Court dismisses guardianship appointment request citing child's best interests and existing care arrangement.

Lietas arhīva Nr. A42-01925-24/36

ECLI:LV:ADRJJTN:2024:1029.A420192524.5.S

Administratīvā rajona tiesa

Jelgavas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2024. gada 29. oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S. Ozola,

piedaloties pieteicējai /pers. A/, atbildētājas /Nosaukums A/ pusē pieaicinātās iestādes, /Nosaukums B/, pārstāvei /pers. B/, trešās personas /pers.

C/ pārstāvei /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicējas /pers. A/ pieteikuma

par labvēlīga administratīvā akta izdošu par /pers. A/ iecelšanu par /pers. C/ aizbildni.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja ar 2024. gada 7. februāra iesniegumu vērsās /Nosaukums B/ (turpmāk – bāriņtiesa), lūdzot izvērtēt viņas piemērotību aizbildņa

pienākumu pildīšanai un iecelt viņu par bērna /pers. C/ (turpmāk – bērns) aizbildni.

Ar bāriņtiesas 2024. gada 2. maija lēmumu Nr. 1.3./149 (turpmāk – bāriņtiesas lēmums) nolemts neiecelt pieteicēju par bērna aizbildni, jo šobrīd

tas neatbilst bērna vislabākajām interesēm.

Bāriņtiesas lēmums pamatots ar apstākli, ka šobrīd bērnam ir nepieciešams nodrošināt labvēlīgu, harmonisku un drošu vidi, un ka bērna interesēs

nav pieteicējas iecelšana par bērna aizbildni.

[2] Pieteicēja Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņu ieceltu par bērna aizbildni.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Bāriņtiesas lēmumā nav pietiekami izvērtēti visi lietas faktiskie apstākļi, kas ir pretēji bērna interesēm.

Pieteicēja par sava dēla pausto viedokli, ka viņam nav pārliecības, ka viņa ģimenē dzīvotu cits bērns, norāda, ka bērnam bija aizliegts kontaktēties

ar pieteicējas dēlu, tādējādi viņam radās aizvainojums, līdz ar to šī iemesla dēļ pieteicējas dēla viedoklis varēja tāds būt.

Bāriņtiesa nav ņēmusi vērā bērna mātes viedokli, ka viņai nav nekādu iebildumu, ka pieteicēja kļūtu par bērna aizbildni.

[2.2] Bērns ilgu laiku dzīvo pie /pers. F/ (turpmāk arī – aizbildne), līdz ar to patiesais iemesls būt par bērna aizbildni ir atlīdzības izmaksa par

aizbildņa pienākumu pildīšanu. Pieteicēja bāriņtiesai norādīja, ka aizbildnei ir problēmas ar alkoholu; dzīvojot pie aizbildnes, bērns sācis smēķēt; bērns

tiek noskaņots gan pret pieteicēju, gan savu māti; bērna vietā tiek atbildēts uz īsziņām.

[2.3] Bāriņtiesa pēc pieteicējas lūguma neveica bērna psiholoģisko izpēti. Pieteicēja to pamato, ka bērns viņai ir stāstījis par to, ka viņam ir bail no

aizbildnes un viņš nevēlas tikties ar aizbildnes meitu.

[2.4] Pieteicēja norāda, ka bērna viedoklis var nesakrist ar viņa labākajām interesēm, un viņš kā nepilngadīgs sava brieduma, zināšanu un dzīves

pieredzes trūkuma dēļ var nespēt vispusīgi novērtēt situāciju un dažādu parādību cēloniskās sakarības, un ka bērna viedokli var ietekmēt ar viņu kopā

dzīvojošas personas.

[2.5] Pieteicēja norāda, ka vēlas, lai bērnam uzlabojas attiecības ar māti. Pieteicēja ir palīdzējusi bērna mātei atrast citu dzīvesvietu ar labiem

apstākļiem, un tā ir netālu no pieteicējas, lai bērnam būtu saskarsme ar māti. Pieteicēja norāda, ja viņa tiktu iecelta par aizbildni, viņa ne tikai rūpētos par

bērnu, bet palīdzētu bērna mātei atgūt aizgādības tiesības.

[3] Bāriņtiesa rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, balstoties uz bāriņtiesas lēmumā ietverto pamatojumu,

papildus norādot turpmāk minēto.

[3.1] Ar bāriņtiesas 2024. gada 11. jūnija lēmumu bērnam nodibināta aizbildnība un par bērna aizbildni iecelta /pers. F/. Pieņemot šādu lēmumu,

tika rūpīgi izvērtēti lietā esošie pierādījumi, secinot, ka bērnam ir nepieciešams nodrošināt labvēlīgu, harmonisku un drošu vidi, un bērna interesēs nav

pieteicējas iecelšana par bērna aizbildni.

[3.2] Bāriņtiesa konstatēja, ka bērns uzturas aizbildnes ģimenē divus gadus. Bērnam, ilgstoši dzīvojot aizbildnes ģimenē, ir izveidojusies cieša

emocionāla saikne gan ar aizbildni, gan ar viņas meitu. Bērns izjūt mājīgumu un drošību aizbildnes ģimenē. Bērns vairākkārt ir norādījis, ka vēlas turpināt

dzīvot pie aizbildnes. Bērns pastāstīja, ka nevēlas dzīvot pie pieteicējas; bāriņtiesa noskaidroja, ka pieteicējas dēlam nav pārliecības par vēlmi, ka viņa

ģimenē dzīvotu vēl viens bērns.

Bērna vēlme ir būtiska bērna labklājības nodrošināšanai un tiek ņemta vērā kopsakarā ar pārējiem lietas apstākļiem.

[3.3] Bāriņtiesa 2024. gada 25. jūnijā atkārtoti pārbaudīja bērna dzīves apstākļus aizbildnes ģimenē un konstatēja, ka dzīves apstākļi ir atbilstoši

bērna vajadzībām. Kā arī sarunā ar bērnu tika noskaidrots, ka viņam patīk pie aizbildnes, ir sava atsevišķa istaba. Bērns neizteica vēlmi dzīvot pieteicējas

ģimenē.

Bērns 2024. gada 9. augustā bāriņtiesas telpās satikās ar māti, un bērns norādīja, ka negrib braukt ciemos pie mātes, jo netālu no mātes dzīvo

pieteicēja, kas bērnam nepatīk.

Ņemot vērā minēto, šajā gadījumā primāras ir bērna tiesības, un šīs tiesības prevalē pār pieteicējas vēlmi kļūt par aizbildni.

[4] Trešās personas (bērna) pārstāve rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka bāriņtiesa rīkojusies bērna interesēs.

[4.1] 2024. gada 22. augustā notika saruna ar bērnu, noskaidrojot lietas apstākļus, bērna sajūtas un vēlmes. Sarunā bērns bija mierīgs, smaidīgs,

brīvi atbildēja uz jautājumiem, kā arī pats izrādīja iniciatīvu un pastāstīja par notikumiem viņa dzīvē. Sarunā noskaidrots, ka bērns ir desmit gadus vecs; no

1. septembra turpinās mācības /izglītības iestādes nosaukums/ 4. klasē; mācās labi, skolā ir draugi, piedalās arī ārpusstundu nodarbībās: tautas dejas,

datorgrafika, kokapstrāde; skolā mācās arī aizbildnes meita, ar kuru ir draudzīgas attiecības un var kopā doties uz skolu un mājām.

[4.2] Bērns norāda, ka laikā, kad dzīvojis pie pieteicējas, juties savādi, jo pieteicēja vienlaikus uzturējusi attiecības ar diviem vīriešiem; gandrīz

katru vakaru bijušas iedzeršanas ar skandāliem. Bijis gadījums, kad pieteicējas kopdzīves partneris aizvedis pieteicējas dēlu uz futbola treniņu, bet

izrādījies, ka pa to laiku abi bijuši kafejnīcā un bērns par to bijis ļoti apbēdināts. Bērns jutis citādu attieksmi pret viņu un citādu pret pieteicējas dēlu.

Pieteicējas dēls bērnu apcēlis. Pieteicēja arī nepamatoti apvainojusi bērnu, ka viņš izpostījis dārzā tomātus, lai gan bērns to nav darījis, jo neatceras, kur

pieteicējai ir dārzs. Bērns dzīvot pie pieteicējas noteikti nevēlas.

[4.3] Bērns pie aizbildnes dzīvo jau divus gadus; pats to bija izvēlējies; jūtas brīvi, labi, priecājas, ka var uzticēties; aizbildne pret viņu izturas

vienādi; visur ņem līdzi; bērns vēlas palikt dzīvot pie aizbildnes; pie aizbildnes pašlaik viens pats nakšņo atsevišķā istabā.

[4.4] Par attiecībām ar māti bērns norāda, ka mātei nekad priekš viņa nav bijis laika; tagad ar māti ticies bāriņtiesā, bet tā vairāk no viņas puses

bijusi kā pratināšana; bērns piekrīt, ka ar māti tiksies, bet dzīvot pie viņas nevēlētos; māte tagad dzīvo netālu no pieteicējas, kas bērnam nepatīk. Bērns

apgalvo, ka viņam nav tuvu attiecību arī ar savu brāli.

[4.5] Bērns norāda, ka apmeklē psihologu ģimeņu atbalsta centrā. Pastāsta par savām veselības problēmām – ģībšanu, ko pats nevar izskaidrot.

Noskaidrots, ka ģimenes ārsta izskaidrojums ģībšanas pamatojumam iespējami varētu būt neirotiskas izcelsmes, ko rada agrāk pārciesta vardarbība.

[4.6] Kopumā no sarunas secināts, ka bērns labi jūtas un ir apmierināts aizbildnes ģimenē; to mainīt nevēlas un, kamēr vien pastāv apstākļi, ka

bērnam jādzīvo ārpusģimenes aprūpē, aizbildnība bērna interesēs nebūtu maināma.

No zināmajiem apstākļiem un sarunas ar bērnu, ja par aizbildni bērnam tiktu iecelta pieteicēja, tas bērna situāciju pasliktinātu un visticamāk radītu

negatīvas sekas.

[5] /Pers. F/ (aizbildne) rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu neiesniedza.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā minētiem argumentiem, papildus norādot uz esošās

aizbildnes rīcību, realizējot bērna aizbildnību.

Bāriņtiesas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto.

Trešās personas (bērna) pārstāve pieteikumu neatzina, norādot, ka nepastāv pamats pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai, ar kuru viņu

ieceltu par bērna aizbildni.

Aizbildne uz tiesas sēdi neieradās. Uzklausot lietas dalībnieku viedokli, tiesa uzsāka lietas izskatīšanu bez aizbildnes klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Lietā noskaidrojams, vai ir pamats iecelt pieteicēju par bērna aizbildni.

[8] Sākotnēji pieteicējas mērķis, iesniedzot pieteikumu tiesā, nebija pārsūdzēt tādu bāriņtiesas lēmumu, kas attiektos uz bērna tiesību un interešu

ievērošanu aizbildnes ģimenē, bet gan panākt to, lai pieteicēja tiktu iecelta par bērna aizbildni.

Lietā nav strīda, ka bērnam šobrīd tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe – ar bāriņtiesas 2024. gada 11. jūnija lēmumu par bērna aizbildni iecelta

/pers. F/.

Pieteicēja pieteikumā un tiesas sēdē, atsaucoties uz pašas novērojumiem, uzskata, ka aizbildnes ģimenē bērnam netiek nodrošināta viņa

vislabākajām interesēm un vēlmēm atbilstoša aprūpe, tādēļ bērna interesēs par bērna aizbildni būtu ieceļama pieteicēja.

Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 26. panta ceturtajai daļai bāriņtiesa lemj par cita aizbildņa iecelšanu tad, ja: 1) konstatē pārkāpumus, ko aizbildnis

pieļāvis aizbildnības pārvaldībā; 2) iepriekšējais aizbildnis atcelts vai atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas; 3) aizbildnis ir miris.

Tātad, lai būtu pamats lemt par cita aizbildņa iecelšanu bērnam, jākonstatē kāds no likumā minētajiem pamatiem vispirms, lai atceltu jau esošo

aizbildni (ja tas nav atcelts, atlaists vai miris), un tā vietā izraudzīties piemērotāko aizbildni. Izskatāmajā gadījumā būtu jākonstatē Bāriņtiesu likuma

26. panta ceturtās daļas 1. punktā ietvertajā normā paredzētās sekas.

[9] Tiesa ne no lietas materiāliem, ne tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem nekonstatē, ka bāriņtiesa būtu saņēmusi informāciju par bērna tiesību

vai interešu iespējamu apdraudējumu aizbildnes ģimenē, vai ka bāriņtiesa nebūtu uz šādu informāciju reaģējusi, arī uzklausot bērna viedokli. Minēto, ka

arī pieteicēja nav vērsusi bāriņtiesas uzmanību uz kādu no minētajiem aspektiem aizbildnes darbībās, kas būtu pretēja bērna labākajām interesēm,

pieteicēja apstiprināja tiesas sēdē.

Līdz ar to arī tiesai šajā gadījumā nav pamata konstatēt tādus apstākļus, kuri būtu par iemeslu uzdot bāriņtiesai lemt par aizbildnes atcelšanu un cita

aizbildņa iecelšanu.

[10] Tiesa norāda, ka pieteikumā un tiesas sēdē paustie argumenti par notikumiem pagātnē (pirms diviem gadiem) ir atstājami bez ievērības, jo

strīds konkrētajā gadījumā ir par to, vai apstākļi, kas pastāvēja bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas brīdī un šobrīd, ir pietiekams pamats, lai pieteicēju

ieceltu par bērna aizbildni. Proti, vērtējot apstākļus lietā, kas saistīta ar bērna tiesību ievērošanu, būtiski ir vērtēt ne tikai personu vārdiski izteiktos

apsvērumus lietā, bet arī vērtēt personu faktisko/reālo rīcību. Līdz ar to šādās lietās būtiska nozīme ir tam, kā personas faktiski rīkojas, nevis tikai tam,

kādu viedokli un attieksmi tās pauž.

Ja pieteicēja vai bāriņtiesa iepriekš nebija saskatījusi apstākļus, kas apdraudēja bērna tiesību vai interešu ievērošanu, šobrīd šādu apstākļu

vērtējumam nav nozīmes.

[11] Pieteicēja uzskata, ka tieši viņa ir piemērotāka būt par bērna aizbildni.

Neskatoties uz to, ka bāriņtiesa ir atzinusi, ka pieteicējai piemīt aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, tomēr tas

nepiešķir pieteicējai tiesības prasīt sevi iecelt par konkrētā bērna aizbildni.

Atbilstoši Civillikuma 240. pantam un Bāriņtiesu likuma 26. un 29. pantam visos gadījumos bāriņtiesai ir pienākums izvērtēt par aizbildni ieceļamās

personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai.

Tādējādi piemērotākā aizbildņa izvēle ir tieši bāriņtiesas kompetencē, un šajā izvēlē primāri jāvadās no bērna interešu viedokļa un tiesiskā

regulējuma, nevis iespējamā aizbildņa interesēm.

Tas vien, ka bāriņtiesas ieceltā aizbildne neatbilst pieteicējas ieskatiem un vēlmēm, pats par sevi nevar būt pamats aizbildņa maiņai.

[12] Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta 2.1 daļas 1. un 8. punktam, nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz

bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas,

ģimeniskas attiecības, kā arī bērna viedokļa uzklausīšanu.

Šajā lietā svarīgi ir ņemt vērā arī bērna viedokli, jo bērns ir sasniedzis tādu vecumu un brieduma pakāpi, kurā bērns spēj to formulēt.

No bērna sniegtā viedokļa secināms, ka aizbildnes ģimenē bērnam ir izveidojušās emocionāli tuvas, pastāvīgas un ģimeniskas attiecības, kas ir

pielīdzināmas vecāku un bērnu attiecībām, kas arī izriet no bērna pārstāvja šajā lietā konstatētā, un atbilst bērna labākajām interesēm, kas definētas Bērnu

tiesību aizsardzības likuma 6. panta 2.1 daļas 1. punktā. Tāpat no bērna pārstāves konstatētā secināms, ka bērna labākajās interesēs ir turpināt atrasties

aizbildnes ģimenē, jo tā tiek nodrošinātas viņa Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta 2.1 daļā noteiktās tiesības un vajadzības uz atbilstošu izglītību

(6. panta 2.1 daļas 2. punkts) un iespēju bērnam attīstīt savu individualitāti, spējas un intereses (6. panta 2.1 daļas 6. punkts); bērna vajadzībām

atbilstošu veselības aizsardzību (6. panta 2.1 daļas 3. punkts) un atbalstu bērna līdzsvarotai garīgajai un fiziskajai attīstībai (6. panta 2.1 daļas

5. punkts), kā arī citi bērna attīstībai un labklājībai nozīmīgi apstākļi.

Līdz ar to šādā situācijā, ja bērnam tiktu iecelts cits aizbildnis, bērna nodošana citam aizbildnim var notikt pretēji bērna interesēm. Respektīvi,

bāriņtiesa nevar ignorēt bērna intereses, it sevišķi, ņemot vērā cik ilgu laiku bērns jau atradies aizbildnes ģimenē un cik ciešas saites ir izveidojušās bērna

un aizbildnes starpā. Pretējā gadījumā, neņemot vērā bērna viedokli un neizvērtējot, kādas sekas tas atstās uz bērnu, mēģinājums mainīt pastāvošo

situāciju var kaitēt bērna interesēm, kas arī var izpausties kā emocionāla vardarbība pret bērnu.

[13] Tiesa no lietā esošajiem bērna viedokļa saturošajiem dokumentiem nekonstatē, ka bērna viedoklis ir ticis ietekmēts vai sniegts nepatiess

viedoklis. Bērns jau sākotnēji, sākot no 2023. gada decembra, vairākās sarunās ar bāriņtiesas pārstāvjiem objektīvi pauž paša bērna uzskatus, tie ir

nemainīgi attiecībā uz aizbildnes ģimenē esošajiem apstākļiem, kā arī viņa attieksmi pret pieteicēju.

[14] Tāpat tiesa uzskata, ka vispārīgi pareizs būtu risinājums, ka bērnam ir jāsatiek sava mamma un bāriņtiesai ir jāveicina ģimenes apvienošana, jo

vecākam un bērnam ir tiesības uz ģimenes dzīvi. Civillikuma 181. pantā noteiktās saskarsmes tiesības ir būtisks ģimenes attiecību elements. No lietas

dalībnieku tiesas sēdē teiktā izriet, ka bērna mamma ir uzsākusi veikt nepieciešamās darbības, lai viņai tiktu atjaunotas pārtrauktās aizgādības tiesības,

tostarp notikusi bērna saskarsmes tiesību realizēšana ar mammu bāriņtiesas telpās. Tomēr šie apstākļi vēl neļauj izdarīt secinājumu, ka ir zuduši apstākļi,

kas bija aizgādības tiesību pārtraukšanas pamatā, vai ka būtu konstatējami pārkāpumi aizbildnes darbībā.

Tiesa norāda, ka jebkuri apsvērumi jāvērtē caur bērna tiesību un tiesisko interešu ievērošanas prizmu. Tādējādi nepietiek tikai ar pieteicējas

uzskatu, ka iespējams aizbildne neveicina bērna saskarsmi ar mammu un citiem ģimenes locekļiem, ja bāriņtiesa un šobrīd tiesa pārliecinās, ka faktiskā

situācija lietā nav pretēja bērna tiesībām un tiesiskajām interesēm.

[15] Ievērojot iepriekš konstatētos apstākļus, tiesa atzīst, ka nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai, līdz ar to

pieteikums ir noraidāms kā nepamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu un 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošu par /pers. A/ iecelšanu par /pers. C/ aizbildni.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese S. Ozola