Court approves guardian's decision allowing minor to acquire real estate via gift contract with life-tenancy conditions.
Legislator summary
AI generatedThe court approved the Riga Children's Court's decision to allow a minor to acquire real estate through a gift contract. The guardian argued the transaction was beneficial for the child, while the donor requested retention of life-tenancy rights. The court ruled that the guardian properly assessed the minor's interests and the transaction was lawful and suitable.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Guardianship Law; Real Property; Gift Contract; Life Tenancy: The court may approve a guardian's decision to allow a minor to acquire real estate via gift contract if the transaction is lawful, beneficial to the minor, and includes protective conditions like life-tenancy rights for the donor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-6109-19/7
ECLI:LV:RVPT:2019:0925.C30610919.3.S
LĒMUMS
Latvijas Republikas vārdā
2019.gada 25.septembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
tiesnese D.Bambere
ar sekretāri L.Ustinovu
2019.gada 11.septembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Rīgas bāriņtiesas pieteikumā par bāriņtiesas lēmuma par nekustamo īpašumu iegūšanu
un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām nepilngadīgā vārdā
Aprakstošā daļa.
tiesā saņemts Rīgas domes Rīgas bāriņtiesas pieteikums par nekustamo īpašumu iegūšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām nepilngadīgā vārdā.
Pieteikumā norādīts, ka Rīgas bāriņtiesā (turpmāk - Bāriņtiesa) 2019.gada 14.martā saņemts /pers. A/ 2019.gada 7.februāra iesniegums ar lūgumu
atļaut nepilngadīgā dēla /pers. B/ vārdā pieņemt dāvinājumā no viņa vecāsmātes /pers. C/ nekustamos īpašumus (zemes gabalu un dzīvokli), kas atrodas
/adrese/, Rīgā, ar nosacījumu, ka /pers.C/ tiek saglabātas dzīvokļa lietošanas tiesības līdz mūža galam. /pers. A/ iesniegumā norāda, ka apņemas maksāt
visus izdevumus par nekustamo īpašumu uzturēšanu, apsaimniekošanu, komunālajiem pakalpojumiem un nekustamā īpašuma nodokli līdz /pers. B/
pilngadībai.
/pers. D/ iesniegumā norādīja, ka piekrīt, ka /pers. B/ tiek dāvināts dzīvoklis un zemes gabals, kas atrodas /adrese/, Rīgā.
/pers. C/ 2019.gada 7.februāra iesniegumā norāda, ka vēlas uzdāvināt mazdēlam /pers. B/ nekustamos īpašumus (zemes gabalu un dzīvokli), kas
atrodas /adrese/, Rīgā, ar nosacījumu, ka viņai tiek saglabātas dzīvokļa lietošanas tiesības līdz mūža galam.
/pers. E/ 2019.gada 7.februāra iesniegumā norāda, ka piekrīt, ka viņa sieva /pers. C/ viņu laulības laikā iegādātos nekustamos īpašumus (zemes
gabalu un dzīvokli), kas atrodas /adrese/, Rīgā, dāvina viņu mazdēlam /pers. B/.
Bāriņtiesa saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 21.panta 4.punktu un 5.punktu lēma par nekustamo īpašumu iegūšanas un apgrūtināšanas ar lietu tiesībām
lietderīgumu nepilngadīgā /pers. B/ vārdā.
Ar Bāriņtiesas 2019.gada 23.aprīļa lēmumu Nr. 1-6/803 nolemts atzīt, ka nekustamā īpašuma /adrese A/, Rīgā, kadastra Nr./numurs A/(turpmāk -
īpašums 1) un 4910/581760 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese /, Rīgā, kadastra Nr./numurs B/(turpmāk - īpašums 2) iegūšana un
apgrūtināšana ar lietu tiesībām saskaņā ar Bāriņtiesā iesniegtā Dāvinājuma līguma projekta nosacījumiem ir nepilngadīgā /pers. B/ interesēs, un, tā kā
nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 14 000,00 euro, iesniegt lietu izšķiršanai tiesā.
Saskaņā ar Civillikuma 285.panta pirmo daļu, 294.pantu, Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1037 „Bāriņtiesas darbības
noteikumi” 88.punktu, Bāriņtiesa konstatēja, ka īpašuma 1 un īpašuma 2 iegūšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām saskaņā ar Dāvinājuma līguma
projekta nosacījumiem ir likumīga, lietderīga un atbilst /pers. B/ interesēm. Minēto apliecina turpmāk norādītais.
/pers. C/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz īpašumu 1, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr.55 45,4 m2 platībā un 454/58176 kopīpašuma
domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese /, Rīgā, un īpašumu 2, kas sastāv no 4910/581760 domājamām daļām no zemes gabala /adrese /,
kas funkcionāli saistītas ar īpašumu 1. Zemesgrāmatas nodalījumā īpašumam 1 un īpašumam 2 apgrūtinājumi ar ķīlas tiesībām nav reģistrēti. /pers. C/
vēlas īpašumu 1 un īpašumu 2 uzdāvināt /pers. B/ ar nosacījumu, ka viņai tiek saglabātas īpašuma 1 lietošanas tiesības līdz mūža galam. /pers. C/ vīrs
/pers. E/ piekrīt laulības laikā iegūto īpašuma 1 un īpašuma 2 dāvinājumam /pers. B/. /pers. A/ lūdz atļauju /pers. B/ vārdā iegūt īpašumu 1 un īpašumu 2
ar nosacījumu, ka /pers. C/ tiek saglabātas īpašuma 1 lietošanas tiesības līdz mūža galam. /pers. D/ darījumam piekrīt, kā arī /pers. B/ 2019.gada
17.aprīļa sarunā ar Bāriņtiesas darbinieku norādīja, ka piekrīt saņemt dāvinājumā no vecāsmātes īpašumu 1 un īpašumu 2. Īpašums 1 ir labā tehniskā un
vizuālā stāvoklī. Minēto apliecina Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma
Nr./numurs C/, un Nr. /numurs/ 2019.gada 22.marta izdrukas, Bāriņtiesas 2019.gada 8.aprīļa Nekustamā īpašuma apskates akts un Bāriņtiesas
2019.gada 17.aprīļa Protokols par bērna tiesību tikt uzklausītam nodrošināšanu un bērna viedokļa noskaidrošanu.
Saskaņā ar Dāvinājuma līguma projektu /pers. C/ dāvina /pers. B/, kuru pārstāv tēvs /pers. A/, bez atlīdzības viņai piederošo īpašumu 1 un
īpašumu 2. Saskaņā ar Dāvinājuma līguma projekta 4.2.apakšpunktu /pers. C/ garantē, ka minētie nekustamie īpašumi nav nevienam citam atsavināti, nav
ieķīlāti, nav apgrūtināti ar parādiem un saistībām, kā arī par tiem nav strīda, tie nav apgrūtināti ar nodokļu parādiem. Atbilstoši Dāvinājuma līguma
projekta 5.1.apakšpunktam visus izdevumus par nekustamā īpašuma uzturēšanu, apsaimniekošanu, tajā saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un
nekustamā īpašuma nodokli līdz /pers. B/ pilngadībai maksās /pers. A/. Saskaņā ar Dāvinājuma līguma projekta 6.punktu slēdzot Dāvinājuma līgumu tiek
noteikta nekustamo īpašumu lietošanas tiesība par labu dāvinātājai - /pers. C/, līdz mūža beigām un aizliegums nekustamos īpašumus bez dāvinātājas
rakstiskas piekrišanas atsavināt, uzdāvināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Dāvinājuma līguma projekta 7.punktā noteikts, ka līdzēji notariālā
kārtībā apliecina lūgumus Zemesgrāmatu nodaļai par šī līguma lietošanas tiesību, aizlieguma un /pers. B/ īpašuma tiesību ierakstīšanu un nostiprināšanu
zemesgrāmatā. Atbilstoši Dāvinājuma līguma projekta 8.punktam izdevumus par Dāvinājuma līguma noslēgšanu, nostiprinājuma lūguma sagatavošanu un
apliecināšanu, īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksā /pers. A/.
Līguma projekta 6.punktā noteiktais liecina par vēlmi ar attiecīgo līgumu nodibināt personālservitūtu par labu /pers. C/.
Civillikuma 1130.pantā noteikts, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai
personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Civillikuma 1131.pantā noteikts, ka servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai
personai, ir personālservitūts.
Saskaņā ar Civillikuma 1231.panta 3.punktu servitūtus nodibina ar līgumu vai testamentu. Civillikuma 1232.panta pirmajā daļā noteikts, ka ar
līgumu vai testamentu iegūt nekustamam īpašumam par labu servitūtu vai arī viņu ar to apgrūtināt var tikai viņa īpašnieks.
Ņemot vērā minēto un Bāriņtiesu likuma 21.panta 4.punktā, 5.punktā un Civillikuma 294.pantā noteikto, Bāriņtiesa secināja, ka īpašuma 1 un
īpašuma 2 dāvinājums ar uzlikumu nepilngadīgajam /pers. B/ ir likumīgs.
Tā kā /pers. B/, pieņemot dāvinājumā īpašumu 1 un īpašumu 2, kas ir labā tehniskā stāvoklī, nav apgrūtināts ar ķīlas tiesībām, par ko nav parāda
par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem un nekustamā īpašuma nodokli, kā arī /pers. A/ apņēmies veikt maksājumus par īpašumu 1 un
īpašumu 2 līdz /pers. B/ pilngadībai, iegūtu nekustamo īpašumu, kas nākotnē varētu nodrošināt viņam stabilitāti, labklājību un dzīvesvietu, Bāriņtiesa
uzskatīja, ka Dāvinājuma līguma noslēgšana ir lietderīga un ir /pers. B/ interesēs. Attiecībā par Līguma projekta 6.punktā ietverto uzlikumu, Bāriņtiesa
secināja, ka tas neradīs būtisku aizskārumu bērna interesēm un neierobežos /pers. B/ tiesības kā īpašniekam izmantot viņam piederošo nekustamo
īpašumu, jo /pers. B/ tiks nodrošināts ar savu nekustamo īpašumu un dzīvesvietu, tāpat nākotnē nekustamā īpašuma vērtība varētu pieaugt, kā arī pēc
pilngadības sasniegšanas /pers. B/ iespējamas neapdomīgas rīcības dēļ nevarēs dzīvokli atsavināt, tādējādi saglabājot dzīvokli viņa īpašumā. Bāriņtiesa
uzskata, ka gadījumā, ja radīsies nepieciešamība nekustamo īpašumu, piemēram, atsavināt, sasniedzot pilngadību /pers. B/ par to varēs savstarpēji
vienoties ar /pers. C/.
Ņemot vērā, ka /pers. C/ piederošā īpašuma 1 un īpašuma 2 kadastrālā vērtība pārsniedz 14 000,00 euro, ko pierāda Informatīvās 2019.gada
5.aprīļa izdrukas no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem, saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 52.pantu lieta iesniedzama šķiršanai tiesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.3 panta pirmo un pirmo prim daļu prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc
bērna dzīvesvietas. Par bērna dzīvesvietu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ņemot
vērā, ka nepilngadīgā /pers. B/ un viņa tēva /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta, kā arī /pers. D/ faktiskā dzīvesvieta ir /adrese/ Rīgā, kas saskaņā ar Rīgas
domes 1998.gada 3.februāra lēmumu Nr.5536 „Par Rīgas ielu alfabētiskā saraksta apstiprināšanu” ietilpst Rīgas pilsētas Vidzemes administratīvajā
teritorijā, Bāriņtiesa prasību ceļ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pamatojoties uz Civillikuma 186.panta pirmo daļu, 223.pantu, 261.panta pirmo daļu, 285.panta pirmo daļu, 293.pantu, 294.pantu, 1130.pantu,
1131.pantu, 1231.panta 3.punktu, 1232.panta pirmo daļu, 1404.pantu, 1912.pantu, 1915.pantu, 1928.panta pirmo daļu, Bāriņtiesu likuma 21.panta
4.punktu, 5.punktu, 52.pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 14.pantu, Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1037 „Bāriņtiesas
darbības noteikumi” 88.punktu, 97.punktu, Civilprocesa likuma 244.3 panta pirmo un pirmo prim daļu, Rīgas domes 1998.gada 3.februāra lēmumu
Nr.5536 „Par Rīgas ielu alfabētiskā saraksta apstiprināšanu”, Bāriņtiesa lūdz tiesu izšķirt lietu un atļaut nepilngadīgā /pers. B/, personas kods /personas
kods/, vārdā iegūt dāvinājumā nekustamo īpašumu /adrese C/, Rīgā, kadastra Nr./numurs D/, un 4910/581760 domājamās daļas no nekustamā īpašuma
/adrese /, kadastra Nr./numurs E/, un apgrūtināt ar lietu tiesībām saskaņā ar Rīgas bāriņtiesā iesniegtā Dāvinājuma līguma projekta nosacījumiem.
Tiesas sēdē pieteicēja Rīgas bāriņtiesas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādītajiem pamatiem un lūdz pieteikumu apmierināt.
Ieinteresētās personas nepilngadīgā /pers. B/ interesēs darījuma aizbildnis /pers. A/ pieteikumu atzina, paskaidroja, ka ir pamats pieteikuma
apmierināšanai, jo nekustamā īpašuma iegūšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām atbilst bērna interesēm.
Ieinteresētās personas nepilngadīgā /pers. B/ interesēs darījuma aizbildnes /pers. D/ pilnvarotā persona /pers. A/ pieteikumu atzina, paskaidroja, ka
ir pamats pieteikuma apmierināšanai, jo nekustamā īpašuma iegūšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām atbilst bērna interesēm.
Motīvu daļa.
Novērtējusi lietas materiālus un uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.
Civillikuma 261.panta pirmā daļa noteic, ka nepilngadīgajam nav rīcības spējas, tādēļ viņu visos tiesiskos darījumos pārstāv aizbildnis.
Saskaņā ar Civillikuma 223.pantu tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi.
/pers. B/ dzimis /datums/.
/pers. C/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese /, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr.55 45,4 m2 platībā un 454/58176
kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese /, Rīgā, un īpašumu /adrese /, kas sastāv no 4910/581760 domājamām daļām no zemes
gabala /adrese /. Zemesgrāmatas nodalījumā īpašumiem apgrūtinājumi ar ķīlas tiesībām nav reģistrēti.
Lietā nav strīda par to, ka /pers. C/ vēlas uzdāvināt mazdēlam /pers. B/ nekustamos īpašumus (zemes gabalu un dzīvokli), kas atrodas
/adrese/, Rīgā, ar nosacījumu, ka viņai tiek saglabātas dzīvokļa lietošanas tiesības līdz mūža galam.
Saskaņā ar Dāvinājuma līguma projekta 6.punktu slēdzot Dāvinājuma līgumu tiek noteikta nekustamo īpašumu lietošanas tiesība par labu
dāvinātājai - /pers. C/, līdz mūža beigām un aizliegums nekustamos īpašumus bez dāvinātājas rakstiskas piekrišanas atsavināt, uzdāvināt, ieķīlāt un
apgrūtināt ar lietu tiesībām. Dāvinājuma līguma projekta 7.punktā noteikts, ka līdzēji notariālā kārtībā apliecina lūgumus Zemesgrāmatu nodaļai par šī
līguma lietošanas tiesību, aizlieguma un /pers. B/ īpašuma tiesību ierakstīšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā. Atbilstoši Dāvinājuma līguma projekta
8.punktam izdevumus par Dāvinājuma līguma noslēgšanu, nostiprinājuma lūguma sagatavošanu un apliecināšanu, īpašuma tiesību nostiprināšanu
zemesgrāmatā maksā /pers. A/.
/pers. D/ iesniegumā norādījusi, ka piekrīt, ka /pers. B/ tiek dāvināts dzīvoklis un zemes gabals, kas atrodas /adrese/, Rīgā.
/pers. E/ 2019.gada 7.februāra iesniegumā norādījis, ka piekrīt, ka viņa sieva /pers. C/ viņu laulības laikā iegādātos nekustamos īpašumus (zemes
gabalu un dzīvokli), kas atrodas /adrese/, Rīgā, dāvina viņu mazdēlam /pers. B/.
Ar Rīgas Bāriņtiesas 2019.gada 23.aprīļa lēmumu Nr. 1-6/803 nolemts atzīt, ka nekustamā īpašuma /adrese A/, Rīgā, kadastra Nr./numurs A/un
4910/581760 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese /, Rīgā, kadastra Nr./numurs B/iegūšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām saskaņā ar
Bāriņtiesā iesniegtā Dāvinājuma līguma projekta nosacījumiem ir nepilngadīgā /pers. B/ interesēs, un, tā kā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 14
000,00 EUR iesniegt lietu izšķiršanai tiesā.
Bāriņtiesu likuma 21.panta 3.punkts noteic, ka bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos lemj par
mantojuma sadalīšanu, bērna mantas (ja tās vērtība nepārsniedz 14 000,00 euro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām.
Minētā likuma 51.panta 3.punkts noteic, ka bāriņtiesa iesniedz tiesā apstiprināšanai lēmumus par mājas kārtībā izdarītu mantojuma dalīšanu, ja
aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz 14 000,00 euro.
Tiesai, izvērtējot lietas materiālus, pamats uzskatīt, ka bāriņtiesas lēmums ir pieņemts, ievērojot nepilngadīgā /pers. B/ intereses.
Tādejādi konstatēts pamats bāriņtiesas lēmuma apstiprināšanai.
Rezolutīvā daļa.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un pamatojoties uz Civillikuma 731.pantu, Civilprocesa likuma 229.- 231.pantu, tiesa,
nolēma:
apstiprināt Rīgas bāriņtiesas 2019.gada 23.aprīļa lēmumu Nr. 1-6/803, lietā Nr.2-9/51-2019 un atļaut nepilngadīgā /pers. B/, personas kods
/personas kods/, vārdā iegūt dāvinājumā nekustamo īpašumu /adrese C/, Rīgā, kadastra Nr./numurs D/, un 4910/581760 domājamās daļas no
nekustamā īpašuma /adrese /, kadastra Nr./numurs E/, un apgrūtināt ar lietu tiesībām saskaņā ar Rīgas bāriņtiesā iesniegtā Dāvinājuma līguma projekta
nosacījumiem.
Lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 dienu laikā, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Lēmuma sastādīšanas un pieejamības diena noteikta 2019.gada 25.septembrī.
Tiesnese D.Bambere