Court orders payment of management fees, utilities, and reserve fund contributions for unpaid apartment expenses.

Atklātas lietas statuss

Lieta Nr. C77 11996 24

Lietas arhīva Nr. C-11996-24/82

ECLI:LV:RPT:2024:1024.C771199624.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2024. gada 24. oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sanita Rūtenberga

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” un dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu

īpašnieku kopības vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā prasītāji sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” un dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku

kopība, kuru pārstāv sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, cēluši vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju /pers. A/ par

naudas piedziņu, kas izriet no dzīvokļa īpašnieka pienākuma norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/,

kadastra numurs /numurs/, lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Pēc dzīvokļa īpašuma mantošanas

atbildētājs nav norēķinājies ar prasītājiem par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi), par

maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības

uzkrājumu fondā (uzkrājumi) par periodu no 2018. gada 17. maija līdz 2019. gada 9. aprīlim.

[1.1] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587. pantu, 1759. panta pirmo daļu, 1760. pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50. pantu, , Dzīvokļa īpašuma likuma 8. pantu un 10. panta pirmo daļu, un prasītāji lūdz tiesu: piedzīt no atbildētāja par labu sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par apsaimniekošanu (pārvaldīšanu) 284,64 EUR par periodu no 2018. gada 17. maija līdz

2019. gada 9. aprīlim; parādu par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) 823,25 EUR par periodu no

2018. gada 17. maija līdz 2019. gada 9. aprīlim; likumiskos procentus 89,98 EUR par periodu n o 2018. gada 1. jūnija līdz 2020. gada

31. martam; piedzīt no atbildētāja par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” valsts nodevu 193,01 EUR.

Piedzīt no atbildētāja par labu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopībai parādu par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības

uzkrājumu fondā (uzkrājumi) 88,85 EUR par periodu no 2018. gada 17. maija līdz 2019. gada 9. aprīlim.

Noteikt prasītāju tiesības saņemt likumiskos procentus, t.i., 6 %gadā no visas piespriestās parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai).

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 pantu atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto nekustamā īpašuma adresi, nosūtīts prasības

pieteikums, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta par pušu

civilprocesuālajām tiesībām . Atbildētāja paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 1 panta otrajai daļai

paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

[3] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots, nosūtot

paziņojumu pusēm.

2024. gada 23. septembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 185 (OP 2024/185.UT3) ievietots paziņojums/uzaicinājums uz tiesu

atbildētājam par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu un 194. panta otro daļu, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[5] Civillikuma 701. pants noteic, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar

viņa personu, pāriet uz mantinieku., bet Civillikuma 705. pants noteic, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja

tiesībām (702. un turpm. p.), arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās.

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septītā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts

dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku

kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51. panta otro daļu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz

citai personai piederošas zemes; atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām,

kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībnieki nekavējoties rakstveidā

paziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu. Dzīvokļa īpašuma ieguvējs pēc darījuma noslēgšanas iesniedz īpašuma tiesības

apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.

Minētā likuma 13. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz

uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina

optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram

veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.

Civillikuma 1071. pants nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Civillikuma 1828. un 1838. pants nosaka - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu,

bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot minētās likuma normas, kā tiesa atzīst, ka prasība par galvenā pamatparāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[5.1] Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta 3. punktu - parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis: kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1765. pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Savukārt minētā likuma 1759. panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs;

šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Ievērojot minētās likuma normas, kā tiesa atzīst, ka apmierināma prasība par likumisko procentu piedziņu.

[6] Ievērojot Civillikuma 1756. un 1757. pantā, kā arī 1765. panta pirmajā daļā noteikto, 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu

departamenta senatoru kopsapulces lēmumu un Civilprocesa likuma 195. pantu tiesa nosaka prasītājiem tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos

nokavējuma procentus 6 % apmērā gadā no nesamaksātās piedzītās summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot, ka procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” labā

piespriežami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva 193,01 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par sludinājuma teksta sagatavošanu

2,42 EUR, kopsummā 195,43 EUR.

[7.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, 40. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un Ministru kabineta

2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14. un 15. punktu kopējais ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir 9,00 EUR, kas piedzenams no atbildētāja par labu valstij.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras prasībā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, dzimis /datums/, /vieta/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas numurs

40103362321) parādu par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumus) 284,64 EUR un par mājas uzturēšanai

nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālos pakalpojumus) 823,25 EUR par periodu no 2018. gada 17. maija līdz 2019. gada 9. aprīlim, likumiskos

procentus 89,98 EUR par periodu no 2018. gada 1. jūnija līdz 2020. gada 31. martam un tiesas izdevumus 195,43 EUR, pavisam kopsummā

1`393,30 EUR (tūkstotis trīs simti deviņdesmit trīs euro 30 centi), samaksu veicot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontos: AS “Swedbank” -

LV98HABA0551030734837, AS “Citadele banka” – LV83PAREX0013044380019, AS “SEB banka” –

LV65UNLA0050017186820, AS “Luminor bank”, LV63 RIKO 0002 0131 9759 6.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos

nokavējuma procentus 6 % (seši procenti) gadā no nesamaksātās piedzītas summas, ievērojot to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, dzimis /datums/, /vieta/, par labu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopībai parādu par maksājumiem dzīvokļu

īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumus) 88,85 EUR par periodu no 2018. gada 17. maija līdz 2019. gada 9. aprīli, samaksu veicot SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks” norēķinu kontos: AS “Swedbank” - LV98HABA0551030734837, AS “Citadele banka” – LV83PAREX0013044380019, AS

“SEB banka” – LV65UNLA0050017186820, AS “Luminor bank”, LV63 RIKO 0002 0131 9759 6.

Atzīt dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopībai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/

likumiskos nokavējuma procentus 6 % (seši procenti) gadā no nesamaksātās piedzītas summas, ievērojot to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, dzimis /datums/, /vieta/, par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 EUR (deviņi euro), kas

iemaksājami kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot

iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C77 11996 24.

Maksājumu dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos sprieduma labprātīgas izpildes termiņā

iesniedzams Rīgas pilsētas tiesai, vai arī nosūtāms pa pastu vai elektronisko pastu, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots piespiedu izpildei.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un

neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma - 2024. gada 24. oktobra - var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas

lūgumu. Ja tiks iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma

saturam, būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2024. gada 22. novembrī.

Tiesnese Sanita Rūtenberga

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.