Court convicts defendant of attempted theft and property damage, combining sentences for multiple crimes.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of attempted theft and intentional property damage against two victims on the same night. The prosecution argued that the defendant, while intoxicated, broke into vehicles to steal electronics but failed to find valuables, and also damaged a car door handle. The court accepted these facts, applied the principle of combining partial sentences for multiple offenses, and imposed a total of 210 hours of compulsory labor.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 3. daļa; 15. panta 4. daļa; 185. panta 1. daļa; 50. panta 1. un 3. daļa: When multiple criminal offenses are committed, the court may combine partial sentences to determine the final punishment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11240006415
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Krāslavā, 2015.gada 21.aprīlī
Krāslavas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Ģ.Aizsils,
piedaloties tiesas sēžu sekretārei Valsts amatpersona,
tulkam Valsts amatpersona,
prokuroram I.Blaževičam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un
15.panta ceturtajā daļā, 185.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, un
k o ns t a t ē j a
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas (zādzības) mēģinājumu no transportlīdzekļa, šādos apstākļos:
2015.gada 22.februārī ap plkst. 00.35, /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, atnāca pie daudzdzīvokļu mājas /adrese/, piegāja pie /pers. B/ (/pers.
B/) automašīnas ,,VW Vento”, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ar nazi atvēra priekšējo kreiso durvju slēdzeni un nolūkā prettiesiski iegūt svešu
mantu savā īpašumā, tas ir, nolūkā nozagt no mašīnas elektroniskās ierīces - automagnetolu, GPS uztvērēju, videoreģistratoru, vai citas vērtīgas mantas,
iekļuva automašīnas salonā.
/pers. A/ neizdarīja zādzību līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo pārmeklējot /pers. B/ automašīnas salonu, cimdu nodalījumu,
nekādas vērtīgas mantas viņš neatrada.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un
15.panta ceturtajā daļā.
Kā arī /pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, šādos apstākļos:
2015.gada 22.februārī ap plkst. 01.00, /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, atnāca pie daudzdzīvokļu mājas /adrese/, piegāja pie /pers. C/
piederošās automašīnas ,,Audi 80”, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, un tīši, nolūkā sabojāt svešu mantu, ar nazi uzlauza priekšējo kreiso durvju
slēdzeni 15 euro vērtībā, sabojājot slēdzenes mehānismu.
/pers. A/ darbību rezultātā cietušajam /pers. C/ tika nodarīts materiālais kaitējums 15 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.
Kā arī /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas (zādzības) mēģinājumu no transportlīdzekļa, šādos
apstākļos:
2015.gada 22.februārī ap plkst. 01.00, /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, atnāca pie daudzdzīvokļu mājas /adrese/, piegāja pie /pers. C/
piederošās automašīnas ,,Audi 80”, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ar nazi uzlauza priekšējo kreiso durvju slēdzeni un nolūkā prettiesiski iegūt
svešu mantu savā īpašumā, tas ir, nolūkā nozagt no mašīnas elektroniskās ierīces - automagnetolu, GPS uztvērēju, videoreģistratoru, vai citas vērtīgas
mantas, iekļuva automašīnas salonā.
/pers. A/ neizdarīja zādzību līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo pārmeklējot /pers. C/ automašīnas salonu, cimdu nodalījumu,
nekādas vērtīgas mantas viņš neatrada.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un
15.panta ceturtajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos atzina, nodarījumu izdarīšanas apstākļus, nodarītā
zaudējumu apmēru un kvalifikāciju neapstrīdēja, kā arī uzturēja lūgumu izskatīt krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē, pierādījumu
pārbaudes neveikšanas būtība un sekas viņam ir pilnībā saprotamas.
Prokurors arī uzskata, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais savu vainu atzina un lietā ir pietiekami daudz
pierādījumu, kas apstiprina /pers. A/ vainu. Prokurora viedoklim pievienojās arī cietušais /pers. C/.
Tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku viedokli, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo
pārbaudot lietas materiālus, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un nodarījumi kvalificēti pareizi. Līdz ar
to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, vainīgā personību, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu par atbildību mīkstinošu apstākli apsūdzētajam atzīst labprātīgu ar noziedzīgo
nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšanu cietušajam /pers. C/ (noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā), kā arī
saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli apsūdzētajam tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu
alkohola ietekmē.
/pers. A/ agrāk netiesāts, saukts pie administratīvās atbildības, algotu darbu nestrādā, mācās tālmācībā, tajā pašā laikā brīvo
laiku pavada nelietderīgi, aiz bezdarbības lieto alkoholu. Krāslavas novada dome viņu raksturo kā personu, kurš lieto alkoholu un
tā ietekmē rodas tieksme izdarīt likumpārkāpumus (lietas lapas Nr.63-64).
Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai un ceturtajai daļai apsūdzētais izdarīja mazāk smagu un smagu noziegumu. Krimināllikuma 175.panta
trešās daļas sankcija par zādzības mēģinājumu paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu
darbu vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, savukārt Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sankcija par svešas mantas tīšu
bojāšanu paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Nosakot soda veidu, tiesa uzskata, ka no pantu sankcijās paredzētajiem alternatīvajiem soda veidiem, apsūdzētais sodāms ar piespiedu darbu
Krimināllikuma 40.pantā noteikto stundu ietvaros, tas ir, no četrdesmit līdz divi simti astoņdesmit stundām, nekonfiscējot mantu. Izvēloties šādu soda
veidu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izdarīja divus zādzības mēģinājumus, tas ir, no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ cietušajiem zaudējumus nenodarīja, kā arī
izdarīja mantas bojāšanu, nodarot cietušajam /pers. C/ zaudējumu nelielā apmērā. Ņemot vērā šos apstākļus, tiesa uzskata, ka piespiedu darbs
konkrētajā kriminālprocesā atbilst nodarījumu raksturam, apsūdzētā personībai un soda mērķim, tas ir, sodīt /pers. A/ par izdarīto noziegumu un atturēt
viņu no jaunu nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot piespiedu darba stundu apmēru, tiesa ņem vērā apsūdzētajam konstatētos atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, viņa
sadarbību ar procesa virzītāju, izvēloties lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, nodarījumu raksturu, nodarītā zaudējumu nelielo apmēru, apsūdzētā
personību, prokurora un cietušā viedokli, apsūdzētā sociālos apstākļus un visu lietā konstatēto apstākļu kopumu. Piespiedu darbs izciešams bez
atlīdzības, no mācībām un darba brīvajā laikā. Apstākļus, kas liegtu apsūdzētajam izciest šādu sodu, tiesa nekonstatēja.
Tā kā apsūdzētais izdarīja vairākus noziedzīgus nodarījumus, sods viņam jānosaka pēc noziedzīgu nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma
50.panta pirmo un trešo daļu, sodus daļēji saskaitot, kas ir vislabvēlīgākais sodu saskaitīšanas princips, kādu pieļauj Krimināllikuma 50.panta trešās daļas
nosacījumi.
Apsūdzētais/pers. A/ šajā kriminālprocesā tika aizturēts no 2015.gada 22.februāra līdz 2015.gada 23.februārim (lietas lapa Nr.34). Atbilstoši
Krimināllikuma 52.panta nosacījumiem pirmstiesas izmeklēšanā pavadītais apcietinājuma laiks ieskaitāms soda izciešanā.
Piemēroto drošības līdzekli, kas norādīts sprieduma rezolutīvajā daļā, negrozīt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Lietiskos pierādījumus, kas norādīti sprieduma rezolutīvajā daļā, - iznīcināt.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 127., 499., 512., 514., 520., 524., 527., 528., 529.pantu, tiesa
no s p r ie d a
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā
(2015.gada 22.februāra plkst.00.35 cietušā /pers. B/ (/pers. B/) mantu zādzības mēģinājums), un sodīt ar piespiedu darbu uz 110 (viens simts desmit)
stundām.
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā
(2015.gada 22.februāra plkst.01.00 cietušā /pers. C/ mantu zādzības mēģinājums), un sodīt ar piespiedu darbu uz 110 (viens simts desmit) stundām.
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (2015.gada 22.februāra
plkst.01.00 cietušā /pers. C/ mantas bojāšana), un sodīt ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus,
un noteikt galīgo sodu piespiedu darbu uz 210 (divi simti desmit) stundām.
Soda izciešanā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanas laiku no 2015.gada 22.februāra līdz 2015.gada 23.februārim – 2 (divas) dienas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, viena brīvības atņemšanas diena atbilst astoņām piespiedu darba stundām. /pers. A/ atlikušais piespiedu
darba stundu skaits, kas viņam jāizcieš, ir 194 (viens simts deviņdesmit četras) stundas.
Drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošanu, /pers. A/ negrozīt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu, lietiskos pierādījumus - nazi, kas atrodas Krāslavas rajona prokuratūrā, un
smaržu pēdas divos konteineros, kas atrodas Valsts policijas Latgales reģions pārvaldes Krāslavas iecirknī, - iznīcināt pēc sprieduma stāšanās likumīgā
spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot
Krāslavas rajona tiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs Ģ.Aizsils