Court convicts defendant of theft and imposes combined sentence with compensation orders for victim losses.

Lietas arhīva Nr. K33-0017-18/14

ECLI:LV:RIRT:2018:1002.11410082214.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 2.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Biteniece

piedaloties prokurorei A.Tulinskai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un

180.panta pirmās daļas (četri noziedzīgi nodarījumi), un

konstatēja

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu zādzību, un proti:

2014.gada 4.oktobrī ap plkst.18.30 /pers. A/, atrodoties SIA “Candida” apģērbu veikalā Raiņa ielā 97-1, Jūrmalā, mantkārīgu motīvu vadīts,

nolūkā nolaupīt svešu kustamu mantu, slepus no apkārtējiem, no plaukta zem kases aparāta paņēma SIA“Candida” piederošo mobilo telefonu Samsung

Galaxy S4 (GT-i9505) 552 euro vērtībā ar SIM karti 5 euro vērtībā, ielika to bikšu kabatā, pēc kā ar nolaupīto no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas

vietas aizgāja un izrīkojās pēc saviem ieskatiem, tādējādi nodarot cietušajai SIA “Candida” materiālo kaitējumu 557 euro apmērā.

Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.

Bez tam, /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), nelielā apmērā, un proti:

2014.gada 5.oktorī ap plkst.09.18 /pers. A/, atrodoties SIA “Mārksmens” veikalā “TOP” Raiņa ielā 66, Jūrmalā, mantkārīgu motīvu vadīts,

nolūkā nolaupīt svešu kustamu mantu, piegāja pie preču stendiem un slepus no apkārtējiem paņēma 23 kastes šokolādes konfektes “Kaķīša mēlītes”

0,69 euro vērtībā katru, 15,87 euro kopvērtībā, 6 kastes konfektes “Sartori šokolādes trifeļu asorti” 2,49 euro vērtībā katru, 14,94 euro kopvērtībā, 1

kasti konfektes “Sprengel ķirsis šokolādē” 1,49 euro vērtībā, 2 iepakojumus maltu kafiju “Merrild Classic” 500 grami 5,59 euro vērtībā katru, 11,18

euro kopvērtībā, salika preci mugursomā, pēc kā pagāja garām kasei, par preci nesamaksājot.

Tādā veidā /pers. A/ nolaupīja SIA “Mārksmens” piederošo mantu 43,48 euro vērtībā, proti, nelielā apmērā.

Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Bez tam, /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), nelielā apmērā, un proti:

2014.gada 5.oktobrī ap plkst.14.44 /pers. A/, atrodoties SIA “Mārksmens” veikalā “TOP” Raiņa ielā 66, Jūrmalā, mantkārīgu motīvu vadīts,

nolūkā nolaupīt svešu kustamu mantu, piegāja pie preču stendiem un slepus no apkārtējiem paņēma 5 šokolādes tāfelītes “Milka ar veseliem lazdu

riekstiem” 3,89 euro vērtībā katru, 19,45 euro kopvērtībā, 5 šokolādes tāfelītes “Fazer riekstu/rozīņu” 2,39 euro vērtībā katru, 11,95 euro kopvērtībā,

3 šokolādes tāfelītes “Snickers” 0,39 euro vērtībā katru, 1,17 euro kopvērtībā, salika preci mugursomā, pēc kā gāja garām kasei, par preci

nesamaksājot.

Tādā veidā Deniss Makaļskis nolaupīja SIA “Mārksmens” piederošo mantu 32,57 euro vērtībā, proti, nelielā apmērā.

Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Bez tam, /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), nelielā apmērā, un proti:

2014.gada 15.oktorī ap plkst.17.51 /pers. A/, atrodoties SIA “Rimi Latvia” veikalā “Supernetto” Raiņa ielā 74, Jūrmalā, mantkārīgu motīvu vadīts,

nolūkā nolaupīt svešu kustamu mantu, piegāja pie preču stendiem un slepus no apkārtējiem paņēma 14 šokolādes tāfelītes “Fazer ar riekstiem un

rozīnēm” 2,29 euro vērtībā katru, 32,06 euro kopvērtībā, salika preci mugursomā, pēc kā pagāja garām kasei, par preci nesamaksājot.

Tādā veidā Deniss Makaļskis nolaupīja SIA “Rimi Latvia” piederošo mantu 32,06 euro vērtībā, proti, nelielā apmērā.

Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Bez tam, /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), nelielā apmērā, un proti:

2014.gada 15.oktorī ap plkst.20.43 /pers. A/, atrodoties SIA “Rimi Latvia” veikalā “Supernetto” Raiņa ielā 74, Jūrmalā, mantkārīgu motīvu vadīts,

nolūkā nolaupīt svešu kustamu mantu, piegāja pie preču stendiem un slepus no apkārtējiem paņēma 29 šokolādes tāfelītes “Fazer ar veseliem lazdu

riekstiem” 2,29 euro vērtībā katru, 66,41 euro kopvērtībā, salika preci mugursomā, pēc kā pagāja garām kasei, par preci nesamaksājot.

Tādā veidā Denis Makaļskis nolaupīja SIA “Rimi Latvia” piederošo mantu 66,41 euro vērtībā, proti, nelielā apmērā.

Motīvu daļa

Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā un 180.panta pirmajā daļā

(četri noziedzīgi nodarījumi.

Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu visā viņam izvirzītajā un tiesa sēdē uzturētajā apsūdzībā Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā un četru

180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā un izdarīto nožēloja un uzturēja pirmstiesas procesā izteikto lūgumu par

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, paskaidrojot, ka ir saprotama pierādījumu pārbaudes neveikšanas būtība un procesuālās sekas.

Atzina cietušo pieteiktās materiālās kaitējuma kompensācijas.

Sakarā ar to, ka apsūdzētais atzina sevi par vainīgu visās piecās epizodēs noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma

175.panta pirmajā daļā un 180.panta pirmajā daļā un lietas materiālu pārbaudes rezultātā iegūta pārliecība, ka tie apstiprina apsūdzētā vainu, procesā

iesaistītās personas neiebilda pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesas sēdē pieņemts lēmums neizdarīt

pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, par ko viņam celta apsūdzība, ir pierādīta.

Tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgiem nodarījumiem un

kvalificē tos pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 180.panta pirmās daļas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.pana trešās daļas nosacījumiem, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā izdarītie noziegumi pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas (četri noziedzīgi nodarījumi) kvalificējami kā tīši mazāk smagi noziegumi.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta

nosacījumiem, ņem vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesas sēdē pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošos datus, noskaidrots, ka viņš pirms apcietinājuma dzīvojis deklarētajā dzīvesvietā /adrese/.

Pēc apsūdzētā vārdiem ir persona ar vidējo izglītību, precējies, apgādībā viena nepilngadīga persona, pirms apcietinājuma strādāja Vācijā, celtniecības

firmā, agrāk sodīts.

No lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais ir vairākkārt sodīts par dažāda rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, ko apstiprina izdruka no

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (1.sējuma lietas 140.-144.lapa).

Pēdējo reizi apsūdzētais sodīts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 14.decembra spriedumu un atzīts par vainīgu pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 15 dienām. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc noziedzīgo

nodarījumu kopības, dotajam sodam daļēji pievienojot sodu, kas piespriests ar Jūrmalas tiesas 2012.gada 7.jūnija spriedumu, kas grozīts ar Rīgas

apgabaltiesas 2016.gada 29.jūnija spriedumu, galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 3 gadiem 2 dienām, ar policijas kontroli uz 1 gadu, sodāmība

nav dzēsta.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 11.augustā apsūdzētajam grozīts drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā uz apcietinājumu

un izsludināta apsūdzētā meklēšanā (2.sējuma lietas 21.-23.lapa). 2017.gada 8.decembrī Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļā

pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums (lietas 2.sējuma 45.lapa). 2018.gada 22.augustā apsūdzētais aizturēts Vācijā (lietas 2.sējuma 61.lapa) un

2018.gada 11.septmbrī konvojēts no Vācijas uz Latviju un ievietots Rīgas Centrālcietumā (lietas 2.sējuma 50.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā noteikto, par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (zādzība) - soda ar

brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā - par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā - soda ar brīvības

atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa nosakot apsūdzētajam soda veidu, ievērojot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, atzīst, ka

apsūdzētajam par izdarītajiem noziegumiem ir nosakāms soda īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, ko tiesas debatēs lūdz arī prokurore, secinot, ka tādā

veidā tiks sasniegti Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definētie soda mērķi.

Lemjot jautājumu par attiecīgā kriminālsoda piemērošanu, tiesa ņem vērā un vērtē lietā konstatētos faktus, ka apsūdzētais būdams gados jauns,

kurš atrodas ekonomiski aktīvā darbspējīgā vecumā, iepriekš jau ir vairākkārt sodīta persona par dažāda rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Tāpat konstatējams, ka apsūdzētais izdarīja noziedzīgos nodarījumus būdams jau iepriekš sodīts par mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem.

Arī judikatūrā ir nostiprinātas ziņas, ka apsūdzētā personību raksturojošās ziņas ir tikai viens no apstākļiem, kas ļauj individualizēt sodu

Krimināllikuma Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijas ietvaros vai arī noteikt vieglāku sodu par likumā paredzēto. Bez apsūdzētā personību

raksturojošām ziņām tiesai jāizvērtē arī citi apstākļi, kas raksturo konkrēto noziedzīgo nodarījumu un atšķir to no citiem tāda paša veida noziedzīgiem

nodarījumiem (sk. Augstākās tiesas2012.gada 22.jūnija lēmums lietā Nr.SKK-127/12lietā Nr.16870000906).

Ievērojot minēto, kā arī faktu, ka noziedzīgo nodarījumu izdarīšana bija /pers. A/ brīvas gribas izpausme, un kaitējums, kas tiek radīts ar noziedzīgu

nodarījumu, vienmēr ir lielāks nekā citu tiesībpārkāpumu izdarīšanas gadījumā, kas katrā ziņā jāievēro, vērtējot noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma

pakāpi, tad, tiesas ieskatā, Krimināllikuma 35.pantā definēto preventīno soda mērķu sasniegšanas nolūkā, apsūdzētajam par Krimināllikuma 175.panta

pirmajā daļā un 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu ir tiesiski nosakāms sankcijās paredzētais sods īslaicīgas brīvības

atņemšanas veidā, jo tiesa secina, ka tikai tādā veidā tiks ievērots taisnīguma princips, kas ietver sevī arī prasības, kas nepieciešamas taisnīgai lietas

izskatīšanas procedūrai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas nosacījumiem, tiesa atzīst par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli savas vainas atzīšanu un

izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem, tiesa atzīst par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli to, ka

noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Ņemot vērā augstāk minēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētā paskaidrojumus,

izvērtējot prokurores viedokli par soda noteikšanu apsūdzētajam /pers. A/ brīvības atņemšanas veidā, kā arī ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu,

smagumu, apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, nozagto mantu vērtību, atbildību mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošo apstākli, to, ka agrāk

apsūdzētais vairākkārtīgi tiesāts, pēdējā sodāmība par analoģiska noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, atbildība par ko noteikta Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā, secināms, ka /pers. A/ nav izdarījis pareizos secinājumus un nav nostājies uz labošanās ceļa, nav pildījis likumus un atturējies no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas. Izvērtējot lietas apstākļus kopumā, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam sods par pieciem noziedzīgiem nodarījumiem nosakāms brīvības

atņemšanas veidā.

Tiesas ieskatā, noziedzīga nodarījuma recidīvs ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros. Citu, sankcijā

paredzēto pamatsodu piemērošanu, tiesa atzīst par soda mērķim un apsūdzētā personībai neatbilstošu un noteiktos sodus tiesa nevērtē, atsaucoties uz

Augstākās tiesas 2014.gada Tiesu prakses apkopojumu “Tiesas nolēmumu struktūra un saturs lietā par vairākiem vienveidīgiem noziedzīgiem

nodarījumiem”, kas apspriests Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē un atzīts par publiskojamu, proti, tiesai jāmotivē, kāpēc tā

kādu no sodiem piemēro, nevis kāpēc kādu no tiem nepiemēro.

Ievērojot to, ka apsūdzētajam ir atzīts gan atbildību mīkstinošs, gan atbildību pastiprinošs apstāklis, tad tiesa ņemot vērā soda noteikšanas

vispārīgos principus un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmuma

15.punktā norādīto rekomendāciju, kas noteic, ka atbildību pastiprinošus apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu,

kāds būtu piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot, secina, ka apsūdzētajam ir 175.panta pirmās daļas un 180.panta pirmās daļas sankcijā

paredzētais sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, pietuvinot to sankcijas vidējam apmēram, ar mērķi veicināt apsūdzētā atbildību resocializācijas

pasākumu īstenošanā un soda efektivitātes kritēriju sasniegšanai.

Krimināllikuma 50.panta pirmā daļa noteic, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai

prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc

noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Ievērojot to, ka apsūdzētais ir izdarījis piecus noziedzīgus nodarījumus, lai sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības būtu adekvāts izdarīto

noziegumu skaitam un soda noteikšanas vispārīgiem principiem, sods apsūdzētajam nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, piemērojot daļēju sodu saskaitīšanas principu.

Krimināllikuma 50.panta piektā daļa noteic, ka tiesa nosaka galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ja pēc sprieduma stāšanās spēkā

konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma spēkā stāšanās pirmajā lietā, soda laikā ieskaitot sodu,

kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.

Tiesa secina, ka apsūdzētais /pers. A/ ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 14.decembra spriedumu un atzīts par vainīgu pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 15 dienām. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc noziedzīgo

nodarījumu kopības, dotajam sodam daļēji pievienojot sodu, kas piespriests ar Jūrmalas tiesas 2012.gada 7.jūnija spriedumu, kas grozīts ar Rīgas

apgabaltiesas 2016.gada 29.jūnija spriedumu, galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 3 gadiem 2 dienām, ar policijas kontroli uz 1 gadu. Spriedums

stājies spēkā 2018.gada 3.februārī.

Ievērojot lietā konstatēto, apsūdzētais noziegumus izskatāmajā lietā izdarīja 2014.gada 4.oktobrī, 2014.gada 5.oktobrī un 2014.gada 15.oktobrī,

pirms minētā sprieduma stāšanās spēkā, tad tiesa secina, ka apsūdzētajam galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības ar Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 14.decembra spriedumu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piemērojot pilnīgu sodu saskaitīšanas

principu.

Līdz ar ko galīgais sods /pers. A/ ir nosakāms, šajā krimināllietā piespriestajam brīvības atņemšanas sodam pilnībā pievienojot sodu, kas piespriests

ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 14.decembra spriedumu, kas tiesas ieskatā atzīstams par Krimināllikuma 50.panta piektajai

daļai atbilstošu soda noteikšanas veidu un, nodrošina to, ka /pers. A/ saņem pietiekamu sodu par katru viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Ar 2015.gada 11.augusta Rīgas rajona tiesas lēmumu /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā un grozīts uz

apcietinājumu, izsludinot apsūdzēta meklēšanu (lietas 2. sējuma 21.-23.lapa).

Apsūdzētais aizturēts Vācijā 2018.gada 22.augustā (lietas 2.sējuma 60., 61.-62.lapa) u n 2018.gada 11.septembrī pārņemts no Vācijas

tiesībaizsardzības iestādēm un ievietots Rīgas Centrālcietumā (lietas 2.sējuma 56.lapa).

/pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis - apcietinājumu, atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Kriminālprocesa likuma 264.panta pirmās daļas 2.punkta kārtībā apsūdzētais aizturēts no 2014.gada 27.oktobra līdz 2014.gada 29.oktobrim

(lietas 1.sējuma 84.-87.lapa), un 2018.gada 22.augusta tika aizturēts Vācijā (lietas 2.sējuma 60., 61.-62.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu šajā lietā piespriestajā sodā ieskaitāms apsūdzētā aizturēšanā pavadītais laiks no 2014.gada

27.oktobra līdz 2014.gada 29.oktobrim, kā arī apcietinājumā pavadītais laiks no 2018.gada 22.augusta līdz 2018.gada 2.oktobrim.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu - kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu

radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, pienākums samaksāt cietušajiem mantisko zaudējumu uzliekams

apsūdzētajam.

Cietušā SIA “Canndida” pārstāvis 2014.gada 6.novembrī pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 5 euro apmērā par nozagtā un neatgrieztā

mobila telefona SIM kartes vērtību (lietas 1. sējuma 43.lapa).

Cietušā SIA “Mārksmens” pārstāvis 2014.gada 21.oktobrī pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 43,48 euro apmērā par nozagtajām un

neatgrieztajām precēm (lietas 1.sējuma 75. lapa).

Cietušā SIA “Rimi Latvia” pārstāvis 2014.gada 27.oktobrī pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 98,47 euro apmērā par nozagtajām un

neatgrieztajām precēm (lietas 1.sējuma 122.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta 4.1daļu, kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā klātbūtnes.

Tiesa uzskata, ka no cietušo puses iesniegto kaitējuma kompensāciju apmērs, kuru veido mantiska rakstura zaudējumi, nosakāms atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas un 352.panta pirmās daļas nosacījumiem. Bez tam, jāņem vērā to, ka apsūdzētais kā kaitējuma

nodarītājs ir labprātīgi piekritis cietušo pieteiktajām materiālā kaitējuma kompensācijām.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais tiesas sēdē atzina pieteiktās kaitējuma kompensācijas un to apmērus, un ievērojot Kriminālprocesa likuma

352.panta ceturtajā daļā noteikto, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā norādītajam kompensācijas apmēram [...], atzīst par iespējamu

apmierināt cietušo pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju apmēru, kas atbilst apsūdzības apjomam.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 528.panta 9.punktu, /pers. A/ noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei par kaitējuma kompensācijas

atlīdzināšanu - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentu par kaitējuma kompensācijas samaksu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, procesuālie izdevumi ir samaksa advokātam.

Tiesā apsūdzētā aizstāvību īstenoja zvērināta advokāte L.Bormane, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta un Ministru kabineta

2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzinātajiem

izdevumiem un to izmaksu kārtību”, no valsts līdzekļiem izmaksājami 47,67 euro apmērā (lietas 2.sējuma 19.lapa), kuru atlīdzināšanas pienākums,

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta nosacījumiem, uzliekams apsūdzētajam.

Lemjot galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu nosakāms, ka lietiskie

pierādījumi: trīs CD diski ar videonovērošanas kameru ierakstiem un zibatmiņa ar videonovērošanas kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas

materiāliem, pēc sprieduma stāšanās spēkā - iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511.,512., 520., 523., 530.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā un 180.panta pirmajā daļā un

sodīt:

pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem.

pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (izdarīts 2014.gada 5.oktobrī ap plkst.09.18 ) ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (izdarīts 2014.gada 5.oktobrī ap plkst.14.44) ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (izdarīts 2014.gada 15.oktobrī ap plkst.17.15) ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (izdarīts 2014.gada 15.oktobrī ap lplkst.20.43) ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, un sodu

noteikt ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, noteiktajam sodam pilnībā pievienot sodu, kāds noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas 2017.gada 14.decembra spriedumu un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 8 mēnešiem 2 dienām, ar policijas kontroli uz 1 gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu noteiktajā sodā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2014.gada 5.oktobra līdz 2014.gada 7.oktobrim, no

2014.gada 27.oktobra līdz 2014.gada 29.oktobrim, un no 2018.gada 22.augusta līdz 2018.gada 2.oktobrim.

Pilnība ieskaitīt izciesto sodu pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 14.decembra sprieduma, brīvības atņemšanu 3 gadi 2

dienas, policijas kontrole uz 1 gadu.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Apmierināt cietušā SIA “Canndida” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 5,00 euro apmērā, ko piedzīt no apsūdzētā /pers. A/.

Apmierināt cietušā SIA “Mārksmens” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 43,48 euro apmērā, ko piedzīt no apsūdzētā /pers. A/.

Apmierināt cietušā SIA “Rimi Latvia” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 98,47 euro apmērā, ko piedzīt no apsūdzētā /pers. A/.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 528.panta 9.punktu, /pers. A/ noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 30 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentu par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij 47,67 euro par aizstāvības nodrošināšanu, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc nolēmuma

stāšanās likumīgā spēkā, pārskaitot uz kontu – LV68TREL1060001239300 – saņēmējs Valsts kase, iesniedzot maksājuma apliecinošu dokumentu

Rīgas rajona tiesā. Gadījumā, ja labprātīga izpilde norādītajā laikā nenotiek, spriedums daļā par piedziņu valsts labā tiek nodots piespiedu izpildei tiesu

izpildītajam.

Lietiskos pierādījumus:

-2.gab. CD diskus ar videonovērošanas kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas,

iznīcināt;

-CD disks ar videonovērošanas kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas, iznīcināt;

-zibatmiņu ar videonovērošanas kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas, iznīcināt.

Spriedums pārsūdzams desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2018.gada 1.novembrī.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece