Court fully allows small claims suit against landlord for unpaid maintenance fees and interest.

Lieta Nr.C12154516

Lietas arhīva Nr.C-1545-16

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2016.gada 20.maijā

Daugavpils tiesas

tiesnese I.Galeja

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 29.janvārī iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/ ar 2000.gada 4.aprīļa pilnvarojuma līgumu Nr.128 par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu

nodota Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas SIA “Pļavnieku nami” pārvaldīšanā. Ar 2004.gada 2.novembri Rīgas pašvaldības bezpeļņas

organizācija SIA “Pļavnieku nami”, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3557, tika reorganizēta par Rīgas pašvaldības SIA

“,Pļavnieku nami”. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami” tika reorganizēta saplūšanas ceļā, apvienojoties ar citām

komercsabiedrībām, un reģistrēta komercreģistrā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Saskaņā ar Komerclikuma 351.panta pirmo daļu SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks” atbild par visām Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas SIA “Pļavnieku nami” un Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami”

saistībām.

Ar 2011.gada 20.aprīļa papildvienošanos Nr.DI-11-258-lī pie noslēgtajiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumiem tika

pagarināts 2000.gada 4.aprīļa pilnvarojuma līguma Nr.128 par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu termiņš. Līdz 2011.gada 5.jūlijam tika noslēgts

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, ar ko prasītāja uzņēmās pārvaldīt dzīvojamo māju /adrese/.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā /pers. A/ 2007.gada 24.janvārī nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /dzīvokļa

numurs,adrese/, kadastra Nr./numurs A/. Atbildētājas dzīvokļa īpašuma tiesības izbeidzās 2013.gada 8.janvārī, jo šajā datumā stājās spēkā tiesas

lēmums, pamatojoties uz ko dzīvokļa īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas citai personai.

2007.gada 20.martā atbildētāja ar prasītāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Ar līguma 1.punktu prasītāja

apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamās mājas kopīpašumu un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt atbildētāja apņēmās maksāt prasītājai ar

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto izdevumu daļu, kas proporcionāli atbilst atbildētājas dzīvokļa lielumam, kā arī par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem. Pārvaldīšanas līguma 4.1.1.punktā noteikts, ka atbildētāja maksājumus apņemas veikt laicīgi un pilnā apjomā.

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā

aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta,

pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasītāja saskaņā ar pilnvarojuma līgumiem veica dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, norēķinājās ar pakalpojumu sniedzējiem par

atbildētājai sniegtajiem pakalpojumiem, bet atbildētāja nenorēķinājās ar prasītāju.

Pēdējais rēķins atbildētājai tika izrakstīts 2013.gada 14.februārī. Atbildētāja un jaunais dzīvokļa īpašnieks nebija prasītājai uzreiz darījuši zināmu

faktu par dzīvokļa īpašnieku maiņu, tāpēc 2013.gada 14.februārī rēķinā norādītais pamatparāds ir lielāks, nekā prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas

prasības pieteikumā, jo, uzzinot par dzīvokļa īpašnieku maiņu, prasītāja veica nepieciešamo rēķina korekciju. Proti, kārtējā rēķina summa ir nevis 113,97

Ls, bet gan 20,88 Ls (29,71 euro). Prasības pieteikumā lūdz piedzīt parādu par pakalpojumiem, kas atbildētājai sniegti līdz 2013.gada 7.janvārim, jo

2013.gada 8.janvārī stājās spēkā tiesas lēmums, ar ko īpašuma tiesības pārgāja citai personai. Rēķins par izmantotajiem pakalpojumiem noteiktā mēnesī

tiek izrakstīts nākamajā mēnesī, jo ātrāk nav iespējams noteikt maksājamo summu.

Neveikto maksājumu summa par pakalpojumiem ir 2034,43 euro, kas sastāv no pamatparāda 1691,48 euro par periodu no 2008.gada

1.decembra līdz 2013.gada 1.martam un likumiskajiem procentiem 342,95 euro par periodu no 2012.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 8.janvārim.

Prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus no piespriestās pamatparāda summas arī par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai).

Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1651.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1762.pantu, 1765.panta pirmo daļu, likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, lūdz

piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par saņemtajiem pakalpojumiem 1691,48 euro un likumiskos procentus 342,95 euro. Lūdz piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājai valsts nodevu 305,16 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro. Lūdz atzīt prasītājai tiesības saņemt 6%

gadā no piespriestās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

2016.gada 4.martā tiesnese noteica civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 20.maijā. Prasītājai un atbildētājam ir paziņots datums,

kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

2016.gada 7.maijā prasītājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotā pārstāve /pers. B/ iesniedza tiesai paskaidrojumu maza apmēra prasībai,

kurā norāda, ka pēdējais rēķins atbildētājai tika izrakstīts 2013.gada 14.februārī. Atbildētāja, kā arī jaunais dzīvokļa īpašnieks neinformēja prasītāju par

dzīvokļa īpašnieku maiņu, tāpēc 2013.gada 14.februāra rēķinā norādītais pamatparāds atšķiras (ir lielāks), nekā prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas ar

šo prasības pieteikumu, jo, uzzinot par dzīvokļa īpašnieku mainu, prasītāja veica nepieciešamo rēķina korekciju. Proti, kārtējā rēķina summa ir nevis

113,97 Ls, bet gan 20,88 Ls (29,71 euro). Lūdz piedzīt parādu par pakalpojumiem, kas atbildētājai sniegti līdz 2013.gada 7.janvārim.

Prasītājas pārstāve nav pieteikusi noraidījumu tiesnesei.

Atbildētāja/pers.A/ nav sniegusi rakstveida paskaidrojumu, nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē un nav pieteikusi noraidījumu tiesnesei.

Atbildētājai prasības pieteikums, tiesību izskaidrojums un tiesas paziņojums tika nosūtīti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu /adrese A/. Līdz ar to tiesa

atzīst, ka atbildētājai ir paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Mo t īvu d a ļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3557 Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija SIA “Pļavnieku nami”, pārveidojot to par

Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami”.

No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2015.gada 30.decembra izziņas redzams, ka 2010.gada 29.decembrī izveidota SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”, apvienojot Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Pļavnieku nami” un citas sabiedrības.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/redzams, ka

dzīvokļa /dzīvokļa numurs,adrese/īpašniece laikā no 2006.gada 30.decembra līdz 2013.gada 8.janvārim bija /pers. A/.

2000.gada 4.aprīlī starp Rīgas domi un Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju SIA “Pļavnieku nami” noslēgts pilnvarojuma līguma Nr.128 par

nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, ar kuru Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija SIA “Pļavnieku nami” apņēmās pēc Rīgas domes uzdevuma

apsaimniekot Rīgas pašvaldības nekustamos īpašumus, tostarp dzīvojamo māju /adrese/.

2011.gada 5.jūlijā starp Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tika noslēgts dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-

11-910-lī, ar kuru pašvaldība uzdod SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un sabiedrība uzņemas pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā

esošās dzīvojamās mājas (tostarp ar tām saistītās palīgēkas un piesaistītos zemesgabalus) saskaņā ar pielikumu Nr.1, tostarp, dzīvojamo māju /adrese/.

2007.gada 20.martā starp Rīgas SIA “Pļavnieku nami” (pēc reorganizācijas - SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”) un /pers. A/ noslēgts dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.40/0227-07.

Saskaņā ar 2007.gada 20.marta līguma 3.1.punktu maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar Latvijas Republikas

normatīvajiem aktiem, Rīgas domes un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” lēmumiem dzīvokļa īpašnieks veic katru kārtējo mēnesi līdz nākamā mēneša

10.datumam, iemaksājot kasē vai norēķinu kontā. Saskaņā ar līguma 3.2.punktu maksa par komunālajiem pakalpojumiem pēc skaitītāju rādījumiem jeb

pēc noteiktajiem tarifiem maksājama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienlaicīgi ar maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Lietā nav strīda par to, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” veic dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Dzīvojamajai mājai

tiek nodrošināti pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas

nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, kā arī norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus (..), pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai; sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1)

kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2)

pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tādējādi atbildētājai ir pienākums veikt maksājumus prasītājai par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par

dzīvoklim nodrošinātajiem pakalpojumiem.

No SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izdrukām par maksājumiem un rēķina dzīvoklim /dzīvokļa numurs,adrese/redzams, ka pamatparāds 1691,48

euro apmērā izveidojies laika periodā no 2008.gada 1.decembra līdz 2013.gada 1.martam.

Tiesa atzīst, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem parāds 1691,48 euro ir pierādīts ar izdrukām par

maksājumiem un rēķinu. Atbildētāja nav apstrīdējusi aprēķinu, parādu nav samaksājusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 8.janvāra likumisko kavējuma procentu aprēķina redzams, ka likumiskie kavējuma procenti

342,95 euro aprēķināti par laika periodu no 2012.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 8.janvārim.

Tiesa uzskata, ka prasītājai ir tiesības lūgt piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus par savlaicīgu maksājumu neveikšanu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic - tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesā nav iesniegusi pierādījumus

par to, ka ir izpildījusi savas saistības un parāds ir samaksāts.

Tiesa uzskata, ka no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen parāds 1691,48 euro un likumiskie nokavējuma procenti 342,95 euro, kopā 2034,43

euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen samaksātā valsts nodeva 305,16 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā

309,86 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25pantu tiesa

n o s p r i e d a

Prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, parādu 1691,48 euro (viens tūkstotis seši simti deviņdesmit viens euro, 48 centi), likumiskos nokavējuma procentus par periodu no

2012.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 8.janvārim 342,95 euro (trīs simti četrdesmit divi euro, 95 centi) un tiesas izdevumus 309,86 euro (trīs simti deviņi

euro, 86 centi), kopā 2344,29 euro (divi tūkstoši trīs simti četrdesmit četri euro, 29 centi).

Summu ieskaitīt kontā: LV98HABA0551030734837, AS „Swedbank”, vai LV83PARX0013044380019, AS „Citadele banka”, vai

LV65UNLA0050017186820, AS „SEB banka”, vai LV63RIKO0002013197596, AS „DnB banka”, vai LV57NDEA0000083069550, Nordea

Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/, sešus procentus gadā no pamatparāda summas

1691,48 euro (viens tūkstotis seši simti deviņdesmit viens euro, 48 centi) no 2016.gada 20.maija līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt /pers. A/ termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2016.gada 20.maija, Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Galeja