Court dismisses appeal against fine for crossing state highway without toll payment, upholding police decision.

Lietas arhīva Nr. 1A-0034-20/11

ECLI:LV:DAUT:2020:0203.1A12009719.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2020. gada 3. februārī

Daugavpilī

Daugavpils tiesas tiesnese V.Lāčplēse,

rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes 2019. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 20/3/3-2351.

A p r a k s t o š

2019. gada 2. septembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru

nodaļa (turpmāk – VP GKPP SDP SUKB FN) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. CN00004624, ar kuru konstatēts, ka 2019. gada 11. jūlijā plkst. 20.19

transportlīdzeklis Mercedes Benz Atego 1217, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne –

Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8. km tika vadīts, nesamaksājot autoceļu lietošanas nodevu par noteikto valsts galveno autoceļu posmu lietošanu.

Konstatēts Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2. panta pārkāpums un transportlīdzekļa īpašnieks sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - /nosaukums A/ saukta pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 40 panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un tai uzlikts

naudas sods 500 EUR apmērā.

Šo lēmumu/nosaukums A/ pārsūdzēja augstākā iestādē, norādot, ka lēmumam nepiekrīt, uzskata to par nelikumīgu un apstrīd lēmumu pēc būtības.

/nosaukums A/ 2019. gada 30. augustā pa pastu saņēma vienlaikus deviņus administratīvā pārkāpuma protokolus-lēmumus, bet 5. septembrī saņēma vēl trīs

analoģiskus administratīvā pārkāpuma protokolus-lēmumus. Sūdzības sagatavošanas laikā CSDD mājaslapā parādījās vēl divi analoģiski administratīvā pārkāpuma

protokoli-lēmumi.

/nosaukums A/ automašīnas izmanto, lai no zemniekiem un piemāju saimniecību īpašniekiem savāktu mājlopus un nogādātu tos uz kautuvi, kas atrodas Preiļu novada

Pelēču pagasta Krasnogorskā. Šīs automašīnas pamatā brauc pa vietējiem un reģionālajiem ceļiem, bet valsts galvenos autoceļus tikai šķērso, lai nokļūtu paredzētajā

galapunktā. Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2. pantu nodevu maksā par šā likuma 1. pielikumā noteikto valsts galveno autoceļu un reģionālo autoceļu posmu

lietošanu, izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās.

2019. gada 2. septembra protokolā-lēmumā Nr. CN00004624 ir norādīts pārkāpuma izdarīšanas laiks 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 20.19, automašīna Mercedes Benz Atego

1217, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Pārkāpums ir fiksēts Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas

robeža (Medumi) (13) 81,8. km, t.i., Feimaņu tuvumā.

Saskaņā ar kravas automobiļa ceļazīmi un dzīvnieku pārvietošanas pavaddokumentiem, automašīna no garāžas izbrauca plkst. 6.40, atgriezās garāžā plkst. 20.30. No tā

izriet, ka plkst. 20.19 automašīna nemaz nevarēja atrasties uz šosejas A13 81,8. km, jo no šīs vietas līdz Pelēču pagastam Preiļu novadā, kur atrodas garāžas, automašīna, kura

ir pilna ar dzīviem lopiem, nemaz nevar nokļūt 11 minūšu laikā. Bez tam no minētajiem dokumentiem ir redzams, ka šajā dienā automašīna savāca lopus Krāslavas novadā,

Dagdas novadā, un atceļā – Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Lai šajā maršrutā savāktu lopus, pa A13 šoseju nav jābrauc, tā ir tikai jāšķērso, dodoties uz Krāslavas

novadu, šķērsošana notika krustojumā Aglonas stacijā, tālāk maršruts bija sekojošs: Indras pagasta Pizāni, Krāslavas novads; Konstantinovas pagasta Nartiši, Dagdas

novads; Kaunatas pagasta Astici, Rēzeknes novads. Atceļš veda no Kaunatas pagasta Asticiem-Lipušķi-Andrupene-Puša-Feimaņi, kur tika krustojumā šķērsota šoseja A13

– Preiļi – Pelēču pagasta Krasnogorska. Turklāt no protokolam-lēmumam pievienotās fotogrāfijas nav iespējams nemaz identificēt vietu, kurā šī automašīna ir fiksēta, tāpat arī

nav iespējams identificēt laiku, kad šī automašīna ir fiksēta fotogrāfijā. Uzskata, ka protokols-lēmums ir nepamatots, jo nav pierādīta pārkāpēja vaina Autoceļu lietošanas

nodevas likuma 2. panta pārkāpšanā.

/nosaukums A/ tāpat uzskata, ka Iestāde nav pierādījusi, ka tehniskais līdzeklis, kurš norādīts protokolā-lēmumā, ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā verificēts un

ka to ir atļauts izmantot kā mērierīci Latvijas Republikā. Šī ierīce nav apzīmēta ar attiecīgu ceļazīmi, līdz ar to nav zināms, cik ticami ir dati, kurus fiksē šī ierīce. Turklāt no

protokola-lēmuma nav skaidrs, kurā tieši vietā šāda ierīce atrodas un kādā veidā notiek automašīnu fiksēšana.

/nosaukums A/ lūdza atcelt protokolu-lēmumu Nr. CN00004624 un izbeigt administratīvo lietvedību.

2019. gada 24. oktobrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldē (turpmāk arī – Iestāde) /nosaukums A/ sūdzība tika izskatīta

un nolemts atstāt pārsūdzēto lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt.

Iestādes lēmumā ir norādīts, ka 2019. gada 11. jūlijā izdarītais pārkāpums konstatēts, izmantojot tehnisko līdzekli – autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles

sistēmu Tollchecker Freelow Nr. 742029, kuras galvenais uzdevums ir garām braucošo transportlīdzekļu identificēšana – brīvas plūsmas apstākļos. Minētā sistēma nosaka

transportlīdzekļu, kuri pārvietojas cauri portālam, raksturlielumus un salīdzina tos ar maksājumu datiem, porti, vai garām braucošajiem transportlīdzekļiem ir veikts maksājums

par autoceļu lietošanas nodevu. Ja transportlīdzeklim par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, tad tiek piemērots

administratīvais sods saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta pirmo un otro daļu.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pirmā daļa paredz, ka nodevu maksā par šā likuma 1. pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu

lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma 1.1 pielikumā noteiktajām ceļa zīmēm) ar šādiem kravas

transportlīdzekļiem vai to sastāviem:

1. ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem;

2. ar kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1. pielikumā noteikts, ka par valsts galvenā autoceļa (A-13) Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils –

Lietuvas robeža (Medumi) lietošanu no 9,9. kilometra līdz 163,4. kilometram maksājama nodeva.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.40 panta otrajā daļā.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot

transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam transportlīdzekļa turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis

noņemts no uzskaites, – transportlīdzekļa īpašnieka (valdītājam) [..].

Atbilstoši transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (turpmāk – reģistrs) fiksētajai informācijai, transportlīdzekļa Mercedes Benz Atego 1217, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir /nosaukums A/. Transportlīdzekļa Mercedes Benz Atego 1217, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, veids ir kravas transporta furgons, pilna masa – 11990 kilogrami.

2019. gada 2. septembrī VP GKPP SDP SUKB FN, pamatojoties uz Latvijas APK 274. pantu un 275. panta pirmās daļas 1. punktu, Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 9.1 panta pirmo un otro daļu, pieņēma lēmumu Nr. CN00004624, ar kuru /nosaukums A/ par Latvijas APK 149. 40 panta otrajā daļā norādīto pārkāpumu tika

uzlikts naudas sods 500 EUR.

Autoceļu lietošanas nodevas samaksu apliecina ieraksts reģistrā. Atbilstoši reģistrā fiksētajai informācijai, autoceļu lietošanas nodevas maksājums par

transportlīdzekli Mercedes Benz Atego 1217, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, veikts par periodu no 2016. gada 13. septembra plkst. 00.00 līdz

2017. gada 8. augustam plkst. 23.59, nākamais maksājums veikts par periodu no 2019. gada 30. augusta līdz 2019. gada 28. septembrim plkst. 23.59, tādējādi 2019. gada

11. jūlijā plkst. 20.19 transportlīdzeklim Mercedes Benz Atego 1217, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nebija veikta autoceļu lietošanas nodevas

apmaksa.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka Iestāde ir pārkāpusi Latvijas APK 35. panta otrās daļas nosacījumus, t.i., par vienā dienā konstatētajiem pārkāpumiem

sastādīti divi administratīvā pārkāpuma protokoli-lēmumi, Iestāde savā lēmumā norādīja, ka administratīvā lietvedība veicama un sods uzliekams stingri saskaņā ar

Latvijas APK, tostarp piemērojamas Latvijas APK paredzētās tiesību normas. Latvijas APK neparedz vairākus pārkāpumus atzīt par vienu pārkāpumu, turpretī

Latvijas APK 35. panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par

katru pārkāpumu atsevišķi. Izskatāmajā gadījumā pārkāpumi nav konstatēti vienlaicīgi, turklāt par katru no tiem citā laikā ir ierosināta atsevišķa lietvedība, līdz ar to

sūdzībā minētajos protokolos-lēmumos norādītie administratīvie pārkāpumi ir atsevišķi pārkāpumi, kas konstatēti atsevišķi un par kuriem saskaņā ar Latvijas APK

35. panta pirmo daļu administratīvie sodi uzliekami atsevišķi.

Lēmumā norādīts, ka apstāklim, ka pārkāpuma fiksēšanas laiks un ātrums nav saskatāms protokolā-lēmumā esošajā foto, nav būtiskas un izšķirošas nozīmes, jo

šī informācija ir iekļauta protokolā-lēmumā atbilstoši Autoceļa lietošanas nodevas likuma 9. 1 panta piektajā daļā noteiktajām prasībām. Papildus norādīts, ka apskatot

administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā Nr. CN00004624 iekļauto fotoattēlu CSDD informatīvajā datu bāzē, kurā iespējams attēlu palielināt, ir skaidri saskatāms

pārkāpuma izdarīšanas laiks.

Lēmumā ir analizēts sūdzībā paustais apstāklis par to, ka iestāde nav pierādījusi, ka protokolā-lēmumā minētā mērierīce ir verificēta un to atļauts izmantot

Latvijas Republikā. Kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus, lai fiksētu pārkāpumus ceļu satiksmē, neapturot transportlīdzekli, nosaka Ministru kabineta 2014. gada

14. aprīļa noteikumi Nr. 200 “Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība”. Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu

sarakstu un to verificēšanas periodiskumu nosaka Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto

mērīšanas līdzekļu sarakstu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 40). Konkrētajā gadījumā pārkāpums fiksēts ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu

Tollchecker Freelow Nr. 742029. Minētā sistēma galvenokārt ir optiskā sistēma transportlīdzekļu fiksēšanai, identificēšanai un klasifikācijai. Transportlīdzekļu

noteikšana, identifikācija un klasifikācija tiek veikta, izmantojot optiskos sensorus. Kontroles sistēma Tollchecker Freelow Nr. 742029 nav mērīšanas līdzeklis un nav

pakļauts Valsts metroloģiskajai kontrolei. Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti metroloģijas jomā neparedz un neizvirza prasības fotokameru verificēšanai,

jo fotokamera nav mērīšanas līdzeklis un līdz ar to nepakļaujas MK noteikumu Nr. 40 prasībām. Protokolā-lēmumā Nr. CN00004624 ir norādīts, ka kontroles sistēma

Tollchecker Freelow Nr. 742029 atrodas Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8. km.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norādīja, ka transportlīdzeklis pārkāpuma izdarīšanas dienā nav pārvietojies par autoceļu Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne –

Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) (A13), bet to šķērsojis. Lēmumā norādīts, ka atbilstoši valsts AS “Latvijas Valsts ceļi” sagatavotai Autoceļu lietošanas

nodevas kontroles sistēmas vietas pasei Nr. 01/01, kontroles sistēma Tollchecker Freelow Nr. 742029 atrodas Rēzeknes novadā, Krievijas robeža (Grebņeva) –

Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8. km. Minētā sistēma identificē transportlīdzekļus, kas tuvojas kontroles sistēmai. Pēc Google maps

pieejamās informācijas izriet, ka no kontroles sistēmas atrašanās vietas līdz krustojumam ir 850 metri Daugavpils virzienā un 1500 metri Rēzeknes virzienā. No minētā

izriet, ka kontroles sistēma fiksē tikai tos transportlīdzekļus, kas tiek vadīti pa minēto autoceļu.

Sūdzībai pievienotās pavadzīmes nesatur informāciju par transportlīdzekļa vadīšanas maršrutu.

2019. gada 20. novembrī Daugavpils tiesā saņemta /nosaukums A/ sūdzība par šo 2019. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 20/3/3-2351.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka nepiekrīt Iestādes lēmumam un pārsūdz šo lēmumu pilnā apjomā, uzskata šo Iestādes lēmumu par nelikumīgu un nepamatotu,

līdz ar to prettiesisku un atceļamu šādu apsvērumu dēļ.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Iestādes protokols-lēmums nav tai paziņots, ievērojot Paziņošanas likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto. Iestādes

lēmums sūdzības iesniedzējam paziņots pa pastu vienkāršā sūtījumā. Minētais dokuments sagatavots (sastādīts) un paziņots (nosūtīts) uz papīra lapas, kas salocīta

un vienlaikus tiek uzskatīta gan par dokumentu, gan par aploksni, turklāt slēgtu aploksni. Paziņošanas likuma 8. panta pirmās daļas izpratnē dokuments, ko paziņo

adresātam, un aploksne, kurā šo dokumentu paziņo, ir divi atsevišķi priekšmeti (dokumenti). Dokuments, kas sagatavots uz vienas papīra lapas, kas salocīta un

vienlaikus tiek uzskatīta par aploksni, neatbilst kārtībai, kas noteikta Paziņošanas likuma 8. panta pirmajā daļā, proti, dokuments nav paziņots aploksnē, bet paziņots

atsevišķi, neievietojot to aploksnē, nemaz jau nerunājot, ka aploksne, kuras dabā nav, ir slēgta. Līdz ar to sūdzības iesniedzējs uzskata, ka dokuments tai paziņots,

rupji pārkāpjot dokumenta paziņošanas kārtību (noteikumus) un tādējādi uzskatāms par nepaziņotu.

Neskatoties uz to, ka Autoceļu lietošanas nodevas likums ir speciāls likums, kas atsevišķi regulē autoceļu lietošanas nodevas piemērošanu, valsts iestāde

(Valsts policija un tās struktūrvienības) darbojas Latvijas APK ietvaros un uzsāk lietvedību administratīvā pārkāpumu lietā, sastāda attiecīgu protokolu un izskata

lietu, pieņemot attiecīgu lēmumu, tieši kārtībā, kāda noteikta Latvijas APK. Turklāt pati iestāde protokolā-lēmumā norāda, ka sūdzības iesniedzējam nolemts uzlikt

naudas sodu saskaņā ar Latvijas APK 274. pantu, tas ir, iestāde pamato savu lēmumu ar minēto pantu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka protokolā-lēmumā nav ņemti vērā, izvērtēti un norādīti faktiskie apstākļi un citas ziņas, kā arī visa informācija, kas jānorāda

atbilstoši Latvijas APK 274. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam. Autoceļa lietošanas nodevas likuma 9. 1 panta piektajā daļā noteikts minimālais informācijas

apjoms, kas obligāti jāiekļauj protokolā-lēmumā. Tas nenozīmē, ka Iestādei, sastādot protokolu un pieņemot lēmumu, nav jāievēro pārējie noteikumi, kas noteikti

attiecībā uz pārkāpuma konstatēšanu un lietas izskatīšanu pēc būtības. Līdz ar to Iestāde nevar ignorēt vispārējos principus un kārtību, kas noteikta visām iestādēm,

veicot lietas izskatīšanu administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Ne protokolā-lēmumā, ne arī lēmumā Iestāde nesniedz un nenorāda informāciju, kad CSDD apstrādāja informāciju, sagatavoja un nosūtīja Iestādei

protokola-lēmuma projektu. Tādēļ nav iespējams konstatēt, cik darba dienu laikā Iestāde pieņēma lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu

(sastāda protokolu) un vai tika ievērots termiņš, kas noteikts Latvijas APK 238.1 panta pirmajā daļā.

Tāpat protokolā-lēmumā, ne arī kādā atsevišķā dokumentā sūdzības iesniedzējam netika izskaidrotas viņas tiesības un pienākumi, kas noteikti Latvijas APK

260. pantā, un ko nosaka 248. panta piektā daļa. Šādi rīkojoties, Iestāde ignorējusi sūdzības iesniedzēja tiesības tikt informētam par savām tiesībām un liegusi (vai

ierobežojusi) sūdzības iesniedzējam šis tiesības izmantot atbilstoši Latvijas APK noteiktajam.

Tāpat Iestāde lēmumā nav izvērtējusi un nav sniegusi atbildi, vai pārkāpuma fiksēšanā izmantotais tehniskais līdzeklis Tollchecker Freelow Nr. 742029 atbilst

tām prasībām, ko nosaka normatīvie akti. Iestāde vien lēmumā norāda, kāds normatīvais akts (kārtība) regulē līdzīgu tehnisko līdzekļu izmantošanu, kā tas darbojas un

kur šis tehniskais līdzeklis atrodas. Līdz ar to sūdzības iesniedzējs nav guvis pārliecību, ka iespējamais pārkāpums konstatēts ar tehnisko līdzekli, kas atbilst

normatīvajām (arī tehniskajām) prasībām, attiecīgi uzstādīts un var tikt izmantots pārkāpuma konstatēšanā, tādējādi nav apstiprināts šī līdzekļa izmantošanas

tiesiskums, kam ir nozīme lietas izskatīšanā.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ne protokolā-lēmumā, ne arī lēmumā Iestāde nav pierādījusi sūdzības iesniedzējas vainu, kā to paredz Latvijas APK un tiesu

prakse. Turklāt nav arī konstatēts un pierādīts vai iespējamais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu vai aiz neuzmanības. Tāpat netika vērtēti arī pārējie

faktiskie apstākļi, ko sūdzības iesniedzēja norādīja savā sūdzībā par protokolu-lēmumu.

Lūdza atcelt Iestādes 2019. gada 24. oktobra lēmumu Nr.20/3/3-2351 un izbeigt lietu.

Sūdzības iesniedzējs netika lūdzis lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, līdz ar to lietas izskatīšana tika nolikta rakstveida procesā, atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmajā daļā noteiktajam.

Par rakstveida procesu /nosaukums A/ un Valsts policijas Galvenajai kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldei tika savlaicīgi paziņots, nosūtot

paziņojumus pasta sūtījumā un elektroniskā pasta sūtījumā. Nekādi lūgumi vai iesniegumi no lietas dalībniekiem tiesā nav saņemti.

M o t ī v u d a

Latvijas APK 289.12panta otrajā daļā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1. atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida;

2. atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3. atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4. groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Iepazinusies ar /nosaukums A/sūdzību, tiesai iesniegtajiem administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un novērtējusi lietā esošos pierādījumus to

kopsakarībā, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs, un pievienojas iestādes lēmuma motivācijai.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka nodevu maksā par šā likuma 1.pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu

lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma 1.1 pielikumā noteiktajām ceļa zīmēm). Autoceļu lietošanas

nodevas likuma 1. pielikumā “Valsts galveno un reģionālo autoceļu posmi, par kuru lietošanu maksājama nodeva” iekļauts autoceļš A13 no 9,9. km līdz 163,4. km.

Saskaņā ar 2019. gada 2. septembra protokolu-lēmumu Nr. CN00004624, 2019. gada 11. jūlijā plkst. 20.19 transportlīdzeklis Mercedes Benz Atego 1217, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika vadīts Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) A13

81,8. km bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas par noteikto valsts galveno autoceļu posmu lietošanu.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā tiesai norādījis, ka Iestāde, izskatot tā sūdzību par protokolu-lēmumu, nav vērtējusi faktiskos apstākļus, ko sūdzības iesniedzējs

norādīja savā sūdzībā Iestādei.

Sūdzībā Iestādei /nosaukums A/norādīja, ka protokolā-lēmumā Nr. CN00004624 norādītajā laikā (2019. gada 11. jūlijā plkst. 20.19) transportlīdzeklis Mercedes Benz

Atego 1217 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ nevarēja atrasties uz šosejas A13 81,8. km, jo saskaņā ar automobiļa ceļazīmi un dzīvnieku pārvietošanas

dokumentiem, automašīna no garāžas izbrauca plkst. 6.40, atgriezās garāžā plkst. 20.30. No protokolā minētās vietas (šosejas A13 81,8. km) līdz Pelēču pagastam Preiļu

novadā, kur atrodas garāžas, automašīna, pilna ar dzīviem lopiem, nevar nokļūt 11 minūšu laikā.

Lietā ir kravas automobiļa ceļazīmes kopija (bez numura), saskaņā ar kuru /nosaukums A/ transportlīdzeklis MB, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

norīkots mājlopu iekraušanai Krāslavas, Dagdas un Rēzeknes novados, Krāslavas pagastā, Piedrujas pagastā, izkraušanas punkta adrese – Krasnogorka (neprecizējot); ir

piebilde par punktiem Krāslavas novada Indras pagastā, Skaistas pagastā, Kombuļu pagastā, Konstantinovas pagastā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Izbraukšanas

laiks no garāžas šai ceļa zīmē atzīmēts plkst. 6.40, atgriešanās laiks plkst.20.30.

Taču šo kravas automobiļa ceļazīmi aizpildījis un parakstījis automobiļa vadītājs, un tajā nav atspoguļots maršruts, pa kādu ir braucis transportlīdzeklis. Savukārt

automašīnas kustība par šoseju A13 konkrētā laikā – 2019. gada 11. jūlijā – un konkrētā vietā – 81,8. km – ir fiksēta ar tehnisku līdzekli – autoceļa lietošanas nodevas

samaksas kontroles sistēmu Tollchecker Freelow Nr. 742029.

Tiesa uzskata par nepamatotiem sūdzības iesniedzēja iebildumus par protokolā-lēmumā norādīto transportlīdzekļa fotofiksēšanas tiesiskumu un ticamību.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8. panta ceturto daļu, nodevas maksāšanas pārkāpumu var fiksēt ar Valsts policijas vai šā likuma 5. panta pirmajā daļā

minēto institūciju, kuras administrē nodevu, rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.

Kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus, lai fiksētu pārkāpumus ceļu satiksmē, neapturot transportlīdzekli, nosaka Ministru kabineta 2014. gada 14. aprīļa noteikumi

Nr. 200 “Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība”. Šo Ministru kabineta noteikumu 8. punkts paredz, ka, uzstādot tehnisko līdzekli, attiecīgi

Valsts policija vai valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” sagatavo dokumentu, kurā fiksē uzstādīšanas faktu. Tajā norāda precīzu tehniskā līdzekļa

atrašanās vietu, uzstādīšanas datumu un laiku, tehniskā līdzekļa ražotāja tehniskajā dokumentācijā norādītos tehniskā līdzekļa parametrus un darbības nosacījumus, kā arī

Valsts policijas norādītos pārkāpumus ceļu satiksmē, kurus ir paredzēts fiksēt ar konkrēto tehnisko līdzekli.

Protokolā-lēmumā Nr. CN00004624 norādīts, ka pārkāpuma fiksēšanā izmantoti tehniskie līdzekļi – Tollchecker Freelow Nr. 742029.

Ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmas vietas pasi Nr. 01/01 pierādīts, ka Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne –

Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8. km darbojas kontroles sistēma Tollchecker Freelow Nr. 742029, kas fotofiksē tuvojošos transportlīdzekļus no

priekšpuses. Sistēma uzstādīta autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontrolei.

Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu nosaka Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumu

Nr. 40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 40).

Konkrētajā gadījumā autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēma Tollchecker Freelow Nr. 742029 nav uzskatāma par mērīšanas līdzekli, jo tā tikai fiksē

konkrētu transportlīdzekli un tā atrašanās vietu konkrētā laikā, neveicot mērījumus (piem., ātruma vai masas mērījumus). Līdz ar to tiesa pievienojas Iestādes secinājumam, ka

šī kontroles sistēma nav uzskatāma par mērīšanas līdzekli un uz to nav attiecināmi MK noteikumi Nr. 40 par metroloģisko kontroli.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka likumā noteiktajā kārtībā un ar atbilstošu tehnisko līdzekli – kontroles sistēmu Tollchecker Freelow Nr. 742029 2019. gada

11. jūlijā Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8. km ir fiksēts Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 2. panta pārkāpums transportlīdzeklim Mercedes Benz Atego 1217, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumu Nr. 272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” 2. punkts noteic, ka

nodevas maksājumu veic pirms Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1. pielikumā noteiktā valsts galvenā autoceļa posma lietošanas uzsākšanas. Latvijas APK 149. 40 panta

otrā daļa paredz administratīvo atbildību par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta.

Autoceļu lietošanas nodevas samaksu apliecina ieraksts reģistrā. Atbilstoši reģistrā fiksētajai informācijai, autoceļu lietošanas nodevas maksājums par

transportlīdzekli Mercedes Benz Atego 1217, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, veikts par periodu no 2016. gada 13. septembra plkst. 00.00 līdz 2017. gada

8. augustam plkst. 23.59, nākamais maksājums veikts par periodu no 2019. gada 30. augusta līdz 2019. gada 28. septembrim plkst. 23.59, tādējādi 2019. gada 11. jūlijā

plkst. 20.19 transportlīdzeklim Mercedes Benz Atego 1217, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nebija veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka 2019. gada 11. jūlijā transportlīdzeklim Mercedes Benz Atego 1217, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, autoceļu

lietošanas nodeva būtu samaksāta pirms autoceļa A13 posma, kur tika fiksēts pārkāpums, lietošanas uzsākšanas.

Pie šādiem apstākļiem, izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus to kopsakarībā, tiesa atzīst, ka 2019.gada 11.jūlijā plkst.20.19 transportlīdzeklis Mercedes Benz Atego

1217 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tika vadīts Rēzeknes novadā, autoceļa A13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža

(Medumi) 81,8. km bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas par noteikto valsts galveno autoceļu posmu lietošanu, proti, ir pārkāptas Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 2.panta prasības un izdarīts administratīvais pārkāpums, sods par kuru paredzēts Latvijas APK 149.40panta otrajā daļā.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1 panta pirmo daļu, administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot

transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam transportlīdzekļa turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis noņemts no

uzskaites, – transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) [..].

Atbilstoši transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā fiksētajai informācijai, transportlīdzekļa Mercedes Benz Atego 1217, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, īpašnieks ir /nosaukums A/. Tātad /nosaukums A/ ir saucama pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz Latvijas APK 149. 40 panta otro daļu.

Latvijas APK 149. 40 panta otrā daļa par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, paredz pārvadātājam naudas

sodu no 500 EUR līdz 1000 EUR.

SIA /nosaukums A/ administratīvais sods par Latvijas APK 149. 40 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu piemērots pamatoti saskaņā ar Autoceļu

lietošanas nodevas likuma 9.1 panta otrajā daļā noteikto, un administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr.CN00004624 sastādīts atbilstoši Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 9.1 panta prasībām.

Nav apšaubāms, ka Autoceļu lietošanas nodevas likuma normas ir speciālās normas attiecībā uz Latvijas APK normām, kas nosaka administratīvā pārkāpuma

fiksēšanas kārtību, protokola-lēmuma sastādīšanas kārtību, soda uzlikšanas un lēmuma paziņošanas kārtību.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8. panta piekto daļu informāciju, kas saņemta no tehniskajiem līdzekļiem, nodod apstrādei valsts akciju sabiedrībai

“Ceļu satiksmes drošības direkcija”. Valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija” transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā minēto informāciju,

sagatavo šā likuma 9.1 panta piektajā daļā minētā protokola-lēmuma projektu un nosūta to Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma par administratīvā soda piemērošanu

pieņemšanai, bet pēc minētā Valsts policijas lēmuma pieņemšanas protokolu-lēmumu nosūta šā likuma 9.1 panta septītajā daļā minētajai personai, kā arī veic atsevišķas

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktās darbības, kas saistītas ar uzlikto naudas sodu izpildi.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta piektā daļa noteic, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, par to bez šā panta

pirmajā daļā minētās personas klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums. Protokolā-lēmumā norāda šādu informāciju: protokola-lēmuma

sastādīšanas datumu; institūciju, kuras amatpersona piemērojusi administratīvo sodu; pārkāpuma konstatēšanas datumu un laiku; pārkāpuma izdarīšanas vietu;

transportlīdzekļa marku un valsts reģistrācijas numuru; norādi uz pārkāptajām tiesību normām (normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu); lēmumu par naudas

soda uzlikšanu un naudas soda apmēru; personu, kurai piemērots administratīvais sods; naudas soda samaksas termiņu; maksājuma uzdevuma rekvizītus un institūcijas,

kurās naudas sodu iespējams samaksāt; pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību; informāciju par sekām, kādas iestājas, ja naudas sods netiek samaksāts; fotogrāfiju, kurā

redzams pārkāpumu izdarījušais transportlīdzeklis un šā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme.

Šā panta devītā daļa paredz, ka protokols-lēmums ir derīgs bez administratīvo sodu piemērojušās amatpersonas paraksta.

Tiesa atzīst, ka protokols-lēmums Nr. CN00004624 atbilst visiem Autoceļu lietošanas nodevas likuma minētajiem noteikumiem.

Vienlaikus tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēja argumentiem, ka Iestāde, nosūtot sūdzības iesniedzējam lēmumu, nav ievērojusi Paziņošanas likuma 1., 3. un 8. pantā

noteiktās prasības, nosūtot sūdzības iesniedzējam protokolu-lēmumu, neieliekot to atsevišķā aploksnē. Nosūtot lēmumu salocītā veidā, neievietojot dokumentu atsevišķā

aploksnē, netiek ietekmēts dokumenta paziņošanas fakts. Ar pašas sūdzības iesniedzējas sūdzības saturu pierādīts, ka sūdzības iesniedzēja ar pasta sūtījumu saņēma

dokumentu – 2019. gada 2. septembra administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja pa pastu saņemtais dokuments –

protokols-lēmums uzskatāms par paziņotu, un šādā veidā paziņojot sūdzības iesniedzējam lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, iestāde nav pārkāpusi Latvijas APK

normu prasības, bet sūdzības iesniedzējam netika liegta iespēja izmantot visus likumā paredzētos līdzekļus savu interešu un tiesību aizstāvēšanai gan augstākā iestādē, gan

tiesā, apstrīdot lēmumu, kuram sūdzības iesniedzējs nepiekrīt.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks 2019. gada 24. oktobra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā ir

pieņēmis savas kompetences ietvaros, ievērojot Latvijas APK 214. panta pirmajā daļā un otrās daļas 1. punktā noteikto.

Izvērtējusi visus lietās apstākļus, tiesa secina, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka 2019. gada

24. oktobra lēmums Nr.20/3/3-2351 ir pamatots, likumīgs, un nav pamata tā atcelšanai, bet /nosaukums A/ sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

R e z o l u t ī v

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otro daļu, 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, 289.13pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

Atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019. gada 24. oktobra lēmumu Nr.20/3/3-2351, ar kuru atstāts

negrozīts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas 2019. gada

2. septembra lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. CN00004624, ar kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/ saukta pie administratīvās atbildības par

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un tai uzlikts naudas sods 500 EUR apmērā.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību/nosaukums A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no tā pieejamības dienas. Sūdzība iesniedzama Daugavpils tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) V.Lāčplēse