Supreme Court dismisses appeal for retrying facts instead of reviewing legal errors in criminal sentencing.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against a lower court's criminal sentencing decision. The appellant argued that the appellate court failed to consider his cooperation with authorities, but the Supreme Court found these arguments merely repeated from the rejected appeal. The court determined the appeal sought factual re-evaluation rather than legal review, violating the statutory requirement for cassation to address only legal errors.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 569. panta 1. daļa; 573.1 panta 1. daļa: Cassation proceedings are limited to legal errors and cannot be used to retry facts or challenge factual conclusions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2024:0606.19520493923.5.L
Lieta Nr. 19520493923, SKK-352/2024
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2024. gada 6. jūnijā
Senāts šādā sastāvā: senatores Sandra Kaija, Inguna Radzeviča, Inese Laura Zemīte,
iepazinies ar apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 18. aprīļa lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt
kasācijas tiesvedību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst
šā likuma 569., 571., 572. pantā un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības
iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai
kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Šī panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.
Apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā lūdz atcelt Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 18. aprīļa lēmumu daļā par sodu, norādot, ka apelācijas
instances tiesa, nosakot sodu, nav ņēmusi vērā, ka viņš pirmstiesas kriminālprocesā ir sadarbojies ar procesa virzītājiem un savu vainīgumu noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā atzinis.
Senāts konstatē, ka apsūdzētais /pers. A/ atkārtojis apelācijas sūdzības argumentus, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti
noraidījusi. Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka pirmās instances tiesa, nosakot apsūdzētajam sodu, ievērojusi Krimināllikuma 35. pantā definēto
soda mērķi un 46. pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus, kā arī ņēmusi vērā, ka apsūdzētais atzinis savu vainīgumu un izmantojis
Kriminālprocesa likuma 21. pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar procesa virzītāju. Apelācijas instances tiesa nav konstatējusi citus apstākļus, kas
varētu ietekmēt apsūdzētajam noteikto sodu.
Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzības argumenti faktiski pauž viņa neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus
izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus par sodu ietekmējošiem apstākļiem, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas
instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu.
Minētais ir pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu, 573.1 panta pirmo daļu, Senāts
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
S. Kaija I. Radzeviča I. L. Zemīte