Court dismissed bankruptcy protection application due to non-compliance with statutory requirements for plan approval.

Lietas Nr. C29839013

Lietas arhīva Nr. C-4496-14/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 01.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Rubina

rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ARSCO” tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu un

konstatēja

2013.gada 10.decembrī SIA „ARSCO” iesniegusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā tiesiskās aizsardzības procesa

pieteikumu, norādot, ka sabiedrība ir izveidota 2011.gada 8.augustā, atdalot no SIA „ AKSIOMA-R.S.”, reģ.Nr.40003230390.

Parādnieka pamatkapitāls ir Ls 16000.00 Parādnieka vienīgā dalībniece un valdes locekle ir /pers. A/.

Parādniekam pieder nekustamais īpašums - zemesgabals Jūrmalā, /adrese/, kadastra Nr. /numurs/, uz kura ir izvietota degvielas

uzpildes stacija, kas uz šā pieteikuma iesniegšanas dienu ilgtermiņā līdz 2018.gada 18.aprīlim ir iznomāts SIA „Neste Latvija”.

Attiecīgi Parādnieka vienīgais darbības veids uz pieteikuma iesniegšanas dienu ir sava nekustamā īpašuma iznomāšana.

2013.gada 29.oktobrī Pārrobežas šķīrējtiesa ir taisījusi spriedumu, nolemjot piedzīt solidāri no /pers. A/ kā aizņēmējas un SIA

„ARSCO” kā galvinieces par labu /pers. D/ LVL 576 088. Pamatojoties uz minēto šķīrējtiesas spriedumu ir izsniegts izpildu raksts,

savukārt attiecībā uz SIA „ARSCO” piederošo nekustamo īpašumu par labu /pers. D/ ir ierakstīta hipotēka. Turklāt hipotēka uz minēto

nekustamo īpašumu 2013.gada 4.novembrī ir ierakstīta arī par labu Valsts ieņēmumu dienestam par nodokļu prasījumiem Ls

10 574,08 apmērā.

Norāda, ka gadījumā, ja piedziņa tiks vērsta uz parādniecei piederošo nekustamo īpašumu, tādējādi tiks izbeigta SIA „ARSCO”

uzņēmējdarbība. Līdz ar to parādnieks pieņēmis lēmumu uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu.

Apliecina, ka attiecībā uz parādnieku nepastāv Maksātnespējas likuma 34.pantā noteiktie ierobežojumi, proti, nav uzsākta likvidācija

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pēdējo piecu gadu laikā nav īstenots un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 51.panta ceturto

daļu nav izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

SIA „ARSCO” gada laikā nav bijusi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, kurai nebūtu pasludināta tiesiskās aizsardzības

procesa īstenošana.

Pieteikums pamatots ar Maksātnespējas likuma 32.panta pirmo daļu, 33.pantu, 34.panta pirmo daļu un 40.pantu.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2013.gada 11.decembra lēmumu pieņemts SIA „ARSCO” tiesiskās

aizsardzības procesa pieteikums un ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, nosakot termiņu līdz 2014.gada 11.februārim

tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai.

2014.gada 11.februārī tiesā saņemts parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas pieteikums, kurā

norādīts, ka parādnieces 2014.gada 30.janvāra tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis Maksātnespējas

likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums: nodrošināto kreditoru grupā plānu ir saskaņojis kreditors /pers. D/, kura

galvenais prasījums veido 97.59% no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, savukārt nenodrošināto kreditoru

grupā plānu ir saskaņojuši divi nenodrošinātie kreditori: SIA „SELO” un SIA „Kokapstrāde pluss”, kuru galvenie prasījumi veido

52.15% no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 42.panta pirmo un piekto daļu plāns nosūtīts visiem SIA „ARSCO” kreditoriem, uzaicinot viņus

dot piekrišanu šim plānam. Kreditori noteiktajā termiņā nav iesnieguši nekādus iebildumus, līdz ar to plāna grozīšanai nav pamata.

Parādniece ir vienojusies ar sertificētu maksātnespējas procesu administratori Katarīnu Sniedzi, sertifikāts Nr.00378, par

administratora pienākumu izpildi konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā. Administratore ir piedalījusies plāna izstrādē.

Tā kā parādniecei piederošo nekustamo īpašumu ir paredzēts izmantot SIA „ARSCO” tiesiskās aizsardzības procesa laikā, saskaņā

ar Civilprocesa likuma 341.6 panta sesto daļu, lūdz spriedumā norādīt, ka uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Jūrmalā, Kaugurciems

83, kadastra numurs 1300 019 2607, un sastāv no zemesgabala 2999 m2 platībā, līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai

attiecināmi ierobežojumi nodrošinātajiem kreditoriem īstenot savas tiesības.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 14.februāra lēmumu par SIA „ARSCO” administratoru iecelta

Katarīna Sniedze.

2014.gada 13.februārī tiesā saņemti AS „Citadele banka” iebildumi par SIA „ARSCO” tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu,

kuros norādīts, ka parādnieka tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns nav apstiprināms.

Uzskata, ka SIA „ARSCO” izmanto tiesiskās aizsardzības procesu, lai maksātnespējas ceļā atbrīvotos no saistībām pret AS

„Citadele banka”.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertas nereālistiskas ieņēmumu prognozes, kas dod pamatu uzskatīt, ka plāns

netiks izpildīts un to arī nav paredzēts izpildīt.

Lielāko daļu ieņēmumu plānots gūt no ieguldījumiem pamatkapitālā un papildus darbības veida. Plānotā pamatkapitāla palielināšana

investora piesaistes rezultātā uzņēmumam, kura saistības (pat ievērojot TAP laikā dzēsto saistību apmēru) vairāk nekā divas reizes

pārsniedz vienīgā aktīva vērtību, ir ekonomiski absurda, tās īstenošanai nav nekādu pierādījumu.

Norāda, ka plānotā pamatkapitāla palielināšanai, esošajam dalībniekam ieguldot papildus līdzekļus, nav pievienoti pierādījumi,

turklāt /pers. A/ apņemšanās ieguldīt papildus līdzekļus situācijā, kad uzņēmuma lielākais kreditors (/pers. D/) kļuvis par SIA „ARSCO”

kreditoru tieši /pers. A/ nespējot izpildīt savas saistības pret viņu EUR 819 979,2 apmērā ir apšaubāma. Tāpat plānotie ienākumi

EUR 473 000 apmērā no papildus darbības veida ir acīmredzami nereālistiski. Izvērtējot SIA „ARSCO” vēsturisko darbību līdz

2012.gadam, redzams, ka atbilstoši SIA „ARSCO” 2011.gada pārskata grāmatvedības datiem, uzņēmumam vispār nav bijis nekādu

ienākumu no darbagaldu un kokmateriālu tirdzniecības. Savukārt no 2012.gada pārskata grāmatvedības datiem visa gada laikā gūti

ieņēmumi no kokmateriālu pārdošanas LVL 24801,- apmērā, taču kokmateriālu iegādei izmantoti LVL 48278, tādējādi izdevumi

ievērojami pārsniedz ieņēmumus. No minētajiem gada pārskatiem secināms, ka pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības

izmaksas vienmēr pārsniegušas šādas darbības ieņēmumus, papildus darbības veidi uzņēmumam vēsturiski nesuši zaudējumus un

nekādas summas kreditoru prasījumu apmierināšanai no šādas darbības nevarētu tikt novirzītas, vēl jo vairāk tādēļ, ka plānā nav

paredzētas nekādas izmaksas šādas darbības veikšanai.

Vienīgie pamatotie plānā prognozētie ieņēmumi ir ieņēmumi no uzņēmuma vienīgā aktīva nomas (atbilstoši plāna datiem EUR 148

802,60), taču tie ir acīmredzami nepietiekami plānā norādīto saistību izpildei.

Norāda, ka plānā uzrādītās saistības būtisku neatbilst SIA „ARSCO” vēsturisko gada pārskatu datiem.

No uzņēmuma 2011.gada pārskata (Bilances pasīva 3.sadaļas) redzams, ka uzņēmuma kreditoru prasījumu kopsumma uz

2011.gada 31.decembri ir LVL 361301, bet no uzņēmuma 2012.gada pārskata (Bilances pasīva 3.sadaļas) redzams, ka uzņēmuma

kreditoru prasījumu kopsumma uz 2012.gada 31.decembri ir LVL 336 399,-.

Savukārt TAP plānā norādīts, ka uz 2014.gada 30.janvāri kreditoru prasījumu kopsumma ir LVL 967 308,41 jeb EUR 1 376 355,87,

tātad aptuveni viena gada laikā uzņēmums, kura vienīgais darbības veids ir sava vienīgā aktīva iznomāšana, savas saistības

palielinājis aptuveni trīs reizes, par summu kas četrpadsmit reizes pārsniedz uzņēmuma gada neto apgrozījumu (neto apgrozījums LVI

42982, atbilstoši 2012.gada peļņas vai zaudējumu aprēķina datiem).

Pēc šāda saistību pieauguma to turpmāka izpilde ir neiespējama un saistību pieauguma rezultāts ir uzņēmuma faktiskā

maksātnespēja.

Norāda, ka ar Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 10.septembra spriedumu prasība apmierināta bankas prasība pret /pers. H/, SIA

„ARSCO” un SIA „AKSIOMA RS” par parāda piedziņu un no SIA „AKSIOMA-R.S.” un SIA „ARSCO” solidāri piedzīts parāds Ls 92

535,96. Par spriedumu SIA „ARSCO” iesniegusi apelācijas sūdzību. Bankas prasība ar tiesas lēmumu nodrošināta, ierakstot ķīlas

atzīmi uz nekustamo īpašumu pēc adreses /adrese/, Jūrmala, kadastra Nr./numurs/, kas ir vienīgais nozīmīgais SIA „ARSCO” aktīvs.

Banka uzskata, ka tieši šis apstāklis ir cēlonis uzņēmuma straujai apgrūtināšanai ar saistībām un faktiskās maksātnespējas

izraisīšanai, jo atbrīvošanās no ķīlas atzīmes un šādas atzīmes garantētās nodrošinājuma ieraksta prioritātes iespējama tikai

uzņēmuma bankrota procedūras rezultātā.

No ierakstiem zemesgrāmatu nodalījumā redzams, ka /pers. D/ ieguvis SIA „ARSCO” nodrošinātā kreditora statusu neilgi pirms

tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas. Attiecīgā ieraksta izdarīšanas pamatā, ir SIA „ARSCO” galvojums par īpašnieces

/pers. A/ privātajām saistībām pret /pers. D/, tajā skaitā tādām, kas radušās pirms SIA „ARSCO” dibināšanas, un šīm saistībām nav

nekāda sakara ar SIA „ARSCO” saimniecisko darbību. Turklāt saistību, kuras radušās 13 gadu periodā, izpildes pieprasījums veikts

tikai pēc tam, kad Rīgas apgabaltiesā apmierināta iepriekš norādītā bankas prasība par parāda piedziņu. SIA „ARSCO” apzināti

(gan uzņemoties saistības pret /pers. D/ bez pretizpildījuma, gan atzīstot viņa celto prasību) radījusi /pers. D/ priekšrocības SIA

„ARSCO” bankrota gadījumā.

Tādējādi SIA „ARSCO” pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas nesamērīgi un nepamatoti apgrūtinājusi sevi ar parāda

saistībām un radījusi priekšrocības vienam kreditoram, aizskarot citu kreditoru intereses, savukārt tiesiskās aizsardzības procesa

pasākumu plāns izstrādāts apzināti nereālistisks un tas, protams, netiks izpildīts.

SIA „ARSCO” ir sagatavota neizbēgami sekojošai bankrota procedūrai, savukārt tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana un

plāna izstrāde veikta ar nolūku - nodrošināt sev vēlamu maksātnespējas procesa administratoru.

Norāda, ka iepriekš norādītie apstākļi nav vienīgie, kas norāda uz plāna neatbilstību Maksātnespējas likuma noteikumiem.

Plāna saskaņošanai nepieciešams atbalsts abās kreditoru grupās, taču no plāna un SIA „SELO” vēsturiskajiem gada pārskatiem

redzams, ka vismaz vienā kreditoru grupā nepieciešamais atbalsts nav saņemts. Nenodrošināto kreditoru grupā plānu nav

saskaņojuši AS „Citadele banka”, kā arī SIA „Neste Latvija”.

No parādnieka un SIA „SELO” vēsturiskajiem gada pārskatiem izriet, ka pēc stāvokļa uz 2012.gada 31.decembri SIA „ARSCO”

saistības pret SIA „SELO” sastāda vien aptuveni trešo daļu no plānā norādītā prasījuma, kas nav pietiekoši plāna saskaņošanai. No

SIA „ARSCO” gada pārskata par 2012.gadu arī redzams, ka vienīgā persona, no kuras cesijas rezultātā (kā tas apgalvots Plānā) SIA

„SELO” bija iespējams iegūt prasījuma tiesības, bija uzņēmuma īpašniece /pers. A/, t.i. persona, kurai kā dalībniecei ir izšķiroša

ietekme uz SIA „ARSCO”. Turklāt, tā kā uz 2012.gada 31.decembri prasījuma tiesības joprojām piederējušas /pers. A/ un to tieša vai

netieša iegūšana no /pers. A/ SIA „SELO” bija iespējama tikai pēc šī datuma, t.i. pēdējo divu gadu laikā pirms tiesiskās aizsardzības

procesa ierosināšanas.

Tādējādi, SIA „SELO” nebija tiesīga īstenot kreditora tiesības uz plāna saskaņošanu, līdz ar to plāns nav saskaņots. Turklāt, SIA

„SELO” un SIA „ARSCO” ir saistīti uzņēmumi.

Banka uzskata, ka SIA „ARSCO” tiesiskās aizsardzības process izbeidzams, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 51.panta

pirmās daļas 1.punktu un 2.punktu, tā kā plānu nav saskaņojis nepieciešamais nenodrošināto kreditoru vairākums, plāns neatbilst

Maksātnespējas likuma 40.panta 4.daļas 5.punkta prasībām par plāna ieņēmumu prognozes pamatojumu, kā arī Maksātnespējas

likuma 42.panta 3. un 6.daļas prasībām.

Lūdz noraidīt pieteikumu par SIA „ARSCO” tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna apstiprināšanu un izbeigt SIA „ARSCO”,

vienotais reg.Nr.40103445040, tiesiskās aizsardzības procesu.

2014.gada 27.februārī tiesā saņemti administratores paskaidrojumi uz AS „Citadele banka” iebildumiem. Administratore uzskata, ka

AS „Citadele banka” iebildumi nav ņemami vērā.

Administratores ieskatā plāns ir sagatavots atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajam.

Norāda, ka administratorei nav nedz reālu iespēju, nedz ar likumu uzlikts pienākums, lai vērtētu plāna ekonomisko pamatotību, par to

ir atbildīgs pats uzņēmums, kas sagatavo plānu, vadoties no savas iepriekšējās darbības pieredzes, biznesa attīstības redzējuma un

perspektīvām, un pats arī apņemas plānu pildīt. Uzskata, ka veiksmīgas darbības rezultātā SIA „ARSCO” plāns ir izpildāms, bet,

ņemot vērā bēdīgo statistiku par TAP lietu iznākumu valstī, ir jāapzinās, ka lietā agri vai vēlu var tikt pasludināts arī maksātnespējas

process..

SIA „ARSCO” valdes locekle /pers. A/ noliedz bankas apgalvojumus par plāna ekonomisko nepamatotību un ir apņēmusies

nodrošināt plāna pildīt, papildus raksturojot ieņēmumu struktūru, līdz ar to administratorei nav pamata apšaubīt nedz SIA „ARSCO”

apņemšanos, nedz plānoto ienākumu un izdevumu struktūru.

Nav pamatots bankas apgalvojums, ka plānu nemaz nav paredzēts izpildīt un ka tā vienīgais mērķis ir maksātnespējas ceļā

atbrīvoties no saistībām pret banku, bet plāna izstrāde ir veikta tikai ar nolūku nodrošināt sev vēlamu maksātnespējas procesa

administratoru. Ja SIA „ARSCO” patiesā vēlme būtu atbrīvoties no bankas prasījumiem maksātnespējas procesa ietvaros, tad

uzņēmums būtu vērsies tiesā ar maksātnespējas procesa pieteikumu, savukārt administratora personībai maksātnespējas procesā

nav būtiska nozīme, jo jebkuram administratoram ir jāvadās no Maksātnespējas likuma noteikumiem.

TAP plānu ir saskaņojuši divi nenodrošinātie kreditori ar galveno prasījumu summu EUR 276310.32 apmērā, kas ir 52.15% no

kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, tai skaitā, SIA „SELO”. SIA „ARSCO” valdes locekle ir iesniegusi

administratorei Cesijas līgumu, kas apliecina, ka SIA „SELO” ir ieguvusi prasījuma tiesības pret SIA „ARSCO”. Tas ir noticis vairāk

nekā pirms diviem gadiem, savukārt Maksātnespējas likuma 42.panta sestās daļas 3.punkts aizliedz plānu saskaņot tikai tām

personām, kuras ir ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no fiziskās personas, kurai kā dalībniekiem ir izšķiroša ietekme uz

parādnieku - kapitālsabiedrību, pēdējo divu gadu laikā pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas.

Neatbilst patiesībai bankas apgalvojums, ka SIA „ARSCO” un SIA „SELO” ir saistīti uzņēmumi. /pers. A/ nenoliedz, ka ir pazīstama ar

SIA „SELO" valdes locekli un kapitāla daļu īpašnieku /pers. K/.

Cesijas līgums, kas noslēgts starp /pers. A/ un SIA „SELO” nav apstrīdēts, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka tas būtu fiktīvs vai

nepatiess, un nebūtu noslēgts 20.01.2012. Līdz ar to, administratores ieskata, ka nav pamata apšaubīt SIA „SELO” sniegto

saskaņojumu, kas nozīmē, ka Plānu ir saskaņojis Maksātnespējas likumā noteiktais personu skaits.

Par vērā neņemtajiem iebildumiem parādnieks nekavējoties paziņo administratoram, ja ir panākta šā likuma 35.panta otrajā daļā

noteiktā vienošanās, un pievieno tos saskaņotajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam. SIA „ARSCO” ir informējusi

administratori, ka pēc TAP plāna iesniegšanas tiesā tā ir saņēmusi SIA ”NESTE LATVIJA” iebildumus attiecība uz plānu.

Administratore uzskata, ka SIA „NESTE LATVIJA” iebildumu ir atstājami bez ievērības, tomēr laika gaitā tie var novest pie

nepieciešamības veikt grozījumus SIA „ARSCO” TAP Plānā. SIA „NESTE LATVIJA” norādījusi, ka SIA „ARSCO” ir pienākums

norēķināties ar SIA „NESTE LATVIJA” tikai 2018.gada 15.aprīlī, tādēļ šī saistība nebija norādama TAP plānā un tai arī nebija pamata

piemērot 40% samazinājumu. Administratore uzskata, ka šāds kreditora iebildums nav pamatots, jo saskaņā ar SIA „ARSCO”

grāmatvedības datiem SIA „NESTE LATVIJA” ir uzskatāma par SIA „ARSCO” nenodrošināto kreditoru, savukārt saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 38.panta otro daļu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kreditoru grupas ietvaros katram

kreditoru prasījuma veidam (pamatparāds, līgumsods vai procenti) var paredzēt tikai proporcionālu dzēšanu vai samazināšanu, tas

nozīmē, ka nevar pastāvēt situācija, kurā persona tiek atzīta par kreditoru, tai tiek piedāvāts saskaņot plānu, bet attiecībā uz to netiek

piemērots saistības samazinājums. Parasti personai, kurai tiek pasludināts TAP, ir ilgtermiņa saistības pret, piemēram, kredītiestādi

un nevienam nerodas šaubas par to, ja TAP plānā tiek samazinātas kopējās saistības pret attiecīgo kredītiestādi, nevis tikai tās

saistības, kas pildāmas TAP laikā.

Bez tam SIA „NESTE LATVIJA” ir norādījusi, ka neplāno veikt nomas maksu uz priekšu par vairākiem mēnešiem, kā tas norādīts SIA

„ARSCO” izstrādātajā TAP plānā. Jāuzsver, ka SIA „ARSCO” bija pietiekams pamats izteikt šādu prognozi un, paļaujoties uz SIA

„NESTE LATVIJA” iepriekš izteiktajiem solījumiem, iestrādāt to Plānā, jo šāda ir bijusi pušu iepriekšējās sadarbības prakse.

Gadījumā, ja pēc TAP pasludināšanas SIA „NESTE LATVIJA” nemainīs savu nostāju un nevēlēsies veikt maksājumu par pieciem

mēnešiem uz priekšu, saņemot 5% atlaidi (piedāvājums ir abpusēji izdevīgs), SIA „ARSCO” būs spiesta grozīt plānu, vienlaicīgi

palielinot savus ienākumus.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi kreditora iebildumus un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums par tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu ir noraidāms un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ARSCO" tiesiskās

aizsardzības process izbeidzams.

Civilprocesa likuma 341.6 panta trešā daļā nosaka, ka tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības

procesa īstenošanu, ja, pamatojoties uz administratora atzinumu un citiem pierādījumiem, kā arī, izvērtējot kreditoru, iebildumus, ja

tādi saņemti, konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un atbalstīts

Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas

atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas

saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.

No minētā ir secināms, ka, lemjot jautājumu par tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu juridiskai personai, tiesai ir jānoskaidro

vai piemērotās procedūras rezultātā varēs tikt atjaunota finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka maksātspējas atjaunošana,

piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Pieteicējs tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā atzīst, ka ir nonācis finansiālās grūtībās, neizpildītu saistību pastāvēšanu ir

pārbaudījis administrators, un tiesai nav pamata apšaubīt pieteicēja apgalvojumu par pastāvošām finansiālām grūtībām.

Izvērtējot SIA „ARSCO” izstrādāto tiesiskās aizsardzības procesa plānu, tiesai ir jāpārbauda vai atbilstoši Maksātnespējas likuma

6.pantam ir ievērotas visu kreditora intereses, un proti, likums nosaka, ka Tiesiskās aizsardzības procesā (...) vispārējie principi tiek

piemēroti šādi: 1) tiesību saglabāšanas princips —procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības. Kreditora tiesību

ierobežojums, kas noteikts procesa ietvaros, nevar būt lielāks, nekā ir nepieciešams attiecīgā mērķa sasniegšanai; 2)kreditoru

vienlīdzības princips - kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā

ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas; 3) patvaļas aizlieguma princips -kreditors un

parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm; 4) saistību izpildes princips -

procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā; 5) procesa

efektivitātes princips -procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj ar vismazāko resursu patēriņu vispilnīgāk sasniegt

procesa mērķi; 6) apgrozības ātruma princips — procesa uzdevums ir uzturēt komerctiesiskās apgrozības ātrumu. Parādnieka

mantas realizācija veicama, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu tās atgriešanos komerctiesiskajā apritē; 7) atklātības princips — lai

nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot šo

personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt

parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm; 8) labticības princips - procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un

pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.

Tāpat tiesas pienākums ir noskaidrot un izvērtēt apstākļus, kuriem ir nozīme tiesiskās aizsardzības procesa plāna ieņēmumu

prognozes pamatojuma sakarā, vairākkārtīgi norādījis arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts (piemēram, 2012.gada

26.oktobra nolēmumā lietā Nr.SPC-47/2012).

Tiesa uzskata, ka komercsabiedrības plānā jābūt atspoguļotām uz finanšu problēmu risināšanu vērstām darbībām, kas pamatotas ar

saprātīgām un izpildāmām prognozēm un liecina par parādnieka spēju palielināt naudas plūsmu, kura ir nepieciešama tiesiskās

aizsardzības procesa mērķa sasniegšanai (maksātspējas atjaunošanai pilnā apmērā), nevis maksātnespējas procesa

novilcināšanai.

Vērtējot parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu pēc būtības, tiesa secina, ka tas neatbilst Maksātnespējas

likuma 40.panta prasībām.

Tiesa apšauba plānoto ieņēmumu prognozes pamatojumu izstrādātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

Plānotā pamatkapitāla palielināšanai, dalībniekam ieguldot papildus līdzekļus, nav pievienoti pierādījumi, turklāt /pers. A/

apņemšanās ieguldīt papildus līdzekļus situācijā, kad uzņēmuma lielākais kreditors (/pers. D/) kļuvis par SIA „ARSCO” kreditoru tieši

/pers. A/ nespējot izpildīt savas saistības pret viņu EUR 819 979,2 apmērā ir apšaubāma.

Tāpat pieteicēja nav pamatojusi, kādēļ tā plāno atgriezties pie savulaik izmēģinātas nozares – darbgaldu un kokmateriālu

tirdzniecības tikai sākot ar plāna izpildes septīto mēnesi, kā arī nav norādījusi uz ienākumu apmēru, kas radīsies no šīs darbības.

Atbilstoši SIA „ARSCO” 2011.gada pārskata grāmatvedības datiem, uzņēmumam vispār nav bijis nekādu ienākumu no darbagaldu

un kokmateriālu tirdzniecības. Savukārt no 2012.gada pārskata grāmatvedības datiem visa gada laikā gūti ieņēmumi no kokmateriālu

pārdošanas bijuši LVL 24801,- apmērā, taču kokmateriālu iegādei izmantoti LVL 48278, tādējādi izdevumi ievērojami pārsniedz

ieņēmumus.

Plānā pieteicēja iekļāvusi saistības pret SIA „Neste Latvija”.

No lietas materiāliem secināms, ka starp pusēm pastāv nomas tiesiskās attiecības un SIA „Neste Latvja” samaksājusi pieteicējai

drošības naudu EUR 85 372,80 apmērā. saskaņā ar 2008.gada 15.aprīļa Nomas līguma pārjaunojuma līgumu un 2011.gada

13.novembra papildu vienošanos nomas līgums noslēgts uz laiku līdz 2018.gada 15.aprīlim. No plāna izriet, ka SIA „ARSCO” plāno

turpināt nomas attiecības.

Tādējādi SIA „ARSCO” saistības par drošības naudas samaksu nav parādnieces saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš ir

iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa vai iestāsies tā laikā. Līdz ar to šai saistībai nav pamata piemērot plānā paredzēto

metodi – dzēšot 40%.

Maksātnespējas likuma 38.panta sestā daļa noteic, ka tiesiskās aizsardzības procesā ir aizliegts piemērot tādas metodes, kuras

ierobežo kreditoru tiesības vairāk nekā tas nepieciešams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna sekmīgai īstenošanai un

parādnieka spēju nokārtot savas saistības atjaunošanai.

Tādu saistību, kuru izpildes termiņš nav iestājies un neiestāsies arī tiesiskās aizsardzības procesa laikā dzēšana 40% apmērā nav

nepieciešama plāna īstenošanai un SIA „ARSCO” spēju nokārtot savas saistības atjaunošanai.

Maksātnespējas likuma 51.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja tiesiskās aizsardzības

procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru

vairākums (1.punkts) un/vai, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst šā likuma prasībām.

Izvērtējusi Maksātnespējas likuma normās iekļautos stingri reglamentētos priekšnoteikumus tiesiskās aizsardzības procesa

īstenošanai, tiesa atzīst, ka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums neatbilst Maksātnespējas likuma 40.panta prasībām, tāpēc

sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ARSCO" tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums ir noraidāms.

Civilprocesa likuma 341. panta septītā daļa noteic, ka noraidot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, tiesa vienlaikus izbeidz

tiesiskās aizsardzības procesu un piedzen no tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un

administratora atlīdzību.

Ņemot vērā to, ka tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, administratora pienākumi izbeidzas, pamatojoties uz Maksātnespējas

likums 25.panta 2.punktu. Tiesa secina, ka noraidot pieteikumu un izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, nav jāpiedzen

administratora atlīdzība, jo par atlīdzības apmēru un tās segšanas kārtību administrators rakstveidā vienojies ar pieteicēju.

Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 40.panta ceturto daļu, 42.panta trešo daļu un Civilprocesa likuma 341.6 pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ARSCO” tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu.

Izbeigt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ARSCO”, reģistrācijas Nr.40103445040, juridiskā adrese Ģertrūdes iela 105/1 - 5, Rīga,

tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Pilna sprieduma sastādīšanai noteikts datums – 2014.gada 15.aprīlis.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Rubina