasības kārtībā. Prasītāja rakstveida

paskaidrojumos norādījis, ka par šo nekustamo īpašumu pieteikumi tiesā nav sniegti, bet ir sniegti par atbildētājai piederošo nekustamo īpašumu /adrese

B/. No lietas materiāliem pievienotajiem tiesu nolēmumiem izriet, ka tie vērsti par citu laika posmu un uz cita pamata. Lietā nav gūti pierādījumi, ka strīdā

starp šīm pašām pusēm, par šo pašu priekšmetu uz šī paša pamata būtu izskatīta lieta un taisīts nolēmums. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētāja nav

pierādījusi savu apgalvojumu, ka prasītāja par šo parādu jau ir vērsusies tiesā pret viņu.

Apsaimniekošanas līgumā paredzētais līgumsoda apmērs 0,1 % dienā no nesamaksātās summas, veido 36,5 % gadā. Prasībā norādītais līgumsods

nav sasniedzis nesamērīgu apmēru, atbildētāja ilgstoši nav veikusi parāda apmaksu, tādējādi prasībā minētais līgumsoda apmērs 20,92 euro ir atzīstams

par samērīgu un prasība par tā piedziņu ir apmierināma.

Atbildētāja nav tiesā iesniegusi pierādījumus, ka būtu veikusi samaksu par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to prasība pret atbildētāju

par parāda un līgumsoda piedziņu atzīstama par pamatotu un ir apmierināma. No atbildētājas prasītāja labā piedzenams parāds par laiku no 2009.gada

1.oktobra līdz 2010.gada 23.maijam 365,39 euro un līgumsods 20,92 euro.

Prasītāja lūdz noteikt tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma procentus. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums

maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānoteic aktā

vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajos darījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā. Līdz ar to

atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajam, prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 procentus gadā no

nesamaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. No atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesāšanās izdevumi atbilstoši prasības apmierinātajai daļai - par valsts nodevu 71,14 euro, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,76 euro, kopā 79,90 euro.

Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei ne vairāk kā desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to atbildētājai nosakāms sprieduma

labprātīgas izpildes termiņš desmit dienas par naudas summu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, sākot no sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 189.-193.,195.,204.1, 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda,

līgumsoda piedziņu, tiesībām saņemt likumiskos procentus - apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības

uzņēmums”, vienotais reģ. Nr.41503002485, labā pamatparādu par laiku no 2009.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 23.maijam 365,39 euro (trīs simti

sešdesmit pieci euro 39 centi), līgumsodu 20,92 euro (divdesmit euro 92 centi), tiesāšanās izdevumus 79,90 euro (septiņdesmit deviņi euro 90 centi).

Noteikt /pers. B/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas par naudas summu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, sākot no sprieduma

spēkā stāšanās.

Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos

procentus 6 % (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas 94,08 euro (deviņdesmit četri euro 08 centi), sākot no

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz tā izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem,

apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu

namā.

Tiesnese G.Viļumsone