Court convicts defendant of three petty thefts and imposes conditional probation with compensation.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of three counts of petty theft committed on February 17 and 18, 2017, at Rimi Latvia stores in Saldus. The defendant confessed to the charges during the trial and requested no evidence examination, while the victim sought full compensation. The court sentenced the defendant to nine months of imprisonment, partially combined with a prior sentence, and imposed conditional probation with a one-year review period.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. un 2. daļa; Krimināllikuma 55. pants: The court may convict for multiple petty thefts and impose a conditional sentence with probation if the defendant confesses and accepts the charges.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.11360004417
Lietas arhīva Nr.K34-0077-17/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Saldū 2017.gada 21.martā
Saldus rajona tiesa
tiesnese Selga Lapejeva,
piedaloties prokurorei Terēzai Kalniņai,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē saīsinātā procesa kārtībā saņemto krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēta pēc
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas trīs noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.
Apra k s t o š ā da ļ a
[1] Apsūdzētā/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā –
2017.gada 17.februārī ap plkst.14.57 /pers. A/, būdama alkohola ietekmē, atrodoties SIA “RIMI Latvia” veikala “Supernetto” tirdzniecības zālē
Saldū, Tūristu ielā 3, mantkārīga motīva vadīta, nolūkā izdarīt alkohola zādzību, no plaukta paņēma vienu 0,2 litru tilpuma pudeli degvīna “Beloff” 2,25
EUR vērtībā, ielika somā un, par preci nesamaksājot, izgāja no veikala tirdzniecības zāles, tādējādi /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “RIMI Latvia”
piederošo mantu nelielā apmērā.
Ar šādu rīcību apsūdzētā /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
[2] Apsūdzētā/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā –
2017.gada 17.februārī ap plkst.20.00 /pers. A/, būdama alkohola ietekmē, atrodoties SIA “RIMI Latvia” veikala “Supernetto” tirdzniecības zālē
Saldū, Tūristu ielā 3, mantkārīga motīva vadīta, nolūkā izdarīt alkohola zādzību, no plaukta paņēma vienu 0,2 litru tilpuma pudeli degvīna “Beloff” 2,25
EUR vērtībā, ielika somā un, par preci nesamaksājot, izgāja no veikala tirdzniecības zāles, tādējādi /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “RIMI Latvia”
piederošo mantu nelielā apmērā.
Ar šādu rīcību apsūdzētā /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
[3] Apsūdzētā/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā –
2017.gada 18.februārī ap plkst.18.50 /pers. A/, būdama alkohola ietekmē, atrodoties SIA “RIMI Latvia” veikala “Rimi” tirdzniecības zālē Saldū,
Jelgavas ielā 1, mantkārīga motīva vadīta, nolūkā izdarīt alkohola zādzību, no plaukta paņēma vienu 0,35 litru tilpuma pudeli degvīna “3 graudu” 3,84
EUR vērtībā, ielika somā un, par preci nesamaksājot, izgāja no veikala tirdzniecības zāles, tādējādi /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “RIMI Latvia”
piederošo mantu nelielā apmērā.
Ar šādu rīcību apsūdzētā /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
M o t īv u da ļa
Apsūdzētā/pers. A/ tiesas sēdē sevi par vainīgu viņai izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, neapstrīdēja inkriminēto noziedzīgo nodarījumu faktiskos
apstākļus un juridisko kvalifikāciju, lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Arī cietušās kompensācijas pieteikumu atzina pilnā apmērā.
Ņemot vērā to, ka apsūdzētā tiesas sēdē savu vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, piekrita tam, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu
pārbaudi, un tiesai lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētās vainu, kā arī ievērojot prokurores un cietušās pārstāves
viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt
daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma
tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētās personību raksturojošos datus.
Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze, un to uzskaitījums spriedumā
nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētās vainu par pierādītu, nodarījumu kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu Krimināllikuma normām,
tiesa secina, ka apsūdzētā ir sodāma.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētās izdarītie noziedzīgie nodarījumi klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, nosakot sodu apsūdzētajai, tiesa ņem vērā soda mērķi, izdarīto noziedzīgo nodarījumu
raksturu, radīto kaitējumu, vainīgās personību, viņas attieksmi pret apsūdzību, atbildību ietekmējošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir
nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli visu trīs noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā
atzīstama vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētās /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka izdarītie
noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, kā arī saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par atbildību
pastiprinošu apstākli visu trīs noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzīstama noziedzīgu nodarījumu izdarīšana alkohola reibumā.
Novērtējot apsūdzētās /pers. A/ personību, pie soda noteikšanas, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētā iepriekš sodīta:
- ar prokurora 2016.gada 7.septembra priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 60 stundām, sods
izciests 2017.gada 10.janvārī;
- ar Saldus rajona tiesas 2017.gada 9.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, ar brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem,
nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem, spriedums stājies likumīgā spēkā 2017.gada 21.februārī, pēdējā gada laikā divas reizes saukta pie
administratīvās atbildības, uzlikto naudas sodu nav samaksājusi (lietas 28.-33., 34.-36., 37.-38.lapa).
Lai izvērtētu jautājumu par piespriežamo soda mēru un veidu, tiesai jāievēro cilvēktiesību principus, saprātīguma un taisnīguma principus. Tiesa
atzīst, ka apsūdzētā rīkojusies mērķtiecīgi un konkrētajos apstākļos izdarījusi visu, kas no viņas atkarīgs, lai noziegumus izdarītu līdz galam, tādējādi
apsūdzētā, savas intereses nostādot augstāk par sabiedrības interesēm, apdraudējusi citas personas īpašumu. Apsūdzētā nozaga svešu mantu, kuras
vērtība nav liela, tanī pat laikā tiesa respektē Latvijas Republikas Satversmē garantētās cietušās personas tiesības uz sava īpašuma neaizskaramību. Ja
reiz cietusī vērsusies policijā ar iesniegumu par viņai piederošās mantas zādzību, tātad novērtēja pret viņas īpašumu vērsto apdraudējumu kā tādu, par
kuru apsūdzētajai ir jāsaņem kriminālsods. Tiesa ņem vērā, noziedzīgo nodarījumu raksturu, to, ka visu zādzību priekšmets ir alkohols. To, ka lai arī
cietušajai SIA “RIMI Latvia” nodarītais kaitējums ir neliels, taču tas nav atlīdzināts.
Tāpat tiesa ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētā izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar tiesu, kas izpaudās
vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, ka nolūkā atturēt apsūdzēto /pers. A/ no līdzīgām darbībām, viņai piemērojams Krimināllikuma 180.panta sankcijā
paredzētais brīvības atņemšanas sods. Vieglāka soda piemērošana tiesas ieskatā nesasniegs Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā paredzēto soda mērķi,
neveicinās arī soda ģenerālās prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprinās citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no
noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Izvērtējot nosakāmā soda mēru apsūdzētajai /pers. A/, tiesa ņem vērā, ka konstatēti gan apsūdzētās atbildību mīkstinoši apstākļi, gan atbildību
pastiprinoši apstākļi. Ņemot vērā, ka atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas
ietvaros un liedz tiesai tiesības piespriest minimālo sodu, apsūdzētajai nav iespējams noteikt panta sankcijā paredzēto sodu likumā paredzētajā minimālajā
apmērā. Šāda atziņa pausta arī judikatūrā. Pēc Krimināllikuma jēgas, atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt
panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmums lietā Nr.
SKK01-74/06).
Tiesu prakses apkopojumā, kas sagatavots pēc Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta ierosinājuma un apspriests Krimināllietu departamenta
tiesnešu sapulcē 2016.gada 15.novembrī “Tiesu prakse sodu noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, sodu
saskaitīšanā un aizstāšanā” izteiktas šādas atziņas: Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 6.punktā noteiktais, ka notiesājoša sprieduma motīvu
daļā tiesa norāda motīvus par konkrētā soda piemērošanu, vienādā mērā attiecas kā uz soda noteikšanu par katru atsevišķu noziedzīgu nodarījumu, tā arī
uz soda noteikšanu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības. Tā kā Krimināllikuma 50.pantā nav noteikti papildu kritēriji, kas būtu ņemami vērā, izvēloties
galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, tas nosakāms, ņemot vērā Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Ņemot vērā, ka veida izvēle
(iekļaušana, daļēja vai pilnīga saskaitīšana), kādā nosakāms sods par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, ir atkarīga no Krimināllikuma 50.panta otrajā
un trešajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, sprieduma rezolutīvajā daļā ietverama norāde ne tikai uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, kas sniedz
vispārīgu skaidrojumu par soda noteikšanu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, bet arī uz šā panta otro vai trešo daļu, kā pamatojumu attiecīgā principa
izvēlei pie soda noteikšanas par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Tāpat tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija
lēmuma 31.punktā ietverto rekomendāciju, ka „nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vajadzētu piemērot
piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Savukārt galīgā soda noteikšanu, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var
tikt piemērota īpašos gadījumos.”
Nekonstatējot apstākļus, kuru dēļ piespriestie sodi būtu saskaitāmi pilnībā, vai vieglākais sods būtu ietverams smagākajā, tiesa atzīst, ka pie sodu
saskaitīšanas piemērojama daļēja piespriesto sodu saskaitīšana. Tiesa uzskata, ka izvēlētais saskaitīšanas princips atbilst soda mērķim, kā arī apsūdzētās
personībai.
Nosakot galīgo sodu, jāņem vērā ar Saldus rajona tiesas 2017.gada 9.februāra spriedumu krimināllietā Nr.11360045316 noteiktais sods, kurš
pieskaitāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem, jo jaunus noziedzīgus nodarījumus apsūdzētā izdarījusi pirms sprieduma
spēkā stāšanās pirmajā lietā, nosakot sodu pēc spriedumu kopības, arī piemērojams sodu daļējas saskaitīšanas princips.
Izvērtējot apsūdzētās personību un, ņemot vērā to, ka apsūdzētajai ir pastāvīga dzīvesvieta, to, ka apsūdzētā apzinās savas rīcības prettiesisko
raksturu un izdarīto nožēlo, tiesa atzīst, ka apsūdzētajai dodama vēl viena iespēja pierādīt to, ka viņa spēj laboties un dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, līdz ar
to nav nepieciešama viņas izolācija no sabiedrības, un ir iespējams piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un brīvības atņemšanas sodu noteikt
nosacīti ar pārbaudes laiku, kā to lūdza arī prokurore. Nosacītā notiesāšana ļaus probācijas dienestam stingri kontrolēt apsūdzētās uzvedību un atturēs no
jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas.
Cietusī SIA “RIMI Latvia” pieteikusi kaitējuma kompensāciju 2,25 EUR apmērā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu, kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu
radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Ņemot vērā, ka apsūdzētā /pers. A/, kura ar šo spriedumu tiek atzīta par vainīgu viņai izvirzītajā apsūdzībā, atzina cietušās pieteikto kaitējuma
kompensāciju pilnā apmērā, tiesa atzīst, ka cietušās SIA “RIMI Latvia” kaitējuma kompensācija ir apmierināma un piedzenama no apsūdzētās /pers. A/,
jo saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir jāatlīdzina kaitējums, ko viņš ar savu prettiesisku rīcību ir nodarījis.
2017.gada 18.februārī apsūdzētajai /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana (lietas 20.lapa).
Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta piektajai daļai, reāla brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā, soda izciešanā ieskaitāms krimināllietā
Nr.11360045316 aizturēšanā pavadītais laiks no 2017.gada 6.-7.janvārim.
Mantas, kurai uzlikts arests, lietā nav.
Procesuālo izdevumu lietā nav.
Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta nosacījumiem.
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa
no s pri e da
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un sodīt:
[1] par 2017.gada 17.februārī ap plkst.14.57 izdarīto zādzību ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem;
[2] par 2017.gada 17.februārī ap plkst.20.00 izdarīto zādzību ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem;
[3] par 2017.gada 18.februārī ap plkst.18.50 izdarīto zādzību ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, piemērojot daļēju sodu saskaitīšanas principu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības sodu
/pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu, kas piespriests ar Saldus rajona tiesas 2017.gada
9.februāra spriedumu un pēc spriedumu kopības galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu un sodu neizpildīt, ja
pārbaudes laikā /pers. A/ neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā
paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.
Nosacīti notiesātās /pers. A/ uzraudzību uzdot veikt Valsts probācijas dienesta Saldus teritoriālajai struktūrvienībai.
Uzdot par pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties Valsts probācijas dienesta Saldus
teritoriālajā struktūrvienībā Tūristu ielā 3, Saldū, nosacītā soda uzraudzībai.
Drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana – /pers. A/ atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta piektajai daļai, reāla brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā, soda izciešanā ieskaitīt aizturēšanas laiku no
2017.gada 6.-7.janvārim.
Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “RIMI Latvia”, reģistrācijas Nr.40003053029, kaitējuma kompensāciju
2,25 EUR (divus euro 25 centus).
Lietiskos pierādījumus – 3 gab. CD ar videonovērošanas kameru ierakstiem – pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā iznīcināt.
Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā
10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Saldus rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2017.gada 21.marts.
Tiesnese S.Lapejeva