Court partially allowed landlord's claim to terminate lease and evict tenant for unpaid rent and services.

Lietas Nr. C28317312

Lietas arhīva Nr. C-0237-15/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 11.novembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese V.Vjatere

ar tiesas sēdes sekretāri K.Strazdiņu,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers.S/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no

dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 1.martā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – Prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētājs) par dzīvojamās

telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” ar 2010.gada 29.decembri ir reorganizēts un pievienots SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks”. Atbilstoši Komerclikuma 335.panta piektajai daļai pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

2009.gada 25.martā SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs”, pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes

rekomendāciju Nr.037201, noslēdza dzīvojamo telpu īres līgumu ar Atbildētāju par dzīvojamās telpas /adrese/, izīrēšanu uz nenoteiktu laiku.

Atbildētājam dzīvojamās telpas tika nodotas ar 2009.gada 25.marta pieņemšanas un nodošanas aktu.

Prasītājs, kā SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” tiesību un saistību pārņēmējs, veica Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā esošo īpašumu

apsaimniekošanu, pamatojoties uz Rīgas domes Īpašuma departamenta un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona izpilddirekcijas 2003.gada gada 29.decembrī

noslēgto Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī. No 2011.gada 5.jūlija minētās darbības tiek veiktas,

pamatojoties uz Rīgas domes Īpašuma departamenta un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta 2011.gada 5.jūlija noslēgto Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr.RD – 11 – 910-lī.

Saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521 “Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” tiek piemērota dzīvojamo telpu īres maksas Ls 0,42 par vienu dzīvojamo

telpu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī (publikācija “Latvijas Vēstnesis” 102 (3678), 27.06.2007).

2006.gada 12.decembra MK noteikumi Nr.999 nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Līguma 2.2.1. punktā noteikts, ka īrnieka pienākums apmaksāt par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, kas jāapmaksā

izīrētājam vienlaicīgi ar īres maksu, un proti, apmaksa par apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu.

Saskaņā ar līguma 2.1. punktu īres maksa par kārtējo mēnesi jāmaksā pilnā apmērā līdz mēneša pēdējam datumam.

Atbildētājs kopš līguma noslēgšanas 2009.gada 25.martā, nav veicis nevienu maksājumu. Atbildētājam tiek sniegti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu

un apsaimniekošanu saistītie pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus

par saņemtajiem pakalpojumiem vai Prasītāja izrakstītajiem rēķiniem.

Līguma 2.4.punktā noteikts, ka īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājuma termiņa kavējuma gadījumos par katru nokavēto dienu

maksājams līgumsods 0,2% apmērā no nesamaksātās summas.

Atbildētāja parāds no 2009.gada 1.maija līdz 2012.gada 1.februārim par īri un komunālajiem pakalpojumiem sastāda kopā Ls 2165,47, t..

pamatparāds Ls 1225,09 un līgumsods Ls 940,38.

Līguma 3.4. punkts nosaka, ka līguma darbības laikā līgumu var izbeigt saskaņā ar Likumu “Par dzīvojamo telpu īri”.

Atbildētājs nav izpildījis savas no līguma izrietošās saistības, līdz ar to Prasītājam ir pamats lūgt tiesu izbeigt ar Atbildētāju noslēgto līgumu.

Atbildētājs brīdināts par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2010.gada 31.augusta pirmstiesas brīdinājumu Nr.1121/08, kurš tika

nosūtīts ierakstītā sūtījumā. Brīdinājumā noteiktajā termiņā parāds nav nomaksāts.

Prasībā lūgts:

- izbeigt 2009. gada 25.martā noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts ar /pers. B/ un izlikt /pers. B/ no dzīvojamās telpas /adrese/,

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;

- piedzīt no /pers. B/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu –

Ls 1225,09 un līgumsodu Ls 940,38 apmērā par laika periodu no 2009.gada 1.maija līdz 2012.gada 1.februārim;

- atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei;

- piedzīt no Atbildētāja par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.pantu, 28.2 panta pirmo daļu, Civillikuma 1., 1587., 1716., 1720.pantu.

Tiesas sēdē Prasītāja pilnvarotais pārstāvis paskaidroja, ka prasību uztur uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un motīviem.

Atbildētājs /pers.B/ uz tiesas sēdi nebija ieradies, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots savlaicīgi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta

prasībām, nosūtot prasības pieteikuma norakstu un tiesas pavēsti ierakstītos pasta sūtījumos uz atbildētāja dzīvesvietu. No pasta iestādes tiesas

dokumenti saņemti atpakaļ ar norādi, ka adresāts nav saņēmis sūtījumu, pasta iestādē beidzies sūtījuma glabāšanas laiks.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ievērojot, ka atbildētājam rakstiski paziņots par lietas izskatīšanu, nosūtot pavēsti uz personas deklarēto

dzīvesvietas adresi, uzskatāms, ka persona tiesas pavēsti ir saņēmusi. Līdz ar to uzskatāms, ka Atbildētājam par tiesas sēdi ir paziņots pienācīgi un

likumā noteiktā kārtībā. Tiesā nav saņemta informācija no Atbildētāja par neierašanās iemesliem, kā arī nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas

atlikšanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas, 209.un 210.panta nosacījumiem atzīst, lietu iespējams izskatīt bez Atbildētāja

klātbūtnes, pamatojoties uz Prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Motīvu daļa

Noklausoties Prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem pievienotā 2009.gada 25.marta Dzīvojamo telpu īres līguma redzams, ka tas noslēgts Rīgas domes vārdā starp pašvaldības

uzņēmumu „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, kā izīrētāju, un /pers. B/, kā īrnieku, par dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanu uz nenoteiktu laiku.

Līguma 2. punkts ar apakšpunktiem nosaka Atbildētāja pienākumu savlaicīgi un pilnā apmērā veikt īres maksas un maksas par pakalpojumiem

maksājumus. Vienlaicīgi līgums nosaka, ka maksa par komunālajiem pakalpojumiem atbildētājam jāmaksā pēc noteiktiem tarifiem.

N o 2012.gada 25.janvāra Uzņēmumu reģistra izziņas Nr.7-3-11990 redzams, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izveidota 29.12.2010.,

apvienojot vairākas Rīgas pašvaldības SIA, tajā skaitā Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Kurzemes namu apsaimniekotājs”.

Saskaņā ar Komerclikuma 335.panta piekto daļu, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai

sabiedrībai. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar

2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. DI-03-688-lī apsaimnieko nekustamo īpašumu /adrese A/.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību.

Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm

uz euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Tādejādi parāda apmērs pārrēķināms no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (EUR 1 = LVL 0,702804).

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai

apakšīres līgums.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmās daļas noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos.

No lietas materiāliem redzams, ka Prasītājs ir izpildījis saistības – ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus Atbildētājam,

savukārt Atbildētājs nav apmaksājis rēķinus, atbilstoši īres līguma nosacījumiem, tādējādi nav pildījis ar līgumu uzņemtās saistības.

No prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina redzams, ka Atbildētājs nav pilnībā veicis maksājumus par īri, kā arī mājas uzturēšanu un

saņemtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā ir izveidojies parāds 1743,14 euro apmērā par laika periodu no 2009.gada 1.maija līdz 2012.gada

1.februārim.

Tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka Prasītājs ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet Atbildētājs nav veicis samaksu.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, ka parāds būtu samaksāts, kā arī nav iesniedzis paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja parāda aprēķinu, arī Atbildētājs to nav apstrīdējis, tādēļ no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenams pamatparāds

1743,14 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Civillikuma 1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no

zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

Prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu par laika periodu no 2009.gada 1.maija līdz 2012.gada 1.februārim 1338,05 euro apmērā.

Tiesas ieskatā, līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, un tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis

nodrošināt kreditoram labumu papildus parādnieka pamatsaistībai. Turklāt līgumsods nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors ir tiesīgs iedzīvoties uz

parādnieka rēķina (peļņas avots), un tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir

atzīstams soda samērīguma princips.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā /pers.B/ Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir atzīstams par patērētāju.

Līdz ar to pušu starpā noslēgtā līguma noteikumi izvērtējami līgumslēdzēju pušu vienlīdzīguma un taisnīguma aspektā atbilstoši Patērētāju tiesību

aizsardzības likumam.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas

uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi

vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Saskaņā ar dzīvojamo telpu īres līguma 2.4.punktu īres maksas un maksas par pakalpojumiem (ja tā tiek maksāta vienlaicīgi ar īres maksu)

maksājumu termiņa gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,2% apmērā no nesamaksātās summas, taču tas nepārsniedz ar

pakalpojumu sniedzējiem noslēgtajos līgumos par pakalpojumu saņemšanu paredzētos maksimālos līgumsoda procentus. Prasītāja lūgtajam līgumsoda

apmēram ir izteikti sodošs, nevis zaudējumu atlīdzinošs raksturs, un tā apmērs nav samērots ar vispārējiem taisnīguma un samērīguma principiem,

tādējādi, konkrētajā gadījumā radot patērētājam ekonomiski smagas sekas un būtiski apgrūtinot parāda atmaksu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2011.gada 31.augusta spriedumā lietā Nr. SKC- 221/2011, izvērtējot normas par līgumsodu

kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu norādījis uz judikatūru, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr. SKC-

441, 2005.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-48, 2007.gada 20.jūnija lēmumu lietā SPC-43, 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr. SKC-

212, ir nonācis pie atzinuma, ka par līgumsoda samazināšanas iespēju.

Prasītāja aprēķinātais līgumsoda apmērs konkrētajos apstākļos nav samērīgs ar nepienācīgas izpildes zaudējumiem, jo prasītājs nav pierādījis, ka

būtu cietis zaudējumus aprēķinātā līgumsoda apmērā, tāpēc tiesa atzīst, ka pieprasīto līgumsodu iespējams samazināt. Vienlaikus tiesa atzīst, ka tiesai nav

tiesību un tas arī nebūtu taisnīgi pilnībā atbrīvot Atbildētāju no nokavējuma sekām (līgumsoda), tas ir, atbildības par maksājumu termiņu kavējumu

gadījumā, kad Prasītājs pamatoti pieprasīja saņemto pakalpojumu apmaksu, jo tādā gadījumā Atbildētājs netiktu motivēts nokārtot savas līgumsaistības

atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem, netiktu ievērotas prasītāja tiesības saņemt ekvivalentu naudas summu par kavējuma laiku, kā arī tiktu pārkāpts

pušu līdztiesības princips.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Aprēķinātais līgumsods ir nesamērīgs un ir samazināms 10% apmērā no pamatparāda summas. Tiesa atzīst, ka līgumsods 174,32 euro apmērā

izpildīs sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcijas, atbildīs Atbildētāja spējām, kā arī tiks ievērotas Prasītāja intereses - ietekmēt atbildētāja saistību

izpildi un gadījumā, ja atbildētājs saistības izpilda tikai daļēji, rast papildus līdzekļus norēķiniem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi, tieši

šādā apmērā 174,32 euro prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma. Savukārt prasība pārējā daļā par līgumsoda 1163,73 euro apmērā

piedziņu ir noraidāma kā nepamatota.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, ja

īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas vismaz mēnesi iepriekš

rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2010.gada 31.augusta brīdinājumu Nr.1121/08 pierādīts, ka Prasītājs, ievērojot likumā noteikto termiņu, brīdinājis

par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no aizņemamās dzīvojamās telpas gadījumā, ja viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas netiks

nokārtotas parādsaistības kopējā apmērā Ls 965,03.

Tā kā parādsaistības nav nokārtotas un ir pierādīts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1.punktā minētais apstāklis, kas ir par

pamatu īres līguma izbeigšanai, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un ir likumīgs pamats izbeigt ar Atbildētāju /pers.B/ Dzīvojamās telpas īres līgumu,

izlikt viņu no dzīvojamām telpām Nr./adrese/, ar visām piederošajām mantām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas. Tādējādi, Prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas, nepārsniedzot to, jo saskaņā ar Civillikuma

1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, ir samaksājis valsts nodevu 397,18 euro par prasību un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta )apakšpunktu valsts nodeva par prasības apmierināto daļu ir 287,62 euro. Ņemot

vērā minēto, no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi par samaksāto valsts nodevu 287,62 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītajiem izdevumiem 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu nosūtīšanu

13,63 euro apmērā (lietas 2.lapa). Prasītājs pirms lietas izskatīšanas ir samaksājis no šiem izdevumiem 4,70 euro, tādēļ nesamaksātā summa 8,93 euro

apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu piedzenama no Atbildētāja valsts labā.

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.-193., 195., 204.1, pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt daļēji SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. B/ par īres līguma, izbeigšanu, izlikšanu un dzīvojamās telpas bez citas

dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda piedziņu.

Izbeigt 2009.gada 25.marta Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts starp SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321

un /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, kopā ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa Nr.34, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu par īri un

saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu laika periodā no 2009.gada 1.maija līdz 2012.gada 1.februārim 1743,14 euro apmērā, līgumsodu

par laika periodu no 2009.gada 1.maija līdz 2012.gada 1.februārim 174,32 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 287,62 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, pavisam kopā 2209,78 euro (divi tūkstoši divi simti deviņi euro 78 centi).

Samaksa veicama vienā no norēķinu kontiem:

AS „SWEDBANK” LV98HABA0551030734837;

AS „Citadele banka” LV83PARX0013044380019;

AS „SEB banka” LV65UNLA050017186820;

AS „DnB banka” LV63RIKO0002013197596;

AS Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle” LV57NDEA0000083069550.

Pārējā daļā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību par līgumsoda 1163,73 euro apmērā piedziņu no /pers. B/ noraidīt.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus

procentus gadā no parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,93 euro (astoņi euro, 93 centi).

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas par naudas summu un tiesāšanās

izdevumu piedziņu, sākot no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 11.novembra,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese V.Vjatere