Legislator Case Law & Legislation
11200008822 / SKK-0184-23 ECLI:LV:AT:2023:0302.11200008822.6.L AI generated

Supreme Court dismisses cassation appeal as arguments are factual, not legal, and lack precedent significance.

Case Number 11200008822 / SKK-0184-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against a criminal appeal judgment. The appellant argued that the lower court failed to consider mitigating circumstances and the request for a non-custodial sentence, but the Supreme Court found these arguments merely repeated from the appeal stage. The court determined the appeal was inadmissible because it challenged factual assessments rather than legal errors and did not contribute to legal precedent.

Legislator headnote

AI generated

Kriminālprocesa likuma 569. p. 1.; 573.1 p. 1.; 573.1 p. 2. 2. punkts: Cassation proceedings shall not be initiated if the appeal reiterates arguments already rejected on legal grounds by the appellate court, or if the appeal is based on factual dissatisfaction rather than legal error, and the case lacks significance for judicial practice.

Keywords

AI generated
cassation appeal inadmissibility factual vs legal review reiteration of arguments judicial precedent significance criminal sentencing appeal mitigating circumstances non-custodial sentence request

Cited Legislation

AI generated
Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmā daļa
Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmā daļa noteic, ka tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst šā
Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmā daļa
Kriminālprocesa likuma 573.1 panta otrās daļas 2. punkts
Kriminālprocesa likuma 573. panta trešā daļa
Kriminālprocesa likuma 573. panta piektā daļa

Cited Case Law

AI generated
Senāta 2008. gada 21. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-232/2008
mīkstinošu apstākli (Senāta 2008. gada 21. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-232/2008, 11819005707), apelācijas instances tiesa noraidījusi aizstāvja
ECLI:LV:AT:2023:0302.11200008822.6.L
Supreme Court dismisses cassation appeal as arguments are factual, not legal, and lack precedent significance.

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2023:0302.11200008822.6.L

Lieta Nr. 11200008822, SKK-184/2023

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2023. gada 2. martā

Senāts šādā sastāvā: senatori Aija Branta, Artūrs Freibergs, Inguna Radzeviča,

iepazinies ar apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 29. decembra lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt

ierosināt kasācijas tiesvedību.

Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmā daļa noteic, ka tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst šā

likuma 569., 571., 572. pantā un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai ja kasācijas sūdzība vai protests iesniegts par tiesas nolēmumu, kas

saskaņā ar likumu nav pārsūdzams.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības

iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai

kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ.

Apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā lūdzis atcelt Zemgales apgabaltiesas 2022. gada 29. decembra lēmumu, iebilstot pret viņam noteikto sodu.

Kasācijas sūdzības iesniedzējs norādījis, ka apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu daļā par viņam noteikto

sodu, nav ņēmusi vērā visus viņa atbildību mīkstinošos apstākļus, kā arī nav izvērtējusi viņa aizstāvja Kārļa Zundes lūgumu noteikt ar brīvības atņemšanu

nesaistītu sodu.

Senāts konstatē, ka apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā pamatā ir atkārtojis apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, kurus apelācijas

instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.

Atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. A/, pirmās instances

tiesa ir izvērtējusi Krimināllikuma 46. pantā noteiktos sodu ietekmējošos apstākļus.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka pirmās instances tiesa, nosakot /pers. A/ sodu, ir ņēmusi vērā, ka apsūdzētais ir atzinis savu vainu un

nožēlojis izdarīto, kā arī izmantojis Kriminālprocesa likuma 21. pantā noteiktās tiesības uz sadarbību, izvēloties vienkāršāka procesa veidu. Atsaucoties

uz Senāta judikatūrā pausto atziņu, ka tiesību uz sadarbību izmantošana, izvēloties vienkāršāka procesa veidu, nav atzīstama par patstāvīgu atbildību

mīkstinošu apstākli (Senāta 2008. gada 21. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-232/2008, 11819005707), apelācijas instances tiesa noraidījusi aizstāvja

izteikto lūgumu to atzīt par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli. Apelācijas instances tiesa arī atzinusi, ka pirmās instances tiesa saskaņā ar

Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu pamatoti konstatējusi apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli – noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Tāpat apelācijas instances tiesa atzinusi par pamatotu pirmās instances tiesas secināto, ka ar brīvības atņemšanu nesaistīta soda piemērošana /pers.

A/ nesasniegs Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā noteikto soda mērķi.

Līdz ar to Senāts atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzībā minētie argumenti šajā daļā pēc būtības pauž viņa neapmierinātību ar apelācijas

instances tiesas nolēmumā secināto un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas

ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajā daļā noteikto. Tādējādi šajā daļā konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā

daļā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta otrās daļas 2. punktu tiesa var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja, izvērtējot kasācijas

sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras

veidošanā.

Apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā norādījis, ka viņam nav paziņots apelācijas instances tiesas sastāvs un nav izskaidrotas tiesības pieteikt

noraidījumu.

No lietas materiāliem konstatējams, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 559. pantā noteiktajam apsūdzētajam /pers. A/ nosūtīts paziņojums par

krimināllietas izskatīšanas noteikšanu rakstveida procesā Zemgales apgabaltiesā 2022. gada 14. decembrī, paziņots tiesas sastāvs, kā arī izskaidrotas

tiesības pieteikt noraidījumu. Kopā ar lēmumu apsūdzētajam nosūtīts arī izraksts no Kriminālprocesa likuma par apsūdzētā tiesībām apelācijas instances

tiesā (lietas 85. lapa). Apsūdzētais /pers. A/ nav pieteicis noraidījumu tiesas sastāvam.

Līdz ar to apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzībā šajā daļā izteiktie argumenti nerada šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. Turklāt

izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā, jo minētie argumenti nav saistīti ar tiesu praksē nozīmīgu tiesību normu interpretāciju.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu un 573.1 panta pirmo daļu un otrās daļas 2. punktu, Senāts

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Lēmums nav pārsūdzams.

A. Branta A. Freibergs I. Radzeviča