Court allowed insurance claim against property management for flood damages caused by blocked storm sewer.

Lietas arhīva Nr. C-1018-19/11

ECLI:LV:DAUT:2019:0717.C12101819.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2019.gada 16.augustā

Daugavpilī

Daugavpils tiesas tiesnese V.Lāčplēse

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasības pieteikumā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” par naudas piedziņu.

A p r a k s t o š

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle vērsās tiesā Civilprocesa likuma 30.3nodaļas kārtībā ar prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” (turpmāk – SIA “Daugavpils DzKSU”) par naudas piedziņu.

Prasītājs norādīja, ka 2018.gada 20.jūlijā /adrese/, tika saliets personai J.K.-P. piederošais un apdrošinātais dzīvoklis /numurs/ (turpmāk arī – Dzīvoklis). 2018.gada

20.jūlijā SIA “Daugavpils DzKSU” sastādīja aktu par konstatētajiem bojājumiem, kurā konstatēts, ka izsaukuma iemesls ir lietus kanalizācijas aizsērējums ar atkritumiem.

Kopējais Dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīto zaudējumu apjoms saskaņā ar ERGO Insurance SE Latvijas filiāle (turpmāk arī – prasītājs) Atlīdzības nodaļas

speciālista sastādīto tāmi ir 1 958,76 EUR.

Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polises Nr.361200735) noteikumiem, prasītājs izmaksāja

personai J.K.-P. apdrošināšanas atlīdzību 1 219,02 EUR apmērā par kanalizācijas stāvvada bojājuma rezultātā nodarīto kaitējumu Dzīvoklim.

Prasītājs lūdza piedzīt no atbildētāja zaudējumus 1 219,02 EUR apmērā, samaksāto valsts nodevu 182,85 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR.

Lūdza noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja 6 (sešus) procentus gadā no nenomaksātās parāda summas.

Prasījums pamatots uz Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779., Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, Dzīvojamu māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās

daļas 1.punkta d)apakšpunktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.907, Ministru kabineta noteikumiem Nr.408.

Atbildētājs iesniedza tiesai paskaidrojumu par prasības pieteikumu, norādot, ka prasību neatzīst.

Paskaidrojumā norādīts, ka 2018.gada 20.jūlijā SIA “Daugavpils DzKSU” darbinieki konstatēja lietus kanalizācijas aizsērējumu ar atkritumiem, kā rezultātā dzīvoklis

Nr./adrese/, tika appludināts. Lietus kanalizācijas stāvvadi mēdz aizsprostoties ar sakritušām lapām, zariem un citiem atkritumiem, un tā rezultātā var tikt appludināti dzīvokļi.

Aizsprostojumi lielākoties notiek pēkšņi. Civillikums paredz nejaušus zaudējumus (Civillikuma 1774.pants), kas nav nevienam jāatlīdzina.

Lietus kanalizācijas stāvvads ir mājas kopīpašums, jo saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas ietilpst

kopīpašumā. Tas nozīmē, ka par tā uzturēšanu atbild mājas īpašnieks. Pārvaldīšanas līgums ar SIA “Daugavpils DzKSU” netika noslēgts, dzīvokļu īpašnieki nav uzdevuši

SIA “Daugavpils DzKSU” veikt dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu. SIA “Daugavpils DzKSU” veic dzīvojamās mājas Nr. /adrese/, pārvaldīšanu saskaņā ar

Daugavpils pilsētas domes 2004.gada 9.decembra lēmumu Nr.880 “Par pilnvarojumu” un Daugavpils pilsētas domes 2004.gada 15.decembra Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgumu Nr.1.

Atbildētājs atsaucās uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi kārtējo remontu un energoefektivitātes

minimālajām prasībām” un norādīja, ka vienu reizi mēnesī veic dzīvojamās mājas Nr./adrese/ tehnisko apsekošanu, tajā skaitā pārbaudes laikā tiek veikta kanalizācijas sistēmas

fiziski pieejamo kanalizācijas cauruļvadu dzīvojamās mājas pagrabtelpā, stāvvadu, noslēdzošās armatūras un lietus ūdens kanalizācijas vizuālā pārbaude. Šāda apsekošana

pirms appludināšanas bija veikta 2018.gada 31.maijā un 2018.gada 29.jūnijā, ko pierāda tehniskās apsekošanas atzinumi.

Atbildētājs norādīja, ka 2018.gada 10.maijā SIA “Daugavpils DzKSU” darbinieki veica lietus kanalizācijas profilaksi (tīrīšanu). Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu

Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas un apsaimniekošanas noteikumi” prasībām, tiek sastādīta dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāme kalendārajam gadam. Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki nav apmierināti ar to, ka apsaimniekotājs, aprēķinot savu tarifu, iekļāva šai

tāmē pakalpojumu – kanalizācijas tīrīšanu divas reizes gadā, viņi var pieņemt lēmumu veikt lietus ūdeņu kanalizācijas tīrīšanu biežāk, taču tas netika izdarīts.

Nav neviena pierādījuma tam, ka SIA “Daugavpils DzKSU” būtu pieļāvusi jebkādu darbību, kas būtu par pamatu kanalizācijas sistēmas aizsērējumam ar atkritumiem,

vai gluži pretēji – bezdarbību. Pēc fakta konstatēšanas kanalizācija tika iztīrīta. Atbildētājs uzskata, ka SIA “Daugavpils DzKSU” kā krietns apsaimniekotājs savas uzņemtās

saistības pildīja.

Lūdza noraidīt prasītāja celto prasību.

Lieta tika izskatīta 2019.gada 17.jūlijā rakstveida procesā un lietā taisīts saīsināts spriedums, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajā daļā un 194.panta

pirmās daļas 3.punktā noteiktajam.

2019.gada 24.jūlijā tiesā saņemts atbildētāja SIA “Daugavpils DzKSU” lūgums sagatavot pilnu spriedumu šai lietā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta 2.1 un

2. daļu, ja puse iesniedz tiesai sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesa 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa beigām sastāda spriedumu

atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Tādēļ, ievērojot atbildētāja iesniegto sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesa sastāda spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma

saturam.

M o t ī v u d a

Tiesa, taisot spriedumu lietā, ir vadījusies no Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779., 1756., 1765.panta, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmās daļas,

Dzīvokļu īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkta, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas “d” apakšpunkta, Ministru kabineta 2010.gada

28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 2., 3., 6., 13. 1,

14.punktiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Savukārt saskaņā ar šā likuma

1770.pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

No prasības pieteikuma izriet, ka zaudējums Prasītājam radies saistībā ar personai J.K.-P. piederošā dzīvokļa īpašuma applūdināšanu, par ko Prasītājs ir izmaksājis

personai J.K.-P. apdrošināšanas atlīdzību.

Lietā nav strīda, ka 2018.gada 20.jūlijā tika applūdināts personai J.K.-P. piederošais dzīvoklis Nr. /adrese/, un to apstiprina arī tiesai iesniegtais 2018.gada 20.jūlija

dzīvokļa Nr./adrese/, apsekošanas akts ADS 009663, ko sastādīja komisijas locekļi – divi SIA “Daugavpils DzKSU” darbinieki un dzīvokļa īpašniece J.K.-P un ar kuru

konstatēts izsaukuma iemesls – lietus kanalizācijas aizsērējums ar atkritumiem, kā arī apsekošanas rezultātā konstatēts, ka dzīvoklī /numurs/ aizlieti griesti un grīdas istabā,

sienas gaitenī.

Tiesai iesniegts arī apdrošināšanas līgums Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polise) Nr.361200735, saskaņā ar kuru tika apdrošināts personai J.K.-P. piederošs

dzīvoklis Nr./adrese/, mājsaimniecības iedzīve un īpaši vērtīgas un unikālas lietas, apdrošinājuma ņēmējas 2018.gada 20.jūlija pieteikums apdrošināšanas atlīdzības

saņemšanai, 2018.gada 31.jūlijā sastādīts apskates akts Nr.47249, ko sastādīja Prasītāja pārstāvis, piedaloties apdrošinājuma ņēmējai un ar kuru konstatēti bojājumi

apdrošinātajai mantai.

Prasītājs iesniedzis tiesai lokālo tāmi Nr.01-31/07/2018-E, saskaņā ar kuru telpu atjaunošanas darbu pēc negadījuma objektā /adrese/, summa aprēķināta 1 289,02 EUR

apmērā, un pieskaitot virsizdevumus un sociālo nodokli – 1 958,76 EUR.

Ar 2018.gada 24.septembra lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu Prasītājs nolēmis izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību 1 219,02 EUR apmērā par 2018.gada

20.jūlijā notikušo apdrošināšanas gadījumu, pamatojoties uz noslēgto apdrošināšanas līgumu Nr.361200735. Ar 2018.gada 25.septembra maksājuma dokumentu Nr.I154268

pierādīts, ka Prasītājs ir pārskaitījis apdrošinājuma ņēmējai (personai J.K.-P.) 1 219,02 EUR, pamatojoties uz izmaksu aktu Nr.47249/2.

Tādējādi prasītājam saistībā ar augstāk minētā dzīvokļa īpašuma applūdināšanu ir radies zaudējums Civillikuma 1772.panta izpratnē, kas izpaudies kā prasītāja esošās

mantas samazinājums izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 1 219,02 EUR apmērā.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” (kas bija spēkā līdz 2018.gada 31.maijam, t.i., apdrošināšanas līguma noslēgšanas laikā) 40.panta pirmā daļa noteic, ka

apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Analoģiski Apdrošināšanas līguma likuma (stājies spēkā 2018.gada 1.jūnijā) 45.panta pirmā daļa paredz, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir

subrogācijas tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus. Šā likuma 1.panta pirmās daļas 23.punktā termins “subrogācijas tiesība” skaidrots kā apdrošinātāja, kas ir

izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesība pārņemt apdrošinātā prasības tiesības izmaksātās summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem.

Tātad, lai konstatētu prasītāja tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no atbildētāja, ir jākonstatē atbildētāja prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība) un

cēloņsakarība starp atbildētāja rīcību un zaudējumu rašanos prasītājam.

Atbildētājs nav apstrīdējis ne prasītājam nodarīto zaudējumu esamību, ne to apmēru, nav apstrīdējis arī faktu, ka zaudējums prasītājam radās saistībā ar lietus

kanalizācijas stāvvada aizsērējumu ar atkritumiem.

Atbildētājs apstrīdējis savu pienākumu atlīdzināt zaudējumus saistībā ar dzīvokļa Nr./adrese/, applūdināšanu.

Atbildētājs norādījis, ka lietus kanalizācijas stāvvads ir mājas kopīpašums. Par to lietā nav strīda, un tas atbilst Dzīvokļu īpašuma likuma 2.panta otrajā daļā, 3.panta

otrās daļas 2.punktā un 4.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam.

Atbildētāja ieskatā, par lietus kanalizācijas kā par kopīpašuma sastāvdaļas uzturēšanu atbild mājas īpašnieks, proti, visi dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi par kopīpašuma

uzturēšanu, un norādījis, ka ar SIA “Daugavpils DzKSU” nav bijis noslēgts pārvaldīšanas līgums un dzīvokļu īpašnieki nav devuši uzdevumu veikt dzīvojamās mājas

kopīpašuma daļas pārvaldīšanu.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 5.punktu, pārvaldnieks ir juridiska persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas

īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības.

Lietā nav strīda, ka dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki līdz 2018.gada 20.jūlijam netika noslēguši pārvaldīšanas līgumu ar SIA “Daugavpils DzKSU” un nav

uzdevuši SIA “Daugavpils DzKSU” veikt dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu, vienlaikus lietā nav arī strīda, ka atbildētājs pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo

māju /adrese/, kurā tika applūdināts dzīvoklis /numurs/. Atbildētājs savā rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka pārvalda un apsaimnieko šo dzīvojamo māju, pamatojoties uz

Daugavpils pilsētas domes 2004.gada 9.decembra lēmumu Nr.880 “Par pilnvarojumu” un 2004.gada 15.decembra Dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu Nr.1, uz

ko norādījis arī pats atbildētājs savos rakstveida paskaidrojumos, kā arī iesniedzis tiesai minētos dokumentus (Daugavpils pilsētas domes 2004.gada 9.decembra lēmumu

Nr.880 “Par pilnvarojumu” un 2004.gada 15.decembra Dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu Nr.1).

Līdz ar to atbildētājam ir pienākums veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbības atbilstoši spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajam, līdz

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai citai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “d” apakšpunkts noteic, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir dzīvojamās mājas, tajā

esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” (turpmāk arī – MK Noteikumi Nr.907) 6. un 3.punktu, dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko

apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs; dzīvojamās mājas, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu

stāvokli nosaka vizuālajā apskatē.

Šo MK Noteikumu Nr.907 13. 1punkts paredz, ka vizuālās apskates ietvaros veicama inženiertīklu ievadu hermētiskuma un koplietošanas telpu grupās esošo logu,

durvju, lūku, šahtu, kā arī citu elementu pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies bojājumi vai citi apstākļi, kas rada siltuma noplūdi apkārtējā vidē. Vizuālās apskates

intervālus ziemas un vasaras periodam nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

Atbildētājs savos rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka vienu reizi mēnesī veic dzīvojamās mājas /adrese/, tehnisko apsekošanu, un pārbaudes laikā tiek veikta

kanalizācijas sistēmas fiziski pieejamo cauruļvadu pagrabtelpā, stāvvadu, noslēdzošās armatūras un lietus ūdens kanalizācijas vizuālā pārbaude. Pirms applūdināšanas šāda

apsekošana bija veikta 2018.gada 31.maijā un 29.jūnijā. Atbildētājs uzskata, ka SIA “Daugavpils DzKSU” kā krietns apsaimniekotājs savas uzņemtās saistības pildīja, un

norādīja, ka 2018.gada 10.maijā SIA “Daugavpils DzKSU” darbinieki veica lietus kanalizācijas profilaksi (tīrīšanu).

Atbildētājs uzsvēra, ka lietus kanalizācijas stāvvadi mēdz aizsprostoties ar sakritušām lapām, zariem un citiem atkritumiem, kā rezultātā var tikt applūdināti dzīvokļi;

aizsprostojumi lielākoties notiek pēkšņi, un, pat ievērojot vislielāko rūpību un čaklību, nebūtu iespējams šādu notikumu novērst. Atbildētājs norādījis uz Civillikuma

1774.pantā noteikto, ka nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina.

Saskaņā ar Civillikuma 1773.pantu, zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs – kad tas cēlies

sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara.

Atbildētājs ir iesniedzis tehniskās apsekošanas atzinumus, kas datēti ar 2018.gada 31.maiju un 2018.gada 29.jūniju; šos atzinumus sastādījuši atbildētāja darbinieki un

tajos secināts, ka lietusgāzes kanalizācijas stāvoklis ir apmierinošs.

Tiesai iesniegts darba uzdevums KPB-2 Nr.004981 (datums norādīts 10 0,5), kurā norādīti veiktie darbi adresē /adrese A/: lietus [ūdeņu] kanalizācijas stāvvadu

profilakse, diametrs 100.

MK Noteikumu Nr.907 2.punkts paredz, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu veic, lai nodrošinātu

dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos. Savukārt šo MK Noteikumu 14.punkts noteic, ka

papildus šo noteikumu 10., 11., 12., 13. un 13.1punktā minētajām apskatēm vizuālo apskati veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var

radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumus, kā arī pēc avārijas situācijām, kas var radīt apdraudējumu.

Atbildētājs nav norādījis uz kādas nepārvaramas varas vai nejauša notikuma esamību, kura dēļ varētu notikt lietus ūdeņu kanalizācijas stāvvada aizsērējums.

Notikums, kura rezultātā prasītājs ir cietis zaudējumu (dzīvokļa Nr./adrese/, applūdināšana lietus ūdeņu kanalizācijas nosprostojuma dēļ), bija 2018.gada 20.jūlijā, t.i.,

vasarā, nevis rudenī, kad iestājas lapkritis un krītošās koku lapas ātri varētu nosprostot lietus ūdeņu kanalizācijas stāvvadu. Līdz ar to, ņemot vērā lietā iesniegtos

pierādījumus, tiesa secina, ka atbildētājs tomēr nav pienācīgi pildījis savus pienākumus, ko tam uzliek likums, proti, atbildētāja darbinieki nav godprātīgi izpildījuši tiem

uzdotos pienākumus, veicot darba uzdevumā KPB-2 Nr.004981 norādītos darbus lietus ūdeņu kanalizācijas stāvvada profilaktiskajā apkopē, un nav arī izrādījuši pienācīgu

rūpību un čaklību, veicot dzīvojamās mājas /adrese/, inženiertīklu (tai skaitā lietus ūdeņu kanalizācijas stāvvada) vizuālo apskati, kuras laikā varēja savlaicīgi konstatēt lietus

ūdeņu kanalizācijas stāvvada aizsērējumu ar kritušām lapām, zariem un citiem atkritumiem.

Ņemot vērā augstāk izklāstītos apsvērumus, tiesa secina, ka prasītājam nodarīto zaudējumu nevar atzīt par nejaušu.

Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Civillikuma 1782.pantā noteikts: ja kāds nepiegriež vajadzīgo uzmanību izvēloties kalpotājus un nepārliecinās papriekš par viņu spējām un noderību izpildīt viņiem

uzliktos pienākumus, tad viņš atbild par zaudējumiem, ko viņi ar to nodarījuši trešai personai. Līdz ar to tiesa neatrod likumīgu pamatu atbildētāja atsvabināšanai no

zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma, un atbildētājam ir jāatlīdzina prasītājam zaudējums, kas cēlies atbildētāja bezdarbības dēļ.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja iebildumu, ka nav bijis dzīvokļu īpašnieku lēmuma par to, lai lietus ūdeņu kanalizācijas stāvvadi tiktu apsekoti biežāk nekā divas

reizes gadā.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu un 7.panta 1.punktu, dzīvojamajā mājā esošo iekārtu un komunikāciju

apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts ieder pie obligāti veicamām pārvaldīšanas darbībām un izdevumi par to iekļaujami dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumos. Šādu darbību veikšanai nav nepieciešams dzīvokļu īpašnieku atsevišķs lēmums, bet tas ir ar normatīvu aktu (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un Ministru

kabineta noteikumiem) noteikts apsaimniekotāja pienākums.

Tādējādi, izvērtējusi visus lietā iesniegtos pierādījumus kopsakarā ar prasības pieteikumā un atbildētāja rakstveida paskaidrojumos izklāstītajiem apsvērumiem un

argumentiem, tiesa atzina, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenama mantiskā zaudējuma atlīdzība 1 219,02 EUR apmērā, kā to lūdza prasītājs.

Bez tam tiesa secināja, ka arī prasījums noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda (zaudējumu) summas par laiku līdz

sprieduma izpildei atbilst likumā noteiktajam.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar daudzumu

un lietošanas ilgumu. Savukārt šā likuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Šai gadījumā zaudējuma

atlīdzināšanas pienākumu noteic likums, tādēļ atbildētājam jāmaksā likumiskie procenti, kas ir seši procenti no simta gadā, kā tas noteikts 1765.panta pirmajā daļā.

Līdz ar to tiesa atzina, ka ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasība arī šai daļā ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos izdevumus.

Tā kā ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasība apmierināta pilnībā, tad no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami arī visi prasītāja samaksātie tiesas izdevumi:

valsts nodeva 182,85 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR apmērā, pavisam 186,15 EUR.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikto, atbildētājam jānosaka termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

R e z o l u t ī v

Vadoties no Civilprocesa likuma 93., 97., 189.–195., 250.25, 204.1panta, 41.panta pirmās daļas, tiesa

n o s p r i e d a

ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasību apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr.41503002485, juridiskā adrese: Liepājas

iela 21, Daugavpils, par labu ārvalsts komersanta ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40103599913, juridiskā adrese: Skanstes iela 30, Rīga, zaudējumu 1 219,02

EUR (viens tūkstotis divi simti deviņpadsmit euro un 2 centi) apmērā, kā arī tiesas izdevumus 186,15 EUR (viens simts astoņdesmit seši euro un 15 centi), pavisam piedzenot

1 405,17 EUR (viens tūkstotis četri simti pieci euro un 17 centi). Samaksa veicama ERGO Insurance SE Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.401035999113, norēķinu kontā

„Swedbank” AS, konta Nr. LV16 HABA 0551 0132 65255.

Noteikt ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40103599913, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās galvenā

parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā 20 dienu laikā. Apelācijas sūdzība iesniedzama Daugavpils tiesā.

Sprieduma sastādīšanas datums 2019.gada 16.augusts.

Tiesnese V.Lāčplēse