Court dismisses appeal against fence order but terminates proceedings regarding land lease requirement.

Lieta Nr.A420438312 (A01366-13/35)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA JELGAVAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Jelgavā 2013.gada 9.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Mārtiņš Birkmanis, piedaloties pieteicējai A.B. un pārstāvei G.P., atbildētājas Tukuma novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Tukuma novada domes pārstāvei L.B., trešajām personām – I.F., G.L., R.M. un O.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.B. pieteikumu par Tukuma novada domes 2012.gada 26.janvāra lēmuma prot.Nr.2, 26.§ 1.1.apakšpunkta un 3.punkta atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 18.aprīlī A.B. (turpmāk – pieteicēja), kā nekustamā īpašuma – zemes gabala /adrese/ (turpmāk – īpašums) īpašniece, vērsās Tukuma novada būvvaldē ar lūgumu atļaut izbūvēt žogu pa viņai piederošā īpašuma robežu. Ar Tukuma novada būvvaldes 2011.gada 24.maija lēmumu (protokola Nr.11, 3.§) (turpmāk – sākotnējais lēmums): 1) atzīts, ka īpašums neprecīzi nostiprināts, ignorējot uz tā atrodošos būvju īpašumu, ko izmanto citas personas;

1.lappuse no 9 2) nolemts lūgt pieteicēju atlikt žoga ierīkošanas ieceri un ierosināt vienu no diviem īpašuma turpmākās izmatošanas variantiem: 2.1) slēgt nomas līgumu ar Tukuma novada pašvaldību par īpašuma daļas, uz kuras atrodas garāžas un piekļuves ceļi, iznomāšanu; 2.2) veikt īpašuma reālu sadali un apmainīt īpašumu, uz kura atrodas garāžas, pret līdzvērtīgu pašvaldības īpašumā esošu zemesgabalu; 3) atzīts, ka īpašuma turpmākās izmantošanas iespējas risināmas vienlaicīgi ar garāžas īpašumtiesību noskaidrošanu un nostiprināšanu; 4) atzīts, ka gadījumā, ja pieteicēja piekrīt īpašuma reālai sadalei un apmaiņai, no īpašuma atdalītais zemesgabals izmantojams vienīgi esošajiem garāžu īpašumiem un blakus esošās dzīvojamās mājas /adrese 2/, iedzīvotāju rekreācijai; 5) uzdots Tukuma novada domes Īpašumu nodaļai vienoties ar pieteicēju par viņai piederošā īpašuma turpmāko izmantošanu. Sākotnējo lēmumu pieteicēja apstrīdēja Tukuma novada domē, kura ar 2011.gada 29.septembra lēmumu (protokols Nr.13, 15.§): 1) atcēla sākotnējo lēmumu un pagarināja pieteicējas 2011.gada 18.aprīļa iesnieguma izskatīšanas termiņu uz četriem mēnešiem; 2) nolēma informēt uz īpašumu esošo ēku – garāžu vadītāju SIA „/Nosaukums/”, ka līdz 2011.gada 1.decembrim Tukuma novada būvvaldē un Tukuma zemesgrāmatā ir iesniedzami pierādījumi īpašumtiesībām uz valdījumā esošajām ēkām; 3) Tukuma novada būvvaldei apsekot uz īpašuma esošās garāžas un, konstatējot to nelegālas izcelšanās pamatojumu, izskatīt iespēju dot uzdevumu valdītājam tās nojaukt un atbrīvot pieteicējai piederošo īpašumu tā brīvai lietošanai.

[2] 2012.gada 26.janvārī Tukuma novada dome ar lēmumu (protokols Nr.2, 26.§) (turpmāk – Lēmums): 1) atļāva pieteicējai ierīkot žogu pa īpašuma robežu pie šādiem nosacījumiem: 1.1) žoga izbūve ir jāparedz tā, lai nodrošinātu uz īpašuma esošo garāžu lietotājiem iespēju pilntiesīgi piekļūt garāžām un tās izmantot līdzšinējā kārtībā; 1.2) pirms žoga būvniecības žoga skice un būvniecība jāsaskaņo Tukuma novada būvvaldē; 2) informēja pieteicēju, ka uz īpašuma esošās un viņai nepiederošās garāžas ir atzīstamas par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij, šī jautājuma likumīgai izskatīšanai un ar to saistītu formalitāšu nokārtošanai dokumenti tiks iesniegti izskatīšanai tiesā; 3) informēja pieteicēju un garāžu lietotājus, ka par īpašuma izmatošanu ir jānoslēdz zemes nomas līgums pēc pieteicējas piedāvājuma; 4) uzdots Juridiskajai nodaļai likumā noteiktajā kārtībā veikt darbības garāžu atzīšanai par bezīpašnieka mantu un to reģistrāciju zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā. Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

2.lappuse no 9 [2.1] Īpašums sastāv no zemes gabala 1765 m2 platībā, individuālās dzīvojamās mājas un trīs palīgceltnēm: garāžas, šķūņa un āra tualetes. Šādā sastāvā nekustamā īpašuma piederība ir konstatēta pieteicējai. Uz minētā īpašuma atrodas arī pieteicējai nepiederošas būves – sešas garāžu ēkas. Šīs garāžas izmanto iedzīvotāji no īpašumam līdzās esošām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Praktiski šī īpašuma teritorija tiek izmantota kā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese 2/, pagalms – tur atrodas nojume veļas žāvēšanai, piebraucamais ceļš un apstādījumi. Par garāžu lietošanu ir noslēgti nomas līgumi. Garāžu iznomātājs ir SIA „/Nosaukums/”. Tieši minēto iemeslu dēļ īpašuma teritorija ir norobežota daļēji: žogs ir ierīkots zemes gabalam aptuveni pa vidu. Izbūvējot žogu pa īpašuma robežu, žoga izbūve norobežos piekļuvi garāžām. [2.2] Tukuma novada domes 2011.gada 29.septembra lēmumā noteiktajā termiņa domē nav iesniegti garāžu īpašuma tiesību pierādoši dokumenti. Atbilstoši Civillikuma 930.pantam, Tukuma novada dome atzīst, ka tās uzdevums ir tiesvedības kārtībā ierosināt lietas izskatīšanu un nokārtot dokumentus valsts īpašuma tiesību atzīšanai uz garāžām. Tādēļ Tukuma novada dome uztur spēkā prasību par garāžu lietotāju brīvas piekļuves nodrošināšanu garāžām un uzskata, ka minētā nosacījuma izpilde ir iespējama, jo pieteicēja 2011.gada 8.septembrī domei iesniegtajos paskaidrojumos ir norādījusi, ka, saņemot atļauju žoga ierīkošanai, viņa ir gatava ierīkot vārtus garāžu netraucētai izmantošanai. Ņemot vērā minēto, dome atzīst, ka minētajā kārtībā atļauja žoga ierīkošanai ir izsniedzama.

[3] 2012.gada 26.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā, kurā norādīti šādi argumenti. [3.1] Zemesgrāmatā īpašumam nav reģistrēti nekādi aprobežojumi par labu citām personām, un zemes plānā iezīmētas tikai pieteicējai piederošās ēkas un būves. Īpašums ir daļēji iežogots. Taču uz īpašuma neiežogotās daļas atrodas vēl sešas garāžas. Piecas garāžas uz īpašuma atradās jau laikā, kad īpašumtiesības uz īpašumu atjaunotas pieteicējas mātei V.K. Atjaunojot īpašumtiesības uz īpašumu, īpašumam netika noteikti kādi apgrūtinājumi vai ierobežojumi īpašumtiesību atjaunošanai. Minētās garāžas ir uzceltas nelikumīgi, bez projekta un nav reģistrētas. Pēc īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz V.K. vārda bez viņas saskaņojuma pie pārējām piecām nelikumīgi uzbūvētajām garāžām sveša persona nelikumīgi piebūvēja vēl vienu garāžu. Tā kā V.K. vecuma un sliktā veselības stāvokļa dēļ nespēja pilnvērtīgi apsaimniekot visu īpašumu, tas nebija iežogots, un V.K. nespēja aizliegt īpašuma daļēju izmantošanu svešām personām, taču maksāja visus nodokļus par īpašuma pilnu platību. [3.2] 1998.gada 30.oktobrī V.K. īpašumu uzdāvināja pieteicējai. Īpašumtiesības uz pieteicējas vārda zemesgrāmatā nostiprinātas bez apgrūtinājumiem. Pieteicējai nebija finanšu līdzekļu, lai pilnīgi apsaimniekotu visu īpašumu, līdz ar to uzturēja īpašumu, cik spēja, un maksāja nodokļus, bet speciāli neierobežoja īpašumu. Nomas līgumus ar garāžu lietotājiem pieteicēja neslēdza, jo nevēlējās legalizēt šīs darbības, un ar legalizācijas pieprasījumu neviena persona nevērsās. 2011.gadā pieteicējas ģimenei radās papildus finanšu līdzekļi, līdz ar to radās iespēja iežogot visu īpašumu, to apsaimniekot un pilnībā izmantot savām vajadzībām.

3.lappuse no 9 [3.3] Lēmumos izteiktie ierosinājumi ierobežo pieteicējas tiesības uz īpašumu un pakļauj pieteicēju nelikumīgas ēkas legalizācijai, bez iespējām nākotnē izmantot visu īpašumu. Uzceltās garāžas nav uzskatāmas par ēkām vai būvēm, tās atbilstoši Civillikuma 968.pantam ir vērtējamas kā zemes īpašnieka īpašums. Attiecībā uz tām nevar attiecināt likuma „Par atjaunotā Civillikuma ievada, matojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta nosacījumus. Pieteicēja piekrīt īpašuma atbrīvošanai un nelikumīgo būvju nojaukšanai vai pārvietošanai, vai būvju atzīšanai par zemes īpašuma daļu. [3.4] Būvvalde neievēroja pašvaldības 2007.gada 11.decembra saistošo noteikumu Nr.31 253.punktu, kas atļauj ierīkot žogus pa īpašuma robežām. [3.5] Pieteicēja nevar iebilst pret Tukuma novada domes vēlmi uzsākt tiesvedību par garāžu atzīšanu par bezīpašnieka mantu un piekritību valstij, tomēr pieteicēja uzsākusi pierādījumu vākšanu prasības iesniegšanai tiesā, nolūkā atzīt nelikumīgās būves par pieteicējai piederošu zemes gabala daļu.

Tā kā būves nav celtas likumīgi un nav nekad reģistrētas, uz tām nav attiecināmi noteikumi par dalītu īpašumu, bet ir piemērojama likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta ceturtā daļa. [3.6] Pieteicēja nepiekrīt tam, ka apstākļos, kad ir noskaidrojies, ka ēkas nav likumīgas, reģistrētas un tām nav īpašnieka, Tukuma novada dome ar Lēmumu nosaka beztermiņa ierobežojumu pieteicējai īpašuma iežogošanai, ka tā izbūve ir jāparedz tā, lai nodrošinātu uz īpašuma esošo garāžu lietotajiem iespēju pilntiesīgi piekļūt garāžām un tās izmantot līdzšinējā kārtībā. [3.7] Savā paskaidrojumā Tukuma novada domei pieteicēja bija norādījusi uz būves nelikumību un to, ka attiecībā par beidzamo celto garāžu tās legalizācija nav nekādi iespējama, jo garāža tika uzcelta pret zemesgrāmatā reģistrētā zemes īpašnieka gribu, zinot, ka celtniecība tika aizliegta.

Attiecībā par pārējo būvi, kas uzcelta agrāk, pieteicēja bija norādījusi, ka žogā varētu tikt izveidoti vieni vārti iekļūšanai uz garāžām uz noteiktu termiņu un noteiktā vietā lietotājiem, kas ar pieteicēju noslēdz par to līgumu. Šis paskaidrojums bija domāts kā situācijas risinājums uz to laiku, kamēr noskaidrojas visi būves celšanas un īpašuma tiesību apstākļi. [3.8] Nedz pie pieteicējas, nedz Tukuma novada domes neviena persona ar dokumentiem nevērsās. Līdz ar ko nav pamatots pieteicējas tiesību ierobežojums, kāds izteikts Lēmuma 1.1.apakšpunktā. [3.9] Tā kā nelikumīgā būve vispār neeksistē un nav identificējama, tad nevar uzskatīt, ka šīs būves lietotāji ir likumīgi un viņiem būtu tiesības bez termiņa lietot būvi un pieteicējas zemi.

Šāds ierobežojums nav samērīgs un ir atceļams. Šādi nosacījumi ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 68.panta otro daļu. Tukuma novada dome nav tiesīga pieteicējai uzspiest piedāvāt noslēgt ar garāžu lietotājiem nomas līgumus. Tikai no pieteicējas gribas ir atkarīgs, vai pieteicējas zemi izmanto svešas personas. Tukuma novada dome konkrētajā gadījumā pārkāpj savas kompetences robežas, ar administratīvu aktu iejaucoties civiltiesiskā strīdā.

4.lappuse no 9 [4] Tukuma novada dome tiesā iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka uzskata pieteicējas pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu, jo nevar ignorēt faktu, ka uz pieteicējai piederošā īpašuma atrodas sešas garāžas, kuras tiek arī izmantotas un par kuru nomu ar SIA „/Nosaukums/” ir noslēgti nomas līgumi. Minēto garāžu nomnieki ir O.K., I.F. un I.S. Lēmumā 1.1.apakšpunkts un 3.punkts iekļauti, pamatojoties uz pieteicējas rakstveida paskaidrojumā norādīto. Lēmuma 3.punktā nav uzskaitīti nomas nosacījumi, līdz ar to nav izslēgtas terminētas nomas attiecības, un 3.punkts nav pretrunā pieteicējas paskaidrojumā paustajam viedoklim.

Lēmumā arī nav noteikts, ka žogā nevar izbūvēt vienus vārtus. Galvenais uzsvars likts uz to, lai patreizējie garāžu nomnieki varētu netraucēti turpināt piekļuvi nomas objektiem un lai Tukuma novada dome, atļaujot vienam privātīpašniekam īstenot viņa ieceres, nepamatoti neaprobežotu ar šādu atļauju pārējo personu (/adrese 2/ iedzīvotāju un garāžu nomnieku) tiesības un intereses. Īpašuma iežogojums ne tikai iežogotu garāžas, kas varētu aizskart ne vairāk kā sešu personu intereses (nomas līgumi ir tikai trīs), bet iežogotu arī dzīvojamās mājas /adrese 2/ rekreācijas zonu, patreizējo piemājas teritoriju, kas šai ēkai ir vienīgā, jo mājas /adrese 2/ otrā pusē ir iela ar intensīvu satiksmi. /adrese 2/ ir 12 dzīvokļi, kuru iemītniekus skar atļauja iežogot īpašumu.

Nedz Tukuma novada domes arhīvos, nedz SIA „/Nosaukums/” rīcībā nav pierādījumi par ēkas celtniecību. SIA „/Nosaukums/” arī nevarēja paskaidrot, kā ieguvusi tiesības garāžas iznomāt. Tukuma novada domes rīcībā ir garāžu nomnieku sniegtās liecības par to, ka garāžas uzbūvētas apmēram 20.gs. 70-ajos gados Tukuma slimnīcas vajadzībām. Daudzdzīvokļu mājas /adrese 2/ iemītnieki šobrīd lieto gan garāžas, gan piemājas teritoriju. /adrese 2/ savulaik (apmēram garāžu būvniecības laikā) izmitināti Tukuma slimnīcas darbinieki.

Pamatojoties uz šīm liecībām, Tukuma novada dome apšauba faktu, ka garāžas būvētas pretlikumīgi un tāpēc nojaucamas kā nelegālas būves. Tukuma rajona tiesā ir iesniegts pieteikums par garāžu ēkas atzīšanu par valstij piekrītošu bezīpašnieka mantu. Civiltiesiska strīda starp pieteicēju un garāžu nomniekiem vai pārējiem iedzīvotājiem nav, garāžu lietotāji turpina garāžas netraucēti lietot, bet /adrese 2/ iedzīvotāji turpina netraucēti žāvēt veļu īpašumā uzbūvētajās nojumēs, atpūsties piemājas pagalmā.

Tukuma novada dome, ir nevis iejaukusies vēl nepastāvošā strīdā, bet mēģinājusi situāciju risināt tā, lai strīds nesāktos. Šobrīd pieteicēja nevis risina civiltiesiskās attiecības ar viņas īpašuma lietotājiem, bet vēlas, lai tās atrisina pašvaldība, ļaujot visu teritoriju iežogot, ignorējot citu pašvaldības iedzīvotāju intereses.

[5] Trešā persona – G.L. tiesā iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikumam nepiekrīt, jo gadījumā, ja žogs tiks uzbūvēts, viņa nevarēs piekļūt pie garāžas, ko uzcēlusi par saviem līdzekļiem. Garāžu sākusi celt 1995.gadā ar projektu un visām atļaujām, tajā skaitā ar zemes īpašnieces atļauju. Garāža atrodas /adrese 2/. Līdz ar to garāža uzbūvēta likumīgi, bet vēl nav nodota ekspluatācijā. Garāžu izmanto ikdienā un tā viņai ir nepieciešama. Vēlas, lai žogā būtu vārti, pa kuriem var brīvi iebraukt un izbraukt, vai arī ir ar mieru pārdot garāžu pieteicējai.

5.lappuse no 9 [6] Trešā persona – R.M. tiesā iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka 2002.gada 23.aprīlī tika noslēgts pirkuma līgums par /adrese 2/-2 dzīvokli. Iepriekšējā dzīvokļa īpašnieks paskaidroja, ka dzīvoklim nāk klāt arī garāža. 2002.gada 20.maijā ar SIA „/Nosaukums/” noslēgts līgums par apsaimniekošanu un maksājumiem. Līdz šim ir veikusi maksājumus par apsaimniekošanu un garāžas lietošanu. Pārņemot savā lietošanā garāžu, tā bija lietošanai nederīga. Veikusi garāžas kapitālo remontu, uzlikusi jaunu jumtu un ielikusi jaunas durvis. Līdz šim neviens nebija informējis, ka garāžas atrodas uz pieteicējas īpašuma.

[7] Pieteicēja un viņas pārstāve tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Papildus pieteicējas pārstāve norādīja, ka no Lēmuma nav saprotams, ar ko jāslēdz nomas līgums par garāžu lietošanu, vai ar SIA „/Nosaukums/” vai ar trešajām personām. G.L. gadījumā nav izsniegta būvatļauja, uz projekta nav zemes īpašnieces saskaņojums. V.K. piekrišanu būvniecībai nekad nav devusi.

[8] Tukuma novada domes pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem. Papildus Tukuma novada domes pārstāve norādīja, ka garāžas faktiski pastāv. Trešajām personām ir tiesības noslēgt nomas līgumus. Viena garāža tika iegādāta kopā ar dzīvokli. Piektā garāža tika uzbūvēta ar domes 1995.gadā izdotu atļauju un vēlāk pievienotajiem saskaņojumiem no dažādām institūcijām, tai skaitā V.K. saskaņojumu. Divas trešās personas atzīst, ka garāžas tās izmanto jau no 1959.gada. Tā kā garāžas ir tik senas, neizdevās arhīvā atrast nevienu dokumentu par tām. Saskaņā ar Civillikumu garāžas ir bezīpašnieka manta, kas ir piederoša valstij.

[9] Trešā persona I.F. tiesas sēdē paskaidroja, ka pagaidām var iebraukt garāžā un izbraukt no tās. Garāža pastāv no 1959.gada. No 1959. līdz 1978.gadam garāžu nomāja viņa sievas tēvs, pēc tam līdz pat šai dienai garāžu nomāja viņš. Garāžu būvēja līdz ar /ielas nosaukums/ dzīvojamo māju. No sākuma tā bija domāta kā ātrās palīdzības garāža, pēc tam garāžas sāka iznomāt kā privātīpašumu. Šobrīd izmanto garāžu. Pirms pāris gadiem to saremontēja. Zemes īpašniece nebija personīgi vērsusies pie viņa un informējusi, ka tā ir viņas zeme. Garāžu lieto intensīvi. Viņa rīcībā nav nekādu dokumentu par garāžas celtniecību, jo garāžu nomā no Tukuma novada domes. Tukumu novada dome visu nodevusi SIA „/Nosaukums/”, kuriem viņš maksā par garāžu īres maksu.

[10] Trešā persona O.K. tiesas sēdē paskaidroja, ka garāžu lieto trīs gadus. Pirms tam lietojis citu garāžu, kas atradās tālu no mājām. Piedāvāts īrēt garāžu pie mājas, jo to neviens nelietoja. Iepriekšējā īrniece noformēja papīrus tā, ka garāža tiek nodota viņam lietošanā. Tukuma novada dome bija devusi savu saskaņojumu. Īres līgums tika parakstīts uz nenoteiktu laiku. Ja tiek maksāts par garāžu, tad līgums pagarinās automātiski. Viņu neviens iepriekš nebija informējis, ka garāža atrodas uz īpašnieka zemes. Bija domājis, ka garāžu īrē no Tukuma novada domes. Garāžu lieto ikdienā.

6.lappuse no 9 [11] Trešā persona R.M. tiesas sēdē paskaidroja, ka nopirka dzīvokli kopā ar garāžu. Līdz šim lietoja garāžu ikdienā. Garāžai veikts kapitālais remonts. Neviens nebija informējis, ka garāža atrodas uz īpašnieka zemes. Ja uzliks žogu, vairs ar mašīnu nevarēs piebraukt, mājai nebūs pagalma.

[12] Trešā persona G.L. tiesas sēdē paskaidroja, ka gadījumā, ja tiktu uzstādīti vārti, tad varētu maksāt zemes īpašniecei saprātīgi noteiktu nomas maksu. Uzbūvēja garāžu no jauna 1995.gadā. Visas atļaujas bija saņemtas. Šobrīd garāžu lieto retāk. Vēlas arī turpmāk lietot garāžu, tā kā pati to ir cēlusi.

Motīvu daļa

[13] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums daļā ir nepamatots un noraidāms, bet daļā tiesvedība ir izbeidzama.

[14] Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka lietas, kas izriet no būvniecības tiesiskajām attiecībām, pamatā ir izvērtējamas caur personas tiesībām uz īpašumu. Šīs lietas primāri balstās uz tiesībām netraucēti izmantot savu īpašumu (sk., Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (Senāts) 2006.gada 22.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-255 14.2., 14.2.1.punktu). Senāts minētajā lietā norādījis, ka Latvijas Republikas Satversmes 105.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Kā secinājusi Satversmes tiesa, šī konstitucionālā tiesību norma, līdzīgi kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 1.pants, paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Īpašuma tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, tas ir, ja tie noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (sk., Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija spriedumu lietā Nr.2002- 01-03). Turpmāk Senāts norādījis, ka tiesības uz īpašumu ir individuāla rakstura tiesības. Šo tiesību aizsardzību persona var prasīt, ja ar pārsūdzēto lēmumu tieši šai personai ir tikusi vai tiks traucēta tās īpašuma lietošana. Tātad pamatā tās ir kaimiņa tiesības, kas ļauj kādai personai iebilst pret citai personai izsniegtu atļauju būvēt. Jēdziens „kaimiņš” šajās tiesiskajās attiecībās ir piemērojams nevis sadzīviskā, bet gan juridiskā nozīmē, kura saturs piepildāms, caur faktiskajiem apstākļiem konstatējot esošā vai iespējamā aizskāruma būtiskumu. Šajās tiesiskajās attiecībās tiesības uz īpašumu ir piemērojamas paplašināti, par kaimiņu atzīstot ne tikai tādu personu, kuras īpašums robežojas ar ietekmes objektu, bet arī ar personu, kura pastāvīgi vai ilgstoši uzturas objekta ietekmes zonā. Īrnieks un nomnieks kaimiņa tiesību īstenošanā pielīdzināmi īpašniekam (sk., turpat, 14.2.2.punktu). Līdz ar to šajā lietā ir noskaidrojams trešo personu statuss, tiesību vai tiesisko interešu aizskāruma esamība vai iespējamība nākotnē, kas izceltos no būvniecības tiesiskajām attiecībām.

7.lappuse no 9 [15] Lietā nav strīda, ka uz pieteicējai piederošā zemes gabala atrodas sešas garāžas. Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka piecas garāžas tiek izmantotas atbilstoši to lietošanas mērķim. Trešā persona I.F. tiesas sēdē paskaidroja, ka garāža pastāv no 1959.gada, kad tās tika būvētas vienlaikus ar dzīvojamās mājas būvniecību /adrese 2/. Tiesa ņem vērā, ka atbildētāja lietā iesniegusi darba projektu garāžas celtniecībai, kas izstrādāts 1995.gadā (lietas 66.-68.lapa). 1995.gada 20.aprīlī Tukuma pilsētas dome devusi atļauju trešajai personai G.L. veikt garāžas /adrese 2/ projektēšanu, uzliekot par pienākumu pēc projekta dokumentācijas izstrādāšanas un apstiprināšanas garāžas celtniecību saskaņot ar pilsētas domi (lietas 69.lapa). Iesniegtajai projekta dokumentācijai pievienots inventarizācijas plāns un saskaņojuma veidlapa, kas apliecina, ka izstrādātais projekts saskaņots ar veidlapā norādīto institūciju amatpersonām, tostarp ar Tukuma pilsētas domes galveno speciālistu nekustamo īpašumu jautājumos un Tukuma pilsētas galveno arhitektu (lietas 70., 71.lapa). Tāpat projekta novietnes plāns saskaņots ar Tukuma pilsētas galveno arhitektu (lietas 79.lapa). Tiesas ieskatā šādos apstākļos nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka garāžu būvniecība notikusi nelikumīgi. Apstāklis, ka 1959.gada būvētajām garāžām nav saglabājusies dokumentācija par to būvniecību, nepadara to šī brīža lietošanu par nelikumīgu no trešo personu puses. Savukārt vienai no garāžām, kas būvēta 1995.gadā, ir izstrādāts projekts un saņemti saskaņojumi tās būvniecībai, līdz ar to pirmšķietami šādu būvniecību nevar atzīt par nelikumīgu, detalizēti neizvērtējot piestādīto būvniecības dokumentāciju. Taču tiesa vienlaikus norāda, ka šīs lietas izskatīšanas priekšmets nav izvērtēt garāžu būvniecības procesa likumību un to legalizācijas iespējas.

[16] Šīs lietas ietvaros nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka garāžas nav reģistrētas Valsts zemes dienesta kārtotajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (lietas 90.lapa), kā arī apstāklim, ka pieteicējas zemes īpašumam zemesgrāmatā nav reģistrēti nekādi apgrūtinājumi, kas norādītu par ēku vai būvju (garāžu) atrašanos uz pieteicējas zemes gabala (lietas 8.lapa). Tā kā garāžas faktiski atrodas uz pieteicējas zemes, tad tiesas ieskatā sākotnēji būtu rosināms jautājums par garāžu iespējamo legalizāciju. Līdz minētā jautājuma tiesiskam risinājumam nav pamata neņemt vērā trešo personu vēlmi turpināt lietot garāžas, žoga būvniecības gadījumā nodrošinot piekļuvi garāžām. Secināms, ka iestādes Lēmums tā pārsūdzētajā daļā (1.1.punkts), ar kuru uzlikts pieteicējai pienākums žoga izbūvi paredzēt tā, lai nodrošinātu uz īpašuma esošo garāžu lietotājiem iespēju pilntiesīgi piekļūt garāžām, ir atzīstams par tiesisku un pamatotu.

[17] Attiecībā uz pieteicējas prasījumu atcelt Lēmuma 3.punktu ar kuru nolemts informēt pieteicēju un garāžu lietotājus, ka par īpašuma izmatošanu ir jānoslēdz zemes nomas līgums pēc pieteicējas piedāvājuma, tiesa norāda, ka šīs jautājums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā, bet gan risināms civiltiesiskā kārtībā.

8.lappuse no 9 Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktam tas ir pamats tiesvedības izbeigšanai lietā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 282.panta 1.punktu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt A.B. pieteikumu daļā par Tukuma novada domes 2012.gada 26.janvāra lēmuma prot.Nr.2, 26.§ 1.1.apakšpunkta atcelšanu. Izbeigt tiesvedību A.B. pieteikumā daļā par Tukuma novada domes 2012.gada 26.janvāra lēmuma prot.Nr.2, 26.§ 3.punkta atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Birkmanis Jelgavā 2013.gada 9.augustā

9.lappuse no 9