Court convicted defendant of violating domestic violence protection order and drunk driving, ordering restitution and confiscation.

Lietas Nr. 19510089125

K73-1092-25/16

ECLI:LV:ZRT:2025:1006.19510089125.2.S

Zemgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2025.gada 6.oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Evita Sietniece,

piedaloties prokuroram /Persona A/ un aizstāvim /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 168.1 panta un 262.panta 1.1daļas apsūdzēts

/Persona C/, personas kods /Personas kods A/.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona C/ izdarīja ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

/Persona C/ ar Zemgales rajona tiesas 2024.gada 3.jūnija lēmumu lietā Nr.3-12/08772-24/17 par /Persona D/

pagaidu aizsardzību pret vardarbību piemēroti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi un noteikti šādi

ierobežojumi:

1) noteikts aizliegums atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo /Persona D/, /Adrese A/, tuvāk par 100 metriem;

2) noteikts aizliegums satikties ar /Persona D/ un uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari;

3) noteikts aizliegums jebkurā veidā sazināties ar /Persona D/;

4) noteikts aizliegums, izmantojot citu personu starpniecību organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar

/Persona D/.

2024.gada 3.jūnijā /Persona C/ ar savu parakstu apliecināja, ka ar Zemgales rajona tiesas 2024.gada 3.jūnija

lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību iepazinies un viņam izskaidrotas lēmuma nepildīšanas sekas.

Neskatoties uz to, 2025.gada 22.maijā ap pulksten 21.00 /Persona C/, ļaunprātīgi nepildot Zemgales rajona tiesas

lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteiktos ierobežojumus, būdams alkohola ietekmē, /nosaukums/

novadā, /Adrese B/, automašīnu stāvlaukumā pret ēku /Adrese C/, ar savu transportlīdzekli piebrauca priekšā

/Persona D/ vadītajai automašīnai, pēc kā izkāpa no savas automašīnas, piegāja klāt pie automašīnas, kurā atradās

/Persona D/, ar roku sita pa durvju stiklu un kliedza /Persona D/ virzienā, tā uzturēja ar viņu vizuālu saskari, kā arī

sazinājās.

Tā /Persona C/ pārkāpa noteikto aizliegumu satikties ar /Persona D/ un uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari un

aizliegumu jebkurā veidā sazināties ar /Persona D/.

Ar savām darbībām /Persona C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 168.1

pantā.

[2] Turklāt /Persona C/ vadīja transportlīdzekli, atrodoties alkohola ietekmē, kad izelpotā gaisa pārbaudē konstatēta

alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

2025.gada 22.maijā ap pulksten 21.30,/adrese/ pagastā pa ceļu P78, Pļaviņas - Ērgļi 3. kilometrā, virzienā uz

Odzienu, /Persona C/ vadīja viņam piederošu transportlīdzekli/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, atrodoties alkohola ietekmē, ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,90

promiles.

Ar savām darbībām /Persona C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 262.

panta 1.1 daļā.

Motīvu daļa

[3] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /Persona C/ sevi par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc

Krimināllikuma 168.1 panta un 262.panta 1.1 daļas, atzina pilnībā, neapstrīdēja noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas

faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, lūdza tiesas izmeklēšanā neveikt pierādījumu pārbaudi.

[4] Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokuroru, apsūdzēto un aizstāvi, ņemot vērā to, ka apsūdzētais

savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzīst pilnībā, piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas un apsūdzētajam saprotamas, kā arī tiesai nav

šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.

pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums šajā daļā spriedumā netiek izdarīts.

[4.1] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un

objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai /Persona C/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un

kvalificē tās pēc Krimināllikuma 168.1 panta un 262. panta 1.1 daļas, un pastāv Kriminālprocesa likuma 520. panta

pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai. Lietā nav strīda par noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem un juridisko kvalifikāciju, par noziedzīgo nodarījumu obligātajiem elementiem

- subjektu, subjektīvo pusi, objektu un objektīvo pusi.

[5] Atzīstot apsūdzētā vainīgumu par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju par atbilstošu Krimināllikuma

normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.

[5.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta pirmo daļu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kā to noteic

Krimināllikuma 168.1 panta un 262.panta 1.1 daļas sankcijas, ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas

noteikumus.

Krimināllikuma 46. panta otrā daļa noteic, ka, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī panta trešo daļu

tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Nosakot soda veidu un mēru, tiesai

jāņem vērā Krimināllikuma 35. pantā definētais soda mērķis.

[5.2] Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais ir piekritis lietas iztiesāšanai bez pierādījumu

pārbaudes, tā izmantojot savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.pants. Tas, ka

apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa

atbildību mīkstinošu apstākli, bet ir ņemams vērā pie soda veida noteikšanas (skat., piemēram, Augstākās tiesas

Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumu lietā SKK-232/08).

[5.3] Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka ziņas, kas raksturo personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar četrus

cilvēka dzīves un darbības aspektus: fizisko stāvokli, psihisko stāvokli, sociālo statusu un tiesisko statusu, un to

izvērtēšana ļauj, no vienas puses, noskaidrot personas noziedzīgās uzvedības cēloņus, tās noziedzīgo tieksmju

stabilitāti, bet, no otras puses, noteikt maksimāli lietderīgo soda veidu, lai sasniegtu tā mērķi (skat.U.Krastiņš,

V.Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2018, 197. lapa). Arī Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā atzīts, ka visplašāk soda individualizācija izpaužas

apsūdzētā personības un atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu izvērtēšanā, turklāt galvenā loma ir tieši

personības, tās bioloģisko un sociālo īpatnību – vecuma, dzimuma, veselības stāvokļa, ģimenes stāvokļa – izpētei,

un pareiza soda noteikšana nav iespējama bez apsūdzētā atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu izvērtēšanas

(skat. Augstākās tiesas 2007./2008.gada tiesu prakses apkopojums “Apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas un

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances tiesas sodu piemērošanas prakse”. Pieejams:

/Tīmekļvietne A/).

[5.3.1] Pārbaudot apsūdzētā raksturojošos datus, tiesa konstatē, ka apsūdzētais ir Latvijas Republikas pilsonis,

dzimis /datums/, nav precējies, apgādībā esošu personu viņam nav, finansiāli palīdz savai pilngadīgajai meitai, ir ar

vidējo izglītību, strādā /Nosaukums B/, vidējie ikmēneša ienākumi esot ap 1000euro, invaliditātes viņam nav (lietas

81.lapa), uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi ir bijis 2 reizes tiesāts – pēdējo reizi 2024.gada 5.decembrī ar

Austrumzemgales prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu par Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par analoga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kādu apsūdzētais tiek

tiesāts iztiesājamajā krimināllietā, un sodīts ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu un 6 mēnešiem. Prokurora

priekšraksts par sodu stājies spēkā 2024.gada 17.decembrī. Sods nav izciests(lietas 100.-101.lapa).

Tiesas sēdē apsūdzētais par personu raksturojošiem datiem paskaidroja, ka viņš joprojām strādā /Nosaukums B/,

esot pārvaldnieks, atalgojums esot ap 1000euro mēnesī, joprojām finansiāli palīdzot meitai. Norādīja, ka ar

hroniskām slimībām neslimo, pagājušajā mēnesī esot apmeklējis narkologu, lai neatkārtotos alkohola lietošana.

Alkohola lietošanai esot bijis gadījuma raksturs. Pie psihiatra uzskaitē nesastāvot. Esot apmeklējis kursus

vardarbības mazināšanai. Norādīja, ka autovadītāja stāžs viņam esot ap 30 gadiem.

[5.3.2] Izvērtējot iegūtās ziņas par apsūdzēto, tiesa secina, ka atkārtoti izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc

Krimināllikuma 168.1 panta liecina par apsūdzētajam izveidojošos tendenci turpināt izdarīt jaunus noziedzīgus

nodarījumus. Apsūdzētais nav izdarījis secinājumus par savas uzvedības neatļautību arī pēc probācijas uzraudzības

soda izciešanas uzsākšanas. Noziedzīgo nodarījumu atkārtota izdarīšana apliecina, ka apsūdzētais neizdara

secinājumus par savu uzvedību un nevēlas laboties, kā arī ignorē un vienaldzīgi izturas pret likumpaklausību.

[5.4] Tiesa, nosakot sodu ņem vērā noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļus. Krimināllikuma 168.1pantā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu /Persona C/ ir izdarījis sabiedriskā vietā, būdams lielā alkohola reibumā, viņš ir

nostādījis savas intereses augstāk par sabiedrības interesēm. Tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais /Persona C/ jau

iepriekš ir bijis tiesāts par Krimināllikuma 168.1 pantā paredzēta noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un sodīts ar

sodu probācijas uzraudzības veidā, taču secinājumus nav izdarījis, turpina izdarīt tādus pašus noziedzīgus

nodarījumus.

/Persona C/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta 1.1 daļā izdarīts ceļu

satiksmē, tā apdraudot ne tikai savu, bet arī citu ceļu satiksmē iesaistīto personu drošību. Kā izriet no

transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola, apsūdzētajam konstatēts ievērojams alkohola reibums. Apsūdzētais

alkohola reibumā, vadot transportlīdzekli, atradās uz koplietošanas ceļa, līdz ar to, bija reāls apdraudējums gan

gājējiem, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Ņemot vērā minētos soda veida ietekmējošos apstākļus, tiesa uzskata, ka sods apsūdzētajam nosakāms īslaicīgas

brīvības atņemšanas veidā.

[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu, abi apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc

Krimināllikuma 168.1 panta un 262. panta 1.1 daļas klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.

[6.1] Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli

abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzīst savas vainas atzīšanu, izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli abu

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzīstams tas, ka noziedzīgie nodarījumi saskaņā ar Krimināllikuma 27. pantu

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo jaunus tīšus noziedzīgus nodarījumus apsūdzētais izdarījis nedzēstas

sodāmības laikā pēc Austrumzemgales prokuratūras prokurora 2024. gada 5. decembra priekšraksta par sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts

alkohola ietekmē.

[6.2] Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā gan par Krimināllikuma 168.1

pantā, gan par Krimināllikuma 262.panta 1.1 daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī par

Krimināllikuma 262.panta 1.1 daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, piemērojams panta sankcijā

noteiktais obligātais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.

Apsūdzētajam iepriekš ar prokurora priekšrakstu par sodu ticis piespriests sods probācijas uzraudzības veidā par

Krimināllikuma 168.1 pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, taču neizciešot šo prokurora noteikto

sodu, pēc pieciem mēnešiem apsūdzētais ir izdarījis jaunu, analogu noziedzīgu nodarījumu un vēl vienu noziedzīgu

nodarījumu, paredzētu Krimināllikuma 262.panta 1.1daļā. Noziedzīgie nodarījumi, ko /Persona C/ izdarījis

neizciestā soda laikā atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai, ir uzskatāmi par mazāk smagiem

noziegumiem. /Persona C/ agrāk ir bijis noteikts sods brīvības atņemšanas soda veidā, brīvības atņemšanas sodu

nosakot nosacīti, un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem. Tiesa atzīst, ka šie sodi nav bijuši

pietiekoši audzinoši un konstatējams, ka apsūdzētais ir turpinājis izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus.

Secināms, ka apsūdzētajam iepriekš piemērotie sodi nav sasnieguši Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi.

Tiesa uzskata, ka sabiedrības interesēs ir apsūdzēto izolēt no tās, savukārt apsūdzētā interesēs ir laboties, un

brīvības atņemšanas sods ir šo abu nosacījumu līdzsvarojošs sods.

Tiesa atzīst, ka personas cilvēktiesību ierobežojums konkrētajā gadījumā ir samērīgs un to prasa sabiedrības

drošības apsvērumi. Apsūdzētā brīvības ierobežošana nav pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 5. panta pirmās daļas “c” apakšpunktu.

[6.3] Ņemot vērā, ka Krimināllikuma 168.1pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā apsūdzētajam

/Persona C/ konstatējams viens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis un divi apsūdzētā atbildību pastiprinoši

apstākļi, tad apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakāms sods īslaicīga brīvības atņemšana uz 2

mēnešiem.

Ņemot vērā, ka Krimināllikuma 262.panta 1.1daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā apsūdzētajam

/Persona C/ konstatējams viens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis un viens apsūdzētā atbildību pastiprinošs

apstāklis, tad apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakāms sods īslaicīga brīvības atņemšana uz 2

mēnešiem. Krimināllikuma 262.panta 1.1daļas sankcijā kā obligāts papildsods ir paredzēta transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšana uz pieciem gadiem, kas arī /Persona C/ ir piemērojams noteiktajā apmērā.

[6.3] Sods apsūdzētajam nosakāms atbilstoši Krimināllikuma 50.panta pirmajai un otrajai daļai pilnīgi vai daļēji

saskaitot piespriestos sodus. Nekonstatējot konkrētajā gadījumā īpašus gadījumus, lai būtu jāpiemēro pilnīgas

pamatsodu saskaitīšanas princips (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu

palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmuma 31.punktu), tiesa piemēro daļējas sodu saskaitīšanas

principu un uzskata, ka sods apsūdzētajam nosakāms īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

[7] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu īslaicīgas brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitāms /Persona

C/ aizturēšanā pavadītais laiks no 2025. gada 22. maija plkst. 21.50 līdz 2025. gada 23. maija plkst. 15.20, atzīstot

par izciestu 1 brīvības atņemšanas dienu.

Nosakāms, ka /Persona C/ galīgais izciešamais brīvības atņemšanas sods uz šā sprieduma taisīšanas dienu ir 2

mēneši un 29 dienas.

[8] Atbilstoši Krimināllikuma 70.13 panta ceturtajai daļai konfiskācijai var pakļaut noziedzīgu nodarījumu

izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību, kā arī

atbilstoši ceturtajai daļai konfiskācijai pakļauj noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošu

transportlīdzekli, ar kuru tā izdarījusi Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[8.1] Saskaņā ar izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes par transportlīdzekli /Transportlīdzeklis

A/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pierādīts, ka iepriekšminētās automašīnas īpašnieks ir

/Persona C/ (lietas 6. lapa).

Ņemot vērā, ka noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta 1.1daļā, ir izdarīts ar /Persona C/

piederošu transportlīdzekli, saskaņā ar Krimināllikuma 70.13 panta ceturto daļu un Kriminālprocesa likuma 240.

panta pirmās daļas 4. punktu transportlīdzeklis /Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, ir jākonfiscē un jānodod Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

[9] Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa izmeklēšanas nodaļas/amats/

/Persona G/ 2025. gada 26. maija lēmumu nolemts uzlikt arestu /Persona C/ piederošajam

transportlīdzeklim/Transportlīdzeklis A/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas atrodas

Nodrošinājuma valsts aģentūrā (lietas 19. lapa).

[9.1] Ar Nodrošinājuma valsts aģentūras 2025. gada 6. oktobrī veikto izdevumu aprēķinu apstiprinās aģentūrai

radušies izdevumi 448,32 euro, proti, uz 2025. gada 23. maiju radušies pieņemšanas izdevumi – glabāšanas tiešie

administratīvie izdevumi 22,03 euro un transportlīdzekļa pārvietošanas izdevumi 60,50 euro un transportlīdzekļa

glābšanas izdevumi no 2025. gada 23. maija līdz 2025. gada 6. oktobrim 365,79 euro (lietas 99.lapa).

[9.2] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punktu minētie izdevumi ir atzīstami par

procesuālajiem izdevumiem, jo tās ir summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai,

realizācijai un iznīcināšanai.

[9.3] Vērtējot procesuālo izdevumu piedziņas jautājumu, tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 368.panta

ceturtajā daļā noteikto, ka procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir

maznodrošināta vai trūcīga. Procesa virzītājs var atbrīvot personu no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai

daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas šīs personas

apgādībā.

Lietas materiālos nav ziņu par apsūdzētā tādu mantisko stāvokli, kas izslēdz procesuālo izdevumu samaksas

iespēju, ka apsūdzētajam būtu piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, vai, ka piedziņa būtiski

ietekmētu to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas apsūdzētā apgādībā. Šādu apstākļu esamību apsūdzētais

neapstiprināja arī tiesas izmeklēšanā. No apsūdzētā nopratināšanas protokola un tiesas sēdē viņa sniegtās

informācījas redzams, ka apsūdzētais strādā, gūst ienākumus, nav ziņu par viņa invaliditāti, viņam nav apgādībā

esošu personu.

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka procesuālie izdevumi 448,32 euro, kas radušies par

transportlīdzekļa evakuāciju un glabāšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu no apsūdzētā

piedzenami pilnā apmērā.

[9.4] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 2. punktu apsūdzētajam /Persona C/ nosakāms

termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu piedziņu – 30 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

[10] Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis apsūdzētajam /Persona C/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241. pantu nav

piemērojams, jo tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma

izpildes.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530.pantu tiesa

nosprieda

atzīt /Persona C/ par vainīgu Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem.

Atzīt /Persona C/ par vainīgu Krimināllikuma 262.panta 1.1 daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un

sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, noteiktos sodus daļēji saskaitot, galīgo sodu /Persona C/

noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu īslaicīga brīvības atņemšanas soda laika ieskaitīt /Persona C/

aizturēšanā pavadīto laiku no 2025.gada 22.maija plkst.21.50 līdz 2025.gada 23.maija plkst.15.20, atzīstot par

izciestu 1 brīvības atņemšanas dienu.

Noteikt /Persona C/ galīgo izciešamo brīvības atņemšanas sodu 2 mēneši un 29 dienas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.13 panta piekto daļu /Persona C/ piederošo transportlīdzekli/Transportlīdzeklis A/,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, konfiscēt, nodot to Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Piedzīt no /Persona C/ par labu valstij procesuālos izdevumus, kas radušies par transportlīdzekļa evakuāciju un

glabāšanu 448,32euro.

Noteikt /Persona C/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas daļā par

procesuālo izdevumu piedziņu.

Drošības līdzekli /Persona C/ nepiemērot.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā Zemgales apgabaltiesā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas,

apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2025.gada 30.oktobrī.

Tiesnese E.Sietniece

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu