Court allowed gas company's small claims suit against owner for unpaid utility bills and interest.

Lietas Nr. C31367413 Lietas arhīva Nr. C-0885-15/11 SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā Rīgā, 2015.gada 24.februārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa tiesnese A.Freimane

ar sekretāri L.Baikovu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 15.maijā AS ,,Latvijas Gāze” (turpmāk – prasītājs) vērsusies Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda Ls 459,88 apmērā piedziņu, ko veido parāda pamatsumma Ls 324,62 un likumiskie procenti Ls 135,26. Apmierinot prasību, prasītājs lūdz piedzīt samaksātos tiesāšanās izdevumus un atzīt tiesības par laika periodu līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā. Prasība pamatota ar Civillikuma 863., 1069., 1488.pantu, Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 25.punktu, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 36., 65., 72., 76., 90.1.punktu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētā objektā /adrese/, periodā no 2009.gada 30.novembra līdz 2013.gada 23.janvārim nekustamajā īpašumā ir izlietota dabasgāze no skaitītāja rādījuma 939-1677 ir izlietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa. 2013.gada 23.janvārī minētajam nekustamajam īpašumam dabasgāzes padeve tika pārtraukta, fiksējot mēraparāta rādījumu, līdz kuram izlietota dabasgāze – 1677 m3. Tā kā saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem atbildētājs ir minētā dzīvokļa īpašnieks, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu Ls 324,62 jeb EUR 461,89 apmērā, kā arī procentus Ls 135,26 apmērā, kas aprēķināti no likmes 0,15% apmērā saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punktu.

Pirms prasības celšanas prasītājs vairākkārtīgi brīdinājis atbildētāju un aicinājis veikt saistību labprātīgu izpildi. Atbildētājs to nav veicis. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 2013.gada 18.decembrī saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka nekustamā īpašuma parāda veidošanās laikā nekustamajā īpašumā dzīvoja īrnieks, kas bija atbildīgs par komunālo pakalpojumu samaksu, tostarp arī pakalpojumu par dabasgāzes apmaksu. Tiesas sēdē AS /Nosaukums/ pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz maza apmēra prasībā norādītiem motīviem.

Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis prasību neatzina, paskaidrojot, ka pretenzijas par parādsaistību samaksu ir vēršamas pret dzīvokļa īrnieku, kas dzīvoja atbildētāja īpašumā, taču atbildētāja rīcībā nav saglabājies īres līgums, kas pierāda faktu, ka atbildētājs dzīvokli /adrese A/ ir nodevis īrē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma sekojošu motīvu dēļ. No lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma izraksta (lietas lapa Nr.12) izriet, ka atbildētājs no 2000.gada 10.augusta ir dzīvokļa /Nr./ ir /adrese/ īpašnieks. Laika periodā, kopš atbildētājam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz iepriekšminēto dzīvokļa īpašumu, pušu starpā nav bijis noslēgts līgums par dabasgāzes piegādi, taču lietas materiāliem pievienotais 2013.gada 23.janvāra akts apstiprina, ka dzīvokļa īpašums Nr./adrese/ tiek apgādāts ar dabasgāzi.

Civillikuma 2109.pants nosaka, ka tad, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības ir apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem, līdz ar to tiesas vērtējumā neatkarīgi no tā vai pušu starpā ir vai nav bijis noslēgts līgums, atbildētāja pienākums ir norēķināties par saņemto dabasgāzi uz likuma pamata, jo saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Kā redzams no lietas materiāliem pievienotā 2013.gada 23.janvāra akta atbildētāja īpašumā, /adrese/, konstatēts parāds un dabasgāzes padeve atslēgta ar skaitītāja rādījumu 1677.

Saskaņā ar prasītāja veikto dabasgāzes uzskaiti atbildētāja periodā no 2009.gada 30.novembra līdz 2013.gada 23.janvārim atbildētāja īpašumā dabasgāze izlietota no mēraparāta rādījuma 939 līdz 1677, par kuru samaksa bija jāveic Ls 360,16 apmērā, no kuriem samaksāts ir Ls 35,54, atbildētājam paliekot parādā Ls 324,62 jeb EUR 461,89. Tiesai nav pamata apšaubīt atbildētāja īpašumā izlietotā dabasgāzes apjomu, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 46.punktu par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar līgumu un sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību.

Norēķinu kārtībā paredz, kā lietotājs nolasa norēķinu uzskaites mēraparāta un dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumus un paziņo tos sistēmas operatoram. Norēķinu kārtību, kā arī grozījumus tajā sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms tās spēkā stāšanās publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un savā mājaslapā internetā, savukārt minēto noteikumu 90.1.punkts noteic, ka mājsaimniecības lietotājam atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai maksājumus par dabasgāzi veikt 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām.

Norēķinu periods ir kalendāra mēnesis. No minēto normatīvo aktu regulējuma secināms, ka dabasgāzes lietotāja pienākums neatkarīgi no tā ir vai nav noslēgts līgums norēķināties par pakalpojumu, ko patērētājs, šajā gadījumā atbildētājs, ir saņēmis. Turklāt lietas izskatīšanas gaitā atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, dabasgāzes patēriņš par prasībā norādīto laika posmu ir bijis savādāks. Tāpat lietas materiāliem nav pievienoti pierādījumi, kas apstiprina atbildētāja iebildumus par to, ka dzīvokļa īpašums ir bijis nodots trešās personas valdījumā.

Tiesa minētā pierādījuma iesniegšanai atbildētājam bija devusi termiņu no 2014.gada 21.janvāra līdz tiesas sēdes dienai 2015.gada 10.februārim, taču šādi pierādījumi tiesai nav iesniegti. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja izvirzītais prasījums par parāda piedziņu par izlietoto dabasgāzi Ls 324,62 jeb EUR 461,89 apmērā piedziņu ir pamatots un apmierināms. Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka apmierināms prasījums daļā par nokavējuma procentu piedziņu. Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Par katru veicamā maksājuma termiņa nokavējuma dienu, atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punktam lietotājs maksā sistēmas operatoram (prasītājam) nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas. Prasītājs aprēķinājis nokavējuma procentus par laiku no 2010.gada 1.februāra līdz 2013.gada 23.janvārim Ls 135,26 jeb 192,46 EUR apmērā.

Tā kā atbildētājs ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu piedzenami nokavējuma procenti pamatparāda EUR 192,46 apmērā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājam atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos sešos procentus gadā no parāda pamatsummas, bet nepārsniedzot tās apmēru. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir EUR 654,35. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas a) apakšpunktu par šādu tiesas apmierinātā prasījuma apmēru ir piedzenama valsts nodeva EUR 98,15 (EUR 654,35 x 15/100), ko prasītājs, iesniedzot prasību, ir arī samaksājis. Tāpat no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tā samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par paziņojumu un maza apmēra prasības nosūtīšanu 4,70 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, ko nav sedzis prasītājas veiktais maksājums 4,70 EUR apmērā. No lietā esošās izziņas redzams, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 15,93 EUR, līdz ar ko no atbildētāja ir piedzenami 11,23 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no atbildētājas nesamaksātās pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 190., 193. un 250.25pantu, tiesa nosprieda:

AS “Latvijas Gāze”, , maza apmēra prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, apmierināt. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS ,,Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, parādu par izlietoto dabasgāzi EUR 461,89, nokavējuma procentus EUR 192,46, kas aprēķināti par laika periodu no 2010.gada 1.februāra līdz 2013.gada 23.janvārim, un tiesas izdevumus EUR 102,85, kopā piedzīt EUR 757,20 (septiņi simti piecdesmit septiņi euro 20 centi). Atzīt AS ,,Latvijas Gāze” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas, bet nepārsniedzot tās apmēru. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,23 EUR (vienpadsmit euro 23 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316. Maksājuma apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā. Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, daļā par tiesas izdevumu piedziņu, desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā. Pilna sprieduma izgatavošanas datums noteikts 2015.gada 10.marts. Pilns sprieduma teksts izgatavots 2015.gada 13.martā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ A.Freimane