Court allows debt collection claim via assignment, ordering defendant to pay loan, interest, and court costs.

Lietas arhīva Nr. C-2087-20/19

ECLI:LV:VRT:2020:0730.C71208720.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2020.gada 30.jūlijā

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa,

ar tiesas sēdes sekretāri J.Āboliņu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2020.gada 23.aprīlī prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” cēlusi Vidzemes rajona tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par

parāda piedziņu, bet 24.aprīlī ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2017.gada 15.decembrī starp Bigbank AS Latvijas filiāli (turpmāk – cedents), un SIA “Intrum Latvia” (turpmāk

– prasītāja), kā cesionāru noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kura nosacījumiem un Civillikuma 1798., 1801., 1805., 1806.pantu prasītāja ieguvusi

prasījuma tiesības uz atbildētājas saistībām ar visām blakus tiesībām.

2016.gada 29. decembrī starp atbildētāju un cedentu noslēgts aizdevuma līgums Nr.16252879/10NK (turpmāk - Aizdevuma līgums), saskaņā ar

kuru cedents, Aizdevuma līguma pamatnoteikumu punktos “Aizdevuma summas izsniegšana” un “Komisija par līguma noformēšanu”, noteiktajā kārtībā

izsniedzis atbildētajai aizdevumu 3102 EUR apmērā, un atbildētāja apņēmusies atmaksāt aizdevumu, procentus par aizdevuma lietošanu un citus no

Aizdevuma līguma izrietošos maksājumus Aizdevuma līguma maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā.

Ievērojot to, ka atbildētāja neveica aizdevuma un citu no Aizdevuma līguma izrietošo maksājumu atmaksu Aizdevuma līguma maksājumu grafikā

noteiktajā kārtībā, kā arī to, ka Atbildētāja maksājumu saistību kavējums pārsniedza 30 (trīsdesmit) dienas, cedents, izmantojis Aizdevuma līguma

vispārējo noteikumu 2.punktā pielīgtās tiesības un vienpusēji atkāpās no Aizdevuma līguma ar 2019.gada 14.martu, pieprasot tūlītēju parāda atmaksu.

Uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētājas no Aizdevuma līguma grafika izrietošās nenokārtotās saistības sastāda 3351,21 EUR

apmērā, kas sastāv no neatmaksātā aizdevuma 2678,12 EUR apmērā, procentiem par aizdevuma lietošanu 673,09 EUR apmērā un aizdevuma līguma

administrēšanas maksas 0,00 EUR.

Ievērojot to, ka atbildētāja neveica aizdevuma un citu no Aizdevuma līguma izrietošo maksājumu atmaksu Aizdevuma līguma maksājumu grafikā

noteiktajā kārtībā, atbilstoši Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.punktam, atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu 0,5% apmērā no

nokavētā/to maksājumu summas par katru kavējuma dienu. Ņemot vērā minēto, atbildētājam ir pienākums segt līgumsodu 189,64 EUR apmērā.

Prasītāja uzskata, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus 176,76 EUR apmērā par laika periodu no 2019.gada 15.marta līdz

2020.gada 14.aprīlim. Likumiskie procenti aprēķināti pēc formulas:

6/100/360* (dienu skaits) * (pamatsumma)

Likumisko procentu likme ir 6% gadā.

6/100/360 - likumisko procentu apmērs dienā.

Dienu skaits (396 dienas) aprēķināts par laika periodu no 15.03.2019. līdz 14.04.2020. Pamatsumma, no kuras aprēķināmi likumiskie procenti ir

2678,12 EUR.

Likumisko procentu aprēķins: 6/100/360* 2678,12*396 = 176,76 EUR.

Norādīts, ka ir pamats atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasītāja norādījusi, ka, atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantam un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61

“Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt

prasītājai, kā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, radušos parāda atgūšanas izdevumus 17 EUR apmērā, jo pirms prasības celšanas tiesā

atbildētāja Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma ietvaros aicināta labprātīgi nokārtot savas parādu saistības. Atbildētāja ir vairākkārtīgi informēta par

nenokārtotajām saistībām gan telefoniski, gan ar atgādinājuma vēstulēm.

Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja ir vērsusies pret atbildētāju ārpustiesas kārtībā, ar pieprasījumu samaksāt parādu, taču atbildētājs līdz pat

šim brīdim nav veicis parāda pilnīgu samaksu. Līdzšinējā atbildētāja bezdarbība liecinot par to, ka viņš saistības pildīt labprātīgi nevēlas, tādējādi prasītāja

ir spiesta savas tiesības aizsargāt tiesā.

Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja ir vērsusies pret atbildētāju par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā saskaņā ar Civilprocesa

likuma 50.1nodaļas normām.

Tā kā saistība piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nodota netika, prasītājai ir atlīdzināmi ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi

Civilprocesa likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā.

Vidzemes apgabaltiesas spriedumā no 2012.gada 3.maija Nr.CA0099-12/11 tiesa atzinusi, ka ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi

saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 3.punktu ir atzīstami par tiesas izdevumiem, proti, ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem, kas

prasītājai radušies iesniedzot tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un tāpēc tie ir atlīdzināmi prasītājai.

Pirms vēršanās tiesā prasītāja mediāciju nav izmantojusi un arī nevēlas to izmantot.

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828.,

1832., 1835., 1934., 1943., 1946.pantu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61

“Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu un attiecīgajām Civilprocesa likuma

normām, prasītāja lūdz tiesu:

1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai:

- aizdevuma summas parādu 2678,12 EUR;

- aizdevuma lietošanas procentus 673,09 EUR;

- aizdevuma līguma administrēšanas maksu 0,00 EUR;

- līgumsodu 189,64 EUR;

- likumiskos procentus 176,76 EUR;

- parāda piedziņas izdevumus 17 EUR;

- tiesas izdevumus – valsts nodevu 384,02 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 EUR, ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus

5,44 EUR;

Pavisam kopā piedzīt 4129,44 EUR, samaksu veicot prasītājas norēķinu kontā LV84NDEA0000081667899, Luminor Bank AS;

2) apstiprināt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai);

3)prasītājam izsniegt un ar elektroniskā pasta starpniecību nosūtīt tiesas sprieduma norakstu nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas datuma;

4) prasības pilnīgas vai daļējas apmierināšanas gadījumā prasītājam izsniegt un nosūtīt pa pastu izpildu rakstu pēc tiesas sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Atbildētāja tiesā iesniegusi paskaidrojumu (lietas 31.lapa), kurā norāda, ka šobrīd neesot spējīga vienā piegājienā atmaksāt visu prasīto summu.

Lūdz tiesu rast iespēju iesniegt nepieciešamos pierādījumus, kas pamato apstākļus. Ja tiesa pieprasīšot no atbildētājas pierādījumus, kas būtiski lietas

izskatīšanā, esot gatava tos iesniegt nekavējoties.

Atbildētājas apgādībā esot divi bērni (12 un 13 gadus veci), saņemot uzturlīdzekļus no valsts, īpašumu neesot. Lielākā daļā no algas tiekot tērēta

aizdevumu un parādu atmaksai citām kredītiestādēm.

Lūdz tiesu pārskatīt piedzenamās summas pamatotību un lemt par atbilstoša grafika izveidi tās atmaksai. Lūdz ņemt vērā atbildētājas šī brīža

saistības ar citām kredītiestādēm un ļaut viņai sākt atmaksāt prasīto summu brīdī, kad daži tuvākie maksājumi izbeigsies (apmēram šī gada pēdējos

mēnešos). Līdz tam varētu maksāt mazāku summu, pēc tam to pakāpeniski palielināt.

Aizdevumu esot godprātīgi maksājusi katru mēnesi, atbilstoši e-pastā saņemtajiem rēķiniem. Pieaugot citiem maksājumiem, nav spējusi kredīta

atmaksu veikt.

Lietas izskatīšana nozīmēta tiesas sēdē 2020.gada 30.jūlijā pulksten 10:00.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2020.gada 22.jūlijā tiesā saņemts prasītājas pārstāvja iesniegums, kurā lūgts lietu izskatīt bez

pārstāvja piedalīšanās (lietas 44.lapa).

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2020.gada 14.maijā tiesā saņemta atbildētājas e-pasta vēstule, kurā lūgts izskatīt lietu rakstveida procesā

(lietas 40.lapa).

2020.gada 29.jūlijā tiesā saņemta atbildētājas e-pasta vēstule, kurā viņa lūdz lietu izskatīt viņas prombūtnē (lietas 56.lapa).

Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez pušu klātbūtnes tiesas

sēdē.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma sekojošu

iemeslu dēļ.

No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 29.decembrī starp Bigbank AS Latvijas filiāli un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums

Nr.16252879/10nk (lietas 11.-14.lapa), saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts kredīts patēriņa preču iegādei 3102 EUR.

Aizdevuma līgumā ir noteikts, ka aizņēmējam ir pienākums izlietot Aizdevuma summu atbilstoši Aizdevuma pieteikumā norādītajam mērķim.

Aizdevuma mērķis ir arī pilnīga kredītsaistību, kas izriet no līguma ar AS “Ferratum Bank” dzēšana. Aizņēmējam ir pienākums 5 dienu laikā no

Aizdevuma līguma spēkā stāšanās brīža dzēst saistības ar AS “Ferratum Bank” un iesniegt pierādījumus šo saistību dzēšanai.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma pamatnoteikumiem 1163 EUR tiek ieskaitīti atbildētājas saistību pret SIA “IPF Digital Latvia” dzēšanai, bet 313,20

EUR tiek pārskaitīti SIA “VIA SMS” (lietas 15.,16.lapa).

Saskaņā ar Aizdevuma līguma pamatnoteikumiem, atbildētāja apņēmusies veikt ikmēneša maksājumus kredīta un procentu dzēšanai saskaņā ar

maksājumu grafiku, līguma darbības termiņš noteikts līdz 10.01.2022.

Uz Aizdevuma līguma ir gan kredīta ņēmējas – atbildētājas, gan Bigbank AS Latvijas filiāles pārstāvja paraksti.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu,

līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tas nav apstrīdēts, līdz ar to ir spēkā esošs

un pusēm saistošs.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likuma pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Civillikuma 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

No lietas 17.,18.lapā esošā Cesijas līguma izraksta un tā Pielikuma Nr.1 redzams, ka 2017.gada 15.decembrī starp SIA “Lindorff Latvia”, kuras

nosaukums kopš 2017.gada 29.decembra ir SIA “Intrum Latvia”, kā cesionāru un AS “Bigbank” kā cedentu noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kura

nosacījumiem prasītāja ieguva prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.

Tiesa atzīst, ka Cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām un ir saistošs pusēm un, pamatojoties uz minēto, prasītājai ir visas prasījuma

tiesības pret atbildētāju, kas izriet no atbildētāja un Bigbank AS Latvijas filiāles saistībām.

Lietas 21.lapā atrodas prasītājas 2018.gada 9.novembra paziņojums atbildētājai par kreditora maiņu.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu saprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noteiktā termiņa notecējuma.

Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.1.apakšpunktā noteikts, ka aizdevējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt tūlītēju parāda

samaksu no aizņēmēja gadījumā, ja aizņēmējs ir nokavējis no līguma izrietošās maksājuma saistības izpildi vairāk kā trīsdesmit dienas [..] par to paziņojot

aizņēmējam rakstveidā.

2019.gada 21.janvārī prasītāja atgādinājusi atbildētājai par nepieciešamību nomaksāt kavētos maksājumus (lietas 20.lapa)

No lietas 58. lapā esošā 2019.gada 15.marta paziņojuma redzams, ka, pamatojoties uz 29.12.2016. Aizdevuma līguma nosacījumiem par līguma

pirmstermiņa izbeigšanās tiesībām, cedents paziņojis par vienpusēju atkāpšanos no līguma ar 2019.gada 14.februāri.

Tiesa uzskata, ka minētajā dokumentā ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, un prasītāja vienpusēji atkāpusies no līguma nevis ar 2019.gada

14.februāri (kā norādīts paziņojumā), bet ar 14.martu, par ko liecina līgumisko procentu aprēķināšanas periods līdz 2019.gada 14.martam un noteiktais

termiņš parāda nomaksai – 2019.gada 25.marts.

No prasības pieteikumā norādītā un lietas 10.lapā esošā prasības summas aprēķina redzams, ka atbildētāja nav pienācīgi pildījusi savas no līguma

izrietošās saistības un prasītāja ir aprēķinājusi atbildētājas aizdevuma summas parādu 2678,12 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas neatmaksātās kredīta pamatsummas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda

esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja parāda aprēķinu nav apstrīdējusi,

iebildumus prasībai tiesā nav iesniegusi. Atbildētāja savā paskaidrojumā norādījusi tikai uz savām grūtībām izpildīt saistības.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja pilnībā būtu norēķinājusies, tāpēc tiesa uzskata, ka aizdevuma summas parāds 2678,12 EUR apmērā

piedzenams no atbildētājas tiesas ceļā.

Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas aizdevuma lietošanas procentus 673,09 EUR par laika periodu no 11.05.2018. līdz

14.03.2019. (lietas 10.lapa).

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946. pantu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar līguma pamatnoteikumiem puses ir vienojušās, ka procentu likme ir 35% no aizdevuma summas gadā (lietas 11.lapa).

Ievērojot minēto un to, ka atbildētāja līgumā uzņēmusies saistību par aizdevuma lietošanu maksāt procentus – 35% no aizdevuma summas gadā,

tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums par aizdevuma lietošanas procentu piedziņu 673,09 EUR apmērā ir pamatots.

Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 189,64 EUR apmērā par laika periodu no 11.07.2018. līdz 14.03.2019.

Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). (..) Līgumsods par saistību pienācīgu neizpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs,

taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu – līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu – kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildījumu, ja tā tieši bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par izpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tiesa, atzīst, ka prasītāja ir tiesīga prasīt līgumsodu, jo, par to puses vienojušās Aizdevuma līguma 4.1.punktā – 0,5% apmērā no kavētās

maksājuma summas par katru kavējuma dienu.

Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods ir samērīgs un atbilstošs atbildētājas nokavētajām saistībām, līdz ar to no atbildētājas par labu

prasītājai ir piedzenams līgumsods 189,64 EUR apmērā.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus 176,76 EUR apmērā par laika periodu no 15.03.2019. līdz 14.04.2020.

Civillikuma 1759.pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos:

1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; [..]

Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (1765.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa uzskata, ka prasītājai ir tiesības lūgt piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus 176,76 EUR apmērā par laika periodu no 15.03.2019. līdz

14.04.2020.

Prasība par parāda piedziņas izdevumu 17 EUR apmērā ir apmierināma, pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru

kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”

2.punktu.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā, otrā, trešā daļa noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Parāda atgūšanas izdevumiem

jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem). Parāda atgūšanas izdevumu

pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punkts noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda

atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram:

2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt

kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav

sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; 2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda

atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Prasītāja lūgusi atzīt tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no neapmaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai).

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Latvijas Republikas Augstākas tiesas

Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 uzsver, ka jau vairākkārt (Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedums lietā

Nr. SKC-87/2007, Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmums lietā Nr.SPC-166/2010), ir norādīts, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs

raksturs un saskaņā ar to tiesa pati (ex officio) neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteic prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt procentus uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1756.pantā.

Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 norādījis arī, ka likumiskie

procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc sava satura vairs nav prasījums par uzturlīdzekļu maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu

samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma izpildīšanas kavējumu.

Līdz ar to nosakāmas prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās summas 3734,61 EUR sākot ar šī sprieduma spēkā

stāšanās dienu pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto ierobežojumu.

No prasības pieteikuma un tam pievienotā maksājuma uzdevuma redzams, ka pirms prasības celšanas tiesā prasītāja šī parāda sakarā vērsusies

pret atbildētāju par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā rezultātā tai radušies ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi 5,44 EUR

(lietas 7.lapa).

Vidzemes apgabaltiesa 2012.gada 3.maija spriedumā Nr.CA0099-12/11 atzinusi, ka ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi saskaņā ar

Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 3.punktu ir atzīstami par tiesas izdevumiem, proti, ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem, kas prasītājam

radušies iesniedzot tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājas samaksātie izdevumi 5,44 EUR apmērā par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ir atlīdzināmi Civilprocesa

likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi piespriežami no atbildētāja par labu prasītājam proporcionāli apmierinātajai

prasījuma daļai.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 394,83 EUR, tajā skaitā: valsts nodeva 384,02 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 10,81 EUR (maksājumu dokumenti lietas 6.-9.lapā).

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese/) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Intrum

Latvia” (reģistrācijas Nr.40203088409, juridiskā adrese: Gustava Zemgala gatve 74A, Rīga, LV-1039) parādu 3734,61 EUR (trīs tūkstoši septiņi simti

trīsdesmit četri euro 61 cents), tajā skaitā, aizdevuma summas parādu 2678,12 EUR (divi tūkstoši seši simti septiņdesmit astoņi euro 12 centi),

aizdevuma lietošanas procentus par laika periodu no 11.05.2018. līdz 14.03.2019. 673,09 EUR (seši simti septiņdesmit trīs euro 09 centi), līgumsodu

189,64 EUR (viens simts astoņdesmit deviņi euro 64 centi), likumiskos procentus par laika periodu no 15.03.2019. līdz 14.04.2020. 176,76 EUR

(viens simts septiņdesmit seši euro 76 centi), parāda piedziņas izdevumus 17 EUR (septiņpadsmit euro), kā arī tiesas izdevumus 394,83 EUR (trīs simti

deviņdesmit četri euro 83 centi), tajā skaitā, valsts nodeva 384,02EUR (trīs simti astoņdesmit četri euro 02 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 10,81 EUR (desmit euro 81 cents).

Piedzītās summas iemaksājamas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” norēķinu kontā LV84NDEA0000081667899, Luminor Bank

AS.

Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” (reģistrācijas Nr.40203088409) tiesības saņemt no /pers. B/ 6% (sešus procentus) gadā

no piedzītās summas 3734,61 EUR (trīs tūkstoši septiņi simti trīsdesmit četri euro 61 cents) no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma pilnīgai

izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Noteikt /pers.B/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā (Alūksnē).

Tiesnese I.Puriņa