Court dismissed warning costs as procedural expenses unrelated to this civil debt collection case.

Lietas arhīva Nr. C-2654-21/8

ECLI:LV:ZRT:2021:1012.C73265421.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2021. gada 12. oktobrī

Zemgales rajona tiesa: tiesnese N. Paņkiva,

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “/Nosaukums/” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja SIA “/Nosaukums/” cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu, kurā pamatojoties uz Civillikuma 1.,

1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946. pantu,

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr. 61 Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu

pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi 2. punktu lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai aizdevuma summas parādu 3371,48 euro,

likumiskos procentus 1047,97 euro, parāda piedziņas izdevumus 17 euro, visus tiesas izdevumus t.sk. ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus

5,44 euro, kā arī lūdz apstiprināt prasītājas tiesības saņemt 6% gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai).

[1.1] Prasītāja prasības pieteikumu motivē ar to, 29.05.2018. starp /Nosaukums A/ kā cedentu un SIA “/Nosaukums B/ (pēc nosaukuma

maiņas SIA “/Nosaukums/”) kā cesionāru noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kura nosacījumiem un Civillikuma1798., 1801., 1805., 1806. pantu

prasītāja ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.

Norāda, ka starp atbildētāju un cedentu tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. /numurs/ (turpmāk arī Aizdevuma līgums), saskaņā ar kuru

cedents, Aizdevuma līguma pamatnoteikumu punktos “Aizdevuma summas izsniegšana” un “Komisija par līguma noformēšanu” noteiktajā kārtībā

izsniedza atbildētājam aizdevumu 4142,51 euro apmērā, un atbildētājs apņēmās atmaksāt aizdevumu, procentus par aizdevuma lietošanu un citus no

Aizdevuma līguma izrietošos maksājumus Aizdevuma līguma maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā.

Ievērojot to, ka atbildētājs neveica aizdevuma un citu no Aizdevuma līguma izrietošo maksājumu atmaksu Aizdevuma līguma maksājumu

grafikā noteiktajā kārtībā, kā arī to, ka atbildētāja maksājumu saistību kavējums pārsniedz 30 dienas, cedents, atbilstoši Aizdevuma līguma vispārējo

noteikumu 2. punktam, vienpusēji atkāpās no Aizdevuma līguma ar 12.11.2014. un pieprasīja tūlītēju parāda atmaksu.

Norāda, ka uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu, atbildētāja no Aizdevuma līguma grafika izrietošās nenokārtotās saistības sastāda

3371,48 euro apmērā.

Prasītāja uzskata, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 1047,97 euro apmērā par laika periodu no

13.11.2014.-22.12.2019.

Prasītāja uzskata, ka atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantam un Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumiem

Nr. 61 Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājai

kā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējai radušos parāda atgūšanas izdevumus 17 euro apmērā, jo pirms prasības celšanas tiesā atbildētājs Parādu

ārpustiesas atgūšanas likuma ietvaros ir aicināts labprātīgi nokārtot savas parādu saistības. Atbildētājs ir vairākkārtīgi informēts par nenokārtotajām

saistībām gan telefoniski, gan ar atgādinājuma vēstulēm.

Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja ir vērsusies pret atbildētāju ārpustiesas kārtībā, ar pieprasījumu samaksāt parādu, taču atbildētājs

nav veicis parāda pilnīgu atmaksu.

Prasītāja atsaucoties uz Vidzemes apgabaltiesas 03.05.2021. spriedumu lietā Nr. CA0099-12/11, norāda, ka atlīdzināmi ar brīdinājuma

izsniegšanu saistītie izdevumi Civilprocesa likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā.

[1.4] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2021. gada 2. marta lēmumu (lietas 83.-84.lapa), pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības

pārvaldības likuma 10. pantu, Ministru kabineta rīkojumu Nr. 655 par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 1. Punktu, 5.19.1., 5.19.3. apakšpunktu,

nolemts izskatīt civillietu rakstveida procesā 2021. gada 12. oktobrī, par ko paziņots pusēm, informējot par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu un

izskaidrojot tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, izskaidrojot lietas dalībniekiem tiesības norādītajā termiņā iesniegt tiesā rakstveidā papildus

paskaidrojumus, lūgumus, nosūtot lēmuma norakstu prasītājai uz prasība pieteikumā norādīto e-pasta adresi saziņai ar tiesu, savukārt atbildētājam

nosūtot paziņojumu uz pēdējo zināmo dzīvesvietu Latvijā un nosūtot atbildētājam paziņojumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmās daļas

5. punktu (lietas 85.-86., 88., 104.-106.lapa).

2021. gada 25. maijā Zemgales rajona tiesā saņemts /Valsts/ kompetentās iestādes apliecinājums par dokumentu izsniegšanu /pers. B/,

sūtījumu ievietojot pastkastē (lietas 111.-112.lapa).

Motīvu daļa

[2] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība apmierināma pilnīgi.

[3] Civillikuma 1793. panta 3. punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu, cesijas līgumu starp prasījuma

atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts nav

vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora

tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

[3.1] No 29.05.2018. starp /Nosaukums A/un prasītāju noslēgtā Cesijas līguma izraksta (lietas 15.lapa) konstatējams, ka cedents nodod

prasījumu portfeli (cedē) prasītājai kā cesionāram, un prasītāja par saņemto prasījumu portfeli maksā cedentam pirkuma cenu saskaņā ar šī līguma

noteikumiem.

No minētā līguma Pielikuma Nr. 1 izraksta (lietas 16.lapa) secināms, ka tiek cedētas no Aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret

atbildētāju, pamatsummas parāda apmērā 3371,48 euro.

Tiesa uzskata, ka Cesijas līgums ir noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi tas ir saistošs pusēm un prasītāja ir ieguvusi no Aizdevuma

līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Prasītāja darījusi zināmu atbildētājam par kreditoru maiņu, nosūtot rakstisku paziņojumu (lietas 17.lapa).

[4] No prasības pieteikumam pievienotā Aizdevuma līguma (lietas 12-14.lapa), tiesa secina, ka starp atbildētāju un /Nosaukums A/ filiāli

22.03.2013. noslēgts Aizdevuma līgums Nr. /numurs/ par aizdevuma summu 2911,37 LVL jeb 4142,51 euro ar līguma darbības termiņu līdz

15.04.2014.

Tiesa atzīst, ka Aizdevuma līgumā atbilstoši Civillikuma prasībām, puses vienojušās par visām būtiskajām sastāvdaļām, neviena no pusēm

to nav apstrīdējusi un līdz ar to tie ir saistošs līgumslēdzējām pusēm.

[4.1] Civillikuma 1. pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1. pantā norādītais labas ticības

princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās

puses intereses.

Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..). Saskaņā ar Civillikuma

1591. pantu, ja ceļ prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam vai nu jāpiesola pienācīgs izpildījums, vai jāpierāda, ka viņš no savas puses līgumu

jau izpildījis (..). Savukārt Civillikuma 1587. pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1934. pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai

tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

[4.2] Atbildētājam nepienācīgi pildot uzņemtās saistības, /Nosaukums A/izmantoja Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 2. punktā

noteiktās tiesības un ar 12.11.2014. vienpusēji atkāpās no Aizdevuma līguma un pieprasīja saistību pirmstermiņa izpildi, par ko paziņoja atbildētājam

(lietas 19.-20.lapa).

[4.3] Civillikuma 1589. pantā ir noteikti gadījumi, kad pēc Civillikuma pielaižama vienpusēja atkāpšanās no līguma. Minētajā normā

noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad zināmos apstākļos atļauj likums, vai

arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Tā kā no parāda aprēķina (lietas 11.lapa) izriet, ka saistību izpildes kavējums pārsniedza 30 dienas, tiesa atzīst, ka aizdevējam bija tiesības

vienpusēji atkāpties no līguma.

[4.4] Prasītāja ir vērsusies pret atbildētāju ārpustiesas kārtībā. 25.09.2019. vērsusies tiesā ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā (lietas 18.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1811. pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i.

nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

[4.4] No prasības pieteikuma, parāda aprēķina izriet, ka atbildētājs nav samaksājis no Aizdevuma līguma izrietošās saistības pamatparāda

apmērā 3371,48 euro.

[4.5] Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[5] Civillikuma 1753. pants nosaka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu. Civillikuma 1756. pants noteic pienākumu maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

[5.1] Prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 13.11.2014.-22.12.2019. 1047,97 euro apmērā. Atbildētājs par

likumisko procentu aprēķinu iebildumus nav cēlis.

[5.2] Tā kā atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu likumiskie procenti piedzenami prasītājas labā.

[6] Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantu, Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punkts paredz parādnieka pienākumu atlīdzināt parāda atgūšanas

pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus.

Ministru Kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (turpmāk arī Noteikumi) 2. punktā noteikti parāda atgūšanas pieļaujamie apmēri: ne vairāk kā 7 (septiņi) euro (2.1.

punkts) un ne vairāk kā 10 (desmit) euro (2.2. punkts).

[6.1] Tādējādi apmierināms prasījums par parāda piedziņas izdevumiem 17 euro apmērā.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..]

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa, ievērojot Civilprocesa likuma 195. panta, Civillikuma 1759. panta 1. punkta noteikumus, uzskata, ka prasītājai ir nosakāmas tiesības

līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda summas, ievērojot

Civillikuma 1763. panta 1. punktu, kas nosaka procentu aprobežojumu.

[7.1] Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk. 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016)

likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam, būtu aprēķināmi par sprieduma izpildes

nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Līdz ar ko no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi, valsts nodeva 412,10 euro (lietas 6.-7.lapa) apmērā un

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro apmērā (lietas 8.-9.lapa), kopā 417,47 euro.

[8.1] Ar pieteikuma izskatīšanu brīdinājuma kārtībā saistītie izdevumi 5,44 euro (lietas 10.lapa) apmērā ir procesuālie izdevumi, kas nav

radušies konkrētajā civillietā, un no Tiesu informatīvās sistēmas datiem izriet, ka minētie izdevumi ir radušies un izmantoti citā lietas izskatīšanā –

pieteikumā par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ievērojot minēto norādītie tiesas izdevumi nav attiecināmi uz izskatāmo civillietu, un līdz

ar to nav uzskatāms, ka šie tiesas izdevumi radušies šīs civillietas izskatīšanas sakarā, tādēļ ar pieteikuma izskatīšanu brīdinājuma kārtībā saistītie izdevumi

5,44 euro apmērā nav piedzenami no atbildētāja.

[9] Civilprocesa likuma 204.1 pants paredz, ka atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97. pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas /personas kods/, par labu SIA “/Nosaukums/”, vienotais reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, pēc

22.03.2013. Aizdevuma līguma Nr. /numurs/, aizdevuma summas parādu 3371,48 euro, likumiskos procentus par periodu no

13.11.2014.-22.12.2019. 1047,97 euro, ārpustiesas parāda piedziņas izdevumus 17 euro, pavisam kopā 4436,45 euro (četri tūkstoši četri simti

trīsdesmit seši euro 45 centi) un tiesas izdevumus 417,47 euro (četri simti septiņpadsmit euro 47 centi) apmērā.

Piedzīto summu samaksa veicama prasītājas norēķinu kontā AS /Nosaukums C/, Nr. /konta numurs/, /kods/

Atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja 6% (seši procenti) gadā no

piespriestās, bet vēl nepiedzītās pamatparāda summas.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā, bet lietas

dalībnieks, kuram tiesas spriedums nosūtīts saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 pantu, spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no lēmuma noraksta

izsniegšanas dienas.

Tiesnese N.Paņkiva