Court dismissed appeal against traffic fine for exceeding vehicle height limits under Latvian Administrative Offences Code.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Jelgava dismissed the defendant's appeal against a police decision to fine him for exceeding vehicle height limits. The court found that the defendant drove a truck with a load height of 4.06 meters, violating the 4-meter limit, and that the police measurement using a verified tape measure was accurate and objective. Consequently, the court upheld the original fine of 50 Latvian lats as the minimum statutory penalty and rejected the defendant's procedural complaints.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.33 panta 11. daļa; LAPK 289. panta 3. daļa: The court established that a traffic violation for exceeding vehicle height limits is substantiated by verified measurement evidence and that the minimum statutory fine must be applied when the violation is confirmed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.142228211 1-1437-12/34 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2012.gada 13.jūlijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai – E.P., iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei I.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja E.P., personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 30.jūnija lēmumu Nr.2847. Aprakstošā daļa [1] 2011.gada 23.maijā Rīgas rajonā, pa autoceļu Salaspils – Babīte, virzienā no Babītes uz Salaspili, E.P. vadīja transportlīdzekli Scania R480, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar puspiekabi, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis), pārvadājot kravu (baļķus).
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk arī – iestāde) jaunākais inspektors, konstatējot, ka krava pārsniedz noteiktos transportlīdzekļa ar kravu pieļaujamos gabarītus (kravas augstums 4,06 m noteikts ar mērlenti MEDID Nr.97445), sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.PD433937 (turpmāk – sākotnējais lēmums vai protokols), atzīstot E.P. par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.33panta 11.daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliekot viņam naudas sodu Ls 50 apmērā.
Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2011.gada 30.jūnija lēmumu Nr.2847 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk minēto. [1.1] Mērījums veikts ar verificētu mērlenti, fiksējot to uz kravas augstākā baļķa un nostiepjot mērlenti vertikāli līdz zemei. Pārkāpums fiksēts fotogrāfijās. Nav konstatējams, ka policijas darbinieki tieši vai netieši, personīgu motīvu vadīti, būtu bijuši ieinteresēti noformēt E.P. protokolu.
Nav konstatējami apstākļi, kas liktu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti. [1.2] E.P. piemērots minimālākais LAPK 149.33panta 11.daļas sankcijā paredzētais naudas sods, tāpēc tā apmēru samazināt nav iespējams. [1.3] Administratīvā pārkāpuma lietvedībā nav pieļauti procesuāli pārkāpumi. E.P. norādītie pārkāpumi nav procesuāla rakstura, tie nevar ietekmēt lietas rezultātu, kā arī nepadara sākotnējo lēmumu par spēkā neesošu. No protokola ir saprotams, par kādu pārkāpumu E.P. saukts pie administratīvās atbildības, un viņš savas procesuālās tiesības ir izmantojis.
Ar sūdzību E.P. tikai cenšas izvairīties no administratīvās atbildības. [2] Nepiekrītot Lēmumam, 2011.gada 10.augustā E.P. to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, norādot šādus apsvērumus. [2.1] Protokolā nav norādes, pamatojoties uz kuru LAPK pantu piemērots administratīvais sods, kā arī nav norādīta tiesību norma, kas paredz atbildību par šādu pārkāpumu. Līdz ar to E.P. netika nodrošinātas tiesības realizēt savu aizstāvību. [2.2] Fiksējot administratīvā pārkāpuma sastāvu, policijas darbinieki rīkojās prettiesiski: [2.2.1] pirms mērījumu veikšanas policijas darbinieki apsūdzēja E.P. neatļaujami augstas kravas pārvadāšanā; [2.2.2] veicot mērījumu, transportlīdzeklis netika novietots uz līdzenas virsmas – asfalta seguma, bet gan uz ceļa grantētās daļas, kas ir šķība; [2.2.3] policijas darbinieks sadusmojās uz E.P., kad pēdējais iebilda mērījuma veikšanai ar neverificētiem mērlīdzekļiem – makšķerkātu.
Savu negatīvo emociju dēļ policijas darbinieki bija ieinteresēti fiksēt nekorektu mērījumu; [2.2.4] mērījums netika veikts vienā piegājienā un ar verificētu mērlīdzekli. Sākumā ar makšķerkātu veikts mērījums no kravas augšas līdz piekabes pamatnei, pieļaujot, ka mērlenta ir izlocījusies gar baļķiem, tādejādi palielinot mērījuma rezultātu. Otra mērījuma daļa veikta no piekabes pamatnes līdz grantētajam ceļam. Šāds pierādījums ir pretlikumīgs; [2.2.5] policijas darbinieki patvaļīgi noteica mērījuma rezultātu, jo sākotnēji E.P. paziņoja, ka kravas augstums pārsniegts par 2 cm, bet protokolā ierakstīja, ka par 6 cm, lai gan pārmērīšana netika veikta.
Kokvedēja sastatņu augstums ir 2,6 m, bet kopējais transportlīdzekļa augstums no zemes līdz augstākajam sastatņu punktam ir 3,95 m. Ja baļķi būtu uzkrauti virs sastatņu augstākā punkta, kravu nebūtu iespējams nostiprināt. [3] 2011.gada 29.augustā tiesā saņemts iestādes rakstveida paskaidrojums, kurā iestāde sūdzību neatzīst, balstoties uz Lēmumā ietverto argumentāciju. [4] Tiesas sēdē E.P. uzturēja sūdzību. Iestādes pārstāve tiesas sēdē sūdzību neatzina. Motīvu daļa [5] E.P. piemērots naudas sods Ls 50 apmērā par administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK 149.33panta 11.daļā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 208.punktu, ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram, iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atļaujas netiek izsniegtas dalāmu kravu pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus.
Atbilstoši CSN 3.pielikuma „Pieļaujamie transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti (ar kravu vai bez tās), faktiskā masa un ass slodze” 3.punktu transportlīdzekļa atļautais augstums ir 4 metri. LAPK 149.33panta 11.daļa noteic, ka par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteiktos transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) ar kravu vai bez kravas pieļaujamos gabarītus, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem. Tādejādi, lai atzītu E.P. saukšanu pie administratīvās atbildības par pamatotu, jākonstatē, ka viņa vadītā transportlīdzekļa augstums pārsniedza 4 m. [6] Lietā nav strīda par to, ka E.P. 2011.gada 23.maijā plkst.16.38 vadīja transportlīdzekli.
Lietā ir strīds par to, vai transportlīdzekļa augstums pārsniedza 4 m. [7] Kopumā un savstarpējā sakarībā novērtējot pārkāpuma brīdī fiksētos fotoattēlus (lietas 22.lapa), policijas inspektora R.S. 2011.gada 23.maija un 20.jūnija ziņojumus (lietas 19., 21.lapa), SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” 2010.gada 13.augustā izdoto mērlentas MEDIDNr.97445 atkārtotās verificēšanas sertifikātu, kas derīgs līdz 2012.gada 12.augustam (lietas 20.lapa), protokolā (lietas 6.lapa) fiksētos faktus, ievērojot LAPK 289. panta trešās daļas nosacījumu, tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums E.P. saukšanai pie atbildība saskaņā ar LAPK 149.33panta 11.daļu ir pareizs, un tiesa pievienojas iestādes motivācijai. [8] Papildus Lēmumā minētajam tiesa norāda šādus apsvērumus. [8.1] Tiesa nerod apstiprinājumu E.P. [2.1] argumentam, jo protokolā ir norādīts gan pārkāptais CSN punkts, gan arī LAPK norma, kas paredz atbildību par šādu pārkāpumu.
Tiesa piekrīt, ka policijas darbiniekam bija vēlams protokolā norādīt arī atsauci uz CSN 3.pielikuma 3.punktu, taču no protokolā norādītā nepārprotami ir izsecināma pārkāpuma būtība. [8.2] No policijas darbinieka ziņojuma un fotogrāfijām izriet, ka administratīvā pārkāpuma fiksēšanā E.P. nav piedalījies, paskaidrojumus pie protokola nav sniedzis. Līdz ar to [2.2] minētajiem pārkāpumiem lietā nav gūts apstiprinājums, bet tie uzskatāmi par E.P. subjektīvu situācijas novērtējumu. Foto fiksācija neapstiprina nedz makšķerkāta izmantošanu mērījuma veikšanai, nedz to, ka mērījums veikts uz nelīdzenas virsmas.
Tiesa nekonstatē, ka policijas darbinieki būtu bijuši ieinteresēti nepamatoti saukt E.P. pie administratīvās atbildības. [9] Ņemot vērā [7] un [8] noradīto, tiesa atzīst, ka E.P. ir vainīgs LAPK 149.33panta 11.daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un pamatoti par to ir sodīts ar sankcijā paredzēto minimālo naudas sodu Ls 50 apmērā. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13panta sesto daļu, 289.17panta pirmo daļu, 289.18panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 30.jūnija lēmumu Nr.2847, bet E.P. sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.
Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese ________________ L.Apšeniece Jelgavā, 2012.gada 13.jūlijā