Court dismissed appeal and allowed debt collection for 2,242.22 euros plus interest against landlord.

Lietas arhīva Nr. CA-1568-23/26

ECLI:LV:RAT:2023:1004.C771097622.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2023. gada 4. oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Žanete Žimante, tiesnese Ilze Ošiņa un tiesnese Sarmīte Vamža,

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu sakarā ar

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 15. marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk - prasītāja) cēla prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda 1 724,78 euro, kas

izveidojies no 2018. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. septembrim, piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587. pantu, 1759. panta pirmo daļu, 1760., 1765. pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. pantu un 10. panta pirmo daļu.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi:

[1.1] 2018. gada 30. jūnijā miris /pers. B/ (turpmāk – /pers. B/) un atbildētāja pieņēma viņa atstāto mantojumu- /adrese/, Rīgā (turpmāk –

dzīvoklis Nr. /numurs/).

2020. gada 20. maijā puses noslēdza dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk – 20.05.2020. līgums).

[1.2] Atbildētājai katru mēnesi tika izrakstīts rēķins par prasītājas pakalpojumiem, viņa tika informēta par parāda esību un tā apmēru.

2020. gada 8. decembrī un 2022. gada 9. augustā prasītāja nosūtīja atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu, taču atbildētāja parādsaistības nav

izpildījusi.

[2] 2023. gada 15. martā Rīgas pilsētas tiesa nosprieda prasību noraidīt un piedzīt no prasītājas valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

2 euro.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem:

[2.1] Tiesa konstatēja, ka atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50., 51. panta nosacījumiem un saskaņā ar

2016. gada 8. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un prasītāju, prasītāja veic daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

/adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

2017. gadā zemesgrāmatā ierakstītas /pers. B/ īpašuma tiesības uz /adrese/, Rīgā. Šī persona mirusi 2018. gada 30. jūlijā, un, pieņemot

mantojumu, atbildētāja kļuva par dzīvokļa Nr. /numurs/ īpašnieci.

Prasītāja parādu aprēķinājusi, sākot no 2018. gada 31. jūlija.

[2.2] Tiesa atzina, ka prasītājas veiktais parāda aprēķins neatbilst Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas 4. punkta prasībām, prasītāja nav

pierādījusi aprēķinātā parāda esību un nav pielikusi saprātīgas pūles, lai informētu atbildētāju par parāda esību. Atbildētājai nebija pieejami rēķini par

strīdus periodu līdz pušu 20.05.2020. līguma noslēgšanai, tādēļ viņa nevarēja pienācīgi iebilst pret norādīto rēķinos.

[2.3] Nav pamata dot prasītājai iespēju iesniegt rēķinus par strīdus periodu, jo pierādījumi iesniedzami 14 dienas pirms tiesas sēdes, prasītāja ir

komersants, kas ir apveltīts ar zināšanām un iespējām iesniegt pierādījumus celtās prasības pamatošanai.

[3] Prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību, apelācijas instances tiesai lūdzot prasību apmierināt.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem:

[3.1] Prasītājas veiktajos aprēķinos norādīts tāds pats ikmēneša maksājums, pakalpojuma periods un pozīcijas kā rēķinos. Aprēķinos apkopotā

veidā ir precīzāka informācija, jo, saņemot maksājumus no atbildētājas, tie tiek novirzīti vecāko parādu dzēšanai.

Tā kā pieteikums vienkāršotās procedūras lietā skatāms rakstveida procesā, tiesnesim jau sākotnēji bija jāpārliecinās, vai ir pierādījumi par

faktiem, uz kuriem pamatota prasība. Ja pierādījumi nav pietiekami, tiesai bija jāpaziņo par to prasītājai.

[3.2] Rēķinu neesamība tiesas rīcībā nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai.

Tiesas sēdē prasītāja lūdza atlikt lietas izskatīšanu, lai precizētu prasības pieteikuma būtiskās sastāvdaļas un parāda periodu, taču tiesa liedza

prasītājai īstenot procesuālās tiesības.

[3.3] Par atbildētājas parāda sākuma datumu ir atzīstams 2018. gada 30. jūlijs, jo atbilstoši Civillikuma 1034. pantam īpašuma tiesība pāriet uz

mantiniekiem ar īpašnieka nāvi. Atbildētāja zināja, ka būs mantojuma atstājēja saistību pārņēmēja, tādēļ, kārtojot mantojuma lietu un nostiprinot savas

īpašumtiesības zemesgrāmatā, viņa varēja izvairīties no parāda rašanās.

[4] Atbildētāja rakstveidā norādīja, ka apelācijas sūdzību neatzīst, un paskaidroja, ka pienākumu veikt norēķinus rada pakalpojuma esība, taču

rēķini par strīdus periodu atbildētājai netika izsniegti.

Prasītāja iesniegusi jaunus pierādījumus- rēķinus un parāda aprēķinu, bet apelācijas sūdzībā nav minējusi, par kādiem apstākļiem tie iesniegti un

kādēļ nebija iesniegti pirmās instances tiesā. Tāpēc nav pamata pieņemt šādus pierādījumus apelācijas instances tiesā.

Motīvu daļa

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu un 430. panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā; fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav

apstrīdēti apelācijas kārtībā.

[5.1] Prasītāja pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja pilnībā, tāpēc lieta apelācijas instances tiesā tiek izskatīta pēc būtības pilnā apjomā.

[5.2] Apelācijas kārtībā nav apstrīdēti šādi zemākas instances tiesas nodibināti fakti:

- prasītāja vismaz no 2016. gada veic daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurā atrodas dzīvoklis Nr. /numurs/, apsaimniekošanu;

- 2018. gada 30. jūlijā miris dzīvokļa Nr. /numurs/ īpašnieks /pers. B/, mantojumu pieņēma un par dzīvokļa Nr. /numurs/ īpašnieci kļuva atbildētāja;

- 2020. gada 20. maijā puses noslēdza dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

[5.3] Pušu strīds ir par prasītājas tiesībām saņemt no atbildētājas parādu par pakalpojumiem, kas veikti no 2018. gada 30. jūlija līdz 2022. gada

30. septembrim, un nokavējuma procentiem.

[6] Prasītāja apelācijas sūdzībai pievienojusi ikmēneša rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem no 2018. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam, kā arī

parāda aprēķinu par pakalpojumiem 2018. gada jūlijā līdz 2022. gada septembrim.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka šie apelācijas sūdzībai pievienotie dokumenti ir novērtējami celtās prasības izspriešanā, jo:

[6.1] Civillietu tiesas kolēģija nevar piekrist atbildētājas iebildumam, ka prasītāja nav norādījusi papildus pierādījumu iesniegšanas mērķi un šķēršļus

to iesniegšanai pirmās instances tiesā. Šāds iebildums tiesas kolēģijas ieskatā ir pretrunā ar prasītājas norādītajiem argumentiem apelācijas sūdzībā ([3.2]

pkt.);

[6.2] Civilprocesa likuma 74. panta otrās daļas 4. punkts noteic pušu tiesības iesniegt pierādījumus. Šā likuma 8. panta otrā daļa noteic tiesas

pienākumu izskaidrot lietas dalībniekiem viņu tiesības un pienākumus, kā arī procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, bet šā likuma

93. panta ceturtā daļa noteic tiesas pienākumu paziņot pusēm par pierādījumu neesību un nepieciešamības gadījumā noteikt termiņu pierādījumu

iesniegšanai.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka zemākas instances tiesa 2023. gada 1. februārī atzina par nepieciešanu izspriest pušu strīdu mutvārdu procesā,

aicinot puses uz tiesas sēdi 2023. gada 1. martā. Motīvus šādai tiesas rīcībai Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē. Prasītājas pārstāve tiesas sēdē, atbildot

uz tiesas jautājumiem, pieteica tiesai lūgumu atlikt lietas izskatīšanu papildus pierādījumu iesniegšanai. Tiesa šo lūgumu noraidījusi.

Pirmās instances tiesas arguments, ka prasītājai nebija šķēršļu papildus pierādījumu iesniegšanai 14 dienas pirms tiesas sēdes, Civillietu tiesas

kolēģijas ieskatā kritiku neiztur, jo, pirmkārt, netiek konstatēts pamats uzskatam, ka puses zināja vai varēja zināt iemeslu lietas izskatīšanai mutvārdu

procesā un, otrkārt, nav pamata uzskatīt, ka tiesa pildījusi Civilprocesa likuma 8. panta otrajā daļā un 93. panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu;

[6.3] iepriekš minēto apsvērumu dēļ Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē Civilprocesa likuma 430. panta ceturtajā daļā noteikto pamatu apelācijas

sūdzībai pievienoto rakstveida pierādījumu ignorēšanai.

[7] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi celto prasību, atbildētājas iebildumus, lietā iesniegtos pierādījumus un apelācijas sūdzības argumentus,

secina, ka prasība ir apmierināma.

[7.1] Lietā netiek konstatēts pušu strīds par to, ka atbildētāja dzīvokļa īpašnieka mantojumu ir pieņēmusi līdz ar īpašnieka nāvi 2018. gada

30. jūlijā un par dzīvokļa Nr. /numurs/ īpašnieci kļuvusi mantošanas kārtībā. Šādu atbildētājas īpašuma tiesību rašanos apliecina zemesgrāmatā veiktais

ieraksts. Tāpēc Civillietu tiesas kolēģija par pamatotu atzīst zemākas instances tiesas atsaukšanos uz Civillikuma 701. pantu un 705. panta pirmo daļu

norādot, ka mantojuma atstājēja saistība norēķināties ar prasītāju par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem uz atbildētāju pāriet pēc mantojuma pieņemšanas un iegūšanas, kas konkrētajā gadījumā ir 2018. gada 31. jūlijs.

[7.2] Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata piekrist apstrīdētajā spriedumā norādītajam, ka prasītājas veiktais parāda aprēķins nav saprotams un

neliecina par parāda esību.

Izvērtējusi lietā esošos materiālus kopumā, tostarp prasītājas veiktos aprēķinus un lietā iesniegtos rēķinus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka

atbildētāja nav atspēkojusi prasītājas aprēķinātā parāda esību.

[7.2.1] No lietā esošiem dokumentiem izriet prasītājas aprēķins par sniegtajiem pakalpojumiem no 2018. gada 31. jūlija līdz 2020. gada

31. jūnijam, proti, pēc iepriekšējā īpašnieka nāves un līdz mantinieces (atbildētājas) īpašumtiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā (turpmāk – 1. aprēķins),

un parāda aprēķinu par pakalpojumiem no 2020. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. septembrim (turpmāk – 2. aprēķins). Tiesas kolēģijas ieskatā šie

aprēķini aplūkojami ne vis katrs atsevišķi, bet gan kopumā, jo tie ir savstarpēji saistīti ([7.1] pkt.).

No 1. aprēķina izriet, ka summa par pakalpojumiem ir 2 039,39 euro, bet samaksāti tika 148,57 euro. No 2. aprēķina izriet, ka summa par

pakalpojumiem ir 3 055,85 euro, bet samaksāti- 3 334,28 euro. Tas nozīmē, ka, kopā aprēķinātā summa par pakalpojumu ir 5 095,24 euro (2 039,39

+ 3 055,85), atbildētāja samaksājusi 3 482,85 euro (148,57 + 3 334,28), bet nesamaksātā summa- 1 612,39 euro (5 095,24 - 3 482,85). Šie aprēķini

nav pretrunā ar apelācijas sūdzībai pievienoto prasītājas aprēķinu par visu strīda periodu.

[7.2.2] Nav pamata uzskatīt, ka maksājumu veikšana atsvabina atbildētāju no nokavējuma sekām.

Ar lietas materiāliem apstiprinājumu gūst fakts, ka puses saista līgumiskas attiecības. Pušu 2020. gada 20. maija līguma “Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgums dzīvokļa īpašniekam (fizikai personai)” 5.6. un 5.7. punkts noteic atbildētājas saistību visupirms maksāt nokavējuma procentus-

0,1 % dienā no kavētā maksājuma. Atzīt šādu pušu vienošanos par prettiesisku nav pamata, jo tas nav pretrunā ar Civillikuma 1764. pantā noteiktajām

līdzēju tiesībām.

Izvērtējusi prasītājas veikto nokavējuma procentu aprēķinu- 112,39 euro, kas veidojies strīdus periodā (19,35 + 49,35 + 43,69), Civillietu tiesas

kolēģija nekonstatē pamatu atzinumam, ka tas ir pretrunā ar pielīgtajām prasītājas tiesībām un atbildētājas saistībām.

[7.2.3] Atbildētāja, iebilstot pret prasītājas veiktajiem aprēķiniem, nav tos atspēkojusi, proti, nav veikusi aprēķinu, kas, viņasprāt, atbilstu prasītājas

pakalpojuma apjomam, atbildētājas pienākumiem un veiktajiem maksājumiem. Prasība nav atspēkota arī Civillikuma 1838. panta aspektā, proti

pierādot, ka maksājumi tikuši veikti korekti.

[7.3] Ievērojot minēto kopumā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nav bijusi pietiekami objektīva- nav pārbaudījusi prasītājas

iesniegtos aprēķinus pušu tiesisko attiecību kontekstā un bez tiesiski attaisnojama pamata piekritusi atbildētājas iebildumiem pret celto prasību.

Atbildētājas argumenti un iebildumi pret apelācijas sūdzību Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nerada pamatu prasības noraidīšanai, prasība ir apmierināma

un no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami 1 724,39 euro, kas sevī ietver no 2018. gada 31. jūlija līdz 2022. gada 30. septembrim radušos

galveno parādu par prasītājas veiktajiem pakalpojumiem- 1 612,39 euro, un nokavējuma procentus- 112,39 euro.

[8] Civilprocesa likuma normas noteic tiesas pienākumu izspriest jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu.

[8.1] Ceļot prasību un iesniedzot apelācijas sūdzību, prasītāja samaksāja valsts nodevu 517,44 euro apmērā (258,72 + 258,72). Pamatojoties uz

Civilprocesa 34. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu un 41. panta pirmo daļu, ievērojot, ka prasība tiek apmierināta, šie izdevumi prasītājas

labā ir piedzenami no atbildētājas.

[8.2] No izziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem redzams, ka faktiski tie lietā ir 2 euro, kas, ievērojot Civilprocesa likuma

42. pantu, ir piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

[9] Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei tiek noteikts atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantā minētajam- 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesas pienākums ir sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt uz

prasītāja tiesībām saņemt procentus par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punkta un 1765. panta pirmās daļas nosacījumiem par nokavējuma procentu maksāšanas pienākumu un to

apmēru, ņemot vērā Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021. gada 15. decembra lēmumā sniegto skaidrojumu par nosakāmās

summas apmēru, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 % gadā no

nesamaksātās piedzītās summas (piedzītie naudas līdzekļi un tiesāšanās izdevumi), iestājas no vienpadsmitās dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās ([9]

pkt.) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Atbilstoši Civillikuma 1763. pantam procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, ievērojot Civilprocesa likuma 432. un 440.12 pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s p r ie d a

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, galveno parādu

1 612,39 euro un nokavējuma procentus 112,39 euro par laiku no 2018. gada 31. jūlija līdz 2022. gada 30. septembrim, un tiesas izdevumus 517,44

euro, kopā- 2 242,22 euro.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku no vienpadsmitās dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās piedzītās summas

2 242,22 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzītā summa ieskaitāma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, AS “Citadele banka” kontā Nr. LV83 PARX 0013

0443 8001 9, AS “Luminor Bank” kontā Nr. LV63 RIKO 0002 0131 9759 6, AS “SEB banka” kontā Nr. LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 vai

AS “Swedbank” kontā Nr. LV98 HABA 0551 0307 3483 7.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2 euro, iemaksājot tos Tiesu

administrācijas, reģistrācijas Nr. 90001672316, kontā Nr. LV51 TREL 2190 4580 1900 0, BIC kods TRELLV22, klasifikācijas kods 21 499,

norādot iemaksas mērķi un lietas numuru.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas

izdevumu piedziņu valsts labā, norādītajā termiņā maksājuma apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas apgabaltiesā.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese Ž. Žimante

Tiesnese I. Ošiņa

Tiesnese S. Vamža