Court orders debt collection for illegal gas connection damages and court costs against individual defendant.

NORAKSTS

Lietas Nr. C31284516

Lietvedības Nr.C-0137-17

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2017.gada 28.februārī

Dobeles rajona tiesa

tiesnese I.Kovaļova

ar tiesas sēžu sekretāri K.Šteinu,

piedaloties prasītājas AS “Latvijas Gāze” pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/, atbildētāja /pers. E/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS „Latvijas Gāze” prasībā pret /pers. E/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 12.augustā prasītāja AS “Latvijas Gāze”, pamatojoties uz Civillikuma 1.pantu, 1765.panta otro daļu, Ministru kabineta 2016.gada

9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 66.3.apakšpunktu un 105.punktu, cēla Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju /pers. E/ par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai 69 530,63 EUR, ko sastāda

parāds par patērēto dabasgāzi 23 853,28 EUR un kompensācija 45 677,35 EUR; noteikt prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt likumiskos procentus pa seši no simta gadā no piedzītās pamatparāda summas; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai tiesas izdevumus –

samaksāto valsts nodevu 2 207,11 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai

izdevumus par advokāta palīdzību.

Prasības pieteikumā cita starpā norādīts, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ierakstītajām ziņām /pers. E/ pieder

4/5 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/. 2016.gada 8.jūnijā prasītājas darbinieki veica gāzesvada apsekošanu /adrese A/ un ar Valsts

policijas darbinieku palīdzību konstatēja nelikumīgu dabasgāzes pieslēgumu atbildētājam piederošajā nekustamajā īpašumā. Par minēto notikumu

sastādīts akts par nelegāla dabasgāzes pieslēguma konstatāciju Nr.1229, ar kuru iepazinās un arī parakstīja atbildētājs. Ņemot vērā to, ka atbildētājam

piederošā nekustamajā īpašumā konstatēts nelegāls dabasgāzes pieslēgums, viņam 2016.gada 6.jūlijā nosūtīta pretenzija par izlietotās dabasgāzes un

kompensācijas samaksu saistībā ar dabasgāzes lietošanas normatīvo aktu pārkāpšanu Nr.1/4102. Pretenzijā paskaidrots, ka saskaņā ar Ministru

kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumiem Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, atbildētājam dēļ konstatētā nelegālā dabasgāzes

pieslēguma ir pienākums samaksāt prasītājai par patērēto dabasgāzi, kā arī kompensāciju. Pretenzijai pielikumā pievienots izlietotās dabasgāzes un

kompensācijas aprēķins Nr.114213069, no kura redzams, ka atbildētājam ir veikts aprēķins par izlietoto dabasgāzi 23 853,28 EUR apmērā, kā arī

atbildētājam ir pienākums samaksāt prasītājai kompensāciju 45 677,35 EUR apmērā par dabasgāzes lietošanas normatīvo aktu pārkāpšanu, tādējādi

pavisam kopā atbildētājam ir pienākums samaksāt prasītājai 69 530,63 EUR. Minēto summu prasītāja lūdza samaksāt līdz 2016.gada 20.jūlijam.

Vienlaikus piedāvāts atbildētājam sniegt savus priekšlikumus situācijas atrisināšanai ārpus tiesas, brīdinot, ka gadījumā, ja aprēķinātā parāda summa

netiks samaksāta, prasītāja būs spiesta vērsties tiesā. Pēc iepazīšanās ar Pretenziju atbildētājs sazinājās ar Latvijas Gāzes pārstāvi zvērinātu advokātu Uģi

Grūbi un norādīja, ka atbildētājs sniedzis liecību kriminālprocesā, kas ierosināts pret viņu sakarā ar nelikumīgu gāzes pieslēgumu. Liecībā atbildētājs

pilnībā atzinis savu vainu un izklāstījis apstākļus un termiņus, kuru laikā nelikumīgi lietota gāze. To esot apliecinājuši arī pieaicinātie liecinieki. Prasītāja

norādīja uz iespēju vienoties par situācijas risinājumu ārpus tiesas, ja atbildētājs sadarbosies, sniegs vairāk ziņas par konstatētā pārkāpuma faktiskajiem

apstākļiem, kā arī, ja puses vienosies par savstarpēji izdevīgu parāda atmaksas grafiku. Diemžēl, atbildētājs nav izrādījis interesi sadarboties ārpus tiesas,

ir sniedzis tikai nenozīmīgas un nekonkrētas atbildes uz Latvijas Gāzes interesējošajiem jautājumiem, līdz ar ko prasītāja secināja, ka atbildētājs strīdu

risināt ārpus tiesas vai nu nevēlas, vai nespēj. Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav noslēdzis līgumu ar Latvijas Gāzi, bet ir nekustamā īpašuma /adrese A/,

kur konstatēts nelegālais pieslēgums, īpašnieks, atbildētājs ir uzskatāms par dabasgāzes lietotāju. Lietotājam ir pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar

sistēmas operatoram nodarīto kaitējumu, tai skaitā radītajiem zaudējumiem, ja patvaļīgi ir izdarītas izmaiņas dabasgāzes apgādes sistēmā, sabojāta

dabasgāzes apgādes sistēma, sabojāts dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts un ar to saistītā telemetrijas vai telemehānikas sistēma vai plombas. Ja

sistēmas operators konstatē un pierāda līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei noteikumu, dabasgāzes piegādes līguma vai sistēmas pakalpojuma

līguma pārkāpumu, kas radies lietotāja darbības vai bezdarbības dēļ un kura dēļ lietotājam ir samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai

radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, lietotājs samaksā par patērēto dabasgāzi, kā arī kompensāciju saskaņā ar sistēmas operatora izrakstītu

pretenziju par līgumsaistību izpildi. Lietotājam ir pienākums laikus un pilnā apmērā norēķināties ar sistēmas operatoru. 2016.gada 8.jūnijā konstatētais

nelikumīgais gāzes vada pieslēgums ir uzskatāms par patvaļīgu darbību un normatīvo aktu pārkāpumu. Minētais pārkāpumus fiksēts ar Latvijas Gāzes

darbinieku sastādītajiem aktiem, konstatētais pārkāpums fiksēts ar fotoattēliem, kā arī atbildētājs nenoliedz konstatēto faktu atbilstību patiesajiem

apstākļiem. Līdz ar to atbildētājam ir pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar prasītājai nodarīto kaitējumu. Kā redzams no izlietotās dabasgāzes un

kompensācijas aprēķina Nr.114213069 par laika periodu no 2014.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 8.jūnijam, tad atbildētājam ir pienākums samaksāt

Latvijas Gāzei par izlietoto dabasgāzi 23 853,28 EUR (aprēķins veikts pēc lietotāja dabasgāzes iekārtas maksimālā iespējamā dabasgāzes patēriņa

stundā). Bez minētā pienākuma samaksāt prasītājai par izlietoto dabasgāzi, atbildētājam ir pienākums samaksāt arī kompensāciju 45 677,35 EUR

apmērā, tādējādi kopējais parāds ir 69 530,63 EUR. Ņemot vērā to, ka atbildētajam piederošajā nekustamajā īpašuma konstatēts nelegāls dabasgāzes

pieslēgums pie atbildētāja īpašumā esošā gāzes apkures katla, atbildētājam kā nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāuzņemas atbildība par konstatēto

pārkāpumu. Nelegālā pieslēguma fakts ir pierādīts ar vairākiem aktiem, to starpā ar jau pieminēto aktu Nr.1229, kā arī citiem aktiem un fotoattēliem.

Atbildētājs nav noliedzis savu vainu un ir atzinies izdarītajā pārkāpumā, līdz ar ko lietā nav strīda par to, ka konstatētais dabasgāzes pieslēgums bija

nelegāls jeb pretējs normatīvo aktu prasībām pieslēgums, kā rezultātā Latvijas Gāzei ir radusies prasījuma tiesība pret atbildētāju. Atbilstoši Noteikumu

Nr.85 105.punktā noteiktajam, par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu atbildētājam ir pienākums maksāt Latvijas Gāzei nokavējuma procentus -

0,15% dienā no nesamaksātās summas. Latvijas Gāze uzskata par pamatotu prasīt no atbildētāja ne tikai samaksu par patērēto dabasgāzi 23 853,28

EUR, kompensāciju 45 677,35 EUR un nokavējuma procentus 0,15% apmērā par katru nokavēto dienu no 2016.gada 20.jūlija līdz prasības pieteikuma

iesniegšanas dienai, bet arī likumiskos procentus no kopējās parāda saistību summas par laika periodu no 2016.gada 20.jūlija, kad atbildētājam bija

jāveic parāda samaksa, līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.augusta lēmumu, pieteikums par prasības nodrošināšanu apmierināts, nodrošinot AS

“Latvijas gāze” prasību pret /pers. E/ 69 530,63 EUR apmērā, ierakstot ķīlas tiesības atzīmi uz atbildētājam piederošo nekustamā īpašuma /adrese A/

4/5 domājamo daļu un apķīlājot tos maksājumus, kuri pienākas atbildētājam no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās

finanšu institūcijās.

2016.gada 9.septembrī tiesā saņemts /pers. E/ paskaidrojums, kurā atbildētājs norāda, ka prasību neatzīst, jo prasība par parāda un

kompensācijas piedziņu ir pamatota ar apgalvojumu, ka atbildētājs atbilst dabasgāzes lietotāja legāldefinīcijai, kas ir norādīta Ministru kabineta

2016.gada 9.februāra noteikumos Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.85 2.13 punktu,

par dabasgāzes lietotāju ir atzīstama fiziska vai juridiska persona, kas pērk no sistēmas operatora dabasgāzi izlietošanai savā īpašumā, valdījumā vai

lietojumā esošajā gazificētajā objektā (tai skaitā mājsaimniecības lietotājs) vai pērk no sistēmas operatora sistēmas pakalpojumu. Prasītājai ir pienākums

pierādīt prasībā norādītos apgalvojumus, taču secina, ka izņemot patvaļīgu, tiesību normu iztulkošanas metodēm neatbilstošu Ministru kabineta noteikumu

Nr.85 interpretāciju, prasītāja nav norādījusi likumisku, līgumisku vai jebkādu citu juridisku pamatu, ka atbildētājs ir dabasgāzes lietotājs Ministru

kabineta noteikumu Nr.85 izpratnē nekustamajā īpašumā, kas atrodas /adrese A/. Paskaidrojumā norādīts, ka atbildētājam atbilstoši Ministru kabineta

noteikumu Nr.85 2.13 punktam ar prasītāju nav bijis noslēgts piegādes līgums par dabasgāzes pirkšanu un viņš nav pircis sistēmas operatora sistēmas

pakalpojumu. Prasītāja apgalvojusi, ka tieši atbildētājs bez juridiska pamata izmantojis gāzi nekustamajā īpašumā, kas atrodas /adrese A/, laika posmā

no 2014.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 8 jūnijam, taču šāds apgalvojums nav pierādīts. Prasītājas iesniegtie pierādījumi ļauj izdarīt secinājumus tikai par to,

ka no prasītājai piederošās infrastruktūras (gāzes pārvedes objekta – gāzes vada) virzienā uz atbildētājam piederošu īpašumu ir bijis uzbūvēts pievads,

taču lietā nav pierādījumu, ka tieši atbildētājs būtu veicis šādu izbūvi un viņam piederošajā īpašumā būtu izmantota dabasgāze, kas pieder prasītājai.

Prasībā norādīts, ka prasības summa ir atbildētāja parāds par patērēto gāzi 23 853,28 EUR un kompensācija 45 577,35 EUR apmērā, bet prasības

pieteikumā norādītie faktiskie apstākļi acīmredzami ir saistāmi ar ārpuslīgumiskām tiesiskām attiecībām, kas izriet no delikta jeb likuma pārkāpuma.

Ņemot vērā Latvijas tiesu praksē pastāvošo judikatūru, prasītājai atbildētāja rīcības tiesiskās sekas ir jāapspriež un savas tiesības tiesas ceļā ir jāaizsargā

saskaņā ar Civillikuma 1776., 1779.pantu, kas noteic zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu gadījumā, ja ir konstatēts zaudējumus nesošs notikums, ir

identificēta persona, kas ir rīkojusies prettiesiski, kā arī ir pierādīts konkrēts zaudējumu apmērs. Atbilstoši Civillikuma tiesiskajam regulējumam par

zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu, kas minēti 1770., 1771., 1772. un 1773.pantā secināms, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams

pametums. Zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā. Pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz

nodrošinājumu. Jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums. Zaudējums ir tiešs,

kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs - kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām,

nejaušs - kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. No minētajām tiesību normām tieši izriet tiesība prasītājam saņemt atlīdzību par viņam

nodarītajiem zaudējumiem (mantas samazinājumu, kas šajā gadījumā ir negūtais ienākums saskaņā ar noteikto piegādes tarifu), turklāt Civillikums jau tieši

noteic, ka zaudējums var būt cietušā, t.i. prasītāja tagadējās mantas samazinājums un tā arī prasītājs ir definējis prasībā norādītos apstākļus par parāda

piedziņu par patērēto gāzi no atbildētāja. Civillikums neparedz tiesības prasītājam saņemt atlīdzinājumu par zaudējumiem jebkādā palielinātā apjomā

(piemēram, piemērojot mantas samazinājuma aprēķinam jebkādus koeficientus, nosakot citāda veida kompensāciju vai papildus atlīdzību, izlemjot

piešķirot bonusu). Atbilstoši likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas,

spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7. un 8.panta pirmajai daļai, spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas

teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Ja konstatēta

pretruna starp dažāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, spēkā ir tas normatīvais akts, kuram ir augstāks juridiskais spēks. Līdz ar to lemjot par

piemērojamajām tiesību normām atbildētājs lūdz tiesu ņemt vērā minēto likumu nosacījumus un tiesiskās attiecības starp atbildētāju un prasītāju lūdzu

apspriest saskaņā ar tiesisko regulējumu kāds ietverts Civillikuma 1770., 1771., 1772.. un 1773.pantā. Atbildētājs lūdz tiesu kā nepamatotu noraidīt

prasību arī daļā par papildus kompensācijas piedziņu 45 577,35 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta pirmo daļu, 2016.gada 3.oktobrī civillieta saņemta izskatīšanai Dobeles rajona tiesā.

2017.gada 6.februārī tiesā saņemts /pers. E/ iesniegums par tiesvedības izbeigšanu civillietā, kurā norādīts, ka prasītāja Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesā cēlusi prasību pret atbildētāju par zaudējumu 69 530,63 EUR piedziņu un viņš minētajā lietā ir sniedzis detalizētus paskaidrojumus,

norādījis, ka prasību neatzīst, tādēļ lūdz Dobeles rajona tiesu pieņemt lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. Atbildētājs norāda, ka ar Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 6.decembra spriedumu krimināllietā Nr.11517021616 (K31-386/16) /pers. E/ apsūdzībā par noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 182.panta pirmajā daļā, atbildētājs atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar

180 stundā, piespiedu darba. Ar minēto tiesas spriedumu pilnībā noraidīta prasītājas pieteiktā kaitējuma kompensācija neatlīdzinātajā daļā 61 178,89

EUR apmērā. Tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā 2017.gada 6.janvārī. Tiesa pilnā apmērā pēc būtības izspriedusi kaitējuma kompensācijas

pieteikumu. Tiesa atzinusi, ka nav pierādīti apstākļi, kas secinātu, ka atbildētājs nodarījis zaudējumus prasībā norādītajā apmērā. Spriedumā norādīts, ka

par konkrētu laika periodu nelikumīgi patērēto gāzi atbildētājs samaksājis pilnā apmērā un par to strīds nepastāv. Vienlaicīgi tiesa norādījusi uz prasītājas

aprēķina metodoloģijas nepareizību un to, ka nav iespējams pārbaudīt aprēķinu pareizību, jo īpaši tiesa ir izsvērusi, ka prettiesiskās rīcības saturs,

faktiskās atbildētāja darbības konkrētā laika periodā ir norādītas apsūdzībā. Atbildētājs lūdz ņemt vērā, ka prasība par parāda un kompensācijas

piedziņu ir pamatota ar apgalvojumu, ka atbildētājs atbilst dabasgāzes lietotāja legāldefinīcijai, kas ir norādīta Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra

noteikumos Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.85 2.13 punktu par dabasgāzes lietotāju ir atzīstama

fiziska vai juridiska persona, kas pērk no sistēmas operatora dabasgāzi izlietošanai savā īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajā gazificētajā objektā (tai

skaitā mājsaimniecības lietotājs) vai pērk no sistēmas operatora sistēmas pakalpojumu. Saskaņā ar spriedumā krimināllietā nodibinātajiem apstākļiem

tiesa nav atzinusi par pierādītu, ka atbildētājs bez juridiska pamata izmantojis gāzi nekustamajā īpašumā, kas atrodas /adrese A/ laika posmā no

2014.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 8.jūnijam. Prasības summa civillietā ir parāds par patērēto gāzi 23 853,28 EUR un kompensācija 45 577,35 EUR

apmērā. Iesniegumā norādīts, ka ņemot vērā Latvijas tiesu praksē pastāvošo judikatūru, prasītājai rīcības tiesiskās sekas ir jāapspriež un savas tiesības

tiesas ceļā ir jāaizsargā saskaņā ar Civillikuma 1776., 1779.pantu, kas noteic zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu gadījumā, ja ir konstatēts zaudējumus

nesošs notikums, ir identificēta persona, kas ir rīkojusies prettiesiski, kā arī ir pierādīts konkrēts zaudējumu apmērs. Visi minētie jautājumi ir izlemti ar

spriedumu krimināllietā, jo tiesa ir izspriedusi pēc būtības kaitējuma kompensācijas pieteikumu un spriedumā norādītajā apmērā to atzinusi par

nepamatotu. Prasības pieteikumā norādītie faktiskie apstākļi acīmredzami ir saistāmi ar ārpuslīgumiskām tiesiskām attiecībām, kas izriet no delikta. jeb

likuma pārkāpuma. Šādu attiecību tiesisks un taisnīgs noregulējums ir panākts kriminālprocesuālajā kārtībā un par to tiesa ir taisījusi spriedumu, kas ir

stājies likumīgā spēkā. Spēkā stājies nolēmums ir obligāts un izpildāms visiem (Kriminālprocesa likuma 322.panta trešā daļa). Civilprocesa likuma

223.panta 3.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to

pašu priekšmetu un uz tā paša pamata. Atbildētājs norāda, ka lūgumā par tiesvedība izbeigšanu norādītie apstākļi ir pamats, lai secinātu, ka ar likumīgā

spēkā stājušos spriedumu krimināllietā Nr.11517021616 (K31-386/16) /pers. E/ apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts

Krimināllikuma 182.panta pirmajā daļā ir izspriests pēc būtības un noraidīts prasījums pret atbildētāju par parāda 23 853,28 EUR un kompensācijas

45 577,35 EUR piedziņu.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis daļēji uzturēja prasību par izlietoto dabasgāzi 15 501,54 EUR apmērā un par kompensācijas piedziņu 45 677,35

EUR apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatiem. Prasītāja pārstāvis neuzturēja prasību par patērēto dabasgāzi 8 351,74 EUR

apmērā, jo minētā summa ir piedzīta ar tiesas spriedumu krimināllietā.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem motīviem un lūdza izbeigt tiesvedību pamatojoties uz

rakstveidā izteiktajiem argumentiem.

Motīvu daļa

Noklausoties lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka

prasība tās uzturētajā apjomā ir pamatota un apmierināma pilnībā, atsauktajā daļā – tiesvedība ir izbeidzama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa lietu izskata celtās prasības robežās.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav strīda par šādiem faktiem:

1. Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/veiktajiem ierakstiem atbildētājs ir 4/5 domājamo daļu no nekustamā

īpašuma /adrese A/, ar kadastra Nr./numurs B/, īpašnieks.

2. Starp pusēm nav noslēgts līgums par dabasgāzes piegādi.

3. 2016.gada 8.jūnijā prasītājas darbinieki veica gāzesvada apsekošanu /adrese A/ un ar Valsts policijas darbinieku palīdzību konstatēja

nelikumīgu dabasgāzes pieslēgumu atbildētājam piederošajā nekustamajā īpašumā. Par minēto notikumu sastādīts akts par nelegāla dabasgāzes

pieslēguma konstatāciju Nr.1229, ar kuru iepazinās un arī parakstīja atbildētājs.

4. Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 6.decembra spriedumu krimināllietā Nr11517021616 , K31-386/16 atbildētājs

atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 182.panta pirmajā daļā (par dabasgāzes patvaļīgu patērēšanu).

Spriedums stājies likumīgā spēkā 2017.gada 6.janvārī.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka objektā /adrese A/ ticis konstatēts nelikumīgi izveidots dabas gāzes pieslēgums, kā rezultātā

ir bijusi iespēja patērēt dabasgāzi bez uzskaites, un par šo faktu lietā nav strīda.

Vienlaikus tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasības pieteikumā norādīto argumentu, ka par nelikumīgi izveidoto dabasgāzes pieslēgumu, kā

rezultātā radusies iespēja patērēt dabasgāzi bez uzskaites, ir atbildīgs atbildētājs kā dabasgāzes lietotājs Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra

noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” izpratnē.

Atbilstoši Civillikuma 3.panta prasībām katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Pārkāpuma konstatēšanas brīdī bija spēkā Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumi Nr. 85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas

noteikumi” (turpmāk arī - Ministru kabineta noteikumi Nr.85), kas reglamentē kārtību, kādā lietotājiem piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi,

tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā un kārtību, kādā sistēmas operators nosaka faktiski

patērētās dabasgāzes daudzumu, kā arī kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību, ja tiek konstatēts, ka lietotājs ir pārkāpis šos noteikumus vai

dabasgāzes piegādes līgumu, un tā rezultātā lietotājam ir samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez

maksas.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja pārstāvis pamatoti norādījis, ka minētie Ministru kabineta noteikumi Nr.85 ir pieņemti 2016.gada 9.februārī un stājās

spēkā 2016.gada 11.februārī, neskatoties uz to, ka tie ir izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 42.1 panta pirmo daļu un 42.3 panta pirmo un otro daļu,

Enerģētikas likuma 42.1 un 42.3 panti ir izslēgti ar 11.02.2016. grozījumiem minētajā likumā, kas stājās spēkā 08.03.2016.

Taču tiesas ieskatā minētais ir vērtējams kopsakarā ar Enerģētikas likuma Pārejas noteikumu 34.punktu, kurš cita starpā noteic, ka šā likuma

107.panta trešajā, piektajā un septītajā daļā un 109.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2017.gada 3.aprīlim. Līdz šo

noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 2.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumi Nr.85

"Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi".

Tādējādi tiesa atzīst, ka likumdevējs ir noteicis, ka minētie Ministru kabineta noteikumi Nr.85 ir piemērojami līdz 2017.gada 2.aprīlim, neskatoties

uz apstākli, ka Enerģētikas likuma 42.1 un 42.3 panti ir izslēgti ar 08.03.2016.

Atbildētājs ir uzskatāms par dabasgāzes lietotāju Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas

noteikumi” izpratnē, jo saskaņā ar minēto noteikumu 28.punktu, ja dabasgāzes piegādes līgums vai sistēmas pakalpojuma līgums nav noslēgts, ir

zaudējis spēku vai atzīts par spēkā neesošu un gazificētā objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs liedzis sistēmas operatora pārstāvju

iekļūšanu gazificētā objektā dabasgāzes piegādes pārtraukšanai, attiecīgā gazificētā objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par

šajos noteikumos lietotājam paredzēto saistību izpildi, tai skaitā par to, lai tiktu veikta samaksa par dabasgāzi, kas saņemta laikposmā, kad

līgums nebija spēkā.

Tā kā starp pusēm nav noslēgts dabasgāzes piegādes līgums, tad konkrētajā lietā ir piemērojami minēto noteikumu 28.punkts un atzīstams, ka

atbildētājs kā nekustamā īpašuma īpašnieks ir atbildīgs par šajos noteikumos lietotājam paredzēto saistību izpildi.

Ministru kabineta noteikumu Nr.85 66.3.punkts paredz, ka lietotājam ir šādi pienākumi - segt izdevumus, kas saistīti ar sistēmas

operatoram nodarīto kaitējumu, tai skaitā radītajiem zaudējumiem, ja patvaļīgi ir izdarītas izmaiņas dabasgāzes apgādes sistēmā, sabojāta

dabasgāzes apgādes sistēma, sabojāts dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts un ar to saistītā telemetrijas vai telemehānikas sistēma vai

plombas.

Ministru kabineta noteikumu Nr.85 98.punkts noteic, ja sistēmas operators konstatē un pierāda līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei

šo noteikumu, dabasgāzes piegādes līguma vai sistēmas pakalpojuma līguma pārkāpumu, kas radies lietotāja darbības vai bezdarbības dēļ un

kura dēļ lietotājam ir samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, lietotājs

samaksā par patērēto dabasgāzi, kā arī kompensāciju saskaņā ar sistēmas operatora izrakstītu pretenziju par līgumsaistību izpildi. Lietotājam

ir pienākums laikus un pilnā apmērā norēķināties ar sistēmas operatoru.

Ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu, tiesa atzīst, ka konstatējot nelikumīgi izveidoto dabasgāzes pieslēgumu atbildētāja īpašumā, viņam ir

pienākums samaksāt par patērēto dabasgāzi un kompensāciju.

Ministru kabineta noteikumu Nr.85 99.punkts noteic, ka sistēmas operators šo noteikumu 98. punktā minētā pārkāpuma dēļ patērētās

dabasgāzes daudzumu aprēķina šādi:

99.1. lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, – ņemot vērā faktiski patērēto dabasgāzi līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā vai

pamatojoties uz lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā vai lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes

patēriņu stundā, ja tas pārsniedz lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā;

99.2. mājsaimniecības lietotājam – ņemot vērā lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā vai ņemot

vērā sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktās dabasgāzes diferencētās patēriņa normas.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.85 100.punktam sistēmas operators šo noteikumu 98. punktā minēto kompensāciju nosaka,

reizinot šo noteikumu 99. punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto patērētās dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes tirdzniecības tarifu divkāršā

apmērā. Saskaņā ar minēto noteikumu 101.punktu, ja nav iespējams precīzi noteikt, no kura laika samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais

daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, par perioda sākumu uzskata dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta pēdējās

kontroles vai uzstādīšanas laiku (minētais periods nedrīkst būt ilgāks par diviem gadiem).

Lietas materiāliem pievienotais izlietotās dabasgāzes un kompensācijas aprēķins Nr.114213069, kas veikts par laiku no 2014.gada 9.jūnija līdz

2016.gada 8.jūnijam, proti – nepārsniedzot divu gadu periodu, apstiprina, ka prasītājs aprēķinājis maksu par izlietoto, bet neuzskaitīto dabasgāzi

23 853,28 EUR apmērā, kā arī kompensāciju 45 677,35 EUR apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas aprēķinu, jo atbildētājs to nav apšaubījis ar pamatotiem argumentiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta otro, trešo un piekto daļu kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements,

ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata. Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais

kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā

kriminālprocesā saņemtā kompensācija. Nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.

Ņemot vērā minētās normas jēgumu, tiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 6.decembra spriedums krimināllietā

Nr11517021616 , K31-386/16 ir saistošs konkrētās lietas izspriešanā tikai par atbildētāja vainu, kā arī tiesai jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā

kompensācija 8 351,74 EUR apmērā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētāja lūgums izbeigt tiesvedību lietā nav tiesiski pamatots, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu prasītājai

ir prasījuma tiesības nesaņemtās kompensācijas apmērā, neskatoties uz apstākli, ka no kompensācijas pieteikuma krimināllietā redzams, ka prasītāja bija

pieprasījusi tādā pašā apmērā kā norādīts konkrētajā prasībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Tā kā prasītājas pārstāvis tiesas sēdē atsauca prasību daļā par saņemtās atlīdzības par izlietoto dabasgāzi 8 351,74 EUR apmērā, tad šajā daļā

tiesvedība lietā ir izbeidzama.

Ņemot vērā konstatēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums samaksāt prasītājam parādu par izlietoto dabasgāzi, kā arī samaksāt

kompensāciju, līdz ar to prasība par parāda par patērēto dabasgāzi 15 501,54 EUR un kompensācijas 45 677,35 EUR piedziņu no atbildētāja ir

pamatota un apmierināma.

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi seši

procenti no simta gadā.

Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības no sprieduma taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus

no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Minētā panta otrā daļa noteic, ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja

samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc

prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 2 207,11 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR. Prasītāja atsaukusi prasību daļā par 8 351,74 EUR apmērā piedziņu, jo atbildētājs pēc prasības celšanas ir nomaksājis minēto prasības daļu.

Līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmās un otrās daļas prasībām, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts

nodeva 2 207,11 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

Bez tam, ņemot vērā to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu faktiskais apmērs ir 10,21 EUR, no kuriem

prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis 4,70 EUR, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42. pantam, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,51 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 195., 204.1 pantu un 223.panta 4.punktu, tiesa

n o s p r i e d a

apmierināt AS „Latvijas Gāze” prasību pret /pers. E/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu AS ,,Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par patērēto

dabasgāzi 15 501,54 EUR, kompensāciju 45 677,35 EUR, tiesas izdevumus 2 211,81 EUR, pavisam kopā 63 390,70 EUR (sešdesmit trīs tūkstoši trīs

simti deviņdesmit euro, 70 centi), samaksu veicot AS ,,Latvijas Gāze” kontā Nr./konta numurs/, AS “Citadele banka”.

Noteikt AS ,,Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

/pers. E/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 61 178,89 EUR, nosakot, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Izbeigt tiesvedību AS „Latvijas Gāze” prasībā pret /pers. E/ daļā par parāda par patērēto dabasgāzi 8 351,74 EUR apmērā piedziņu.

Noraidīt /pers. E/ lūgumu par tiesvedības izbeigšanu civillietā AS „Latvijas Gāze” prasībā pret /pers. E/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,51 EUR (pieci euro, 51 cents).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Noteikt, ka pēc sprieduma labprātīgai

izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts ienākumos piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties

jāiesniedz Dobeles rajona tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada 9.marta, iesniedzot apelācijas

sūdzību Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Kovaļova

NORAKSTS PAREIZS

Dobeles rajona tiesas

tiesnese I.Kovaļova

Dobelē 09.03.2017.

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisku parakstu un satur laika zīmogu.