Small claims court dismissed defendant's defense and ordered full payment of debt plus interest.

Lieta Nr. C15 1381 15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2015.gada 1.aprīlī

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese J. Mauliņa

ar tiesas sēžu sekretāri D. Kalniņu

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Fortum Jelgava” prasību pret /pers. D/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015. gada 14.janvārī SIA „Fortum Jelgava” cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. D/ par naudas piedziņu, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas

parāda 200 EUR, tiesas izdevumus 77,42 EUR , kā arī pārējos izdevumus, kas prasītājam radīsies lietas izskatīšanas laikā.

Prasībā norāda, ka 2012.gada 28.decembrī atbildētājs ar prasītāju noslēdza vienošanos par dzīvoklī /adrese/, patērētās siltumenerģijas parāda,

kas uz 2012.gada 1.decembri bija 888,46 EUR (624,41 LVL) un likumisko nokavējuma procentu 14,26 EUR (10,02 LVL), samaksu vienošanās

noteiktajos termiņos un apmēros.

Paskaidro, ka atbildētāja nesamaksātais pamatparāds uz 2014.gada 25.decembri ir 250 EUR.

Paskaidro, ka puses nav izmantojušas meditāciju strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā.

Norāda, ka ar Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 214.gada 2.jūnija lēmumu lietā Nr.3-12/0496 tika izbeigta tiesvedība prasītāja

pieteikumā pret atbildētāju par saistības piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, jo parādnieks neatzina saistību.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1587. pantu.

Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 euro, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu,

ierosināta lieta par maza apmēra prasību.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītājam izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (lietas 20.lapa). Tiesā nav saņemts prasītāja paziņojums par nepieciešamību

iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām, nosūtīts prasības pieteikums un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta

prasībām atbildētājai izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas 21.lapa).

2015.gada 27.janvārī Jelgavas tiesā saņemti atbildētāja /pers. D/ paskaidrojumi prasības pieteikumam maza apmēra prasībā par naudas piedziņu

(lietas 22.-23.lapa). Atbildētājs norādījis, ka prasību neatzīst. Atbildētājs norādījis, ka, noslēdzot vienošanos par citas fiziskas personas parāda apmaksu,

prasītāja darbinieki paskaidroja, ka tā ir pildāma 6 mēnešus no noslēgšanas brīža, tad var pārskatīt maksājuma summas apmēru. Paskaidrojis, ka šo

vienošanās daļu ir izpildījis, šobrīd nav spējīgs norēķināties par citas personas parādu, vienošanās saistības izpildīs, kad tas būs iespējams. Pieteicis

lūgumu atlikt tiesvedību un nepamatoti neapgrūtināt atbildētāju ar papildus finanšu slogu. Lūdz izvērtēt maksāšanas disciplīnu un faktu, ka parāds ir

vairākkārtīgi mainījies. Tāpat lūdzis neuzsākt tiesvedību un nepiemērot papildu nodevas vai soda naudas, jo parāda summa tiks dzēsta pilnībā 6 mēnešu

laikā , t.i. līdz 2015.gada 1.augustam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu 2015.gada 3.februārī tiesnese pieņēma lēmumu civillietu SIA „Fortum Jelgava” prasību pret /pers.

D/ par naudas piedziņu nolikt iztiesāšanai tiesas sēdē, ņemot vērā atbildētāja izteiktos iebildumus (lietas 24.lapa).

Tiesas sēdē nav ieradies atbildētājs /pers. D/, kuram par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām –

nosūtīta pavēste uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu un tiesai zināmo citu dzīvesvietu ko apliecina tiesas pavadraksts (lietas 25.lapa) un Vairumā nodoto

reģistrēto sūtījumu saraksts/kvīts Nr.2. Atbildētājam sūtītās pavēstes nav saņemtas atpakaļ Jelgavas tiesā. Iepriekš norādītais ir pamats tiesai atzīt, ka

atbildētājs aicināts uz tiesas sēdi atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1 panta prasībām.

Atbildētājs tiesu nav informējis par saviem neierašanās attaisnojošiem iemesliem, atbildētāja iesniegumi nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, tiesai nav

zināmi viņa neierašanās attaisnojoši iemesli.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu tiesa nolēma skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes, jo nesaskatīja citus, Civilprocesa likuma 209. un

210.pantā norādītos, lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. C/ prasību uzturēja saskaņā ar tiesā iesniegtajiem grozījumiem. Paskaidroja, ka prasītāja darbinieki

nevarēja stāstīt atbildētājam, ka vienošanās pildāma tikai 6 mēnešus. Norādīja, ka šādas vienošanās slēdz uz 6 mēnešiem, lai redzētu vai šajā laikā

parādnieks pilda vienošanos, vai nē. Attiecīgi pēc 6 mēnešiem vienošanās termiņš var tikt pagarināts. Paskaidroja, ka atbildētājam bija iespēja vairākkārt

vērsties pie prasītāja ar lūgumu par samaksas termiņiem, kādu viņš paskaidrojumos norādījis tiesai, vai vienošanos par citiem nosacījumiem, viņš to nav

darījis, brīdinājuma kārtībā pret prasītāju savu saistību neatzina. Tā kā atbildētājs veica nesaprotamus maksājumus, tad prasītāja nekas cits neatlika kā

vērsties tiesā. Pārstāve norādīja, ka vienošanās par parāda apmēru prasītājs slēdz pēc parādnieku vēlmēm. Ņemot vērā Civillikuma 1815.pantu

vienošanos slēdz ar jebkuru, kurš vēlas maksāt parādu.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, uzklausījusi prasītāja pārstāves

paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi, kā to tiesas sēdē uzturēja prasītāja pārstāve.

Saskaņā ar Civillikuma 1815.pantu, ja saistības priekšmets attiecas vienīgi uz saistītā personīgu darbību, tad saistība jāizpilda viņam pašam. Visos

citos gadījumos saistību var izpildīt parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešā persona. No minētās tiesību normas jēgas secināms, ka

trešā persona var dot izpildījumu gan pēc vienošanās ar parādnieku (lai dzēstu savu parādu pret viņu), gan pat bez viņa ziņas un piekrišanas (piemēram,

vecāki samaksā dēla parādu, taisnīguma apziņas vadīti) (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru

kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Mans Īpašums, 2000, 316-317.lpp.).

Tiesai nav pamata apšaubīt SIA „Fortum Jelgava” prasījuma tiesības šajā lietā.

No Komersanta reģistrācijas apliecības (lietas 15.lapa) redzams, ka SIA „Fortum Jelgava” 2001.gada 8.jūnijā reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, bet

2003.gada 14.maijā – Komercreģistrā.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No 2012.gada 28.decembra Vienošanās par siltumenerģijas kavēto maksājumu apmaksu (lietas 9.lapa), redzams, ka atbildētājs kā parādnieks

atzinis parādu par patērēto siltumenerģiju dzīvoklī /adrese/, uz 2012.gada 1.decembri Ls 634,43 (902,71 euro), kas sastāv no pamatparāda Ls 624,41

(888,46 euro) un kavējuma naudas Ls 10,02 (14,26 euro). Pielīgts, ka atbildētājs parādu atmaksā no 2013.gada 25.janvāra līdz 2013.gada 25.jūnijam

un apņemas regulāri veikt kārtējos maksājumus. Tāpat pielīgta prasītāja tiesība pārtraukt vienošanās darbību un vērsties tiesā ar prasību par parāda un

kavējuma naudas piedziņu, ja atbildētājs nepilda tās nosacījumus. Atbildētājs varēja izmantot tiesību parādu samaksāt pirms termiņa.

Novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs pildījis Vienošanās uzņemtās saistības.

2013.gada 3.oktobrī atbildētājam sagatavots paziņojums par vienošanās pārtraukšanu, 2014.gada 28.martā atbildētājam sagatavots atkārtots

paziņojums par vienošanās pārtraukšanu, jo /pers. D/ nav ievērojis pielīgtos parāda atmaksas termiņus un apmērus (lietas 10., 11.lapa).

Atbildētājas parāds pēc Vienošanās prasības celšanas brīdī bija 250 euro, ko apliecina abonenta konta izdruka (lietas 12.lapa), minēto summu

tiesai nav pamata apšaubīt. Tiesas sēdē prasītāja pārstāve iesniedza izziņu, kas apliecina, ka pēc prasības celšanas tiesā atbildētājs ir veicis daļēju parāda

samaksu, kopā 85,39 euro. Tādēļ prasītāja pārstāve samazināja prasības summu līdz 164,61 euro.

Tiesa uzskata, ka iegūti pietiekoši pierādījumi tam, ka atbildētājs nav pildījis Vienošanās uzņemtās saistības, nav veicis pilnīgus maksājumus, ko

savos rakstveida paskaidrojumos atzinis arī pats atbildētājs (lietas 22.-23.lapa).

Nav pamata izvērtēt atbildētāja maksāšanas disciplīnu, jo pušu parakstītā vienošanās nav apstrīdēta. Tiesa norāda, ka saskaņā ar Civillikuma

1587.pantu tiesīgi noslēgti līgumi ir jāpilda, un saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Tiesa arī

par nepamatotām atzīst atbildētāja iebildes neuzsākt tiesvedību, jo tā jau tika uzsākta, pieņemot prasītāja prasības pieteikumu un ierosinot civillietu (lietas

3.lapa). Tāpat tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecina, kādā veidā, prasītājs, iesniedzot prasību, kas pamatota ar tiesīgi noslēgtu vienošanos,

nepamatoti apgrūtina atbildētāju.

Novērtējot pierādījumus lietā un atbildētāja celtos iebildumus atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai, tiesa secina, ka tie,

visticamāk, celti, lai novilcinātu lietas izskatīšanu tiesā. Minēto tiesas pārliecību stiprina arī atbildētāja faktiskās darbības – prasītājam veiktie maksājumi

parāda summas samazināšanai pēc prasības celšanas tiesā. Turklāt savi priekšlikumi parāda apmaksas gadījumā atbildētājam bija jāizsaka prasītājam, pie

kura /pers. D/ nav vērsies, kā arī neieradās tiesas sēdē pēc tiesas aicinājuma, līdz ar to neizmantoja iespēju vienoties ar prasītāju par izlīguma noslēgšanu

un samazināt tiesas izdevumus lietā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja parāda aprēķinu, to nav apstrīdējis arī atbildētājs. Tiesā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs parādu

samaksājis, kas saskaņā ar Civillikuma 1838.panta nosacījumiem jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Parādu uz 25.03.2015. 164,61 euro atbildētājam ir pienākums samaksāt.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītāja tiesības saņemt 6% (likumiskos procentus) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās,

summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu 71,14 euro (lietas 6., 17.lapa), maksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,28 euro

(lietas 7.lapa), kas no atbildētājas piedzenami par labu prasītājam.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto, Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

prasību par parāda piedziņu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Fortum Jelgava”, reģistrācijas Nr. 50003549231, parādu par piegādāto

siltumenerģiju uz 25.03.2015. 164,61 euro un tiesas izdevumus 77,42 euro, iemaksājot to prasītājam AS „SEB Banka” kontā Nr.

LV35UNLA0050005018710.

Noteikt SIA „Fortum Jelgava”, reģistrācijas Nr. 50003549231, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% (seši

procenti) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās, summas.

Noteikt termiņu /pers. D/ labprātīgai sprieduma izpildei 7 (septiņas) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2015.gada 15.aprīlis.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese J.Mauliņa