Court convicts defendant of burglary and property destruction, imposing combined prison sentence and ordering compensation.

Lietas arhīva Nr. K73-0631-20/39

ECLI:LV:ZRT:2020:0513.11310043719.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2020.gada 30.aprīlī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Zeltīte Kusiņa,

piedaloties prokurorei Svetlanai Rullei

un aizstāvei Mārītei Kozlovskai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. B/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 185.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzība), kas izdarīta, iekļūstot telpā.

2019.gada 15.augustā ap plkst.00.20 /pers. B/ zādzības izdarīšanas nolūkā ieradās Ogres novadā, Madlienas pagastā, Madlienā, “Vaivari”, pie

SIA “AGIM” kafejnīcas “Bitīte”. /pers. B/ ar līdzi paņemto cirvi izsita kafejnīcas terases ārējo durvju loga stiklu, atvēra durvis un iekļuva kafejnīcas

“Bitīte” telpās. No kafejnīcas telpām /pers. B/ slepeni aiz mantkārīgām tieksmēm nolaupīja SIA “AGIM” piederošās preces par kopējo vērtību

66,31 EUR:

- vienu litra tilpuma pudeli degvīna “Absolut” 14,99 EUR vērtībā;

- vienu litra tilpuma pudeli degvīna “Russkij Standart” 15,69 EUR vērtībā;

- vienu litra tilpuma pudeli ruma “Captain Morgan” 17,99 EUR vērtībā;

- vienu litra tilpuma pudeli degvīna “Finlandia” 15,69 EUR vērtībā;

- 250 ml tilpuma piecas skārda bundžiņas enerģijas dzēriena “Hell Clasic” par kopējo vērtību 1,95 EUR.

Ar tādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

[2] Turklāt /pers. B/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu.

2019.gada 15.augustā ap plkst.00.20, atrodoties Ogres novadā, Madlienas pagastā, Madlienā, “Vaivari”, pie SIA “AGIM” kafejnīcas “Bitīte”,

apdraudot SIA “AGIM” mantiskās intereses, nolūkā iekļūt kafejnīcā tīši ar cirvi izsita kafejnīcas terases ārējo durvju loga stiklu (izmērs 30cm x 30cm) 10

EUR vērtībā.

Tādējādi /pers. B/ tīši iznīcināja SIA “AGIM” piederošo mantu 10 EUR vērtībā.

Ar tādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

[3] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā paredzēto tiesa atzīst ar šo spriedumu par pierādītiem /pers. B/ no pirmstiesas

procesā izvirzītās un iztiesāšanā uzturētās apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās

daļas un 185.panta pirmās daļas, nemainoties apsūdzētā /pers. B/ darbību juridiskajai kvalifikācijai.

[4] Pirmstiesas procesā /pers. B/ bija izvirzīta un iztiesāšanā uzturēta apsūdzība par svešas kustamas mantas nolaupīšanu (zādzību), un tā izdarīta,

iekļūstot telpā.

2019.gada 15.augustā ap 00.20 /pers. B/ zādzības izdarīšanas nolūkā ieradās Ogres novadā, Madlienas pagastā, Madlienā, “Vaivari”, pie SIA

“AGIM” kafejnīcas “Bitīte”. /pers. B/ ar līdzi paņemto cirvi izsita kafejnīcas terases ārējo durvju loga stiklu, atvēra durvis un iekļuva kafejnīcas “Bitīte”

telpās. No kafejnīcas telpām /pers. B/ slepeni, aiz mantkārīgām tieksmēm nolaupīja SIA “AGIM” (reģistrācijas numurs 40103907363) piederošās

preces par kopējo vērtību 198,87 EUR:

- vienu 11 tilpuma pudeli degvīna “Absolut”, svītru kods 7312040017034, vērtībā 44,94 EUR;

- vienu 11 tilpuma pudeli degvīna “Russkij Standart”, svītrkods 4603400000203, vērtībā 47,10 EUR;

- vienu 11 tilpuma pudeli ruma “Captain Morgan”, svītrkods 087000006935, vērtībā 53,94 EUR;

- vienu 11 tilpuma pudeli degvīna “Finlandia”, svītrkods 6412700021027, vērtībā 47,07 EUR;

- piecas skārda bundžiņas 250 ml tilpuma enerģijas dzēriena “Hell Clasic”, svītrkods 5999884034469, par kopējo vērtību 5,82 EUR.

Ar šādu savu darbību /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[5] Turklāt par to, ka /pers. B/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu.

2019.gada 15.augustā ap 00.20, atrodoties Ogres novadā, Madlienas pagastā, Madlienā, “Vaivari”, pie SIA “AGIM” kafejnīcas “Bitīte”,

apdraudot SIA “AGIM” mantiskās intereses, ar nodomu iekļūt kafejnīcā, tīši ar līdzi paņemto cirvi izsita kafejnīcas terases ārējo durvju loga stiklu ar

izmēriem 30cmx30cm 10 EUR vērtībā. Tādējādi /pers. B/ tīši iznīcināja SIA “AGIM” (reģistrācijas numurs 40103907363) piederošo mantu vērtībā

10 EUR.

Ar šādu savu darbību /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[6] Tiesas izmeklēšanā, īstenojot Kriminālprocesa likuma 498.panta pirmās daļas prasības, /pers. B/ sevi par vainīgu neatzina pirmstiesas procesā

izvirzītajā un iztiesāšanā uzturētajā apsūdzībā par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 185.panta pirmās daļas,

jo esot uzņēmies citas personas vainu.

Paužot attieksmi pret izvirzīto apsūdzību, /pers. B/ norādīja, ka zādzību izdarīja persona vārdā Raitis, kura uzvārds viņam nav zināms, dzīvo

Taurupē, viņam ir 17 gadi, Valmieras bērnu nama audzēknis.

Apsūdzībā norādītajā laikā /pers. B/ nav atradies kafejnīcā “Bitīte”, jo staigājis gar upīti, kuras nosaukumu nezina. Neviens to nevar apliecināt, jo

bija nakts. Pirms pastaigas gar upīti pie “elektriķiem” (daudzdzīvokļu māja) saticis Raiti, kurš devies uz Madlienas centru. Atgriežoties no pastaigas gar

upi (pastaigas laiku pēc pulksteņa nevar pateikt), atkal pie “elektriķiem” saticis Raiti, kurš izstāstījis, ka apzadzis “Bitīti”. Raitis iedevis /pers. B/ pudeli,

pēc tam mājās /pers. B/ redzējis, ka tā bija “Finlandia”. Raitis nav stāstījis, vai viņam bija vēl kādi alkoholiskie dzērieni no kafejnīcas. /pers. B/ pateicis

Raitim, ka uzņemsies vainu, jo Raitis ir jauns un jauniem neesot jāsēž cietumā.

[7] Krimināllietas iztiesāšanā pārbaudītie pierādījumi.

[7.1] Cietušās SIA “AGIM” pārstāve /pers. I/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka ir SIA “AGIM” vienīgā valdes locekle. SIA “AGIM” pieder

kafejnīca “Bitīte” Madlienā, “Vaivaros”. Apsūdzēto /pers. B/ ir redzējusi Madlienā, personisku attiecību ar apsūdzēto nav.

2019.gada 15.augusta rītā ap plkst.7.30, ierodoties darbā, /pers. I/ konstatējusi, ka kafejnīcas “Bitīte” balkona durvīm ir izsists stikls. /pers. I/

zvanījusi policijai un ēkas īpašniekam /pers. J/. Tā kā kafejnīcā tiek veikta videonovērošana, izsaukusi IT speciālistu /pers. K/, kas atbildēja par

videonovērošanas sistēmu, lai viņš pārbaudītu notikuma nakts ierakstu. Ieradies /pers. K/, policija, /pers. J/ un visi kopā skatījušies videoierakstu.

Konstatējuši, ka notiek ielaušanās pa balkona durvīm, kā arī atpazinuši ierakstā /pers. B/. Ieradies iecirkņa inspektors A.Fjodorovs, kurš arī noskatījies

videoierakstu.

Sākotnēji /pers. I/ atpazinusi /pers. B/ kā citu cilvēku – /pers. L/ –, jo viņam tolaik bijusi tāda virsjaka, kāda redzama videoierakstā – ar kapuci un

pūciņu. Tad skatījušies ierakstu vēlreiz un tajā atpazinuši /pers. B/ pēc viņa īpašajām iezīmēm – lielās galvas proporcionāli pret ķermeni, tievām kājām,

nošļukušajām biksēm. Turklāt kāda pagasta iedzīvotāja pateikusi, ka viņš iepriekšējā dienā iznācis no cietuma. Tas viss veidojis kopainu, ka zādzību

izdarījis /pers. B/.

Balkona durvīm bija izsists viens stikls, tādējādi /pers. B/ piekļuvis atslēgai, kas atradās durvīs no iekšpuses, un atslēdzis durvis.

Videoierakstā bijis redzams, kā /pers. B/ ienācis kafejnīcā ar cirvi pār plecu, piegājis pie kases aparāta, tad izņēmis telefonu no kabatas, ar telefona

apgaismojumu skatījies kasē, kurā nebija naudas, skatījies uz leti un zem tās, uz bāru, atvēris atvilktni, tur neko nav paņēmis, aizgājis uz virtuvi un citām

telpām, izstaigājis tās, nācis atpakaļ uz kafejnīcas telpu, kurā ir videonovērošana, tad piegājis pie kases, neko neatradis, izgājis pa klientu durvīm, nogājis

lejā uz pagrabu, devies atpakaļ pie bāra, skatījies zem bāra letes, parakājies, neko nav atradis, pagriezies pret plauktiem un savā maisiņā, kas bija

pakārts kaklā, sācis likt pudeles un enerģijas dzērienus – litra tilpuma 4 alkohola pudeles un 250 ml tilpuma 5 enerģijas dzērienus.

SIA “AGIM” pārstāve /pers. I/ liecināja, ka videoierakstā bija redzams, ka persona paņem 4 pudeles no plaukta. Videoierakstā preču ņemšanas

laikā /pers. B/ redzams no mugurpuses, t.i., ar seju pret plauktu, ierakstā bija redzamas preču paņemšanas kustības.

Videoierakstā /pers. I/ redzējusi, ka /pers. B/ paņem degvīnu “Absolut” un ieliek maisiņā, sakārto plauktu, paņem nākamo pudeli, ieliek maisiņā,

atkal sakārto plauktu utt., arī enerģijas dzērienus ņēma tāpat. Pēc tam /pers. B/ paņēmis cirvi, kuru iepriekš bija nolicis zemē, maisiņš bijis pilns, un viņš

salīkušu muguru izgājis pa balkona durvīm.

Iztiesāšanā /pers. I/ liecināja, ka videoierakstā viņa redzējusi ne mazāk kā piecas preču paņemšanas kustības.

SIA “AGIM” pārstāve liecināja, ka pati strādā kafejnīcas “Bitīte” bārā. 2019.gada 14.augusta vakarā no darba izgājusi apmēram plkst.19.30,

pirms tam pārbaudījusi visas durvis, pati tās aizslēgusi. Plaukti vienmēr bijuši sakārtoti. Viņa precīzi atceras plauktu izkārtojumu un to, kas tajos atrodas.

Nozagto preču cenas norādītas 2019.gada 15.augustā sastādītajā aktā par zādzību un dzērienu iztrūkumu.

Tiesai /pers. I/ liecināja, ka iegādes cena degvīna pudelei “Absolut” bija 14,98 EUR, degvīna pudelei “Finlandia” bija 15,69 EUR, degvīna pudelei

“Russkij standart” bija 15,70 EUR, ruma pudelei “Captain Morgan” bija 17,98 EUR un enerģijas dzērienu “Hell classic” 5 bundžu cena bija 1,94 EUR.

SIA “AGIM” pārstāve iztiesāšanā uzturēja pieteikto kaitējuma kompensāciju 208,87 EUR apmērā, ko veido nozagtās preces un durvju stikla

vērtība, proti, kompensācijā rēķināta nozagto preču vērtība, par kādu bija plānots pārdot alkoholu.

Pārstāve liecināja, ka kafejnīca “Bitīte” ir kafejnīca bārs, kur visām precēm ir 200% uzcenojums, un viņas kā firmas pārstāves ieskatā, ja būtu

pārdevusi, būtu guvusi nosaukto summu, ar kuru bija rēķinājusies, tāpēc tiek pieteikta tāda kompensācija.

Reālais zaudējums ir preču iegādes cena 66,29 EUR, bet kompensāciju /pers. I/ pieprasa arī par negūto peļņu. Papildus /pers. I/ liecināja, ka

apdrošināšanas gadījumu nepieteica, jo pašrisks bija 140 EUR. Turklāt apdrošināta ir tikai ēka, nevis tajā esošā manta.

Iztiesāšanas gaitā cietušās SIA “AGIM” pārstāve papildus liecināja, ka vēlāk, jau pēc notikušās zādzības, arī viņas rīcībā nonākusi informācija par

to, ka pārējās nozagtās pudeles tika atrastas, par to informējusi pašvaldības policija.

[7.2] Liecinieks/pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka cietušās SIA “AGIM” pārstāve /pers. I/ ir pazīstama kā uzņēmuma īpašniece, ar kuru ir

labi draugi. Apsūdzētais /pers. B/ nav pazīstams.

Uzņēmumam SIA “AGIM” /pers. K/ uzstādījis drošības iekārtas. Videonovērošanas iekārtas Ogres novada, Madlienas pagasta, “Vaivaros”,

kafejnīcā “Bitīte”, uzstādītas ēkas priekšpusē, aptverot piebraucamo ceļu un galveno ieeju, kā arī otrpus kafejnīcai, kur atrodas otra jeb tehniskā ieeja,

kas ir apkalpojošajam personālam un preču piegādei. Divas videonovērošanas kameras ir uzstādītas ēkas galvenajā jeb lielajā telpā, kur atrodas bārs un

ēdamzona. Notikuma dienā darbojušās visas kameras.

Par notikušo zādzību no kafejnīcas “Bitīte” /pers. K/ liecināja, ka 2019.gada 15.augustā no rīta, apmēram ap plkst.7.00-8.00, saņēmis zvanu no

/pers. I/ un pēc viņas lūguma ieradies, lai palīdzētu iegūt videomateriālu par nakts notikumiem kafejnīcā.

/pers. K/ atradis laika posmus, kad persona izsitusi logu balkona durvīm un ienākusi kafejnīcā, un konkrētos videomateriālus lejupielādējis

zibatmiņā, proti, materiālu, kurā redzams, ka sveša persona nakts laikā ienākusi kafejnīcas telpās. Minētajā telpā viena kamera fiksēja balkona durvis un

bāra leti, bet no otras kameras, kas vērsta uz otru pusi, arī varēja redzēt bāra leti.

Videoierakstā /pers. K/ redzējis, ka tika izsists logs balkona durvīm un tās atslēgtas, iesniedzoties iekšpusē. Ar rokā paceltu cirvi persona ienāca

kafejnīcā, izstaigāja priekštelpu, pastāvēja pie letes, apskatījās, kas ir atvilktnēs un visās pārējās iespējamajās vietās, tad devās tālāk pa virtuves durvīm

uz pārējām kafejnīcas telpām, tur staigāja aptuveni 30-40 minūtes, atradoties neredzamajā zonā, t.i., telpās, kurās nav videonovērošana. Tad persona

atnāca atpakaļ galvenajā telpā, kas ir videonovērošanas kameru zonā, un turpināja skatīties, kas atrodas bāra letes sastāvā – atvilktnēs, plauktos. Pie

plauktiem persona veica vairākas darbības, paņemot mantas. Projām persona devās pa tām pašām balkona durvīm.

Kafejnīcas plauktos saturs ir miksēts: ir alkohola pudeles, apakšā atrodas sulas, kas netika aiztiktas, pa vidu atrodas enerģijas dzērieni un

dzirkstošie dzērieni.

Videoierakstā /pers. K/ redzējis, ka preces tika pārcilātas no vairākiem plauktiem, kā arī redzējis, ka tiek apskatītas pudeles, tās tika cilātas 3-4

reizes un ieliktas baltas krāsas maisiņā, kas personai bija uzkārts kaklā. Ierakstā /pers. K/ redzējis, ka alkohola pudeles tika ņemtas no augšējā plaukta

vairākas reizes, labi varējis redzēt vienas pudeles ielikšanu maisiņā. Tad no plaukta, kas atradās personas līmenī, tika paņemti vairāki priekšmeti un ielikti

maisiņā. Paņemtās mantas no vidējiem plauktiem precīzi nevarēja saskatīt, jo persona atradās priekšā plauktam un ar muguru pret videonovērošanas

kameru. Tādas preču ņemšanas kustības, kad persona bija ar muguru pret kameru, noteikti bija vismaz četras reizes.

Iztiesāšanā /pers. K/ liecināja, ka videoierakstā ir laika nobīde par vienu stundu, kas saistīta ar pāreju uz vasaras laiku un kas automātiski

nenomainās. Laika maiņa ir lietotāja atbildība, un /pers. K/ zina, ka ir stundas nobīde. /pers. K/ “izgriezis” videomateriālu un nodevis to uzņēmuma

pārstāvei /pers. I/ nodošanai tālāk policijas pārstāvjiem.

Liecinieks /pers. K/ tiesai liecināja, ka pārbaudījis zibatmiņu, tajā bija ierakstījušies vairāki materiāli, kuros no abām kamerām redzama persona.

Savukārt materiāls, kurā persona atradās ārpus videokameru fiksēšanas zonas, tika “izgriezts”, lai lieki neaizņemtu ieraksta laiku.

Liecinieks /pers. K/ liecināja, ka videonovērošanas kameru darbības princips ir reaģēšana uz kustību. Dienesta ieejas pusē kustību nav bijis.

Savukārt pie centrālajām durvīm visu laiku notiek kustība, jo ir transporta kustība un cilvēki staigā garām, bet videoierakstu pārbaudes rezultātā /pers. K/

konstatējis, ka tās kustības nebija saistītas ar iekļūšanu un zādzību no kafejnīcas.

Notikuma naktī kafejnīcā bija iekļuvis tikai viens cilvēks un notika viena iekļūšana. Kameras filmē nepārtraukti 24/7. Citas personas notikuma naktī

nebija iekļuvušas kafejnīcā, nākamā fiksētā kustība kafejnīcā bija īpašnieces ierašanās.

[7.3] Liecinieks/pers. J/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņam nav saistības ar uzņēmumu SIA “AGIM”, bet viņš pazīst tā īpašnieci /pers. I/, ir tuvi

draugi. Apsūdzētais /pers. B/ ir redzēts Madlienā, jo ir Madlienas pagasta iedzīvotājs.

/pers. J/ liecināja, ka Ogres novada Madlienas pagastā viņam pieder īpašums “Vaivari”, kurā atrodas kafejnīca “Bitīte”. Daļu ēkas ar patapinājuma

līgumu nodevis uzņēmējdarbības veikšanai /pers. I/.

2019.gada augustā ēkā bija uzstādītas četras videonovērošanas kameras: divas bija uzstādītas kafejnīcas zālē, viena – pie centrālajām ieejas

durvīm, vērsta uz pagastmājas pusi, viena – pie dienesta ieejas durvīm ēkas otrā pusē.

2019.gada 14. vai 15.augustā apmēram plkst.8.00 no rīta lieciniekam piezvanījusi /pers. I/, kura informējusi, ka ir izsista balkona durvju stikla rūts

un kāds, iespējams, ir bijis kafejnīcā. /pers. J/ ieteicis /pers. I/ neko neaiztikt un gaidīt viņa ierašanos.

/pers. J/ vizuāli apskatījis notikuma vietu, pie balkona redzējis pēdas melnzemē, daļa sasistās stikla rūts lausku bijušas iemestas pļavā un daļa

palikusi turpat uz balkona. Tad videonovērošanas kameru ierakstu sistēmā /pers. J/ sācis skatīties, kas bija noticis tajā naktī.

Videonovērošanas ierakstā /pers. J/ redzējis, ka plkst.00.20 kafejnīcā ienāk vīrietis pa balkona durvīm, atvēzē cirvi un iet uz kases aparātu,

paskatās tajā un zem tā, kaut ko meklē ar telefona gaismiņu, skatās arī zem letes, tālāk iziet no videonovērošanas zonas, jo aiziet uz virtuvi un

palīgtelpām, kur nav videonovērošanas kameru, atnāk atpakaļ pie bāra letes, gar bāra leti aiziet līdz durvīm, pa kurām var nokļūt pagrabā, izstaigā tur,

aizver durvis un aiziet aiz bāra letes. Persona saliek kaut ko baltā maisiņā, kas bija uzkārts kaklā, un dodas prom pa balkona durvīm, līdzi paņēmis cirvi.

Ejot prom, personai kaklā uzkārtais maisiņš bijis pilnāks. Lieciniekam /pers. J/ nav zināms, ko persona salika maisiņā, jo persona stāvējusi ar seju

pret pudelēm un pret kameru ar muguru. Videoierakstā redzamās personas kustības bijušas tādas, kas liecina par to, ka no plauktiem tiek ņemtas preces,

precīzu kustību skaitu /pers. J/ nav saskaitījis. Plauktos atradās alkoholiskie dzērieni, sulas, bet precīzāk nezina.

Videoierakstu skatījies /pers. J/, /pers. K/, īpašniece /pers. I/ un iecirkņa inspektors A.Fjodorovs.

Noskatoties ierakstu, sākuši domāt, kurš tas varētu būt. /pers. I/ teica, ka tajā atpazīst /pers. B/. Sākumā šaubījušies, bet vēlāk bijuši pārliecināti.

/pers. J/ pēc tam atvēris sociālo tīklu www.facebook.com, kur bija redzams /pers. B/ tajā pašā virsjakā ar kapuci, kas viņam bija mugurā naktī, kad bija

kafejnīcā. Sociālajā tīklā www.facebook.com redzamo sejas attēlu salīdzinot ar videoierakstā redzamo seju, /pers. J/ sapratis, ka tā ir viena un tā pati

persona – /pers. B/. Ieraksta ekrānšāviņš ir sliktākas kvalitātes, nekā videoieraksts, bet /pers. B/ atpazinis pēc sejas vaibstiem un apģērba.

/pers. J/ apskatījis apkārtni un pēc pēdām sapratis, ka /pers. B/ nācis no autoostas un gar autostāvvietu pa zālāju, tad no balkona pa taisno uz upīti.

To /pers. J/ redzējis pēc pēdām nenopļautajā zālājā. Bijušas arī pēdas slīpi augšā uz Madlienas centru.

Liecinieks /pers. J/ liecināja, ka cirvis bija iemests ūdenī, bet kāts bija redzams. Pagastā bijušas runas, ka /pers. B/ staigājis pa Madlienu zādzības

izdarīšanas naktī.

[7.4] Lieciniece/pers. R/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka apsūdzētais /pers. B/ ir viņas dēls.

/pers. R/ tika izskaidrotas viņas tiesības neliecināt pret dēlu, bet lieciniece /pers. R/ piekrita sniegt liecību kriminālprocesā.

Lieciniece /pers. R/ liecināja, ka notikums norisinājās pagājušajā gadā, kad dēls tika atbrīvots pēc soda izciešanas un ieradās mājās ar autobusu

konkrētās dienas vakarā, laiku un datumu šobrīd iztiesāšanā viņa neatceras. /pers. R/ sagaidījusi dēlu autobusa pieturā un devušies mājās, kur ēduši

vakariņas un iedzēruši par godu dēla atbrīvošanai.

Par alkohola lietošanu /pers. R/ liecināja, ka /pers. B/ pēc atbrīvošanas no cietuma ieradies mājās jau nedaudz iedzēris un mājās četru cilvēku

kompānijā izdzēruši viņas pirkto 0,7 litru tilpuma degvīnu. Alkoholu lietoja viņa, brālis /pers. T/, /pers. U/ (/pers. B/ audžutēvs) un /pers. B/.

Kādā brīdī /pers. B/ aizgājis no mājām, tas bijis apmēram plkst.23.00 vai pusnaktī. Dēls teicis, ka ies pastaigāties, bet nav teicis, uz kurieni dosies.

Iztiesāšanā lieciniece /pers. R/ neatcerējās liecināt par /pers. B/ apģērbu un citiem apstākļiem, kad /pers. B/ devās prom no mājām pēc kopīgās

alkohola lietošanas. Savukārt /pers. R/ devās gulēt.

Kad dēls pārradies, modinājis māti un piedāvājis iedzert degvīnu. Tas varēja būt apmēram plkst.2.00?3.00 naktī. /pers. B/atnesto alkohola pudeli

/pers. R/ redzējusi uz galda /pers. T/ istabā, bet viņa nevarēja liecināt, vai pudele jau bija atvērta un iesākta vai arī tā bija neskarta. /pers. R/ nav jautājusi,

kur dēls dabūjis degvīnu. /pers. B/ nav pieminējis nevienu draugu, ne kādu tikšanos ar draugu. Iedzēruši un atkal devušies gulēt, iespējams, arī /pers.

B/devies gulēt. Dēla atnesto degvīna pudeli izdzēruši trijatā – /pers. R/, /pers. B/ un /pers. T/.

No rīta /pers. R/ bija jādodas uz Sarkano krustu pēc pārtikas pakām. Nākot mājās, /pers. R/ zvanījusi policija, tika jautāts par viņas atrašanās

vietu un kad būs mājās. Ierodoties mājās, /pers. R/ ieraudzījusi policiju un sapratusi, ka kaut kas nav kārtībā. Policija izprašņājusi par /pers. B/, rādījuši

bildi, kurā viņa atpazinusi pēc virsjakas /pers. B/. Bilde bijusi no kafejnīcas “Bitīte” apzagšanas. Policijas uzrādītajā bildē /pers. B/stāvējis pie letes.

Viņasprāt, bilde bijusi krāsaina, to rādījis telefonā A.Fjodorovs. Fotoattēlā bijis redzams, ka dēls ir uzvilcis kapuci, pēc virsjakas un sejas atpazinusi, ka

tas ir viņas dēls /pers. B/.

Mājās veikta apskate, atrasta izdzertā degvīna pudele, kuru izņēma policija.

Krūmos tika atrasts BMX velosipēds, kas uzradies pagalmā pa nakti, bet /pers. R/ nav zināma tā piederība. Velosipēdu paņēmis policists.

Pēc kāda laika /pers. R/ dēls /pers. AA/kāpis uz šķūnīša jumta un ieraudzījis tur /pers. B/ virsjaku un apavus. Uz jumta bija brūngana toņa virsjaka

ar kapuci, apavi sarkanā krāsā ar svītrām un šņorēm. Kopš pēdējās reizes, kad /pers. R/ redzēja uz jumta atrasto, t.i., līdz /pers. B/ apcietināšanai,

drēbes atradušās koridorī. Lieciniecei nav zināms, kā drēbes nokļuva uz šķūnīša jumta.

No rīta /pers. R/ ieraudzījusi, ka /pers. B/ir telefons. Viņš teicis, ka to viņam iedevis draugs. Iepriekšējā dienā /pers. R/ nav redzējusi, vai /pers. B/ir

mobilais telefons un nevar apgalvot, vai viņam tas bija iepriekšējā dienā.

Iztiesāšanā lieciniece /pers. R/ liecināja, ka dēls naktī, kad atgriezies, bijis vairāk iereibis, nekā pirms devās prom no mājām. /pers. R/ var apgalvot,

ka /pers. B/bija vēl kaut kur lietojis alkoholu, ņemot vērā dēla izskatu, lai gan viņš nebija pilnīgi piedzēries, bijis koordinēts, runājis sakarīgi.

Tiesai /pers. R/ liecināja, ka viņai tapa skaidrs, ka /pers. B/ir izdarījis zādzību no kafejnīcas “Bitīte” brīdī, kad policija uzrādīja videoierakstu. Brīdī,

kad ieradās policija, /pers. B/atradies mājās, kur arī tika aizturēts. Pirms policija aizturēja /pers. B/, viņai nebija iespējas ar viņu aprunāties.

Papildus lieciniece /pers. R/ liecināja, ka /pers. B/ oficiāli nav strādājis, mazliet pastrādājis vistu fermā Sidgundā. Mājās /pers. B/palīdz atvest malku

no šķūņa, viņam ir 9 klašu izglītība, tālāk nav mācījies, jo pats to nav gribējis, kā arī sācis pārkāpt likumu. /pers. R/ uzskata, ka /pers. B/ rodas problēmas

ar alkohola lietošanu, jo nespēj atteikties, kad satiek draugus, kas arī lieto alkoholu. Viņa nepazīst /pers. B/ draugus, kuri viņu ietekmētu pozitīvi.

[7.4.1] Tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1. un 2.punktu pārbaudītas liecinieces /pers. R/ pirmstiesas procesā

sniegtās liecības, kas fiksētas nopratināšanas protokolos 2019.gada 15.augustā, 2019.gada 29.augustā un 2019.gada 7.oktobrī (1.sējuma 27., 86.,

112.lapa).

Pirmstiesas procesā kopumā fiksētas samērā analogas ziņas par faktiem tām ziņām, kādas /pers. R/ sniedza iztiesāšanā, bet par dažiem apstākļiem

precīzāk.

Pirmstiesas procesā fiksēts, ka 2019.gada 14.augustā plkst.18.30 dēls /pers. B/ atgriezies mājās no cietuma un tam par godu /pers. R/ kopā ar vīru

/pers. U/ un /pers. B/ sarīkojuši pasēdēšanu.

Ap plkst.22.00 /pers. B/, neko nepaskaidrojot, devies prom. Viņam kājās bijušas sarkanas krāsas kedas, ģērbies gaiši zilas krāsas biksēs un

pelēkas krāsas jakā.

/pers. R/ ar /pers. U/ turpinājusi pasēdēt un gaidīt /pers. B/, kurš mājās pārradies ap plkst.1.30 un bijis stiprā alkohola reibumā, netīrās drēbēs un

kājās viņam bijuši citi apavi. Ierodoties mājās, /pers. B/ bijusi 1 litra tilpuma degvīna pudele “Finlandia”. /pers. R/ jautājusi, kur dēls dabūjis alkoholu.

/pers. B/atbildējis kaut ko par benzīntanku. /pers. R/ kopā ar dēlu un savu brāli /pers. T/ turpinājuši iedzert līdz plkst.2.00. Tad /pers. B/sācis uzvesties

agresīvi. /pers. R/ teikusi dēlam, lai viņš iet prom. Viņš tā arī darījis. Pēc tam /pers. B/ieradies mājās ap plkst.4.45 un aizmidzis virtuvē.

Tāpat pirmstiesas procesā sniegtajā liecībā fiksēts, ka /pers. B/, pārnākot ar degvīna pudeli, bijis arī melnas krāsas mobilais telefons. /pers. R/ nav

zināms, kur dēls to ieguvis, bet var apgalvot, ka no cietuma dēls ieradies bez mobilā telefona.

Pirmstiesas procesā, sniedzot liecību 2019.gada 29.augustā, lieciniece /pers. R/ liecināja par /pers. B/ziemas jakas ar kapuci un sarkanās krāsas

apavu atrašanu uz malkas šķūņa jumta 2019.gada 27.augustā un par to, ka viņai uzrādītajā videoierakstā no kafejnīcas “Bitīte” viņa pēc sejas kopējām

pazīmēm, gaitas un izturēšanās bija atpazinusi savu dēlu /pers. B/.

Savukārt, sniedzot liecību 2019.gada 7.oktobrī, lieciniece /pers. R/ liecināja, ka viņai uzrādītajā fotoattēlā redzamo cirvi viņa redz pirmo reizi un

nezina tā piederību.

2019.gada 7.oktobrī fiksēts, ka vakarā, kad tika veikta zādzība, /pers. B/ pārradies mājās bez savas virsjakas un kājās viņam vairs nebija sarkanas

krāsas apavi, bet gan tumšas krāsas apavi. Faktiski /pers. B/nebija pārģērbies, bet tikai novilcis jaku un nomainījis apavus.

[7.4.2] Iztiesāšanā /pers. R/ apstiprināja pārbaudītās liecības, jo atceras, ka tādas tās ir sniegusi, kā arī norādīja, ka notikumus labāk atcerējusies

tajā laikā, kad tika pratināta policijā.

Papildus /pers. R/ tiesai liecināja, ka /pers. B/ naktī aizgāja sarkanās kedās un tās ir tās pašas, kuras pēc pāris dienām tika atrastas uz šķūnīša

jumta.

Par mobilo telefonu /pers. R/ liecināja, ka nevar tomēr apgalvot par tā esību vai neesību dēlam, jo vienkārši neredzēja mobilo telefonu dienā, kad

/pers. B/pārnāca no cietuma, tādējādi nevar izslēgt varbūtību, ka viņam ir bijis telefons.

Vēl pirms /pers. B/atgriešanās no cietuma /pers. R/ pēc darba bija izdzērusi divus 0,3 l tilpuma 14,5% stipruma dzērienus. /pers. R/ uzskata, ka

alkohola reibums netraucē visu atcerēties.

Policijas uzrādītajās bildēs /pers. R/ nepievērsa uzmanību datumam un laikam.

Pēc liecību nolasīšanas /pers. R/ precizēja, ka pirms zādzības izdarīšanas /pers. B/aizgāja tajās pašās drēbēs, kurās atbrauca no cietuma, t.i., kādās

drēbēs /pers. B/ieradās mājās no ieslodzījuma vietas, tādās viņš bija iedzeršanas laikā, kā arī tādās pašās drēbēs devās prom no /pers. T/ virtuves. Bet

kādās drēbēs dēls izgāja no mājas, to viņa nav redzējusi. No rīta, kad dēls pārradās, viņam bija netīras drēbes. /pers. R/ atceras, ka lietā bija izņemts vīra

/pers. U/ džemperis.

Kafejnīca “Bitīte” /pers. R/ ir zināma. Uz to var aiziet, ejot pāri upei un pa pļavu vai apkārt. No /pers. R/ mājas līdz kafejnīcai “Bitīte” var aiziet

aptuveni 15 minūšu laikā.

[7.5] Liecinieks/pers. T/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. B/ ir viņa māsas dēls. /pers. T/ dzīvo Ogres rajonā, /adrese/. Māsa /pers. R/ ar

ģimeni dzīvo blakus, tajā pašā mājā.

Liecinieks /pers. T/ pēc būtības liecināja analogi liecinieces /pers. R/ liecībām par apstākļiem, kas saistīti ar /pers. B/sagaidīšanu no cietuma,

vakariņām un alkohola lietošanu apmēram līdz plkst.23.00, kad /pers. B/, būdams iedzēris, devies projām, iespējams, uz centru, bet /pers. T/ palicis

mājās. Liecinieks neatceras /pers. B/apģērbu. Tāpat lieciniekam /pers. T/ nav zināms, ko /pers. B/ darīja centrā, jo /pers. B/nav teicis par saviem

nodomiem.

Pēc tam /pers. B/atgriezies apmēram ap pusnakti un atnesis degvīnu 1 litra tilpuma pudelē. /pers. T/ nav prasījis, kur /pers. B/dabūja alkoholu.

/pers. T/ ar /pers. B/izdzēris atnesto alkoholu, pievienojusies arī /pers. R/. /pers. B/ aizgājis gulēt uz savu istabu. Pie /pers. T/ /pers. B/uzvedies mierīgi,

lieciniekam nav zināms, vai /pers. B/ pēc tam vēl kaut kur devās.

Kad /pers. B/ ieradās no cietuma, viņam nebija mobilā telefona, bet, kad pārradās naktī, tad /pers. B/bija mobilais telefons. /pers. T/ nav prasījis,

kur /pers. B/to dabūja.

Pirms /pers. B/aiziešanas ap plkst.23.00 nav runājuši ar /pers. B/ par to, ka gribas vēl iedzert, nekas nav liecinājis, ka pietrūkst alkohola. Ap

plkst.23.00 /pers. B/ aizgājis no /pers. T/ telpām pie mammas, bet liecinieks nezina, ap cikiem /pers. B/devās prom no /pers. R/ telpām.

Kad /pers. B/ ieradās /adrese/ no cietuma, viņam nebija līdzi nekādu mantu. Kad lietoja alkoholu, runājuši par to, kā /pers. B/gāja cietumā. /pers.

T/ nav prasījis, ar ko /pers. B/ bija vienā kamerā un vai ieguva cietumā kādu draugu. /pers. B/ tuvākos draugus /pers. T/ ir saticis, bet nezina, kā viņus

sauc, tie esot vietējie madlienieši.

[7.5.1] Tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu pārbaudīta liecinieka /pers. T/ pirmstiesas procesā sniegtā

liecība, kas fiksēta nopratināšanas protokolā 2019.gada 16.augustā (1.sējuma 40.lapa).

Pirmstiesas procesā fiksētas kopumā analogas ziņas par faktiem tām ziņām, kādas /pers. T/ sniedza iztiesāšanā, bet par dažiem apstākļiem

precīzāk.

Minētajā protokolā fiksēts, ka naktī no 2019.gada 14.augusta uz 15.augustu /pers. T/ atradies savā dzīvesvietā, lietojis alkoholiskos dzērienus

kopā ar māsu /pers. R/ viņas virtuvē. Plkst.1.30 pie /pers. T/ un viņa māsas ieradies /pers. B/, viņš bijis netīrā apģērbā, līdzi viņam bijusi 1 litra tilpuma

pudele degvīna “Finlandia”. /pers. B/ ieradies stiprā alkohola reibumā un uz jautājumu, kur viņš dabūjis pudeli, nespēja sakarīgi atbildēt. Kopā ar /pers.

R/ un /pers. B/ lietojuši /pers. B/atnesto degvīnu, līdz /pers. B/ sācis uzvesties agresīvi, un /pers. R/ viņam teikusi, lai viņš dodas prom, ko /pers. B/ arī

izdarījis. Nopratināšanā /pers. T/ nevarēja pateikt, cikos tas notika, kā arī, cikos /pers. B/ atkārtoti ieradās mājās.

Turpmāk liecībā fiksēts, ka /pers. B/ plkst.1.30 atgriezies citos, tas ir, melnas krāsas apavos, bet iepriekš no mājas aizgājis sarkanas krāsas kedās.

Uz /pers. R/ jautājumu, kur palika sarkanie apavi un kur viņš dabūja melnos apavus, /pers. B/ atbildējis, ka dabūjis tos no drauga, bet nenosauca nevienu

vārdā. Turklāt /pers. B/ pārradies mājās ar melnas krāsas skārienjūtīgo telefonu, kurš pēc /pers. T/ domām /pers. B/ nebija, kad viņš devās prom no

mājas.

[7.5.2] Iztiesāšanā /pers. T/ apstiprināja pārbaudīto liecību, jo atceras, ka to ir sniedzis, kā arī norādīja, ka notikumus labāk atcerējies tajā laikā,

kad tika pratināts policijā, un precīzāka liecība ir fiksēta pirmstiesas procesā notikušajā nopratināšanā.

Kad /pers. B/ atgriezās mājās, viņam rokās bija viena degvīna pudele un mobilais telefons.

Liecinieks /pers. T/ uzskata, ka notikumu vakarā pats bija diezgan iedzēris. Nākamajā dienā /pers. T/ bija sakreņķējies un uztraucies, kad saprata,

ka nozagts velosipēds un mobilais telefons. Policija bijusi arī pie /pers. T/ mājās, rādījuši bildes, lai viņš pēc džempera apskatās, vai tas ir /pers. B/. /pers.

T/ nav skatījies, vai uz bildēm bija datums un laiks. Attēlos seju nav redzējis. Liecinieka ieskatā uzrādīts bija videoieraksts, jo tas bijis kustīgs attēls un to

rādījis iecirkņa inspektors A.Fjodorovs.

[7.6] Liecinieks Aleksandrs Fjodorovs tiesas izmeklēšanā liecināja, ka apsūdzētais /pers. B/ viņam ir zināms saistībā ar dienesta pienākumu

pildīšanu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektora amatā. A.Fjodorovs apkalpo Ogres

novadu, tostarp Madlienas pagastu, kurā dzīvo /pers. B/. Cietusī SIA “AGIM” ir vietējais uzņēmums liecinieka apkalpojamajā teritorijā, tā īpašniece ir

/pers. I/, kura zināma saistībā ar dienesta pienākumu pildīšanu.

Tiesai A.Fjodorovs liecināja, ka pagājušā gada augusta vidū, rīta pusē, saņēmis informāciju, ka ir apzagta kafejnīca “Bitīte”, kas atrodas Madlienas

centrā. A.Fjodorovs ieradies notikuma vietā, kur tika apskatīti vairāki videoieraksti. Cietusī norādījusi uz kādu personu, kuru atpazinusi videoierakstā,

t.i., sākumā bijušas aizdomas, ka tas ir /pers. L/. A.Fjodorovs aizbraucis pārbaudīt informāciju, bet tā nav apstiprinājusies. Tā kā sākumā A.Fjodorovs

nebija redzējis visu ierakstu, skatījušies vēlreiz ierakstu un tad radušās aizdomas, ka tas varētu būt /pers. B/, jo bija zināms par viņa atbrīvošanos no

ieslodzījuma vietas. Devušies pārbaudīt /pers. B/ dzīvesvietu, kura atrodas apmēram 500 metru attālumā no kafejnīcas. /pers. B/ reibuma stāvoklī gulējis

mājās. Aprunājušies ar /pers. B/ māti un noskaidrojuši, ka /pers. B/ ieradās mājās alkohola reibuma stāvoklī. Noskaidrots, ka /pers. B/ atnesis uz mājām

pudeli alkohola. Tā atradās atkritumu tvertnē. Tas bijis degvīns, kura nosaukumu A.Fjodorovs šobrīd neatceras. /pers. B/ mātei un viņas brālim /pers. T/

tika uzrādīts videoieraksts no zādzības, kas bija pārsūtīts uz A.Fjodorova telefonu. Abi atpazinuši /pers. B/.

Tad /pers. B/ tika aizturēts. Liecinieks A.Fjodorovs neatceras, vai /pers. B/ uzreiz atzinās zādzības izdarīšanā.

A.Fjodorovs liecināja, ka starp māju un kafejnīcu atraduši cirvi, iemestu upītē. Tas, visticamāk, bija tas cirvis, ar kuru /pers. B/ bija gājis kafejnīcā.

Par videonovērošanas ierakstu A.Fjodorovs liecināja, ka tajā bija redzams, kā /pers. B/ ar cirvi rokā ienāk pa balkona durvīm, pastaigājas pa zāli,

ieiet virtuvē, atnāk pie bāra letes, spīdina ar lukturīti vai telefonu pie kases un maisiņā, kas bija uzkārts kaklā, no plaukta lika iekšā pudeles. /pers. B/

ņēmis preces no augšējā plaukta vai otrā plaukta no augšas. Pudeles tika liktas maisiņā vairākas reizes, taču A.Fjodorovs nevar pateikt /pers. B/ veikto

preču paņemšanas kustību skaitu, proti, nevar pateikt pudeļu skaitu, jo tobrīd tas nebija svarīgākais.

Videoieraksts bija uzņemts zālē no balkona puses. Otrs ieraksts bijis no kameras, kura ir vērsta uz bāra pusi. No āra kamerām neko nav varējis

redzēt, viena kamera ir vērsta uz pagasta pārvaldes pusi, uz stāvlaukumu, otra kamera vērsta uz otru ieeju, kur notiek preču piegāde.

Videoierakstā liecinieks A.Fjodorovs atpazinis pēc sejas, gaitas un ārējām pazīmēm /pers. B/, jo zina /pers. B/ vizuāli jau apmēram 10 gadus.

/pers. B/ mājās A.Fjodorovs redzējis tās pašas bikses, kuras bija redzējis videoierakstā. Tās bijušas /pers. B/ mugurā vai veļasmašīnā. Džemperis

bijis ar kapuci, tas piederējis /pers. B/ mātes dzīvesbiedram, jo dzīvesbiedrs teicis, ka tas ir viņa. Zādzības laikā /pers. B/ bija džinsu bikses, ziemas jaka

gaišā krāsā un džemperis zem jakas.

Savukārt cirvis tika atrasts starp kafejnīcu un ceļu Līgatne-Skrīveri, kur nedaudz tālāk ir /pers. B/ māja. Tas ir pa ceļam, ejot no kafejnīcas uz

/pers. B/ māju, taisni pāri pļavai. Tādējādi A.Fjodorovam nebija šaubu, ka noziegumu izdarījis /pers. B/, jo māte, mātes brālis, mātes dzīvesbiedrs

atpazinuši /pers. B/ videoierakstā, kā arī mājās atrasta pudele, kuras akcīzes numurs sakritis ar nozagtās pudeles akcīzes numuru.

Pēc videoierakstiem bijis saprotams, ka persona ienākusi no pļavas puses gar upīti. Iespējams, notikuma vietā bija vēl kādas pēdas, bet to

A.Fjodorovs šobrīd neatceras. Pie /pers. B/ mājās neko vairāk nav atraduši.

Vēlāk, iespējams, pašvaldības policijas darbinieks Andrejs Cviguns ziņojis, ka Madlienas sētniece pie Madlienas vidusskolas atradusi vienu vai

divas litra tilpuma alkohola pudeles. Sētniece tās salasījusi un izmetusi atkritumos, bet tas viss jau bija aizvests uz izgāztuvi, tādējādi tās atrast un pārbaudīt

vairs nebija iespējams.

Madlienas vidusskola atrodas apmēram 500 metri no kafejnīcas “Bitīte”, tas nav tieši pa ceļam uz /pers. B/ mājām, līdz vidusskolai ir jāiet līkums.

Skolas tuvumā ir baznīca, aptieka, kultūras nams. Neviens nav informējis A.Fjodorovu par skaļu uzvešanos vidusskolas apkārtnē zādzības izdarīšanas

naktī.

A.Fjodorovs precizēja, ka ceļi Līgatne-Skrīveri un Madliena-Aderkaši ieskauj kafejnīcu “Bitīte” katrs no savas puses (pielikums tiesas sēdes

protokolam 1.sējuma 228.lapa).

[8] Turpmāk spriedumā rakstveida pierādījumi un dokumenti, kas norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai.

[8.1] Pavadzīmju Nr.BXL563235 un Nr.SCC06M0404785 kopijas, kas apliecina preču piegādi SIA “AGIM” (1.sējuma 6., 8.-10.lapa).

Minētie dokumenti apliecina, ka SIA “AGIM” piegādāto preču starpā bija preces, par kuru zādzību /pers. B/ šajā krimināllietā izvirzīta apsūdzība,

kas tiek atzīta par pierādītu ar šo spriedumu, proti, sprieduma aprakstošajā daļā norādītās zādzības, kas izdarīta, iekļūstot telpā, apjoms zādzības

priekšmetu nozīmē.

[8.2] SIA “AGIM” akts par zādzību un dzērienu iztrūkumu, ko pirmstiesas procesā iesniedza SIA “AGIM” valdes locekle /pers. I/ (1.sējuma

11.lapa).

Minētajā aktā norādīts, ka 2019.gada 15.augustā SIA “AGIM” valdes locekle /pers. I/, ierodoties kafejnīcā “Bitīte”, konstatēja, ka ir notikusi

ielaušanās kafejnīcas telpās un izdarīta zādzība.

Veicot telpu apsekošanu, konstatēts aktā uzskaitīto dzērienu iztrūkums, norādot tilpumu, iegādes vērtību un pārdošanas vērtību ar 200%

uzcenojumu: litrs degvīna “Finlandia”, 15,69 EUR un 47,07 EUR; litrs degvīna “Russkij Standart” 15,70 EUR un 47,10 EUR; litrs degvīna “Absolut”

14,98 EUR un 44,94 EUR; litrs ruma “Captain Morgan” 17,98 EUR un 53,94 EUR; 250 ml tilpuma piecas skārda bundžiņas enerģijas dzēriena “Hell

Clasic” 1,94 EUR un 5,82 EUR.

[8.3] Videonovērošanas kameru ieraksti no kafejnīcas “Bitīte” par zādzību, kas izdarīta 2019.gada 15.augustā ap plkst.00.20 (1.sējuma 13.lapa).

Videonovērošanas kameru ierakstiem pirmstiesas procesā veikta apskate, par ko sastādīts apskates protokols, apskates laikā veikts viens

ekrānuzņēmums no videoieraksta un videoierakstu apskates protokolam pievienota melnbalta foto fiksācija (1.sējuma 14.-15.lapa).

Apskates protokola fiksēts, ka ir 3 videoieraksti, par kuru fiksācijas laiku norādīts 2019.gada 14.augusts no plkst.23:21:37 līdz plkst.23:22:46.

Protokolā fiksēta vizuāli uztvertā informācija. Pirmajā videoierakstā (CAM 4): kafejnīcas telpās no palīgtelpas aiz bāra letes iznāk persona

(aprakstīts apģērbs), kurai kaklā uzkārts gaišas krāsas auduma maisiņš. Persona rokās tur cirvi. Persona dodas pie kases aparāta un veic nenosakāmas

darbības.

Turpmāk par otro videoierakstu (CAM 3) apskates protokola fiksēts, ka ieraksta 27.sekundē persona (aprakstīts apģērbs, kas analogs iepriekš

fiksētajam) stāv pie kafejnīcas bāra letes pretī kases aparātam un no kabatas izvelk tumšas krāsas skārienjūtīgo telefonu, ar kuru spīdina kases aparāta

virzienā, pēc tam cenšas ievietot mobilo telefonu atpakaļ kabatā, tad persona notupstas aiz bāra letes un veic nenosakāmas darbības.

Trešā videoieraksta (CAM 4) sākumā redzams, ka persona, turot rokās cirvi, ienāk kafejnīcas telpās un lēnām pārvietojas uz kafejnīcas bāra letes

pusi, kā arī ieiet palīgtelpā aiz bāra letes.

[8.4] Notikuma vietas apskates protokols (1.sējuma 18.-25.lapa), kurā fiksēta Madlienas pagasta, “Vaivaros” esošās kafejnīcas “Bitīte” 1.stāva

klientu apkalpošanas zāles apskate. Minētajā protokolā fiksēts, ka durvīm no terases uz kafejnīcas telpām ir 8 stikla bloki, no kuriem kreisajā pusē

apakšējais ir izsists, tā izmērs 28x30 cm, durvis ir atslēdzamas no iekšpuses. Pie durvīm uz zemes, uz terases ir stikla lauskas.

Protokolā fiksēts, ka ēkas ārpusē pie ieejas durvīm pa kreisi 5 m attālumā zālājā smiltīs redzami apavu pēdu nospiedumi, kas nofotografēti.

Apskates laikā pie letes atrasta dzeltenas krāsas izolācijas lenta, kas izņemta, un no tās noņemtas smaržu pēdas, no terases izņemtas stikla lauskas,

apskates laikā veikta fotografēšana.

[8.5] /pers. B/ dzīvesvietas Ogres novada /adrese/ apskates protokols (1.sējuma 28.lapa), kurā fiksēta dzīvojamo telpu apskate. Telpā, kas

atrodas tieši pretī ieejas durvīm, atrodas veļasmašīna, uz kuras uzlikts veļas grozs, kurā atrodas gaišas krāsas džinsa bikses un pelēkas krāsas džemperis

ar kapuci.

Apskates laikā /pers. B/ māte /pers. R/, kura piedalījās apskatē, apstiprina, ka minētās drēbes bija mugurā /pers. B/, kad viņš 2019.gada

14.augusta vakarā izgāja no mājām, un tās bija viņam mugurā arī atgriežoties mājās 2019.gada 15.augusta agrā rītā. Apskates laikā minētās drēbes

izņemtas.

Tāpat apskates gaitā izņemta priekšnamā uz grīdas atrastā litra tilpuma stikla pudele bez satura ar etiķeti “Finlandia”, uz pudeles korķa ir Latvijas

Republikas akcīzes marka Nr.CC8800596.

[8.6] Abzes upes krasta Ogres novadā, Madlienā, zem autoceļa P32, apskates protokols (1.sējuma 29.-32.lapa), kurā fiksēti fakti par upē atrasto

un izņemto cirvi.

[8.7] Izdruka no Balticmaps (1.sējuma 33.lapa), kurā atzīmēta cirvja atrašanas vieta kartogrāfiski Madlienas pagastā.

[8.8] Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīto Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā

inspektora A.Fjodorova ziņojumu tiesa nevērtē kā rakstveida pierādījumu.

Ziņojums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 131.panta otro daļu ir liecības.

Savukārt tiesas sēdē personas sniedz liecības mutvārdos atbilstoši Kriminālprocesa likuma 449.panta otrajā daļā noteiktajam.

Tiesas izmeklēšanā liecinieks A.Fjodorova tika nopratināts un sniedza liecību un ziņas par faktiem minētā liecinieka liecībā ir norādītas iepriekš šajā

spriedumā [7.6].

[8.9] Valsts tiesu ekspertīžu biroja Eksperta atzinums Nr.19-1175 (1.sējuma 91.-94.lapa), kurā fiksēts, ka uz ekspertam nodotajiem cimdiem,

apaviem, biksēm un džempera ar kapuci stikla mikrolausku nav.

[9] Tiesa īstenoja Kriminālprocesa likuma 503.panta pirmajā daļā noteiktās prasības un pēc pierādījumu pārbaudes tika noskaidrots, ka

apsūdzētais /pers. B/ vēlas sniegt liecību.

[9.1] /pers. B/ iztiesāšanā liecināja, ka atbrīvojies no Rīgas Centrālcietuma un ar autobusu ieradies Madlienā, aizgājis mājās, kur saticis mammu,

aizgājuši uz veikalu, nopirkuši alkoholiskos dzērienus, kopā atpūtušies līdz plkst.23.30, tad pārējie devušies gulēt, bet /pers. B/ gājis staigāt pa centru gar

kopmītnēm, atgriezies mājās aptuveni plkst.1.30.

/pers. B/ liecināja, ka degvīna pudeli “Finlandia” ieguvis Madlienā, vietā, kur parasti apsūdzētajam pazīstamas kompānijas lieto alkoholu, tur atradis

vairākas alkohola pudeles, vairākas bijušas tukšas un viena uz galda bijusi pilna. Pilno pudeli paņēmis. Citas personas tur nav saticis un Madlienā nevienu

nav redzējis. Iepriekš minētā alkohola lietošanas vieta esot mežā uz Skrīveru pusi, kur ir speciāli uztaisīta nojumīte. Uz nojumi gājis pa asfalta ceļu, kas

ved uz Skrīveriem.

Iztiesāšanā /pers. B/ apšaubīja mātes /pers. R/ liecināto, jo uzskatīja, ka māte nesaprot, par ko liecina, nesaprot neko no dokumentiem. Tas, ko

māte liecinājusi, nav pareizi. Apsūdzētais esot sazinājies no cietuma ar māti, un māte jautājusi, kas tiesā būs jādara. Apsūdzētais uzskata, ka māte kaut ko

nav sapratusi, sniedzot savas liecības. Māte liecinājusi, ka /pers. B/ uzvedās agresīvi, bet tā neesot bijis, viņš tikai izdzēris pudeli un aizgājis projām pie

mammas. Vienlaikus /pers. B/ nespēj raksturot mātes uztveres spējas alkohola ietekmē.

Vaļsirdīgo atzīšanos uzrakstījis kamerā Ogrē un informāciju, kas rakstīta kā atzīšanās, bija redzējis videoierakstos, kuros nofilmēta zādzība.

Cietuma kamerā viņam bijis telefons Sony M2 ar “Amigo” priekšapmaksas karti, uz kuru draugi, kurus negrib nosaukt, atsūtījuši bildes par atpūtu

Madlienā, tajās redzamas alkoholisko dzērienu pudeles uz galda. Video bija uzņemts telpā, kurā bija zaļas krāsas apgaismojums. Detalizētāk

videoierakstu apsūdzētais neatceras. Cilvēki, kuri izdarīja zādzību, paprasījuši /pers. B/, vai viņš var uzņemties vainu zādzības izdarīšanā, un /pers. B/

piekritis. Vaļsirdīgo atzīšanos atdevis izmeklētājai L.Saldakai.

Vēlāk pārdomājis un izlēmis neatzīt vainu, jo viņam ģimenē ir problēmas.

Liecību pārbaudē uz vietas visu norādījis, vadoties pēc redzētā atsūtītajā videoierakstā, turklāt Madlienu pārzina, jo tur dzīvo kopš bērnības.

Kafejnīcā “Bitīte” bijis divas reizes – vienu reizi, kad bija vecmammas bēru mielasts.

Tiesai /pers. B/ liecināja, ka apšauba arī /pers. T/ liecības, jo viņam ir problēmas ar galvu, kad viņš lieto alkoholu, paliek dulls.

Iztiesāšanā /pers. B/ atteicās nosaukt draugus, kuri viņam atsūtījuši videoierakstu un kuri lūguši uzņemties vainu.

Alibi, ko sniedza 2019.gada 6.decembra tiesas sēdē, norādot, ka zādzību izdarījusi persona vārdā Raitis, /pers. B/ izdomājis, bet patiesībā zādzību

izdarījuši draugi, kuri nosūtījuši /pers. B/ videoierakstu.

[9.2] Tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu pārbaudītas apsūdzētā /pers. B/ pirmstiesas procesā sniegtās

liecības, kas fiksētas /pers. B/ vaļsirdīgajā atzīšanās, kas reģistrēta 2019.gada 15.oktobrī, aizdomās turētā 2019.gada 15.oktobra papildus

nopratināšanas protokolā, 2019.gada 15.oktobra protokolā par liecību pārbaudi uz vietas, aizdomās turētā 2019.gada 16.oktobra papildus

nopratināšanas protokolā un apsūdzētā 2019.gada 14.novembra pratināšanas protokolā.

Tiesa konstatē, ka pirmstiesas procesā fiksētas atšķirīgas ziņas par faktiem tām ziņām, kādas /pers. B/ sniedza iztiesāšanā.

[9.2.1] /pers. B/ vaļsirdīgajā atzīšanās (1.sējuma 113.lapa) fiksēts, ka viņš atpūties mājās kopā ar ģimeni, iedzēruši. /pers. B/ izlēmis iet ārā

pastaigāties, tas bijis apmēram plkst.23.30. Uzvilcis rokās cimdus, uzvilcis jaku un devies uz centru, domājis, kur varētu iedzert, bet nav nevienu saticis.

Ieraudzījis kafejnīcu “Bitīte”, kura bija slēgta, gājis tai apkārt, ieraudzījis cirvi un ar to izsitis logu. Atslēdzis durvis un iegājis kafejnīcā “Bitīte”. Redzējis,

ka uz letes stāv pudeles, paņēmis vienu pudeli degvīna, ielicis maisiņā. Pastaigājies pa kafejnīcu un devies projām. Ejot mājās, piegājis pie malkas šķūņa,

uz kura uzmetis botas, virsjaku un cimdus. Iegājis mājās un gājis pie onkuļa /pers. T/, kuram piedāvājis iedzert, abi iedzēruši, tad pievienojusies māte

/pers. R/, izdzēruši degvīnu un visi devušies gulēt. Izdarīto ļoti nožēlo.

[9.2.2] Aizdomās turētā 2019.gada 15.oktobra papildus nopratināšanas protokolā (1.sējuma 114.-115.lapa) fiksēta analoga informācija tai, kas

fiksēta vaļsirdīgajā atzīšanās, bet par dažiem apstākļiem precīzāk.

/pers. B/ liecinājis, ka, ejot prom no mājām, viņam mugurā bijusi tumšas krāsas ziemas virsjaka ar kažokādas elementiem, gaišas krāsas bikses,

sarkanas krāsas sporta apavi, rokās uzvilkti gaišas krāsas cimdi. Nonākot pie kafejnīcas “Bitīte”, devies uz tās terasi, kur izsitis terases ārdurvju stikla

rūti, tad ar roku no iekšpuses atslēdzis durvis un tad tās atvēris. Iegājis kafejnīcā, piegājis pie letes, pavērojis apkārtni un paņēmis degvīna pudeli. Pudeli

ielicis līdzi paņemtajā auduma maisā, tad pārvietojies tālāk pa kafejnīcas telpām. Neatceras, vai paņēmis vēl citas alkohola pudeles un enerģijas

dzērienus. Pēc tam devies uz mājām un, ejot pāri laukam, izmetis cirvi, kurš iekritis upē.

Ierodoties mājās un lietojot kopā ar mammu un onkuli alkoholiskos dzērienus, neviens viņam nav jautājis, kur viņš dabūja degvīnu. Kad viss bija

izdzerts, devušies gulēt. Savu vainu atzīst pilnībā un izdarīto ļoti nožēlo. Apņemas turpmāk neizdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, kā arī apņemas

sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm.

[9.2.3] 2019.gada 15.oktobra protokolā par /pers. B/ liecību pārbaudi uz vietas (1.sējuma 116.lapa) fiksēti noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas

apstākļi, tostarp, ka cirvis, kuru izmantojis durvju stikla izsišanai, atradies pie kafejnīcas “Bitīte” garāžas durvīm. Liecību pārbaudes laikā /pers. B/

uzrādījis kafejnīcas terases balkona durvis un tajās izsistā stikla rūti, pa kuru iesniedzies un atslēdzis durvis no iekšpuses. Iekļūstot kafejnīcas telpās,

alkohola pudeles paņēmis no plauktiem, kas atrodas aiz kafejnīcas letes, un pēc tam devies staigāt pa citām kafejnīcas telpām. Pēc zādzības izdarīšanas

no kafejnīcas telpām izgājis pa tām pašām durvīm, pa kurām bija iekļuvis, un ar nozagtajām mantām un cirvi devies prom uz mājām pāri pļavai.

Liecību pārbaudes uz vietas gaita fiksēta foto tabulā (1.sējuma 117.-131.lapa).

[9.2.4] Aizdomās turētā 2019.gada 16.oktobra papildus nopratināšanas protokolā (1.sējuma 132.lapa) fiksēts, ka /pers. B/ uztur spēkā iepriekš

sniegtās liecības pilnā apjomā un vēlas tās papildināt. Dienā, kad iznācis no cietuma, pa ceļam, braucot uz mājām, /pers. B/ izdzēris vienu Jack Daniel

litra tilpuma pudeli un pēc tam mājās izdzēris 0,7 litru tilpuma degvīnu, tāpēc precīzāku notikumu gaitu neatceras un neatceras, cik daudz preces no

kafejnīcas nozadzis un kur tās varējis likt.

[9.2.5] Apsūdzētā 2019.gada 14.novembra pratināšanas protokolā (1.sējuma 146.-147.lapa) /pers. B/ liecinājis, ka viņam ir saprotama izsniegtā

apsūdzība. Sevi par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīst pilnībā, bet sevi par vainīgu

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīst daļēji, jo nav ņēmis visas apsūdzībā norādītās pudeles, ir ņēmis

tikai vienu degvīna pudeli, ar kuru ieradies mājās, pārējās pudeles nav ņēmis. Pārējie apsūdzībā norādītie faktiskie apstākļi atbilst un tiem piekrīt.

[9.3] Iztiesāšanā /pers. B/ neapstiprināja pārbaudītās liecības, kas sniegtas pirmstiesas procesā.

Skaidrojot pretrunas starp tiesā sniegtajām un pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, /pers. B/ tiesai liecināja, ka liecībās ir pretrunas, jo viņam

apnika sēdēt cietumā.

Viņam pazīstamie cilvēki pateica mutiski, ko un kā izdarījuši. Tāpēc liecību pārbaudes uz vietas laikā viņš varējis parādīt, kur paņēma cirvi un kur

tas atradās, kad bija izmests.

Apsūdzētais nevar izskaidrot, kā varēja norādīt precīzi izsisto kafejnīcas durvju stikla rūti, kā arī nezina, kā varēja norādīt uz īstajām durvīm, kurām

stikla rūts tika izsista, bet Madlienu pārzina labi un zina, ka kafejnīcai ir vismaz četras durvis.

/pers. B/ nevar izskaidrot, kā varēja norādīt, kur gāja, kad iekļuva kafejnīcā.

To, ka sākotnēji liecinājis par vienu alkohola pudeli un vēlāk liecinājis par vairākām alkohola pudelēm, /pers. B/ nevar izskaidrot. Izdzēris to pudeli,

kura tika atrasta mājās, neatzīst citu pudeļu nozagšanu. Neatzīst vainu zādzības izdarīšanā, jo to nav izdarījis.

/pers. B/ paskaidroja, ka nav pārbaudījis savu spēju uztvert informāciju, bet mēdz aizmirst, ko ir izlasījis, kaut ko saprot, bet ātri aizmirst

informāciju.

Atbildot uz jautājumiem par veselības stāvokli, /pers. B/ paskaidroja, ka nezina, kas ir mainījies viņa veselības stāvoklī, bet zina, ka ir sācis vairāk

slimot, slimo ar vīrusa saslimšanām, bet halucinācijas, murgus un balsis noliedz.

Pilnu pudeli alkohola atradis mežā pulcēšanās vietā, kur pulcējas viņa draugi, kuri neesot Madlienas iedzīvotāji. Draugi uz meža nojumi braucot

satikties ar /pers. B/.

[9.4] Savukārt tiesas izmeklēšanas noslēgumā apsūdzētais /pers. B/ liecināja, ka atzīst litra tilpuma pudeles degvīna “Finlandia” zādzības izdarīšanu

no kafejnīcas “Bitīte”. /pers. B/ liecināja, ka iegāja iekšā, paņēma to no bāra letes un aizgāja mājās, bet pārējās pudeles nav ņēmis. /pers. B/ atzina

iekļūšanu kafejnīcā, izsitot durvju stikla rūti ar cirvi un atslēdzot durvis no iekšpuses. Cirvi viņš atrada turpat pie kafejnīcas ēkas. Apsūdzētais liecināja, ka

māte /pers. R/, sniedzot liecības, nav melojusi par to, ka videoierakstā redzamā persona, kas atrodas kafejnīcā, ir viņas dēls /pers. B/.

[9.5] Turklāt pēdējā vārdā apsūdzētais pauda nožēlu par izdarīto un piekrita pilnībā atlīdzināt pieteikto kaitējumu kompensāciju. /pers. B/ lūdza

tiesu ņemt vērā, ka viņš pilnībā apzinās, atzīstas un nožēlo savu bezatbildīgo rīcību un ir gatavs atlīdzināt visu nodarīto zaudējumu.

[10] Valsts apsūdzības uzturētāja uzskatīja, ka /pers. B/ izvirzītā un iztiesāšanā uzturētā apsūdzība par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un

185.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ir pierādīta ar faktiem, kas fiksēti cietušās SIA “AGIM” pārstāves /pers. I/

iesnieguma protokolā un liecībās, lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītajos rakstveida pierādījumos un dokumentos, t.i., pavadzīmju kopijās,

SIA “AGIM” aktā par zādzību un dzērienu iztrūkumu, videonovērošanas kameru ierakstos no kafejnīcas “Bitīte”, notikuma vietas apskates protokolā,

/pers. B/ dzīvesvietas apskates protokolā, Abzes upes krasta apskates protokolā, izdrukā no Balticmaps, VP RRP Ogres iecirkņa Kārtības policijas

nodaļas vecākā inspektora A.Fjodorova ziņojumā, kā arī liecinieku /pers. R/, A.Fjodorova, /pers. T/, /pers. J/ un /pers. K/ liecībās.

Apsūdzētā /pers. B/ liecības prokurore vērtēja kā pretrunīgas, jo tās nebija konsekventas, izvirzot dažādas versijas, proti, te atzina vienas pudeles

zādzību, te vispār neatzina apsūdzību. Prokurores ieskatā /pers. B/, kuram nav paredzēta atbildība par nepatiesu liecību sniegšanu, izvirzīja vairākas

versijas un aizstāvējās kā vēlējās, tāpēc viņa liecības, analizējot lietā iegūtos pierādījumus, neesot ņemamas vērā.

Prokurore uzskatīja, ka ticami vērtējamas ir liecības, kas fiksētas /pers. B/ vaļsirdīgajā atzīšanās, kuru bez kādas ietekmes viņš pats rakstījis, kā arī

liecības, kas fiksētas protokolā par liecību pārbaudi uz vietas, jo viņš kā persona, kura nekad nav gājusi kafejnīcā, pārāk labi pārzināja kafejnīcas telpu

plānojumu, durvju atrašanās vietu, cirvja izmešanas vietu, tādējādi pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības ir būtisks pierādījums, kas pierāda faktu, ka

/pers. B/ ir bijis zādzības izdarīšanas vietā.

Prokurore norādīja, ka cietušās pārstāve un vairāki liecinieki liecināja par to, ka videonovērošanas kameru ierakstos ir redzams, ka pudeles no

plauktiem tiek ņemtas vairākas reizes. Pudeļu zādzību apliecina arī pavadzīmes, preču iztrūkuma akts, tādējādi prokurorei nerodas šaubas, ka tika

nozagtas vairākas pudeles un enerģijas dzērienu skārda bundžiņas.

Izmantojot replikas tiesības par aizstāves debašu runā izteikto viedokli, prokurore norādīja, ka Kriminālprocesa likuma komentāros par

pierādīšanas standartu tieši attiecībā uz Kriminālprocesa likuma 19.panta trešo daļu norādīts, ka pierādīšanas standarts jeb līmenis, kas izriet no

nevainīguma prezumpcijas, tas ir ārpus saprātīgām šaubām un tas noteikts arī Kriminālprocesa likuma 124.panta piektajā daļā, ka saprātīgas šaubas ir

tādas šaubas, kuras ir objektīvi pamatojamas, taču aizstāve nav objektīvi pamatojusi, kāpēc /pers. B/ izvirzītajā apsūdzībā būtu atstājama tikai viena

nozagtā pudele, kuru /pers. B/ atzīst.

Prokurores ieskatā tas, ka /pers. B/ savu vainu neatzīst, nav pietiekams pamatojums, lai uzskatītu to par objektīvu, ņemot vērā to, cik bieži viņš ir

mainījis liecības.

Par zādzības faktu un to, ka notikuma naktī bijusi tikai viena iekļūšana, liecinājis liecinieks /pers. K/, tas fiksēts videoierakstos, kā arī prokurorei

nav pamata apšaubīt cietušās /pers. I/ teikto par to, ka ir nozagtas 4 pudeles alkoholisko dzērienu un 5 bundžiņas enerģijas dzēriena un tas noticis tieši

apsūdzībā norādītajā naktī. Turklāt /pers. I/ ir vienīgā persona, kas tur strādā un labi pārzina plauktos un uz letes izvietotās preces, to atrašanās vietu, kā

arī kafejnīcā veikta inventarizācija. Ievērojot minēto, prokurore uzskatīja, ka nepastāv nekādas saprātīgas šaubas, jo cietusī ir pārliecināta, ka tieši tajā

naktī viss ir nozagts un tam ir arī dokumentāli pierādījumi.

Prokurores vērtējumā jāņem vērā, ka /pers. B/ bija alkohola reibuma stāvoklī un to nenoliedza. Liecībā, kas fiksēta 2019.gada 15.oktobrī, /pers.

B/ liecināja, ka pats neatceras, ņēma vai neņēma pudeles un enerģijas dzērienus, tādējādi prokurores ieskatā nav pamatojuma, lai, atsaucoties uz

Kriminālprocesa likuma 19.panta trešo daļu, šaubas traktētu par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Prokurore vērsa tiesas uzmanību uz to, ka /pers. B/ tika pratināts pirms veiktās liecību pārbaudes uz vietas un norādīja, ka neatceras, cik enerģijas

dzērienus un pudeles paņēma, proti, četras pudeles vai vienu, tādējādi loģiski secināms, ka arī liecību pārbaudē uz vietas viņš nevarēja norādīt, cik

pudeles paņēmis.

Par aizstāvības iebildumiem saistībā ar kafejnīcā esošo dzērienu vērtības paaugstināšanu par 200 procentiem prokurore izteica viedokli, ka dzērieni

tika nozagti no vietas, kur tie jau bija izvietoti plauktā, tādējādi persona, kura ienāk un vēlas tos nozagt, redz to vērtību, kāda tā ir uz cenu zīmes, un

personas nodoms – subjektīvā puse – ir vērsta uz to, ka tai jānozog prece, kura maksā tik, cik norādīts cenu zīmē. Kafejnīcā bija šāda situācija, preces

bija izliktas plauktā, tām bija atbilstošas cenas, un persona, kura tās zaga, redzēja cenas, tādējādi viņas nodoms bija nozagt preci par tādu cenu, par

kādu tā ir izlikta plauktā.

[11] Aizstāve tiesas debatēs norādīja, ka /pers. B/ sākotnēji tiesas izmeklēšanā neatzina savu vainu. Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā mainīja

attieksmi, atzina to, ka paņēmis vienu alkohola pudeli, tiesā savu vainu noliedza, bet tiesas izmeklēšanas noslēgumā attieksmi mainīja un norādīja, ka bijis

kafejnīcā 2019.gada 15.augustā un paņēmis vienu litra tilpuma pudeli “Finlandia”, bet neko citu nav ņēmis. /pers. B/ atzīst, ka ir bojājis SIA “AGIM”

īpašumu, t.i., tīši iznīcinājis SIA “AGIM” piederošo mantu 10 EUR vērtībā.

Aizstāve lūdza tiesu pievērst uzmanību /pers. B/ vaļsirdīgajā atzīšanās norādītajam par vienas alkohola pudeles zādzības faktu, kas ir norādīts

konkrēti, un ņemt vērā, ka tajā netiek norādītas nekādas citas no kafejnīcas “Bitīte” paņemtās preces. Aizstāve akcentēja pirmstiesas izmeklēšanā un

tiesas sēdē nopratinātās liecinieces, /pers. B/ mātes, /pers. R/ liecībā fiksēto, ka /pers. B/ 2019.gada 15.augusta naktī ieradies ar vienu pudeli alkohola,

kura arī tika izņemta no dzīvesvietas. Analogas liecības sniedzis arī liecinieks /pers. T/. Aizstāve vērsa uzmanību uz liecinieka /pers. K/ liecināto par preču

izvietojumu plauktos un to, ka viņš redzējis videoierakstā, ka no augšējā plaukta tiek paņemta viena pudele, bet pārējās kustības bijušas no vidējiem

plauktiem un nav bijis iespējams redzēt, ko tieši persona paņem, jo tā stāvējusi priekšā plauktiem. Savukārt liecinieks /pers. J/ nevarēja konkrēti pateikt

kustību skaitu, norādīja, ka persona preces cilāja vairākas reizes, stāvot ar muguru pret kameru, tāpēc nebija saprotams, kas un kādā daudzumā tiek

ielikts maisiņā, kas personai bija uzkārts kaklā.

Aizstāve lūdza ņemt vērā arī faktu, ka liecinieks /pers. J/ norādīja tiesas sēdē, ka, pētot pēdas, ir redzējis to, ka persona nākusi no autoostas pa

nenopļauto zālāju uz balkonu, no balkona dodas prom uz upīti, kur tika izsviests cirvis, kas tika atrasts. No minētā saprotams, ka /pers. B/ pēc zādzības

devies pa taisno uz upīti, izsviedis cirvi un devies uz mājām, ar guvumu ieradies mājās un visi to kopīgi izlietojuši. Tāpat aizstāve vērsa tiesas uzmanību uz

to, ka liecinieks A.Fjodorovs arī nevarēja pateikt konkrēti, cik reizes kaut kas tika paņemts, un tiesas sēdē norādīja, ka viņš neatceras, cik alkohola

pudeļu nozagšana ir redzama videoierakstā.

Par paša /pers. B/ liecībām aizstāve norādīja, ka vaļsirdīgajā atzīšanās /pers. B/ norādījis, ka paņēmis vienu pudeli alkohola, liecību pārbaudē uz

vietas, lai arī frāze nav konkrēti ierakstīta, tomēr neparādās paņemto alkoholisko dzērienu pudeļu skaits, kas bija jānoskaidro izmeklētājam. Taču šis

moments procesā nav noskaidrots, attiecīgi visas šaubas tulkojamas par labu aizstāvamajam.

Tāpat aizstāve pievērsa uzmanību papildus nopratināšanas protokola saturam (1.sējuma 114.lapa), proti, /pers. B/ norādījis, kādās drēbēs bija

ģērbies, tas norādīts ļoti detalizēti, kā arī sākotnēji norāda, ka paņēma degvīna pudeli un tad seko frāze, ka bija ļoti piedzēries un neatceras. Izlasot šādu

protokolu, aizstāvei radies iespaids, ka tas, kas izmeklēšanas iestādēm ir interesants, lai pierādītu /pers. B/ vainīgumu, tiek detalizēti norādīts. Savukārt

liecību daļā, kas saistīts ar pārējām pudelēm, ņemot vērā, ka lietā ir ziņas par vairāku pudeļu zādzību, fiksēts, ka viņš neatceras, cik daudz pudeles ir

bijušas. Aizstāve lūdza tiesu minēto rūpīgi izvērtēt, kā arī vērtēt visus lietā savāktos pierādījumus kopumā. Aizstāve uzskatīja, ka šis moments ir pavirši

izmeklēts un nav noskaidrots līdz galam, un tas ir fiksēts atbilstoši apsūdzības interesēm.

Tiesas debatēs aizstāve uzsvēra, ka videonovērošanas ierakstos, kas izņemti no kafejnīcas “Bitīte” un apskatīti lietas 1.sējuma 114.-115.lapā,

nekas nav minēts par paņemto pudeļu skaitu un no tiem nav redzams, kāds ir alkoholisko dzērienu pudeļu skaits un nozagtās preces. Šo faktu aizstāve

lūdza vērtēt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.panta trešo daļu, proti, visas sapratīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, vērtēt par labu

personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Atbilstoši liecinieku liecībām /pers. B/ maisiņš bija iekārts kaklā. Aizstāves ieskatā, ja pieņem, ka kaklā iekārtā masiņā ieliek četras litra tilpuma

pudeles un piecas skārda bundžas, tad /pers. B/ bija jāiziet no telpas salīkušam, to lieciniekiem bija jāpamana, ka viņa gaita ir mainījusies, taču par to

neesot liecināts.

Aizstāve atsaucās uz Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā noteikto un norādīja, ka lietas materiālos ir norādītas alkohola iegādes cenas

(1.sējuma 6., 8.-10.lapa), kur alkohola pudelei “Finlandia” cena norādīta 12,96 EUR, vēlāk SIA “AGIM” sastādītajā aktā alkohola pudeles “Finlandia”

cena jau norādīta 15,69 EUR, kas, iespējams, ir ar PVN. Aizstāves ieskatā minētie dokumenti par alkohola iegādes cenu ir vienīgie pierādījumi

kompensācijas apmēram, jo likums noteic, ka pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītais kompensācijas apmērs.

SIA “AGIM” pārstāves pamatojums, ka alkohola pudelēm kafejnīcā bārā ir 200 procentu uzcenojums un pārējā summa ir norādīta kā negūtā

peļņa, aizstāves ieskatā nav pamatots, jo pārstāve nav norādījusi, kāpēc ir tieši 200 procentu uzcenojums un pēc kādiem algoritmiem tas tiek aprēķināts.

Aizstāve izteica viedokli, ka, viņasprāt, pierādīta ir tikai alkohola pudeles sākotnējā vērtība, kas norādīta pavadzīmē.

Izmantojot replikas tiesības, aizstāve papildus norādīja uz to, ka pierādīšanas pienākums ir apsūdzībai un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību,

nav jāpierāda savs nevainīgums, šajā gadījumā tieši par nozagto pudeļu daudzumu. No lietas materiāliem redzams, ka no /pers. B/ ir izņemta viena pudele

alkohola, viņš uzstāj, ka tā ir vienīgā alkohola pudele, kuru paņēmis.

Turklāt aizstāve vērsa uzmanību uz to, ka tiesā videoieraksti netika apskatīti un par pudeļu paņemšanas kustību skaitu ir liecinājuši tikai liecinieki, no

kuru liecībām izriet, ka /pers. B/ ir paņēmis kaut ko no plaukta un kaut ko plauktā sakārtojis. Taču no liecinieku redzētajām kustībām nav iespējams

secināt par nozagto pudeļu skaitu. Aizstāve uzskatīja, ka jāņem vērā liecību pārbaudē uz vietas fiksētais, proti, /pers. B/ nenorāda, ka būtu paņēmis

vairākas pudeles alkohola.

Replikas noslēgumā aizstāve norādīja, ka ne pirmstiesas izmeklēšanā, ne tiesas izmeklēšanā netika noskaidrots prokurores replikā minētais fakts,

ka alkohola pudelēm tika izliktas cenu zīmes un tās bija redzamas tieši tādās vērtībās. Turklāt nav zināms, vai nozagtās pudeles bija pilnas vai jau atvērtas,

ņemot vērā, ka kafejnīcās alkohols parasti tiek tirgots mililitros, nevis pudelēs.

[12] Savukārt tiesai, izvērtējot ziņas par faktiem jeb pierādījumus, neatkarīgi no valsts apsūdzības uzturētājas un aizstāves viedokļiem, jātaisa

tiesisks un pamatots spriedums. Tam jābūt pamatotam ar materiālo un procesuālo tiesību normām un pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas izmeklēšanā, un

jākonstatē, vai notikuši šajā krimināllietā apsūdzētajai personai inkriminētie noziedzīgie nodarījumi, vai ir noziedzīga nodarījuma sastāvs un kurā

Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts, vai apsūdzētais vainīgs šajos noziedzīgajos nodarījumos, kā arī attiecīgi visi pārējie ar lietas

izspriešanu saistītie jautājumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 514.panta noteikumiem.

Šo likumā noteikto ekskluzīvo tiesību spriest tiesu tiesa īsteno, izvērtējot iegūtos un tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, vai tie pamato

pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esību vai neesību atbilstoši Kriminālprocesa likuma 123.pantā definētajai pierādīšanas jēgai un būtībai.

[12.1] Lietas iztiesāšanā pārbaudīto pierādījumu izvērtēšanā tiesa respektē Kriminālprocesa likuma 124.panta pirmajā daļā noteikto, ka

pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti.

Kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie

apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, ko reglamentē minētā panta otrā daļa.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmo daļu pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un noteiktā

formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo

apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Turklāt kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem, ko noteic iepriekš minētā panta otrā daļa.

Tāpat šajā krimināllietā iztiesāšanā pārbaudīto pierādījumu novērtēšanā tiesa respektē Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajā daļā noteikto. To,

cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā.

Vērtējot pierādījumus jeb ziņas par faktiem apsūdzībā par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un

185.panta pirmās daļas, kura izvirzīta /pers. B/ un kuru tiesa atzīst par pierādītu šā sprieduma aprakstošajā daļā norādītajā apjomā, tiesa ievēro arī

Kriminālprocesa likuma 124.panta piektajā daļā noteikto, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā

izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Turklāt, izvērtējot iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus /pers. B/ izvirzītās apsūdzības apjomā par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc

pieļaujamības, ticamības un attiecināmības kritērijiem, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus un ziņas par faktiem, kuras fiksētas liecībās,

rakstveida pierādījumos un dokumentos, to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa ievēro noteikumu, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta

augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem, kā to noteic Kriminālprocesa likuma 128.panta trešā daļa.

[12.2] Ievērojot spriedumā minētās Kriminālprocesa likuma prasības iztiesāšanā pārbaudīto pierādījumu novērtēšanā, tiesa atzīst, ka

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 185.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā /pers. B/ vainīgums ir pierādīts ārpus

jebkādām šaubām un ir Kriminālprocesa likuma 520.panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoš a sprieduma taisīšanai, atzīstot no izvirzītās

apsūdzības par pierādītiem atšķirīgus faktiskos apstākļus, kas norādīti sprieduma aprakstošajā daļā, nemainoties darbību juridiskajai kvalifikācijai un

nepasliktinot apsūdzētā stāvokli, kā arī nepārkāpjot viņa tiesības uz aizstāvību.

[12.3] Iztiesāšanā pārbaudītās ziņas par faktiem SIA “AGIM” pārstāves /pers. I/, liecinieku /pers. K/, /pers. J/, /pers. R/, /pers. T/ un A.Fjodorova

liecībās un rakstveida pierādījumos un dokumentos tiesa novērtē kā ticamas, attiecināmas uz šajā kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un

pieļaujamas pierādīšanā.

Tiesa atzīst, ka spriedumā atreferētie pierādījumi [7-8] ir pietiekami, ticami, pieļaujami un attiecināmi un pierādījumi kopumā un savstarpējā

sakarībā ārpus jebkādām šaubām pierāda:

- 2019.gada 15.augustā ap plkst.00.20 /pers. B/ slepeni izdarīja četru alkoholisko dzērienu un piecu enerģijas dzērienu, kas norādīti apsūdzībā,

zādzību no SIA “AGIM” kafejnīcas “Bitīte” Ogres novadā, Madlienas pagastā, Madlienā, “Vaivari”;

- zādzību /pers. B/ izdarīja, iekļūstot telpā, proti, ar cirvi izsita kafejnīcas terases durvju loga stiklu un atvēra durvis no iekšpuses, tādējādi /pers. B/

izdarīja arī svešas mantas tīšu iznīcināšanu, nodarot apsūdzībā norādīto zaudējumu 10 EUR apmērā.

[12.3.1] Izvērtējot pierādījumos konstatētos faktus [7-8] kopsakarā ar apsūdzētā /pers. B/ iztiesāšanā izvirzītajām trim dažādām versijām: citas

personas (Raitis) vainas uzņemšanās, paužot attieksmi [6]; gan draugu, kurus atteicās nosaukt, vainas uzņemšanās divos variantos – uzfilmētas zādzības

noskatīšanās un tikai draugu izstāstītais; gan atrasta degvīna “Finlandia” pudele kādā /pers. B/ vien zināmā kompāniju pulcēšanās vietā mežā [9.1], tiesa

atzīst, ka iepriekš minētās versijas ir apsūdzētā aizstāvības pozīcija, kas saistīta ar vēlmi izvairīties no atbildības par izdarītajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem.

Turklāt tiesību uz aizstāvību izmantošanu /pers. B/ izpildījumā iztiesāšanas gaitā zināmā mērā var vērtēt kā procesuālo huligānismu, jo viņam esot

garlaicīgi cietumā. Par minēto apsūdzētais iztiesāšanā liecināja, skaidrojot pretrunas savām tiesā sniegtajām liecībām ar liecībām, kādas sniedza

pirmstiesas procesā.

Iztiesāšanā /pers. B/ izvirzītās aizstāvības versijas ne tikai neapstiprinās, bet ir pretrunā ar pārējiem lietā fiksētajiem un iztiesāšanā pārbaudītajiem

pierādījumiem [7-8], kā arī ir pretrunā ar pirmstiesas procesā /pers. B/ sniegtajām liecībām, kurās viņš atzina iekļūšanas faktu, izsitot durvju stiklu,

kafejnīcā “Bitīte” zādzības izdarīšanas nolūkā un degvīna “Finlandia” zādzību (vaļsirdīgā atzīšanās 1.sējuma 113.lapa [9.2.1]), citu alkoholisko dzērienu

pudeļu un enerģijas dzērienu zādzību nenoliedzot, kas pamatots ar neatcerēšanos alkohola reibuma dēļ (aizdomās turētā 2019.gada 15.oktobra papildus

nopratināšanas protokols 1.sējuma 114.-115.lapa [9.2.2]; 2019.gada 15.oktobra protokols par liecību pārbaudi uz vietas 1.sējuma 116.-131.lapa

[9.2.3]; aizdomās turētā 2019.gada 16.oktobra papildus nopratināšanas protokols 1.sējuma 132.lapa [9.2.4]).

Turklāt tiesas izmeklēšanas noslēgumā /pers. B/ atzina pilnībā savu vainu SIA “AGIM” mantas tīšā iznīcināšanā 10 EUR vērtībā, izsitot terases

durvju stiklu ar cirvi, kas bija turpat atrasts, t.i., atzina vainu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

Tāpat tiesas izmeklēšanas noslēgumā /pers. B/ atzina, ka iekļuva kafejnīcā “Bitīte” un nozaga pudeli degvīna “Finlandia”, neatzīstot pārējo

inkriminēto preču zādzību, tādējādi daļēji atzina vainu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Savukārt pēdējā vārdā /pers. B/ teikto, ka viņš pilnībā apzinās, atzīstas un nožēlo savu bezatbildīgo rīcību un ir gatavs atlīdzināt visu nodarīto

zaudējumu, tiesa vērtē kā pilnīgu vainas atzīšanu un nožēlu izvirzītajā apsūdzībā pēc būtības, piekrītot pilnībā atlīdzināt nodarīto zaudējumu.

[12.3.2] Pārbaudīto pierādījumu kopums [7-8] to savstarpējā sakarībā apstiprina, ka naktī uz 2019.gada 15.augustu 20 minūtes pēc pusnakts

/pers. B/ neatradās savā dzīvesvietā, bet iekļuva un atradās kafejnīcā “Bitīte”, kur izdarīja preču zādzību.

Iztiesāšanā, nopratinot videoiekārtu uzstādītāju un to apkalpotāju /pers. K/ [7.2], ir noskaidrots, ka videoierakstos fiksētais laiks ir ar nobīdi par

stundu, kas saistīta ar pāreju uz vasaras laiku un nebija iestatīta videonovērošanas sistēmai.

Tāds faktiskais apstāklis – noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laiks – apstiprinās arī ar liecinieku /pers. R/ [7.4; 7.4.1; 7.4.2] un /pers. T/ liecībām

[7.5; 7.5.1] pēc būtības kopumā un savstarpējā sakarībā.

No tām nepārprotami tiesa konstatē, ka /pers. B/ nebija/adrese/laikā, kad videonovērošana ierakstā [8.3] fiksēta iekļūšana kafejnīcā un zādzības

izdarīšana no tās, t.i., 2019.gada 15.augustā laikā ap plkst.00.20.

Zādzību, kas saistīta ar iekļūšanu, un mantas tīšu iznīcināšanu kā faktu pierāda notikuma vietas 2019.gada 15.augusta apskates protokolā [8.4] un

foto tabulā fiksētie fakti (1.sējuma 18.-26.lapa).

Tādējādi abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļi, laiks 2019.gada 15.augustā plkst.00.20 un vieta – Ogres novads, Madlienas pagasts,

Madliena, “Vaivari”, kafejnīca “Bitīte” – kā pierādīti apsūdzības faktiskie apstākļi ir konstatēti un izvirzītajā apsūdzībā norādīti pareizi un atbilstoši

notikušajam.

[12.3.3] Tiesai nav šaubu, ka videonovērošanas ierakstā no kafejnīcas (1.sējuma 13.lapa) kā zādzības, kas saistīta ar iekļūšanu, izdarītājs ir

redzams /pers. B/.

Par to liecināja /pers. I/ [7.1], /pers. J/ [7.3], A.Fjodorovs [7.6] un /pers. R/ [7.4], kas ir māte apsūdzētajam un atpazīst savu dēlu videoierakstā.

Tiesa nekonstatē argumentus, kāpēc neticēt lietā nopratinātajiem lieciniekiem /pers. J/, A.Fjodorovam, /pers. R/ un SIA “AGIM” pārstāvei /pers.

I/, kuri visi ir atpazinuši /pers. B/ kā personu, kas iekļuva kafejnīcā “Bitīte”, iznīcinot mantu, un izdarīja zādzību par pierādītu atzītajā apsūdzībā norādītajā

laikā un apjomā.

Turklāt augsta ticamības pakāpe ir faktam, ka lieciniece /pers. R/ kā māte, kurai bija tiesības neliecināt pret savu dēlu kā apsūdzēto, izmantoja

tiesības liecināt un noziedzīgo nodarījumu izdarītājā atpazina /pers. B/.

Tiesas vērtējumā liecinieks A.Fjodorovs, kurš savu policijas amatpersonas profesionālo pienākumu izpildes laikā pietiekami ilgā laikā bija

kontaktējies un pazina /pers. B/, proti, apmēram 10 gadus, nav kļūdījies, atpazīstot zādzības izdarītājā apsūdzēto /pers. B/.

Jēdzienam “pazīst” ir ievērojami plašāka saturiskā nozīme nekā krimināltiesiskajam jēdzienam “atpazīst”. Atbilstoši formālajai loģikai pazīst cilvēku,

kura izskats kopumā, t.i., seja, sejas vaibsti u.tml., ir iegaumēti, kā, piemēram, jebkurš cilvēks pazīst vizuāli savus tuviniekus, vairākkārt satiktus cilvēkus

u.tml., neatkarīgi no apģērba un citiem aksesuāriem.

Izvērtējot pierādījumu kopumu, tiesai nav pamata konstatēt personisku ieinteresētību, kas būtu pretēja kriminālprocesa pamatprincipiem un

krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma mērķim, nevienam no iepriekš minētajiem lieciniekiem, proti, ne /pers. J/, ne A.Fjodorovam, ne /pers. R/,

ne cietušās SIA “AGIM” pārstāvei /pers. I/.

Turklāt uz tādiem faktiem nenorādīja apsūdzētais un viņa aizstāve.

Tiesa atzīst, ka tikai persona, kas pati izdarījusi noziedzīgos nodarījumus, spēj pietiekami precīzi norādīt izdarīšanas apstākļus dabā, t.i., liecību

pārbaudē uz vietas, kad /pers. B/ liecināja par nozagtām alkohola pudelēm daudzskaitlī, norādot arī to, ka ar nozagtajām mantām (daudzskaitlī) un cirvi

devies uz mājām, pa ceļam iemetot cirvi upītē, bet virsjaku, cimdus un sarkanās krāsas apavus uzmetis uz malkas šķūnīša jumta.

Tādi apstākļi apstiprinās arī ar faktiem liecinieces /pers. R/ liecībās kopumā un savstarpējā sakarībā ar pārējiem iztiesāšanā pārbaudītajiem

pierādījumiem [7-8].

Ievērojot minēto pierādījumu kopumu, nepiešķirot kādam no tiem augstāku ticamības pakāpi, ārpus jebkādām šaubām tiesa konstatē, ka

inkriminēto zādzību, kas saistīta ar iekļūšanu telpā, izdarīja /pers. B/ un izdarīja par pierādītu ar šo spriedumu atzītajos apstākļos, izdarot arī

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, t.i., SIA “AGIM” mantas tīšu iznīcināšanu – durvju loga stikla izsišana, nodarot

zaudējumu 10 EUR apmērā.

Tiesai nav šaubu par apsūdzētā /pers. B/ kā abu noziedzīgo nodarījumu subjekta juridiskās pieskaitāmības kritērija esību, kā arī viņš ir pilngadīga

persona, proti, sasniedzis kriminālatbildības vecumu.

Tāpat tiesai nav šaubu, ka /pers. B/ apzinājās savu darbību prettiesiskumu un kaitīgumu, paredzēja zaudējumu nodarīšanu nozagto preču īpašniecei

un vēlējās iegūt alkoholu un enerģijas dzērienus, kā arī apzinājās zaudējumu nodarīšanu, tīši iznīcinot kafejnīcas durvju stiklu.

[12.3.4] Strīdus apstākļi jeb atšķirīgi viedokļi starp valsts apsūdzības uzturētāju un aizstāvību šajā kriminālprocesā ir saistīti ar nozagto preču

daudzumu un nozagto preču vērtību.

Nenoliedzami, ka vaļsirdīgajā atzīšanās [9.2.1], apsūdzētā 2019.gada 14.novembra pratināšanas protokolā [9.2.5], kā arī tiesas izmeklēšanas

noslēgumā /pers. B/ atzina tikai vienas pudeles degvīna “Finlandia” zādzību, proti, tāda degvīna pudele, tikai tukša, tika atrasta viņa dzīvesvietas apskatē

pēc zādzības izdarīšanas [8.6].

Atbilstoši /pers. B/ prettiesisko darbību pieredzei, par ko liecina viņa sodāmību biogrāfija, un procesuālā huligānisma iezīmēm viņa uzvedībā, par ko

tiesa jau norādīja iepriekš spriedumā, ticami ir atzīt to, kas acīmredzami un uzreiz ir pierādīts viņa izpratnē ar atrasto tukšo degvīna pudeli viņa

dzīvesvietas apskates laikā.

Savukārt tiesa jau iepriekš spriedumā norādīja, ka aizdomās turētā 2019.gada 15.oktobra papildus nopratināšanas protokolā 1.sējuma 114.-

115.lapa [9.2.2]; 2019.gada 15.oktobra protokolā par liecību pārbaudi uz vietas 1.sējuma 116.-131.lapa [9.2.3]; aizdomās turētā 2019.gada

16.oktobra papildus nopratināšanas protokolā 1.sējuma 132.lapa [9.2.4]) /pers. B/, atzīstot vienas alkohola pudeles zādzību, nenoliedza citu alkohola

pudeļu un enerģijas dzērienu zādzību, kas pamatots ar neatcerēšanos alkohola reibuma dēļ.

Tiesa jau iepriekš [12.3.3] norādīja savu atzinumu, ka tikai persona, kas pati izdarījusi noziedzīgos nodarījumus, spēj pietiekami precīzi norādīt

izdarīšanas apstākļus dabā, t.i., liecību pārbaudē uz vietas, kad /pers. B/ liecināja par nozagtām alkohola pudelēm daudzskaitlī, norādot arī to, ka ar

nozagtajām mantām (daudzskaitlī) un cirvi devies uz mājām.

Tiesas vērtējumā /pers. B/ norādītais par neatcerēšanos ir ticams, ņemot vērā /pers. B/ alkohola reibumu jeb alkohola ietekmi zādzības un mantas

tīšas iznīcināšanas izdarīšanas laikā. Minēto faktu atzina apsūdzētais gan pirmstiesas procesā, gan iztiesāšanā. Par to liecināja /pers. T/ un /pers. R/, proti,

par izdzertā alkohola daudzumu, par to, ka /pers. B/ no cietuma ieradās jau alkohola reibumā, arī pēc zādzības atnāca vairāk iereibis.

Turklāt par alkohola ietekmi un attiecīgi tās negatīvo ietekmi uz spējām atcerēties liecina fakts, ka /pers. B/ kriminālprocesuālās aizturēšanas laikā

2019.gada 15.augustā plkst.11.30 (aizturēšanas protokolā 1.sējuma 62.lapa) /pers. B/ bija alkohola reibuma stāvoklī, kas ir vairāk kā 11 stundas pēc

zādzības. Objektīvi to pierāda aizturēšanas protokolam pievienotā izdruka par 2019.gada 15.augusta plkst.13.38 (vairāk kā 13 stundas pēc

noziedzīgajiem nodarījumiem) noteikto alkohola koncentrāciju 1,60 promiles /pers. B/ izelpas gaisā (1.sējuma 63.lapa).

Tiesas ieskatā norādāms, ka neatcerēšanās nav identiska noliegumam.

Saistībā ar nozagto preču skaitu tiesa noraida kā nepamatotu aizstāves iebildumu tiesas debatēs par to, ka iztiesāšanā nav apskatīts krimināllietai

pievienotais videonovērošanas ieraksts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 449.panta trešo daļu lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītos rakstveida pierādījumus un

dokumentus pārbauda tiesas sēdē tikai tad, ja persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors, cietušais (..) pieteicis šādu lūgumu. Tāds lūgums netika

pieteikts. Vienlaikus tas neatbrīvo no pienākuma minēto pierādījumu vērtēt.

Novērtējot pārbaudīto pierādījumu kopumu, tiesa konstatē tehnisku nepilnību, proti, tiesas rīcībā nav viss videoieraksta apjoms, par kuru liecināja

/pers. K/ kā lejupielādētu zibatmiņā un nodotu /pers. I/ turpmākai nodošanai policijas rīcībā.

Informācijas lejupielāde, izņemot periodus, kad /pers. B/ atradās citās telpās, kurās nav videonovērošana, par ko liecināja /pers. K/, visticamāk, ir

radījusi tādu tehnisku kļūdu videonovērošanas ieraksta apjoma lejupielādē, saglabājot mazāka apjoma videoierakstu, nekā to bija apskatījuši uz vietas

/pers. I/, /pers. K/, /pers. J/ un A.Fjodorovs.

Taču tiesas rīcībā ir fakti minēto personu liecībās, proti, to personu, kuras aplūkoja videonovērošanas ierakstus tūlīt pēc noziedzīgo nodarījumu

konstatēšanas.

Tiesa noraida kā nepamatotu aizstāvības viedokli, ka fakti liecinieku liecībās nav pietiekami, lai pierādītu vairāk par vienu nozagtu alkohola pudeli,

ņemot vērā, ka konstatētās tehniskās kļūmes dēļ videonovērošanas ierakstā nav fiksētas tās darbības, par kurām liecināja /pers. I/ un pārējie liecinieki.

Tiesai nav pamata neticēt SIA “AGIM” pārstāvei /pers. I/, lieciniekiem /pers. K/, /pers. J/ un A.Fjodorovam, kuri, būdami brīdināti par

kriminālatbildību apzināti nepatiesu liecību sniegšanas gadījumā, liecināja tiesai par to, kas bija redzams videoierakstā, apskatot to notikuma vietā tūlīt pēc

zādzības ar iekļūšanu konstatēšanas, proti, preču paņemšana no plauktiem aiz letes ar vairākām kustībām, kas liecina par vairāku preču ņemšanu, nevis

tikai vienas alkohola pudeles zādzību.

No formālās loģikas viedokļa ir ticama paļaušanās uz videonovērošanas ieraksta fiksāciju, tādējādi neviens no liecību sniedzējiem precīzi neskaitīja

kustības, par kurām liecināja, ka tās bija preču ņemšanas no plauktiem kustības, lai par to skaitu spētu liecināt kategoriskā formā.

Nevienam no minētajiem liecību sniedzējiem – /pers. I/, /pers. K/, /pers. J/, A.Fjodorovam – tiesa nekonstatē prettiesisku ieinteresētību nepatiesi

aprunāt apsūdzēto /pers. B/.

Tiesa nekonstatē tādus faktus, ka iepriekš minētie liecību sniedzēji būtu snieguši apzināti nepatiesas liecības.

Uz tādiem apstākļiem nav norādījusi arī aizstāvība.

Fakts, ka katrs no minētajiem lieciniekiem un cietušās SIA “AGIM” pārstāve neliecina identiski, ir loģiski un ticami, jo katra persona liecina par

savu subjektīvi uztverto videonovērošanas ieraksta vizuālajā apskatē tūlīt pēc konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Liecinošo personu liecībās

tieši minēto faktu kopums, savstarpēji papildinot viens otru atbilstoši katra liecību sniedzēja redzētajam un uztvertajam, un savstarpējā sakarībā ar ziņām

par faktiem rakstveida pierādījumos veido kopainu par /pers. B/ izdarītās zādzības apjomu nozagto preču skaita nozīmē, t.i., apsūdzības apjomu zādzības

priekšmetu nozīmē, kādu tiesa atzīst par pierādītu ar šo spriedumu. Ne velti Kriminālprocesa likumā (128.panta otrā daļa) izvirzīta prasība pierādījumu

vērtēšanā ir to novērtēšana kopumā un savstarpējā sakarībā, un tiesa to respektē, izdarot savus secinājumus šajā spriedumā, tostarp arī par nozagto

preču daudzumu.

Pārbaudīto pierādījumu novērtēšanas rezultātā, respektējot iepriekš spriedumā [12.1] norādītās prasības kriminālprocesā, tiesai nav pamata neticēt

faktiem par konstatēto preču iztrūkumu SIA “AGIM”, t.i., tieši to skaitliskajam apjomam jeb daudzumam, kādu tiesa atzīst par pierādītu ar šo

spriedumu.

Precīzi par nozagto preču daudzumu ticami, pieļaujami un attiecināmi liecināja cietušās SIA “AGIM” pārstāve /pers. I/, kura pati strādā kafejnīcā,

pārzina tās sortimentu arī izvietojuma nozīmē.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka /pers. I/ kā rūpīga saimniece sakārtoja kafejnīcas plauktus darba dienas beigās un atcerējās plauktos izvietotās

alkoholisko dzērienu pudeles un citas preces, tostarp enerģijas dzērienus. Tādējādi /pers. I/ spēja ticami konstatēt nozagto četru alkoholisko dzērienu un

piecu enerģijas dzērienu kārbiņu zādzības faktu.

Turklāt aktā par preču iztrūkumu ([8.2] 1.sējuma 11.lapa) ir konstatēts par pierādītu ar šo spriedumu atzīto nozagto preču daudzums.

Savukārt preču esību SIA “AGIM” īpašumā līdz zādzībai apliecina dokumenti par to piegādi: pavadzīmes Nr.BXL563235 un

Nr.SCC06M0404785 ([8.1] 1.sējuma 6., 8.-10.lapa).

No preču piegādes dokumentiem secināms, ka preču sortiments nav ārkārtīgi liels, kas apgrūtinātu /pers. I/ tā pārzināšanu un atcerēšanos.

Pierādījumu pārbaudes rezultātā tiesa nekonstatē faktus, kas liecinātu par cietušās SIA “AGIM” un tās pārstāves negodprātību. Tādējādi nav

pamata uzskatīt, ka nozagto preču daudzums ir norādīts nekorekti jeb palielināts neatbilstoši faktiski konstatētajam.

Tiesai nav pamata uzskatīt, ka /pers. I/ ir prettiesiski ieinteresēta norādīt nozagto preču apjomu vairāk nekā reāli nozagts, jo uzrādīto kā nozagto

preču apjoms ir ticams un reāls arī no formālās loģikas viedokļa, proti, tas bija fiziski aiznesams. Bez speciālām zināšanām ir nosakāms aptuvenais

nozagto preču svars, kas nav mazāks par apmēram 5,250 kg (4 litri + 5x250 ml enerģijas dzēriena), bet nav arī būtiski lielāks, jo pierēķināms ir tikai

tukšas taras svars.

Turpmāk par nozagto preču vērtību kā kritēriju un pamatu noziedzīga nodarījuma apjomam kvalifikācijas nozīmē.

Šajā kriminālprocesā, nosakot nozagto preču vērtību jeb nozieguma priekšmetu vērtību, ir jāņem vērā nozagto preču faktiskā vērtība, kas ir zināma

un pierādīta ar konkrētiem dokumentiem [8.1] – preču pavadzīmes Nr.BXL563235 un Nr.SCC06M0404785 (1.sējuma 6., 8.-10.lapa).

Minētie dokumenti pierāda to, kāda ir alkoholisko dzērienu un enerģijas dzērienu iegādes vērtība ar PVN. Konkrētajā gadījumā tā ir juridiskajai

personai – SIA “AGIM” – nozagto preču faktiskā vērtība. Vienlaikus tie ir arī materiālie izdevumi, kurus SIA “AGIM” ir reāli samaksājusi, iegādājoties

preci turpmākai realizācijai kafejnīcā un peļņas nolūkā.

Judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka nolaupītās mantas (priekšmetu) vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām

nodarījuma izdarīšanas laikā. Ar mantas nolaupīšanu cietušajam, iespējams, tiek nodarīts lielāks zaudējums par mantas faktisko vērtību, taču tikai mantas

faktiskā vērtība var būt kritērijs noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai kā izdarīšana, piemēram, lielā apmērā (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta 2007.gada 27.jūnija lēmums lietā Nr.SKK-320/2007).

Šajā kriminālprocesā nav risināms jautājums par lielu apmēru. Taču no minētās atziņas nepārprotami izriet, ka mantas faktiskā vērtība ir pamats

zādzības priekšmetu vērtības noteikšanai kvalifikācijā, ko norāda un atspoguļo apsūdzības faktiskajos apstākļos kā apsūdzības apjomu.

Ievērojot minēto, atziņa ir attiecināma arī uz šo kriminālprocesu, nosakot nozagto preču jeb zādzības priekšmetu faktisko vērtību, kāda tā ir

norādāma apsūdzībā un atzīstama par pierādītu kā apsūdzības faktiskais apstāklis zādzības priekšmetu nozīmē, kvalificējot noziedzīgo nodarījumu pēc

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Tiesa novērtē kā nepamatotu prokurores viedokli, ka zādzības priekšmetu vērtības nosakāma atbilstoši nozagto alkoholisko dzērienu un enerģijas

dzērienu pārdošanas cenām, kuras izliktas pie precēm un zināmas zādzības izdarītājam, un attiecīgi uz tādu vērtību vērsts izdarītāja nodoms.

Turklāt ne pirmstiesas izmeklēšanā, ne iztiesāšanā tādi fakti par cenu zīmēm, kas norāda alkoholisko dzērienu un enerģijas dzērienu pārdošanas

cenu, cenu zīmju redzamību un apsūdzētā apzināšanos par nozagtā apjomu vērtības nozīmē nav pārbaudīti un noskaidroti, tādējādi par tādiem faktiem

nevar izteikt vērtējumu.

Ievērojot visu minēto par zādzības priekšmetu vērtības noteikšanu, tiesa atzina no pirmstiesas izmeklēšanā izvirzītās un iztiesāšanā uzturētās

apsūdzības atšķirīgus apstākļus, atzīstot par pierādītu nozagto preču faktisko vērtību, kāda tā ir SIA “AGIM” pēc to iegādes (vērtība ar PVN) un pirms

plānotās preču realizācijas peļņas nolūkā, ņemot vērā pavadzīmēs Nr.BXL563235 un Nr.SCC06M0404785 fiksētās ziņas, proti, litra tilpuma pudele

degvīna “Absolut” 14,99 EUR vērtībā; litra tilpuma pudele degvīna “Russkij Standart” 15,69 EUR vērtībā; litra tilpuma pudele ruma “Captain Morgan”

17,99 EUR vērtībā; litra tilpuma pudele degvīna “Finlandia” 15,69 EUR vērtībā; 250 ml tilpuma skārda bundža enerģijas dzēriena “Hell Clasic”

0,39 EUR vērtībā, piecām 1,95 EUR. Savukārt kopā nozagto preču vērtība ir 66,31 EUR.

Jāatzīmē, ka iztrūkuma aktā (1.sējuma 11.lapa [8.2]) ir matemātiski neprecīzi aprēķinātas iegādes vērtības degvīnam “Russkij Standart”, norādot

15,70 EUR, jo atbilstoši pavadzīmē Nr.BXL563235 norādītajai vērtībai 12,9669 un PVN tā ir 15,69 EUR; degvīnam “Absolut”, norādot 14,98 EUR,

jo atbilstoši pavadzīmē Nr.BXL563235 norādītajai vērtībai 12,3884 un PVN tā ir 14,99 EUR; rumam “Captain Morgan”, norādot 17,98 EUR, jo

atbilstoši pavadzīmē Nr.BXL563235 norādītajai vērtībai 14,8678 un PVN tā ir 17,99 EUR. Savukārt enerģijas dzērienam ir pareizi norādīta vienas

vienības vērtība 0,39, bet kļūdaini aprēķināta piecu vienību vērtība 1,94 EUR, kuras vietā jābūt 1,95 EUR.

Nosakot par pierādītu atzīto apsūdzības apjomu, tiesa ņem vērā iepriekš minētajās pavadzīmēs norādīto preču vērtību ar PVN, jo tā SIA “AGIM”

kā juridiskajai personai ir faktiskā preču vērtība, nepārnesot iztrūkuma aktā konstatētās matemātiskās kļūdas. Tas nepasliktina apsūdzētā stāvokli, jo

apsūdzības apjoms zādzības priekšmetu vērtības nozīmē samazinās, tādējādi neaizskarot arī apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

No apsūdzības pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas tiesa izslēdz norādi par līdzi paņemto cirvi, ņemot vērā, ka apsūdzētais liecināja par

turpat atrasta cirvja izmantošanu durvju stikla izsišanā jeb iznīcināšanā un pretēji fakti minētajam nav konstatēti.

Ievērojot visu minēto pierādījumu novērtēšanā šajā spriedumā, tiesa nekonstatē aizstāves norādītās šaubas, kas būtu tulkojamas par labu

apsūdzētajam Kriminālprocesa likuma 19.panta trešās daļas tvērumā.

[13] Pamatojoties uz spriedumā izklāstītajiem motīviem par apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu, konstatējot visas nepieciešamās un pietiekamās abu

noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes, tiesa atzīst, ka /pers. B/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 185.panta

pirmās daļas.

[14] Par izdarītajiem diviem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētais /pers. B/ ir sodāms.

[15] Tiesas izvērtētais soda noteikšanā.

Nosakot /pers. B/ soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi un Krimināllikuma 46.panta

nosacījumus, kuru ietvaros soda veida noteikšanā apsūdzētajam par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu tiesa vērtē izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, bet soda mēra noteikšanā apsūdzētajam un par

katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu tiesa vērtē atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas

prasībām.

[15.1] Noziedzīgo nodarījumu rakstura novērtējums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētā /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas

klasificējas kā smags noziegums. Savukārt /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, ievērojot noteikto

Krimināllikuma 7.panta trešajā daļā, klasificējas kā mazāk smags noziegums.

Atbilstoši klasifikācijai /pers. B/ izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ir samērā būtisks sabiedrisko

interešu apdraudējuma raksturs. Šādai klasifikācijai atbilstošo noziedzīgo nodarījumu gadījumos kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no

tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajam.

Savukārt, vērtējot /pers. B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, tiesa ņem vērā, ka šādu kriminālprocesu

uzsāk tikai pēc personas pieteikuma, kurai nodarīts kaitējums. Minētais dod pamatu prezumpcijai, ka sabiedrības interešu apdraudējums šāda noziedzīga

nodarījuma rezultātā vērtējams kā neliels.

[15.2] Kaitējuma novērtējums.

Ar /pers. B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas radīts kaitējums SIA „AGIM” tiešā mantiskā zaudējuma

veidā 66,31 EUR apmērā.

Saskaņā ar pierādīto apsūdzību zādzības izdarīšanas rezultātā nodarīto tiešo mantisko zaudējumu tiesa vērtē kā samērā nelielu zaudējumu cietušajai

juridiskai personai, jo tā apmērs nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, kas 2019.gadā bija 430 EUR.

Savukārt ar /pers. B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas radīts kaitējums SIA “AGIM” tiešā mantiskā

zaudējuma veidā 10 EUR apmērā, ko veido tīši iznīcinātās mantas vērtība. Nodarīto zaudējumu tiesa vērtē kā minimālu cietušajai juridiskai personai, jo

tas ir 43 reizes mazāks par valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru – 430 EUR – noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā 2019.gadā.

[15.3] Atbildību ietekmējošie apstākļi.

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā likums paredz atbildību mīkstinošu apstākli, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par

vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto. Pēc likuma jēgas šo apstākli par atbildību mīkstinošu var atzīt, ja pastāv visu triju likumā norādīto darbību

kopums, bet šajā kriminālprocesā nav konstatēta noziedzīgu nodarījumu izdarītāja pieteikšanās par vainīgu. Tomēr vērā ir ņemams apstāklis, ka

apsūdzētais /pers. B/ pēdējā vārdā atzina un nožēloja izdarīto.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata par iespējamu atzīt to kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu abiem

noziedzīgajiem nodarījumiem.

Tādējādi tiesa nepiekrīt prokurores viedoklim, ka apsūdzētajam nav konstatējami atbildību mīkstinoši apstākļi tikai tāpēc, ka viņš mainījis savu

attieksmi pret apsūdzību. Vienlaikus jāatzīst, ka objektīvi prokurore nevarēja tiesas debatēs paredzēt, ko apsūdzētais teiks pēdējā vārdā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka abi noziedzīgie nodarījumi

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo tie izdarīti nedzēstas sodāmības laikā pēc Zemgales rajona tiesas 2019.gada 6.marta sprieduma (53.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka abi noziedzīgie

nodarījumi izdarīti alkohola ietekmē. Minēto faktu atzina apsūdzētais /pers. B/, kā arī par alkohola lietošanu laikā pirms noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas

liecināja /pers. R/ un /pers. T/.

[15.4] Apsūdzētā personības novērtējums.

Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ personību, tiesa ņem vērā noskaidrotās ziņas atbilstoši dokumentiem lietā un paša apsūdzētā sniegto informāciju tiesas

izmeklēšanā.

Tiesa vērtēja apsūdzētā paskaidroto, ka ieslodzījuma vietā viņam pasliktinājies veselības stāvoklis, sācis biežāk slimot, lai gan objektīvu datu tādiem

faktiem nav.

Izvērtējot raksturojošos faktus, tiesas ieskatā apsūdzētais /pers. B/ nespēj ilgtermiņā atturēties no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas un tiesa to

vērtē negatīvi.

Šajā kriminālprocesā pierādīto zādzību, kas izdarīta, iekļūstot telpā, kā arī svešas mantas tīšu iznīcināšanu /pers. B/ izdarījis 2019.gada 15.augustā,

kas ir nākamā diena pēc viņa atbrīvošanas 2019.gada 14.augustā no ieslodzījuma vietas, kur izcieta pēc Zemgales rajona tiesas 2019.gada 6.marta

sprieduma piespriesto brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam ir ieilgusi problēma izprast cēloņu un seku kopsakarības vai pat nespēja minētās kopsakarības konstatēt un

izvērtēt. Viņš nav mācījies no paša iepriekš pieļautām kļūdām, kas nozīmē, ka nav kritiski un analītiski izvērtējis iepriekš pieļauto prettiesisko uzvedību,

kam neizbēgami sekoja krimināltiesiskā represija, un joprojām nespēj ilgtermiņā īstenot sabiedrībā pieņemamu uzvedības modeli un respektēt

likumpaklausību kā prioritāti.

Šādu secinājumu tiesa pamato ar to, ka apsūdzētajam ir bijušas vairākas sodāmības, turklāt izskatāmos noziedzīgos nodarījumus apsūdzētais ir

izdarījis nedzēstas sodāmības laikā, ko apliecina Sodu reģistra informācija (1.sējuma 53.-58.lapa).

Izvērtējot apsūdzētā /pers. B/ sodāmību hronoloģiju un sistemātiskumu, tiesas ieskatā apsūdzētajam ir augsts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas

recidīva risks.

Likumpaklausībai ir svarīgi un nepieciešami arī sociālie priekšnoteikumi – dzīvesvieta, darbs, ģimene, iegūtas prasmes un zināšanas u.tml.

Tiesas vērtējumā nodarbinātības, prasmju un zināšanu kā sociālu priekšnoteikumu likumpaklausībai trūkums – /pers. B/ nav iegūta vidējā izglītība,

nav specialitātes un nav legālas nodarbinātības – veicinājis apsūdzētā stabilo tendenci pārkāpt likumu un nav veicinājis kriminogēnas uzvedības

mazināšanos.

[15.5] Lemjot par soda veidu un mēru apsūdzētajam, tiesa izvērtēja valsts apsūdzības uzturētājas, cietušās SIA “AGIM” pārstāves /pers. I/ un

aizstāves paustos viedokļus tiesas debatēs.

[15.5.1] Prokurore uzskatīja, ka apsūdzētais /pers. B/ ir sodāms par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, nosakot viņam pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas brīvības atņemšanu uz 1 gadu 2 mēnešiem, bet pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem.

Prokurore lūdza noteikt /pers. B/ galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, trešo un ceturto daļu,

pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, un sodīt apsūdzēto ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem.

Prokurore uzsvēra, ka /pers. B/ agrāk ir 7 reizes tiesāts, tostarp nedzēstas ir 6 sodāmības, pēdējo reizi tiesāts 2019.gada 6.martā ar Zemgales

rajona tiesas spriedumu ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem, atbrīvojies 2019.gada 14.augustā un naktī uz 2019.gada 15.augustu izdarīja jaunus

noziedzīgus nodarījumus.

Prokurores vērtējumā nav nekādu ziņu, kas norādītu uz to, ka /pers. B/ mēģinātu sakārtot savu dzīvi un dzīvot likumpaklausīgi, jo algotu darbu

nestrādā, nemācās.

Prokurores ieskatā /pers. B/ nav izpratnes par likumpaklausīgu rīcību un, atrodoties brīvībā viņš turpinās izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus,

tāpēc soda mērķis nav sasniedzams, nosakot /pers. B/ kādu no alternatīvajiem soda veidiem, un sods nosakāms tikai brīvības atņemšanas veidā par abu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Prokurore uzskatīja, ka papildsods – mantas konfiskācija – /pers. B/ nav piemērojams, jo viņam nav mantas, kurai būtu uzliekams arests un pēc

tam piemērojama konfiskācija.

[15.5.2] Cietušās SIA “AGIM” pārstāve /pers. I/ tiesas debatēs pilnībā pievienojās prokurores izteiktajam viedoklim un lūdza tiesu piedzīt no

/pers. B/ pirmstiesas izmeklēšanā pieteikto un iztiesāšanā uzturēto kaitējuma kompensāciju 208,87 EUR apmērā.

[15.5.3] Aizstāve tiesas debatēs lūdza tiesu atzīt par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Apsūdzības daļā, ko neatzina, /pers. B/ paliek pie teiktā, viņš nav gatavs uzņemties vairāk nekā ir izdarījis. Aizstāves ieskatā /pers. B/ ir palīdzējis,

veicinājis pirmstiesas procesa gaitu, atzīstot savu vainu, piedaloties liecību pārbaudē uz vietas un norādot visu.

Tiesa izvērtēja aizstāves viedokli par /pers. B/ piemērojamo sodu, proti, lūgumu vērtēt Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 185.panta pirmās

daļas soda sankcijās paredzēto iespēju noteikt ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu.

Soda noteikšanā tiesa izvērtēja aizstāves viedokli, ka kritiski vērtējams tas, ka nākamajā dienā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas /pers. B/

izdarījis jaunu noziegumu, un aizstāves norādīto, ka katrai personai ir tiesības uz labošanos un katrai personai pienāk brīdis citā laikā, kad tā saprot, ka ir

pienācis brīdis laboties.

Soda noteikšanā tiesa neatstāj bez ievērības aizstāve viedokli un cerību, ka /pers. B/ ir izdarījis secinājumus un sapratis, ka dzīvē kaut kas ir

jāmaina, jo aizstāvei ir izteicis vēlmi mācīties ieslodzījuma vietā, kas, ņemot vērā valstī esošo situāciju, viņam šobrīd nav iespējams. Tāpat tiesa izvērtēja

aizstāves norādi uz to, ka, jo ilgāku laiku persona pavada brīvības atņemšanas iestādē, jo grūtāk tai ir atgriezties sabiedrībā un izprast sabiedrības

pieņemtās uzvedības normas un tās ievērot.

Aizstāve uzskatīja, ka /pers. B/ darbības norāda uz muļķību, mirkļa vājumu, nespēju pretoties savām iegribām, tās nav saistītas ar vardarbību.

Aizstāve lūdza tiesu noticēt /pers. B/, ņemt vērā, ka viņš ir atzinis, ka noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas dienā bija alkohola reibumā, un noteikt

sodu, kas būtu pietuvināts tā minimālajai robežai, ņemot vērā radītā kaitējuma nelielo apmēru.

Tiesa vērtēja aizstāves lūgumu rast iespēju piemērot /pers. B/ daļējas sodu saskaitīšanas principu.

[15.5.4] Nosakot sodu, tiesa vērtēja apsūdzētā /pers. B/ teikto pēdējā vārdā, atzīstot un nožēlojot izdarīto, paužot kauna jūtas par viņa līdz šim

negodprātīgo rīcību un tās sekām, viņa teikto par to, ka ir sapratis savu dzīves izniekošanu līdz šim, pausto vēlmi būt noderīgam valstij un sabiedrībai,

vēlmi būt ar ģimeni, strādāt normālu darbu, atdot parādus un atlīdzināt kaitējumus cietušajiem.

Tiesa vērtēja apsūdzētā lūgumu nepiemērot prokurores lūgto termiņu un ņemt vērā, ka viņš pilnībā apzinās, atzīstas un nožēlo savu bezatbildīgo

rīcību, ir gatavs materiāli segt visus radītos zaudējumus.

[15.6] Soda noteikšanā apsūdzētajam tiesa izvērtēja Krimināllikuma 46.panta pirmajā daļā noteikto, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus, kā arī

Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteikto, ka brīvības atņemšanu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro tikai tad, ja soda

mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta soda sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

[16] Tiesas izraudzītais soda veids un mērs.

[16.1] Ievērojot visu iepriekš minēto, lai sasniegtu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi: aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot

taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un

atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka šajā kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. B/ pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas

nosakāms sods – brīvības atņemšana – un pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas nosakāms sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.

Analizējot apsūdzētā /pers. B/ sodāmību hronoloģiju un agrāk piespriestos soda veidus un mēru, tiesas ieskatā ar citiem, vieglāka soda veidiem par

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kā arī par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 185.panta

pirmās daļas nav iespējams sasniegt soda mērķi, jo īpaši, lai panāktu apsūdzētā atturēšanos no jaunu noziegumu izdarīšanas. Šādu tiesas secinājumu

pamato jau iepriekš spriedumā norādītais par /pers. B/ personībā konstatēto augsto recidīva risku, vērtējot apsūdzētā personību [15.4].

[16.2] Izraugoties /pers. B/ brīvības atņemšanas soda veidu par izdarīto smagu noziegumu un ņemot vērā konstatētos atbildību ietekmējošos

apstākļus, soda mērs pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas nosakāms 11 mēnešu apmērā. Tiesa nolemj noteikt par trim mēnešiem mazākā apmērā

par prokurores prasīto brīvības atņemšanas soda apmēru, jo tiesa konstatēja atbildību mīkstinošu apstākli, kā arī tiesa papildus ņem vērā saskaņā ar

apsūdzību konstatētā un nodarītā zaudējuma nelielo apmēru.

Tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanas sods 11 mēnešu apmērā ir atbilstoši individualizēts soda mērs, ņemot vērā papildus arī to, ka tā apmērs ir

par trim mēnešiem vairāk nekā iepriekš pēc noziedzīgo nodarījumu kopības 2019.gada 6.martā piespriestais brīvības atņemšanas sods astoņu mēnešu

apmērā. Tādējādi krimināltiesiskā represija par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu šajā spriedumā ir bargāka par agrāk piespriesto un tai ir jāsasniedz

soda mērķis.

Papildsoda – mantas konfiskācija – piemērošanai pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas tiesa nekonstatē tiesiskus priekšnoteikumus.

[16.3] Savukārt par izdarīto mazāk smagu noziegumu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas tiesa nolēma noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu

un noteikt to viena mēneša apmērā, uzskatot, ka prokurores prasītais brīvības atņemšanas sods uz 4 mēnešiem ir nesamērīgs ar noziedzīgā nodarījuma

raksturu, proti, mazāk smags noziegums un minimāls radītais kaitējums mantiskā zaudējuma nozīmē.

[17] Soda noteikšanā citi izlemjamie jautājumi.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam /pers. B/ šajā spriedumā jānosaka sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības atbilstoši Krimināllikuma 50.panta

pirmās daļas noteikumiem, jo viņš ir izdarījis divus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka soda noteikšanā pēc noziedzīgo nodarījumu kopības apsūdzētajam /pers. B/ piemērojams atsevišķi noteikto

sodu pilnīgas saskaitīšanas princips.

Pēc noziedzīgo nodarījumu kopības bargākā soda noteikšanas principa piemērošanu tiesa pamato ar to, ka šos noziedzīgos nodarījumus /pers. B/

izdarīja nepilnas diennakts laikā pēc iepriekš piespriestā soda izciešanas. Minētais fakts liecina par samērā cinisku attieksmi pret likumpaklausību,

tādējādi ir pamats bargākā sodu saskaitīšanas principa piemērošanai.

Tiesas ieskatā galīgā soda apmērs – brīvības atņemšana uz vienu gadu – /pers. B/ ir atbilstošs apmērs, pietiekams un taisnīgs apmērs apsūdzētā

pakļaušanai soda piespiedu ietekmei Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definētā soda mērķa sasniegšanā.

[18] Kaitējuma kompensācija.

Cietušās SIA “AGIM” pirmstiesas procesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas 208,87 EUR apmēru veido tiešais mantiskais zaudējums, negūtā

peļņa un mantas tīšas iznīcināšanas rezultātā radītie zaudējumi, kas nodarīti ar Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 185.panta pirmajā daļā

paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem [1], [2], kurus izdarīja apsūdzētais.

Cietušās SIA “AGIM” pārstāves pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmēru apsūdzētais /pers. B/ atzina pēdējā vārdā, kā arī atzina kaitējuma

atlīdzināšanas pienākumu.

Uzturētās kompensācijas apmēru 208,87 EUR veido apsūdzētā izdarītajā zādzībā, iekļūstot telpā, nozagto preču faktiskā vērtība 66,31 EUR, kādu

to tiesa atzina par pierādītu ar šo spriedumu, bet pārējais pieteiktās kompensācijas apmērs ir negūtā peļņa par preču realizēšanu ar 200% uzcenojumu,

kā arī svešas mantas tīša iznīcināšana 10 EUR vērtībā.

Kompensācijas apmēru tiesa atzīst par pierādītu, ņemot vērā apsūdzības apjomu, kuru apstiprina preču iegādes dokumenti par preču faktisko

vērtību, kā arī cietušās SIA “AGIM” pārstāves liecinātais par komercdarbību ar plānoto 200% uzcenojumu pārdot alkoholiskos dzērienus un enerģijas

dzērienus.

Tiesas vērtējumā minētais atbilst brīva tirgus apstākļiem, tādējādi nav pieprasāmi kādi īpaši kritēriji šādu vērtību noteikšanā, par ko norādīja

aizstāve.

Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas 1.punktu un trešo daļu tiesa atzīst cietušās SIA “AGIM”

kaitējuma kompensāciju, ko veido tiešais mantiskais zaudējums noziedzīgajos nodarījumos pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 185.panta

pirmās daļas [1], [2], kā arī SIA negūtā peļņa par nozagto preču realizāciju [1], par pamatotu un nosakāmu pirmstiesas procesā pieteiktajā un iztiesāšanā

uzturētajā 208,87 EUR apmērā.

Pienākumu samaksāt tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju, ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa uzliek

apsūdzētajam /pers. B/, kurš tiek atzīts par vainīgu divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā [1], [2], kuru rezultātā nodarīts mantiskais zaudējums pieteiktās

un tiesas noteiktās kompensācijas apmērā.

Noteiktās kaitējuma kompensācijas samaksas pienākums īstenojams ar piedziņu no apsūdzētā /pers. B/, jo nodarītais zaudējums tiesas noteiktās

kompensācijas apmērā līdz iztiesāšanai labprātīgi nav atlīdzināts.

Kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanai tiesa noteic apsūdzētajam /pers. B/ labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

[19] Drošības līdzeklis un soda izciešanā ieskaitāmais laiks.

[19.1] Ar šo spriedumu /pers. B/ tiek atzīts par vainīgu smaga nozieguma izdarīšanā un viņam tiek piespriests brīvības atņemšanas sods. Ievērojot

minēto, tiesa nolemj apsūdzētajam /pers. B/ līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai saglabāt negrozītu ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 16.augusta

lēmumu piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums.

[19.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda laikā /pers. B/ ir jāieskaita šajā krimināllietā aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais

laiks no 2019.gada 15.augusta līdz šā sprieduma spēkā stāšanās dienai.

[20] Procesuālie izdevumi.

Šajā kriminālprocesā apsūdzētā /pers. B/ aizstāvību pirmstiesas procesā un iztiesāšanā īstenoja zvērināti advokāti M.Kozlovska un J.Rakevičs.

Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu samaksas kārtība un apmērs

nosakāms atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu,

samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību” pēc juridiskās palīdzības sniedzēja paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības sniegšanu kriminālprocesā (paziņojums).

Pamatojoties uz aizstāves M.Kozlovskas paziņojumiem, darba samaksa par valsts nodrošināto juridisko palīdzību /pers. B/ pirmstiesas procesā un

iztiesāšanā kopā ir 715 EUR.

Savukārt, pamatojoties uz aizstāvja J.Rakeviča paziņojumu, darba samaksa par valsts nodrošināto juridisko palīdzību /pers. B/ pirmstiesas procesā

ir 70 EUR.

Aizstāve lūdza, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punktu, atbrīvot /pers. B/ no procesuālo izdevumu samaksas un

segt tos no valsts līdzekļiem. Aizstāve lūgumu pamatoja ar to, ka /pers. B/ nav strādājis un viņa mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju procesuālo izdevumu

samaksu nodrošināt no saviem līdzekļiem.

Turklāt aizstāve lūdza ņemt vērā /pers. B/ veselības stāvokli un izvērtēt, vai viņš pilnvērtīgi spēj īstenot savu aizstāvību, ņemot vērā aizstāvei zināmās

ziņas no citiem kriminālprocesiem, kuros veikta ambulatorā tiesu psihiatriskā ekspertīze un /pers. B/ ir konstatēti organiskas dabas traucējumi.

Prokurore replikā norādīja, ka pēc būtības Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punkts jāskata kopsakarībā ar Kriminālprocesa

likuma 368.panta ceturto daļu, kur norādīti konkrēti kritēriji, kādiem jāpastāv, lai būtu pamats personu atbrīvot no procesuālo izdevumu samaksas. /pers.

B/ neatbilst nevienam no likumā paredzētajiem kritērijiem, tādējādi viņš nav atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas.

Izvērtējot aizstāves lūgumu, tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmajā daļā paredzētos pamatus apsūdzētā atbrīvošanai no maksas

par aizstāvju sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un iztiesāšanā.

Apsūdzētajam nav trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kas būtu pamats vērtēt viņa mantisko stāvokli kā tādu, kas izslēdz iespēju

samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem. Turklāt tiesas vērtējumā legālas nodarbinātības neesība /pers. B/, kā arī tūlīt pēc soda

izciešanas izdarīt jaunus noziegumus ir viņa izvēle

Aizstāvība /pers. B/ bija nodrošināta, ņemot vērā viņa lūgumu to nodrošināt. Aizstāvju piedalīšanās šajā kriminālprocesā nav pamatota ar kādu no

Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmajā daļā minēto pamatu kā obligāta, lai konstatētu Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 2.punktā

paredzēto atbrīvošanas no samaksas par aizstāvja palīdzību pamatu.

Tiesas rīcībā nav ziņu par /pers. B/ veselību organiskas dabas traucējumu aspektā. Vienlaikus jāatzīmē, ka tādu esība nenozīmē automātiski

atbrīvošanu no maksas par valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Tas būtu vērtējams jautājums, bet tiesas rīcībā nav tādu pierādījumu.

Ievērojot minēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu lietā konstatētie procesuālie izdevumi, kuru kopējā summa ir 785

EUR, jāpiedzen valsts labā no /pers. B/.

Procesuālo izdevumu 785 EUR apmērā atlīdzināšanai tiesa noteic /pers. B/ labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

[21] Lietiskie pierādījumi un dokumenti.

[21.1] Lietiskie pierādījumi: viena pudele degvīna, smaržu pēda, sarkanas krāsas sporta apavi, cirvis, VTEB iesaiņotie materiāli (nobirumi), stikla

lauskas, virsjaka, cimdi, bikses un džemperis, kas nodoti tiesai kopā ar krimināllietu un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas

5.punkta nosacījumiem ir lietas, kam nav vērtības un kas nevienam nav atdodamas, pēc sprieduma stāšanās spēkā ir jāiznīcina. Apsūdzētais atteicās

saņemt izņemtās drēbes un apavus.

[21.2] Dokumentu CD diska formātā ar videonovērošanas kameru ierakstiem no kafejnīcas “Bitīte”, kas nodots tiesai kopā ar lietas materiāliem,

pēc sprieduma stāšanās spēkā jāturpina glabāt kopā ar krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520.panta pirmo daļu, 523.panta 1. 1daļu, 524., 527.panta pirmo daļu, 528.panta pirmo daļu,

529., 530.panta pirmo daļu

tiesa nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 11

(vienpadsmit) mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības pilnīgi saskaitīt noteiktos sodus un galīgo sodu /pers. B/ noteikt

brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. B/ soda izciešanas laikā ieskaitīt šajā krimināllietā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto

laiku no 2019.gada 15.augusta līdz šā sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Saglabāt negrozītu ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 16.augusta lēmumu /pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums – līdz sprieduma

spēkā stāšanās dienai.

Noteikt cietušajai SIA “AGIM” kaitējuma kompensāciju 208,87 EUR (divi simti astoņi euro un 87 centi) apmērā, ko veido tiešais mantiskais

zaudējums 66,31 EUR (sešdesmit seši euro un 31 cents) apmērā un iznīcinātās mantas vērtība 10 EUR (desmit euro), kā arī neiegūtā peļņa 132,56 EUR

(viens simts trīsdesmit divi euro un 56 centi) apmērā, un SIA “AGIM” labā no /pers. B/ piedzīt 208,87 EUR (divi simti astoņi euro un 87 centi).

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas – un pienākumu iesniegt

Zemgales rajona tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Piedzīt valsts labā no /pers. B/ procesuālos izdevumus 785 EUR (septiņi simti astoņdesmit pieci euro) apmērā par aizstāvju juridisko palīdzību

pirmstiesas procesā un iztiesāšanā.

Sprieduma izpildei daļā par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu /pers. B/ noteikt labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Procesuālos izdevumus 785 EUR (septiņi simti astoņdesmit pieci euro) apmērā /pers. B/ labprātīgi atlīdzināt, ieskaitot minēto summu Valsts kasē

(reģistrācijas Nr.90000050138; BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300).

Lietiskos pierādījumus: vienu pudeli degvīna, smaržu pēdu, sarkanas krāsas sporta apavus, cirvi, VTEB iesaiņotos materiālus (nobirumi), stikla

lauskas, virsjaku, cimdus, bikses un džemperi, kas nodoti tiesai kopā ar krimināllietu, pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināt.

Dokumentu CD-R diska formātā ar videonovērošanas kameru ierakstiem no kafejnīcas “Bitīte” pēc sprieduma stāšanās spēkā turpināt glabāt kopā

ar krimināllietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 530.panta trešo daļu pilna sprieduma pieejamības diena – 2020.gada 27.maijs.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 530.panta ceturto daļu pilna sprieduma pieejamības dienas grozītais datums – 2020.gada 14.jūlijs.

Tiesnese (personiskais paraksts) Z.Kusiņa