Appeal court dismisses request for better disability grade, upholding original decision on medical evidence. Appeal court rejects appeal, upholding original decision on medical evidence. Appeal court dismisses appeal, upholding original decision on medical evidence.

Lietas Nr. A420489512

Lietas arhīva Nr. AA43-1324-14/15

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā

2014.gada 19.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents M.Birzgalis,

tiesneses R.Paegle un V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /V.Š./ pieteikumu par labvēlīgāka

administratīvā akta izdošanu, ar kuru /V.Š./ tiku noteikta II invaliditātes grupa, sakarā ar /V.Š./ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 20.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pamatojoties uz ģimenes ārstes 2012.gada 11.maija Nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu

komisiju, pieteicējs /V.Š./ 2012.gada 23.maijā ar iesniegumu vērsās Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts

komisijas (turpmāk – Komisija) Rīgas apvienotajā nodaļā, lūdzot noteikt invaliditāti.

Veicot ekspertīzi, Komisijas Rīgas apvienotās nodaļas ārsts eksperts 2012.gada 23.maijā sastādīja Ekspertīzes aktu

Nr.30-2012-8076, un, pamatojoties uz tajā izdarītajiem secinājumiem, Komisijas Rīgas apvienotās nodaļas vadošais ārsts

eksperts 2012.gada 23.maijā pieņēma lēmumu Nr.30-2012-8076, ar kuru pieteicējam noteica III invaliditātes grupu.

Minēto lēmumu pieteicējs apstrīdēja Komisijas vadītājam, lūdzot noteikt II invaliditātes grupu.

Veicot atkārtotu ekspertīzi, Komisijas ārsti eksperti 2012.gada 21.jūnijā sastādīja Ekspertīzes aktu Nr.12-2012-328,

un, pamatojoties uz tajā izdarītajiem secinājumiem, Komisijas Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas vadītāja

2012.gada 25.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.12-2012-328 „Par invaliditāti” (turpmāk – Lēmums), ar kuru pieteicējam noteica III

invaliditātes grupu.

Lēmumā secināts, ka hronisko slimību radītie veselības un funkcionēšanas traucējumi ir mēreni izteikti, tie mēreni

ierobežo fiziskās un darbspējas, apgrūtina ikdienas aktivitātes, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā, līdz ar ko konstatējami

kritēriji mērenai III grupas invaliditātei. Kritēriji smagākai invaliditātei nav konstatēti.

[2] 2012.gada 25.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta

izdošanu.

Pieteikumā pieteicējs norāda, ka 2009.gada 27.martā viņam tika veikta atkārtota mugurkaula operācija, ievietots metāla

implants – sastiprinoša konstrukcija, pēc kā divus gadus pieteicējam piešķirta II invaliditātes grupa. Veselības stāvoklis šo

divu gadu laikā nav uzlabojies, bet gan pasliktinājies, proti, pieteicējs vairāk izjūt ievietotās konstrukcijas ierobežojumus un

iespaidu uz vispārējo veselības stāvokli. Grūtības rada ne tikai pārvietošanās, bet arī sēdēšana un stāvēšana, tāpēc visu šo

laiku pieteicējs nestrādā. Iespēju robežās pieteicējs veicis rehabilitācijas pasākumus. Jau pēc pirmās operācijas pieteicējam

stipri paaugstinājās asinsspiediens (pie nelielām fiziskām slodzēm, pat staigājot), kuru nevar normalizēt, lietojot pat stipras

zāles. 2011.gadā tika pieņemts lēmums par implanta izņemšanu, bet slikto analīžu un kopējā veselības stāvokļa dēļ operāciju

atlika. Šobrīd konstrukcija ir salūzusi un tā ir jāizņem. Strādāt pieteicējs nespēj, bet, piešķirot III invaliditātes grupu,

pieteicējs pat nespēs apmaksāt slimnīcas izdevumus, jo pensija samazināta no Ls 220 uz Ls 49,20.

[3] Komisija tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, paskaidrojot, ka pieteicējs slimo ar

mugurkaulāja jostas daļas spondilozi, spondilartrozi. Sakarā ar spinālā kanāla stenozi vv L3-S1 līmenī 2008.gada

13.februārī pieteicējam veikta vv L3-4, L4-5 mikrodiskektomija, savukārt 2009.gada 30.aprīlī – laminektomija ar TPF

(mugurkaulāja jostas daļas stabilizācija ar stieni un skrūvēm). Pēcoperācijas periodā ārstēšanai un rehabilitācijas pasākumu

veikšanai pieteicējam 2008.gada 3.jūnijā noteikta smaga otrās grupas invaliditāte, kas pagarināta līdz 2012.gada 25.maijam.

Veicot atkārtotu invaliditātes ekspertīzi 2012.gada 23.maijā, konstatēts, ka pastāv sūdzības par sāpīgumu mugurā, jostas

daļā, epizodisku vājumu kājās bez pēdu aizķeršanās, nav kritis, pārvietojas brīvi, bez atbalsta un palīglīdzekļiem, uzrāda

epizodiskus urinācijas traucējumus. 2012.gada 14.maijā veikta kontroles Rtggr muguras jostas daļai, konstatējot

deformējošu spondilozi vv Th 8-S1 līmenī, stāvoklis pēc mugurkaula fiksējošas operācijas vv L2-L5 rajonā, v L5 fiksācijas

plāksnes skrūves lūzums. Traumatologa ortopēda konsultācijā 2012.gada 10.aprīlī, veicot fizikālu izmeklēšanu, konstatēts,

ka pieteicējs pārvietojas brīvi, bez palīglīdzekļiem, kustības lielajās locītavās brīvas, pilnā apjomā, apskates laikā apguļas un

apsēžas bez roku palīdzības.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 20.jūnija spriedumu noraidīts /V.Š./ pieteikums par labvēlīgāka

administratīvā akta izdošanu, ar kuru /V.Š./ tiku noteikta II invaliditātes grupa.

Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Tiesa atsaucās uz Invaliditātes likuma 5.panta pirmo daļu, 6.panta otrās daļas 1.punkta „c” apakšpunktu,

Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1209 „Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un

darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.1209) 7.2.2.apakšpunktu,

3.pielikuma 14.1.2. un 14.1.3.apakšpunktu.

[4.2] Tiesa konstatēja, ka pieteicējam sākotnēji ekspertīze veikta 2012.gada 23.maijā un ārsts eksperts secinājis, ka

pieteicējam ir konstatējama mēreni izteikta invaliditāte. Atkārtota ekspertīze divu citu ārstu ekspertu sastāvā veikta 2012.gada

21.jūnijā, un komisija arī secinājusi, ka pieteicējam ir konstatējami kritēriji mērenai invaliditātei. Abās ekspertīzēs piedalījies

arī pats pieteicējs, līdz ar to ekspertīze notikusi pieteicēja klātbūtnē, kas, tiesas ieskatā, ārstiem ekspertiem ļauj daudz

objektīvāk novērtēt personas veselības stāvokli, salīdzinot ar situāciju, ja ekspertīzi veic, pamatojoties tikai uz

medicīniskajiem dokumentiem.

Kā redzams no 2012.gada 21.jūnija Ekspertīzes akta 17.punkta, pieteicējs staigā brīvi, ar iztaisnotu muguru, korseti

jostas daļai izmanto periodiski, palīglīdzekļus staigāšanai neizmanto. Apskates laikā apguļas, pieceļas saudzējoši, bez roku

palīdzības. Kustības locītavās pilnā apjomā, var nostāvēt uz pirkstgaliem, uz papēžiem īslaicīgi, saliecas uz priekšu līdz

ceļiem, gara pēcoperācijas rēta jostas rajonā, sāpīga palpācija jostas līmenī, mērena muskuļu rezistence, jostas daļā

izlīdzināta fizioloģiskā lordoze. Kustības gūžās – pilnā apjomā. Cīpslu refleksi kājās zemi, ceļu refleksi – sin<dx, Ahila

sin>dx, spēks pēdu ekstenzoriem, fleksoriem saglabāts. Jušana samazināta. Rokas sastrādātas. Apgrūtināta urinācija.

Ekspertu slēdziens balstīts uz medicīniskajiem dokumentiem, ņemot vērā pieteicēja pamatdiagnozi – mugurkaula

jostas daļas spondiloze, spondilartroze, spinālā kanāla stenoze L3-S1 līmenī. L3-L4, L4-L5 diska trūces, stāvoklis pēc

mikrodiskektomijas L3-L4, L4-L5 kreisajā pusē 2008.gada 13.februārī un TPF 2009.gada 30.aprīlī, metāliskas

konstrukcijas 1 skrūves lūzums. Abpusēja poliradikulopātija ar mēreni izteiktiem statikas un kustību traucējumiem, sāpju

sindromu – un blakusdiagnozi – primāra arteriāla hipertensija II. Hiperholesterinēmija, kā arī uz medicīniskajiem

dokumentiem un pieteicēja apskati uz vietas.

Tā kā invaliditāte saskaņā ar Noteikumu Nr.1209 7.2.2.apakšpunktu tiek noteikta, pamatojoties uz ārstu ekspertu

veikto personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu un uz tā pamata sastādīto ekspertīzes aktu, tiesa atzina, ka nav

pamata secināt, ka pieteicējam tomēr ir konstatējami kritēriji smagai invaliditātei. No lietā esošajiem pierādījumiem nav

konstatējams, ka pieteicējs nevarētu pats sevi apkopt un ka integrācija sabiedrībā bez sociālās palīdzības pieteicējam ir ļoti

ierobežota.

Tiesa neapšaubīja to, ka pieteicējam esošās veselības problēmas, noteiktā diagnoze un veiktās operācijas sekas rada

grūtības, taču invaliditātes grupas tiek noteiktas pēc noteiktiem kritērijiem, ko izvērtē attiecīgās jomas speciālisti – ārsti

eksperti.

Tiesa lietā nekonstatēja tādus apstākļus, kas būtu par pamatu apšaubīt ārstu ekspertu dotos slēdzienus.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 20.jūnija spriedumu /V.Š./ iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka

pieteicēja veselības stāvoklis 2012.gada maijā, salīdzinot ar 2009.gada martu, nav uzlabojies. Tiesa nav pilnībā izvērtējusi

visus pierādījumus saistībā ar pieteicējam noteiktās invaliditātes grupas maiņu no II uz III, šīs maiņas medicīnisko

pamatojumu kontekstā ar invaliditātes grupas noteikšanas kritērijiem un to izmaiņām.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu

izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums ir noraidāms.

[8] Apgabaltiesa konstatē, ka no pieteicēja 2014.gada 8.oktobrī tiesā saņemts iesniegums, kuram pievienots

Komisijas 2014.gada 15.septembra lēmums Nr.30-2014-15211 par II invaliditātes grupas piešķiršanu pieteicējam no

2014.gada 5.septembra līdz 2015.gada 4.septembrim (lietas 62.lapa).

Ievērojot minēto, apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs, atkārtoti vēršoties Komisijā, ir panācis sev vēlamo rezultātu (vēl

labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu), līdz ar to, pastāvot šādiem apstākļiem, apgabaltiesai vairs nav jālemj par

pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, un tiesa var pārbaudīt tikai Lēmuma tiesiskumu.

[9] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka šajā lietā pirmās instances tiesas

sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst pirmās instances tiesas

spriedumu par tiesisku un pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma [4] punktu), atkārtoti

šos apsvērumus nenorādot.

[10] Izvērtējot pieteicēja apelācijas sūdzības argumentus, apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs uzskata, ka pirmās

instances tiesas secinājumi par viņa veselības stāvokli ir nepamatoti, jo tiesa nav izvērtējusi visus pierādījumus.

Apgabaltiesa minēto argumentu atzīst par nepamatotu, jo izskatāmajā lietā pirmās instances tiesa, rūpīgi izvērtējot lietā

esošos pierādījumus, ir pareizi konstatējusi, ka laika periodā, kad pieteicējam tika veikta ekspertīze, nebija konstatējami

kritēriji II invaliditātes grupas noteikšanai, līdz ar to iestādei nebija pamata pieteicējam piešķirt II invaliditātes grupu.

Savukārt par pieteicēja pašreizējo veselības stāvokli (par to, ka pieteicējam atkārtoti ir piešķirta II invaliditātes grupa,

pieteicējs ir apgabaltiesai norādījis tiesvedības laikā), apgabaltiesa konstatē, ka lietā ir konstatējami jauni apstākļi, kas ļauj

pamatot to, kāpēc tieši šobrīd pieteicēja veselības stāvoklis ir tāds, kas atbilst II invaliditātes grupas pazīmēm.

Proti, Komisijas 2014.gada 15.septembra lēmumā Nr.30-2014-15211 konstatēts, ka pieteicējam pēc atkārtotām

mugurkaula operācijām ir ieildzis muguras sāpju sindroms ar pārejošu darba nespēju 26 nedēļas, kā arī indicēta operatīva

ārstēšana pēc ortopēda atzinuma. Pamatojoties uz minēto, lēmumā secināts, ka pieteicējam ir izteikts fizisko spēku

ierobežojums.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa secina, ka, salīdzinot ar 2012.gada maiju, pieteicēja veselības stāvoklis pēc mugurkaula

operācijām (pēdējā no tām ir veikta 2014.gada 14.martā, lietas 56.lapa) ir pasliktinājies, par ko liecina gan pieteicēja ilgstošā

darba nespēja, gan ortopēda atzinums par operatīvās ārstēšanas nepieciešamību, tomēr minētais, apgabaltiesas ieskatā,

nenozīmē, ka Komisijas Lēmums ir bijis prettiesisks, jo, kā to pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa, 2012.gadā, kad

pieteicējam tika veikta ekspertīze invaliditātes noteikšanai, iestāde ir pareizi secinājusi, ka pieteicējam nav konstatējami

kritēriji II grupas invaliditātes (smaga invaliditāte) piešķiršanai.

[11] Ņemot vērā iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir atzīstams par tiesisku, bet pieteicēja pieteikums ir

noraidāms.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt /V.Š/ pieteikumu.

Atzīt, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas 2012.gada 25.jūnija lēmums Nr.12-2012-328 ir

tiesisks.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis referents (paraksts) M.Birzgalis

Tiesneses (paraksts) R.Paegle

(paraksts) V.Zommere