Gas company wins small claims suit for unpaid gas fees and interest against individual consumer.

Lietas Nr. C33472013

Lietas arhīva Nr. C-1812-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 10.janvārī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Bernharde

ar sekretāri /pers. B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu AS „Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2013.gada 2.oktobrī AS ,,Latvijas gāze” (turpmāk tekstā - prasītāja) ir cēlusi Rīgas rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/

(turpmāk tekstā- atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā adrese (turpmāk - Objekts) izlietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa.

2010.gada 26.amijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-5017193

par dabasgāzes piegādi objektā.

Līgumā 2.1.2. un 2.1.3.punkts un dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi paredz atbildētāja pienākumu veikt maksājumus par

dabasgāzes lietošanu saskaņā ar piegādes brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem – 20 dienu laikā pēc kārtējā norēķinu perioda

(mēneša) beigām. Sakarā ar to, ka maksājumi netika veikti pilnā apmērā, 2013.gada 12.jūnijā dabasgāzes padeve pārtraukta,

fiksēts skaitītāja rādījums - 25564.

Aprēķināts parāds periodā no 2010.gada 1.maija līdz 2013.gada 12.jūnijam, objektā izlietota dabasgāze no skaitītāja rādījuma 24573

līdz 25564, par ko bija jāveic samaksa Ls 326,43, maksājumi netika veikti. Par samaksas kavējumu aprēķināti nokavējuma procenti

Ls 292,93 – 0,15% apmērā no nokavētās maksājuma kopsummas par katru kavējuma dienu laika posmā no 2010.gada 1.jūlija līdz

2012.gada 11.septembrim. Atbildētājam nosūtīti paziņojumi par nepieciešamību samaksāt parādu, tajā skaitā 2013.gada 9.jūlijā

pretenzija par parādu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”

36.5., 46., 65., 84., 90.1.punkts, Civillikuma 1587., 1828., 2004., 2107., 2109., 2021.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja

prasītājas labā parādu Ls 620,16 un tiesāšanas izdevumus - valsts nodevu Ls 93,02 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls

3,30, kopā piedzīt Ls 716,48, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no nesamaksātās summas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta noteikumiem atbildētājam 2013.gada 9.oktobrī uz deklarēto dzīvesvietu tika nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa, ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas

iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus. Tāpat atbildētājam tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (l.l.20).

2013.gada 7.novembrī Rīgas rajona tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst, jo

minētajā adresē nedzīvo kopš 2010.gada 1.jūnija. līdz tam laikam bija apakšīrnieks prasības pieteikumā norādītajā adresē.

Atbildētājs lūdza iegūt no īpašnieka pierādījumus par faktisko dzīvošanas laiku pēc adreses /adrese/, kā arī lūdza piedāvāt prasītājam

vienošanos par izveidojušās parāda par dabasgāzes lietošanu no 2010.gada 1.maija līdz 2010.gada 1.jūnijam nomaksu. Tāpat

atbildētājs ir norādījis, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē, jo vēlas izmantot savas tiesības aizstāvēt sevi tiesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ņemot vērā, ka no atbildētāja saņemts lūgums iztiesāt lietu tiesas sēdē, tiesa nozīmēja izskatīšanai minēto civillietu 2014.gada

7.janvārī, par ko informēja puses, 2013.gada 27.novembrī, pusēm nosūtot tiesas pavēstes.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarota pārstāve /pers. F/ uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītiem pamatiem,

papildus norādīja, ka atbildētājs nav samaksājis parādu. Dzīvokļa īres līgums noslēgts 2010.gada 1.amrtā ar termiņu līdz 2015.gada

1.martam. Atbildētājs ir iesniedzis AS „Latvijas gāze” pieteikumu, kurā norādīja no kāda skaitītāja rādījuma apņemas maksāt, no kā

izriet, ka jau iepriekš, līdz Dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanas, ir dzīvojis šajā adresē. Tāpat telefoniski 2011.gada 15.jūnijā no

īpašnieces ir iegūta informācija, ka apakšīrnieks ir /pers. C/ un tikai viņam ir atslēgas, lai iekļūtu dzīvoklī.

Uz tiesas sēdi atbildētājs nebija ieradies, nebija informējis tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūdzis skatīt lietu bez viņa klātbūtnes,

vai atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja

deklarēto dzīvesvietu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļu, fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas

izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja

klātbūtnes.

Motīvu daļa.

Tiesa, noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus un novērtējusi tos kopumā, atzīst, ka prasība ir

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nav strīda, ka 2010.gada 26.maijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecībās

lietotājiem Nr. 73-5017193 (l.l.11).

Atbildētājs nav apstrīdējis līgumu un to, ka saņēma gāzi, no kā secināms, ka prasītājs ir izpildījis saistības, atbilstoši noslēgtajam

līgumam.

Prasītājs lūdz piedzīt parādu Ls 327,23 apmērā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Līguma 1.1.punktu piegādātājs piegādā un pārdod dabasgāzi atbildētājam, bet lietotājs saņem gāzi, samaksā par to un

izlieto to mājsaimniecībā paša vajadzībām.

Lietā nav strīda, ka dabasgāzes padeve objektā ir pārtraukta 2013.gada 12.jūnijā, ko apliecina Akts par norēķinu uzskaites

mēraparāta vai dabasgāzes patēriņa skaitītāja maiņu, kontroli, pārplombēšanu, demontāžu, pievienošanu un gāzes iekārtu

pievienošanu, atvienošanu vai demontāžu, kurā ir fiksēts skaitītāja rādījums 25564 (l.l.12).

Ar lietas materiāliem pievienoto izziņu no bilances 73-5017193 ir pierādīts, ka laika periodā no 2010.gada 1.maijā līdz 2012.gada

12.septembrim atbildētājam bija jāveic maksājums par gāzi Ls 326,43 apmērā (l.l.15).

Minēto apliecina arī lietas materiāliem pievienotais parāda aprēķins, no kura redzams, ka atbildētāja parāds par izlietoto dabasgāzi

sastāda Ls 326,43 un pasta izdevumi Ls 0,80 (l.l.14).

2013.gada 9.jūlijā atbildētājam nosūtīta pretenzija par parāda esamību, kurā lūgts nomaksāt aprēķināto parādu līdz 2013.gada

19.jūlijam (l.l.13).

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs iesniedzis tiesā paskaidrojumus, kuros norādīja, ka neatzīst prasību, jo nedzīvo /adrese/ kopš 2010.gada 1.jūnija, tāpēc

gatavs noslēgt vienošanos ar prasītāju tikai par parāda segšanu par periodu no 2010.gada 1.maija līdz 2010.gada 1.jūnijam. Ņemot

vērā pierādījumus, kā arī prasītāja un atbildētāja rakstveida paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu no

atbildētāja ir apmierināma pilnā apmērā. Kā izriet no 2010.gada 1.marta Dzīvokļa īres līguma, noslēgta starp /pers. G/ un /pers. C/ par

dzīvokļa, kas atrodas /adrese/, īri, tad /pers. C/ ir apakšīrnieks minētajam dzīvoklim. Līgums noslēgts uz laiku no 2010.gada 1.marta

līdz 2015.gada 1.martam. Tiesā nav ziņu, ka līgums tika izbeigts pirms termiņa. Savukārt no darbību atspoguļojuma ar abonentiem un

prasītāja paskaidrojumiem izriet, ka prasītājam 2011.gada 15.jūnijā telefoniski sazinoties ar dzīvokļa īpašnieku, noskaidrota

informācija, ka /pers. C/ ir apakšīrnieks un tikai viņam ir atslēgas, lai iekļūtu dzīvoklī. Tātad tiesa secina, ka neviens cits, izņemot

atbildētāju, nevarēja izlietot dabasgāzi. Bez tam, no 2010.gada 26.maija pieteikuma ir redzams, ka atbildētājs ir iesniedzis prasītājam

pieteikumu, kurā lūdz noslēgt ar viņu līgumu par dabasgāzes piegādi dzīvoklim, kas atrodas /adrese/. Pieteikumā norādīts, ka /pers.

C/ maksājumus par dabasgāzi apņemas sākt maksāt no 2010.gada 1.maija un skaitītāja rādījuma 24573,55, tātad tiesa secina, ka

atbildētājs ir dzīvojis /adrese/, jau pirms Dabasgāzes piegādes līguma mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-5017193 noslēgšanas, kā

arī ir lietojis dabasgāzi, par ko nav norēķinājies. Atbildētājs paskaidrojuma minētājiem faktiem nav pievienojis pierādījumus, kā arī nav

ieradies uz tiesas sēdi.

Ievērojot teikto tiesa atzīst, ka ir pierādīta 2010.gada 26.maijā noslēgtā līguma Dabasgāzes piegādes līguma mājsaimniecības

lietotājiem Nr.73-5017193 saistību neizpilde no atbildētāja puses un prasībā norādītā parāda esamība, tādēļ no atbildētāja prasītāja

labā piedzenams parāds Ls 327,23 apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt nokavējuma procentus Ls 292,93 apmērā par laika periodu no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 12.jūnijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Civillikuma

1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajos darījumos, kad

likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punkts nosaka,

ka par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no

nesamaksātās summas.

Tiesa atzīst, ka prasītājs ar lietas materiāliem pievienoto parāda aprēķinu ir pierādījis maksājuma kavējumu no atbildētāja puses, līdz

ar to prasītājam ir tiesības prasīt arī nokavējuma procentus. No pievienotā Nokavējuma procentu aprēķina ir redzams, ka atbildētāja

nesamaksātie nokavējuma procenti par laika periodu no 2010.gada jūlija līdz 2013.gada jūnijam sastāda Ls 292,93 (l.l.16-17).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenami nokavējuma procenti, kas saskaņā ar nokavējuma procentu

aprēķinu sastāda - Ls 292,93.

Prasītājs lūdz noteikt tiesība saņemt likumiskos 6% gadā no piedzenamās summas, par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās

dienas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civillikuma 1754.pantu procentiem vienmēr ir nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds. Savukārt 1762.pants

nosaka, ka pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos [..]. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu

procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos

6% procentus gadā no piespriestās, bet nepiedzītās summas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

Ceļot prasību prasītājs nomaksājis valsts nodevu Ls 93,02 apmērā (l.l.6) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 apmērā

(l.l.7).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. [..] Atbilstoši Civilprocesa likuma 33. panta otrajā daļā noteiktajam, tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Savukārt, Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. punkts noteic,

k a ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu (..) saistītie

izdevumi.

Ievērojot minētās tiesību normas un prasības materiāliem pievienotos maksājuma apliecinošus dokumentus, no atbildētāja par labu

prasītājam piedzenami tiesas izdevumi, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu Ls 93,02 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls

3,30.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 190., 193., 195., 2041., 250.25 un 250.27pantiem, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, labā parādu euro 465,61 (Ls 327,23),

nokavējuma procentus par laika periodu no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 12.jūnijam euro 416,80 (Ls 292,93), samaksāto valsts

nodevu euro 132,36 (Ls 93,02) un ar lietas skatīšanu saistītos izdevumus euro 4,70 (Ls 3,30), bet pavisam kopā piedzīt euro1019,46

(Ls 716,48)(viens tūkstotis deviņpadsmit euro un 46 centi) apmērā.

Atzīt AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, tiesības saņemt no /pers. C/, /personas kods/, likumiskos 6% gadā no

nesamaksātā parāda par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese S. Bernharde