Court imposes administrative detention for repeated police control violations despite plea of alcohol addiction.

Lietas arhīva Nr. 1-0852-18/39

ECLI:LV:ZRT:2018:1126.173085218.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2018.gada 26.novembrī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Zeltīte Kusiņa

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.

Aprakstošā daļa

Tiesa konstatēja, ka /pers. A/, kuram ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 5.decembra spriedumu noteikts papildsods – policijas kontrole – uz 2

gadiem un kopš 2017.gada 26.augusta atrodas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa uzskaitē ar policijas kontroli, tīši pārkāpa policijas

kontroles noteikumus, proti, 2018.gada 27.oktobrī laikā no plkst.4.00 līdz plkst.6.00 atradās moteļa “Grīva” kafejnīcā Ogrē, Rīgas ielā 8.

Ar savu rīcību /pers. A/ pārkāpa uzlikto ierobežojumu – aizliegts atstāt dzīvesvietu, kas ir /adrese/, laikā no plkst.22.00 līdz plkst.6.00, kā arī

pārkāpa ierobežojumu – aizliegts uzturēties no plkst.20.00 līdz plkst.7.00 kafejnīcās, bāros, restorānos un citās izklaides vietās, kur ir iespējama alkohola

lietošana.

Ar uzlikto ierobežojumu izpildes kārtību /pers. A/ tika iepazīstināts 2016.gada 8.decembrī un 2017.gada 29.augustā, par ko parakstījies.

Ar tādām darbībām /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.

2018.gada 12.novembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk – VP RRP) Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas amatpersona

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC 332273.

Motīvu daļa

Pie administratīvās atbildības saucamā persona – /pers. A/ – tiesas sēdē savu vainu protokolā norādītā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina

un izdarīto ļoti nožēloja. /pers. A/ apņēmās censties nepieļaut turpmāk šādu rīcību. /pers. A/ apliecināja, ka apzinās alkohola lietošanu kā problēmu, kuru

risina, izmantojot psihiatra palīdzību un lietojot medikamentus. Paskaidroja, ka ir izgājis Minesotas programmu, bet nav izdevies izārstēt alkohola

atkarību.

Izsakot viedokli par viņam piemērojamo sodu par administratīvo pārkāpumu /pers. A/ izteica lūgumu, nesodīt viņu ar administratīvo arestu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro,

vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Turklāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtā daļa noteic, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu

uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona, ja vien

administratīvajā lietvedībā netiek pierādīts pretējais.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā fiksētās ziņas par faktiem, t.i., pierādījumus, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma fakts un pārkāpēja /pers. A/

vaina tā izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolā PC 332273 amatpersonas fiksētajām ziņām (2.lapa), kuras apstiprina turpmāk

minētie pierādījumi.

Rīgas rajona tiesas 2014.gada 5.decembra spriedums, saskaņā ar kuru /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas un sodīts ar

brīvības atņemšanu uz 4 gadiem un policijas kontroli uz 2 gadiem (9.-10.lapa), apliecina notiesātā /pers. A/ pienākumu izciest papildsodu – policijas

kontrole.

Minētā sprieduma izpildē pieņemts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 7.decembra lēmums par /pers. A/ atbrīvošanu nosacīti 8

mēnešus un 19 dienas pirms termiņa no tālākas brīvības atņemšanas soda izciešanas (11.-12.lapa).

/pers. A/ 2016.gada 7.decembrī izsniegtā izziņa Nr.2166-0313 apstiprina, ka 2016.gada 7.decembrī /pers. A/ atbrīvots nosacīti pirms termiņa no

brīvības atņemšanas soda izciešanas (14.lapa), kas apliecina pienākumu uzsākt papildsoda izciešanu, beidzoties uzraudzībai pēc nosacītas pirms termiņa

atbrīvošanas (grozījumi Krimināllikuma 45.pantā, kas spēkā no 2009.gada 1.jūlija).

2016.gada 8.decembra lēmums, kurš spēkā no 2017.gada 26.augusta, par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu pierāda, ka cita starpā

/pers. A/ piemērots ierobežojums – aizliegts atstāt dzīvesvietu, kas ir /adrese/, katru nakti laikā no plkst.22.00 līdz plkst.6.00, izņemot darba nolūkos

saskaņā ar darba līgumu un atbilstoši darba devēja apstiprinātam darba grafikam, kā arī aizliegts uzturēties no plkst.20.00 līdz plkst.7.00 kafejnīcās,

bāros, restorānos un citās izklaides vietās, kur ir iespējama alkohola lietošana. Ar minēto lēmumu, kā arī ar uzliktajiem policijas kontroles ierobežojumiem

un katra uzliktā ierobežojuma izpildes kārtību un sekas to neizpildes gadījumā /pers. A/ iepazinies, par ko liecina viņa kā kontrolējamās personas

paraksts (17., 18.-19.lapa).

Savukārt 2017.gada 29.augustā /pers. A/ atkārtoti izskaidrota uzlikto policijas kontroles ierobežojumu un katra uzliktā ierobežojuma izpildes

kārtība un sekas to neizpildes gadījumā, ar ko /pers. A/ iepazinies un apliecinājis to ar savu parakstu (17.lapa).

Policijas kontroli īstenojošās speciālistes ziņojumā (turpmāk – Ziņojums), kas sagatavots 2018.gada 12.novembrī, norādīta pārkāpuma protokolā

fiksētajiem faktiem analoga informācija (4.-6.lapa).

Minētajā Ziņojumā norādīti arī fakti par /pers. A/ iepriekš izdarītajiem policijas kontroles pārkāpumiem un to izskatīšanas rezultātiem, proti, par

viņa sodīšanu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 21.marta spriedumu, 2018.gada 9.aprīļa

spriedumu, 2018.gada 15.maija spriedumu, 2018.gada 31.maija spriedumu un 2018.gada 31.oktobra spriedumu.

Tāpat Ziņojumā norādīts fakts, ka Zemgales rajona tiesai 2018.gada 31.maijā bija nosūtīts iesniegums par neizciestā papildsoda – policijas

kontrole – laika aizstāšanu ar brīvības atņemšanu notiesātajam /pers. A/. Minētais iesniegums ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 2.jūlija lēmumu

noraidīts (20.-21.lapa).

Administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienots arī VP RRP Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas amatpersonas K.Fjodorova

ziņojums (turpmāk – policijas darbinieka ziņojums).

Policijas darbinieka ziņojumā norādīts, ka 2018.gada naktī no 26.oktobra uz 27.oktobri, būdams atvaļinājumā kā policijas amatpersona, bet pildot

apsardzes darbinieka pienākumus SIA “Reģionālās drošības serviss”, 2018.gada 27.oktobrī plkst.5.06 no centrālās apsardzes pults saņēma izsaukumu

uz moteli “Grīva”, Ogrē, Rīgas ielā 8, kur moteļa telpās ievērojis personu, kuru atpazinis kā /pers. A/, kam saskaņā ar tiesas spriedumu ir piemērots

papildsods – policijas kontrole. Policijas darbinieks atpazinis /pers. A/, jo vairākkārt saistībā ar /pers. A/ piemēroto papildsodu pārbaudījis viņu

dzīvesvietā (27.lapa).

Turklāt administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienots video ieraksts (29.lapa) par /pers. A/ 2018.gada 27.oktobrī izdarīto administratīvo

pārkāpumu un foto izdrukas no minētā ieraksta (30.-41.lapa).

Minētie dokumenti nepārprotami apliecina, ka 2018.gada 27.oktobrī laikā no plkst.4.12 līdz plkst.5.40 /pers. A/ atradās ārpus savas dzīves vietas,

turklāt atradās moteļa “Grīva”, Ogrē, Rīgas ielā 8, kafejnīcā, tādējādi pārkāpa papildsoda – policijas kontroles – uzliktos ierobežojumus – aizliegumu

atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.6.00, kā arī aizliegumu uzturēties no plkst.20.00 līdz plkst.7.00 kafejnīcās, bāros, restorānos un citās

izklaides vietās, kur ir iespējama alkohola lietošana.

Par 2018.gada 27.oktobrī izdarīto policijas kontroles pārkāpumu notiesātais /pers. A/ 2018.gada 12.novembrī sniedza paskaidrojumu, kas

pievienots administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem (44.lapa).

Paskaidrojumā /pers. A/ atzīst, ka ir pārkāpis policijas kontroles ierobežojumus, jo atradās moteļa “Grīva” kafejnīcā, kur bija nolēmis atzīmēt

darba līguma noslēgšanu ar uzņēmumu SIA “Ķilupe”. /pers. A/ paskaidrojumā apņemas turpmāk šādus pārkāpumus nepieļaut.

Iepriekš minētās ziņas par faktiem, izvērtējot kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa novērtē kā ticamas un attiecināmas, jo ziņas par faktiem tieši

apstiprina administratīvā pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu esamību, t.i., Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā

pārkāpuma sastāvu /pers. A/ rīcībā. Tāpat pierādījumi, t.i., ziņas par faktiem ir pieļaujamas, jo tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas noteiktajā

procesuālajā kārtībā. Ziņas par faktiem fiksētas likumā noteiktajos pierādīšanas līdzekļos – pie administratīvās atbildības saucamās personas

paskaidrojums, dokumenti, kas satur ziņas par faktiem rakstveidā un elektroniskā formā.

Tiesa secina, ka administratīvajā lietvedībā netika pierādītas pretējas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī

2018.gada 12.novembrī fiksējusi amatpersona administratīvā pārkāpuma protokolā PC 332273 (2.lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to,

ka /pers. A/ ir vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta pirmās daļas 2.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to,

ka gada laikā izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru /pers. A/ jau administratīvi sodīts (4.-6., 22.-23.lapa).

2011.gada 8.jūlija likuma „Grozījumi Krimināllikumā” redakcijā policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai

uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem. Saskaņā

ar minētā likuma pārejas noteikumu 12.punktu šo papildsodu turpināja piemērot [..] personām, kuras līdz 2014.gada 31.decembrim izdarījušas citu

Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

2011.gada 8.jūlija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2014.gada 16.oktobra likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, pārejas noteikumu

13.punkts reglamentē turpmāku papildsoda – policijas kontrole – izciešanas kārtību un sekas šā papildsoda ietvaros uzlikto ierobežojumu nepildīšanai

jeb ļaunprātīgai pārkāpšanai.

Izvērtējot lietā konstatētos administratīvā pārkāpuma apstākļus, tiesa ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmajā un

otrajā daļā noteikto un 22.pantā definēto administratīvā soda mērķi.

Tiesa izvērtēja administratīvās lietas materiālos kontrolējošās iestādes ietvertās ziņas par /pers. A/ personību, proti, ziņas par nodarbinātību (25.-

26., 45.lapa), informācija par likumpārkāpumiem (46.-49.lapa), personu datu pārlūka izdruka, kas apliecina dzīvesvietas deklarēšanas faktu (8.lapa).

Lietas iztiesāšanā par /pers. A/ personību papildus noskaidrots, ka viņš ir ieguvis vidējo tehnisko izglītību lauksaimniecības mehanizatora specialitātē, nav

precējies, apgādājamu personu nav.

Tiesa atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, nav iespējams panākt ar naudas sodu, kas /pers. A/ piemērots par agrāk izdarītajiem policijas

kontroles pārkāpumiem un nav atturējis no jauna pārkāpuma izdarīšanas, tādējādi /pers. A/ jāpiemēro administratīvais arests.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.panta otrā daļa noteic, ka administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi

astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam.

Lietas iztiesāšanā tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu /pers. A/ piemērot administratīvo arestu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.7panta pirmo daļu, 289.13panta ceturto daļu,

289.16panta pirmo daļu, 292.panta otro daļu, 317.pantu un 177.pantu

tiesa nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, piemērojot administratīvo arestu uz 3 (trīs) diennaktīm.

Izpildīt spriedumu daļā par administratīvo arestu pēc tā stāšanās spēkā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknim.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot

apelācijas sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 7.decembrī no plkst.11.00.

Tiesnese Z.Kusiņa