Supreme Court dismisses cassation appeal as arguments are factual, not legal, and lack precedent significance.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against a criminal appeal judgment. The appellant argued that the lower court failed to consider mitigating circumstances and the request for a non-custodial sentence, but the Supreme Court found these arguments merely repeated from the appeal stage. The court determined the appeal was inadmissible because it challenged factual assessments rather than legal errors and did not contribute to legal precedent.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 569. p. 1.; 573.1 p. 1.; 573.1 p. 2. 2. punkts: Cassation proceedings shall not be initiated if the appeal reiterates arguments already rejected on legal grounds by the appellate court, or if the appeal is based on factual dissatisfaction rather than legal error, and the case lacks significance for judicial practice.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2023:0302.11200008822.6.L
Lieta Nr. 11200008822, SKK-184/2023
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2023. gada 2. martā
Senāts šādā sastāvā: senatori Aija Branta, Artūrs Freibergs, Inguna Radzeviča,
iepazinies ar apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 29. decembra lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt
ierosināt kasācijas tiesvedību.
Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmā daļa noteic, ka tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst šā
likuma 569., 571., 572. pantā un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai ja kasācijas sūdzība vai protests iesniegts par tiesas nolēmumu, kas
saskaņā ar likumu nav pārsūdzams.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības
iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai
kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ.
Apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā lūdzis atcelt Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 29. decembra lēmumu, iebilstot pret viņam noteikto sodu.
Kasācijas sūdzības iesniedzējs norādījis, ka apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu daļā par viņam noteikto
sodu, nav ņēmusi vērā visus viņa atbildību mīkstinošos apstākļus, kā arī nav izvērtējusi viņa aizstāvja Kārļa Zundes lūgumu noteikt ar brīvības atņemšanu
nesaistītu sodu.
Senāts konstatē, ka apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā pamatā ir atkārtojis apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, kurus apelācijas
instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.
Atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. A/, pirmās instances
tiesa ir izvērtējusi Krimināllikuma 46. pantā noteiktos sodu ietekmējošos apstākļus.
Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka pirmās instances tiesa, nosakot /pers. A/ sodu, ir ņēmusi vērā, ka apsūdzētais ir atzinis savu vainu un
nožēlojis izdarīto, kā arī izmantojis Kriminālprocesa likuma 21. pantā noteiktās tiesības uz sadarbību, izvēloties vienkāršāka procesa veidu. Atsaucoties
uz Senāta judikatūrā pausto atziņu, ka tiesību uz sadarbību izmantošana, izvēloties vienkāršāka procesa veidu, nav atzīstama par patstāvīgu atbildību
mīkstinošu apstākli (Senāta 2008. gada 21. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-232/2008, 11819005707), apelācijas instances tiesa noraidījusi aizstāvja
izteikto lūgumu to atzīt par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli. Apelācijas instances tiesa arī atzinusi, ka pirmās instances tiesa saskaņā ar
Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu pamatoti konstatējusi apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli – noziedzīgais nodarījums
veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Tāpat apelācijas instances tiesa atzinusi par pamatotu pirmās instances tiesas secināto, ka ar brīvības atņemšanu nesaistīta soda piemērošana /pers.
A/ nesasniegs Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā noteikto soda mērķi.
Līdz ar to Senāts atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzībā minētie argumenti šajā daļā pēc būtības pauž viņa neapmierinātību ar apelācijas
instances tiesas nolēmumā secināto un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas
ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajā daļā noteikto. Tādējādi šajā daļā konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā
daļā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta otrās daļas 2. punktu tiesa var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja, izvērtējot kasācijas
sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras
veidošanā.
Apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā norādījis, ka viņam nav paziņots apelācijas instances tiesas sastāvs un nav izskaidrotas tiesības pieteikt
noraidījumu.
No lietas materiāliem konstatējams, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 559. pantā noteiktajam apsūdzētajam /pers. A/ nosūtīts paziņojums par
krimināllietas izskatīšanas noteikšanu rakstveida procesā Zemgales apgabaltiesā 2022. gada 14. decembrī, paziņots tiesas sastāvs, kā arī izskaidrotas
tiesības pieteikt noraidījumu. Kopā ar lēmumu apsūdzētajam nosūtīts arī izraksts no Kriminālprocesa likuma par apsūdzētā tiesībām apelācijas instances
tiesā (lietas 85. lapa). Apsūdzētais /pers. A/ nav pieteicis noraidījumu tiesas sastāvam.
Līdz ar to apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzībā šajā daļā izteiktie argumenti nerada šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. Turklāt
izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā, jo minētie argumenti nav saistīti ar tiesu praksē nozīmīgu tiesību normu interpretāciju.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu un 573.1 panta pirmo daļu un otrās daļas 2. punktu, Senāts
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
A. Branta A. Freibergs I. Radzeviča