Court convicts defendant of fraud and theft, sentencing to seven months imprisonment for fraud.

Lieta Nr.11390125311

Lietas arhīva Nr. K37-0316-14/6

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2014.gada 5.decembrī

Tukuma rajona tiesa

tiesnese L.Sprigule

piedaloties prokurorei A.Bušai,

zvērinātai advokātei S.Kokinai

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas,

180.panta pirmās daļas (Krimināllikuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

Tiesa, tiesas izmeklēšanā

k o ns t a t ē ja

Apsūdzētais/pers. A/ ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, izdarīja svešas mantas iegūšanu (krāpšanu).

2011.gada 4.aprīlī /pers. A/, būdams 2008.gada 20.jūnijā sodīts Tukuma rajona tiesā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas ar brīvības

atņemšanu uz 2 gadiem 6 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz l gadu 7 mēnešiem, 2010.gada 23.jūlijā atbrīvots pēc soda

izciešanas, papildsoda izciešanas laikā, nolūkā iegūt sev mobilo telefonu un izmantot pēc saviem ieskatiem, pierunāja /pers. C/ uz sava vārda Tele 2

klientu centrā Tukumā Pasta ielā 14, noslēgt līgumu par telefona iegādi. Lai iegūtu /pers. C/ uzticību, /pers. A/ apsolīja, ka mobilā telefona Samsung

S8530 Ebony Grey neapmaksāto vērtību un rēķinus apmaksās pats, kaut gan /pers. A/ apzinājās, ka to nedarīs. /pers. C/, uzticoties /pers. A/, 2011.

gada 4.aprīlī Tele 2 klientu centrā Tukumā, Pasta ielā 14, noslēdza līgumu Nr. /līguma numurs/par mobilā telefona Samsung S8530 Ebony Grey, 239,80

Ls (341,20 euro) apmērā, iegādi, iemaksājot pirmo pirkuma maksājumu 25 Ls (35,57 euro) apmērā, kurus viņam iedeva /pers. A/. Pēc līguma

noslēgšanas, /pers. C/, uzticoties, ka /pers. A/ pildīs vienošanos - turpinās apmaksāt gan telefona vērtību, gan ikmēneša rēķinus par saņemtajiem

pakalpojumiem, telefonu Samsung S8530 Ebony Grey kopā ar pirkuma līgumu un garantijas karti uz /pers. C/ vārda, SIM karti, lādētāju, atdeva /pers.

A/. /pers. A/ iegūto, /pers. C/ piederošo mobilo telefonu Samsung S8530 Ebony Grey paņēma un lietoja, taču nemaksāja ikmēneša rēķinus par

saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī par telefona iegādi.

Tā, /pers. A/, ļaunprātīgi izmantojot /pers. C/ uzticēšanos, ieguva /pers. C/ piederošo mantu - mobilo telefonu Samsung S8530 Ebony Grey,

239,80 Ls (341,20 euro) apmērā, nodarot /pers. C/ materiālos zaudējumus 239,80 Ls (341,20 euro).

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. A/ izdarīja piesavināšanos nelielā apmērā.

2011.gada 8.septembrī /pers. A/, būdams 2008.gada 20.jūnijā sodīts Tukuma rajona tiesā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas ar brīvības

atņemšanu uz 2 gadiem 6 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz l gadu 7 mēnešiem, 2010.gada 23.jūlijā atbrīvots pēc soda

izciešanas, papildsoda izciešanas laikā, pie tirdzniecības centra Pasta iela 14, Tukumā, pēc tam, kad /pers. F/Tele 2 klientu centrā noslēdzot līgumu Nr.

/līguma numurs/, bija iegādājies mobilo telefonu Nokia X3-02 Petrol 130,80 Ls (186,11 euro) vērtībā, /pers. A/ palūdza /pers. F/ mobilo telefonu

Nokia X3-02 Petrol iedot uz laiku lietošanā. /pers. F/, pēc /pers. A/ lūguma, mobilo telefonu Nokia X3-02 Petrol kopā ar pirkuma līgumu un garantijas

karti, uz /persona F/vārda, SIM karti, lādētāju iedeva /pers. A/, kurš to lietoja. Lai atgūtu savu telefonu, /pers. F/ centās /pers. A/ sazvanīt, taču tas

neizdevās, līdz ar to 2011.gada 10.septembrī viņš vērsās ar iesniegumu policijā. /pers. A/ ar /pers. F/ piederošo mobilo telefonu Nokia X3-02 Petrol

prettiesiski rīkojās kā ar savu un 2011.gada 20.septembrī, palūdzot citu personu, to ieķīlāja lombardā Pasta ielā 20, Tukumā, par to saņemot 25 Ls

(35,57 euro).

Tā /pers. A/, apzinoties, ka viņam uzticēta sveša, /pers. F/ piederoša manta, rīkojās ar to pretēji mērķim, ar kādu tā viņam tika uzticēta,

neatdeva mobilo telefonu Nokia X3-02 Petrol kopā ar pirkuma līgumu un garantijas karti uz /pers. F/ vārda, SIM karti, lādētāju tās īpašniekam /pers.

F/, prettiesiski to ieguva - piesavinājās un rīkojās kā ar savu, nodarot /pers. F/ materiālos zaudējumus 130,80 Ls (186,11 euro) apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Nopratināts kā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā, pieteica lūgumu neizdarīt

pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa pieņēma lēmumu

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā, viņam izvirzītajā apsūdzībā. Apsūdzētais un viņa aizstāvis piekrita

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, apsūdzētajam tika izskaidrota pieradījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa kvalificē apsūdzētā /pers. A/ darbības, par svešas mantas iegūšanu (krāpšanu) - pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas, par

piesavināšanos nelielā apmērā –pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (Krimināllikuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

Tiesas izmeklēšanā tiesa pārbaudīja apsūdzētā personu raksturojošos datus.

Ar IeM IC centra izdruku no Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas Sodu reģistra un spriedumu kopijām pierādīts, ka /pers. A/

agrāk tiesāts: Ar Tukuma rajona tiesas 2008.gada 25.janvāra spriedumu /pers. A/ tika notiesāts pēc Krimināllikuma 262.panta

otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Saskaņā

ar Krimināllikuma 51.pantu, minētajam sodam, daļēji pieskaitīts neizciestais sods, kas tika noteikts ar Tukuma rajona tiesas

2006.gada 15.novembra spriedumu un galīgais sods noteikts - brīvības atņemšana uz vienu gadu vienu mēnesi, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem (lietas 119.lapa).

Ar Tukuma rajona tiesas 2008.gada 20.jūnija spriedumu /pers. A/ tika notiesāts pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas

ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu /pers. A/ noteiktajam sodam pēc

Krimināllikuma 193.panta otrās daļas daļēji pieskaitīts, 2008.gada 25.janvāra, Tukuma rajona tiesas spriedumā noteiktais sods un

papildsods, galīgais sods noteikts - brīvības atņemšana uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa

vadītāja tiesības uz vienu gadu un septiņiem mēnešiem (lietas 117.-118.lapa). Pēdējo reizi /pers. A/ notiesāts ar Tukuma rajona

tiesas, 2014.gada 7.oktobra, spriedumu pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas, 193. 1panta pirmās daļas ar brīvības

atņemšanu uz desmit mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2014.gada 23.novembrī (lietas 120.-121.lapa).

Ar izdruku no IeM informācijas centra Sodu reģistra pierādīts, ka /pers. A/ vairākkārt sodīts administratīvi (lietas 95.-

96.lapa).

Apsūdzētais nav narkoloģijas un psihiatrijas kabineta reģistrā (lietas 91.-92.lapa).

No Brasas cietuma raksturots apmierinoši: atradies ieslodzījumā no 2008.gada 13.novembra līdz 2010.gada 23.jūlijam. Soda izciešanas laikā 16

reizes pieļāvis cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumus. Soda izciešanas laikā nebija ieinteresēts papildināt zināšanas, strādāt. Pret cietuma

administrāciju izturējās neitrāli, uzskatīja, ka cietuma administrācija ir netaisnīga, bet centās neizrādīt savu negatīvo nostāju. Uz aizrādījumiem reaģēja

skeptiski. Pēc sarunām ar notiesāto nebija pārliecības, ka /pers. A/ patiesi nožēlotu savas veiktās noziedzīgās darbības (lietas 89.-90.lapa).

No Rīgas Centrālcietuma raksturots apmierinoši: Centrālcietumā atrodas kopš 2014.gada 29.jūlija.Iekšējās kārtības

noteikumus ievēro, disciplināri nav sodīts. No administrācijas puses nav pamudināts. Cietuma teritorijas labiekārtošanas darbos,

kā arī kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos nepiedalās. Algotu darbu nestrādā. Nosvērts, mierīgs, mazrunīgs. Ar

citiem ieslodzītajiem konfliktus neizraisa, sadzīvo labi, cenšas kontaktēties ar sava vecuma ieslodzītajiem. Sūdzību par veselības

stāvokli nav. Uztur saikni ar tuviem cilvēkiem brīvībā, sarakstoties (lietas 150.-151.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

kā arī vainīgā personību. Savukārt, atbilstoši šī panta trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā kvalificētais noziedzīgais nodarījums klasificējams, kā

mazāk smags noziegums, par kuru Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas sankcija paredz piemērot sodu, saistītu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim

gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma redakcija no 2013.gada 1.aprīļa.).Minētā panta

sankcija, Krimināllikuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim, par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā

paredzēja sodu - brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, vai arestu, vai ar piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām

mēnešalgām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu, Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā kvalificētais noziedzīgais nodarījums klasificējams, kā

kriminālpārkāpums, par kuru Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arestu,

vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām (Krimināllikuma redakcija līdz 2013.gada 1.aprīlim).Minētā panta

sankcija, Krimināllikuma redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa, paredz piemērot brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu un noziedzīgais nodarījums klasificējams, kā mazāk smags noziegums.

Atbilstoši šai normai, ņemot vērā Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankciju, kurā noteikta brīvības atņemšana uz

laiku līdz vienam gadam, /pers. A/ nosakāms brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz vienam gadam, ņemot vērā Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas sankciju, kurā noteikta brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam (Krimināllikuma redakcijā no

2013.gada 1.aprīļa).

Atbilstoši 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktam, personas, kuras noziedzīgu nodarījumu

izdarījušas līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās dienai, t.i.2013.gada 1.aprīlim, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds

Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ noziedzīgos

nodarījumus izdarījis laikā, līdz 2013.gada 1.aprīlim.

Ņemot vērā apsūdzētā personību, noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu cietušajiem, tiesa secina, ka apsūdzētajam ir nosakāms

likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods. Tiesa uzskata, ka šāda soda noteikšana var sasniegt Krimināllikuma 35.pantā paredzēto soda mērķi:

aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, panākt, lai notiesātais un citas personas

pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 47.panta otro daļu kā atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa vērtē to, ka apsūdzētais ir savu vainu vaļsirdīgi

atzinis un izdarīto nožēlo.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais ir daļēji – 20 euro apmērā, atlīdzinājis cietušā /pers. F/ pieteikto kompensāciju, kā arī to, ka izlīdzis ar cietušo.

Cietušais /pers. F/ tiesas sēdē norādīja, ka pretenziju pret /pers. A/ nav, jo viņam ir piedevis, lūdza apsūdzētajam mīkstināt sodu.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantojis Krimināllikuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicinājis procesa norisi, piesakot lūgumu

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas vērtējams kā viņa attieksme pret apsūdzību.

Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka izdarīto nožēlo un labosies.

Atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktam /pers. A/ atbildību pastiprina tas, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu

nodarījumu recidīvu.

/pers. A/ ir izdarījis divus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus. Atbilstoši Krimināllikuma 50.panta pirmajai daļai, galīgais

sods apsūdzētajam nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā.

Atbilstoši Krimināllikuma 50.panta pirmajai, piektajai daļai /pers. A/ daļēji saskaitāms šajā spriedumā noteiktais sods ar

Tukuma rajona tiesas 2014.gada 7.oktobra spriedumā noteikto sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektajā daļā noteikto, /pers. A/ soda termiņā ieskaitāms izciestais sods pēc Tukuma

rajona tiesas 2014.gada 7.oktobra sprieduma: iepriekšējā apcietinājumā pavadītais laiks no 2014.gada 29.jūlija līdz 2014.gada

7.oktobrim, ārvalstī apcietinājumā pavadītais laiks no 2014.gada 3.jūlija līdz 2014.gada 29.jūlijam un izciestais sods no

2014.gada 7.oktobra līdz 2014.gada 5.decembrim.

Šajā procesā /pers. A/ piemērojams drošības līdzeklis – apcietinājums.

Cietušais /pers. C/pieteica kaitējuma kompensāciju par radītajiem mantiskajiem zaudējumiem - 706,53 euro apmērā, ko sastāda maksa par

mobilā tālruņa iegādi, kas netika atgūts, maksa par TELE2 pakalpojumiem, kurus /pers. A/ izmantoja, bet neveica samaksu par tiem un izveidojās

maksājumu parāds.

/pers. F/ pieteica kompensāciju par morālo aizskārumu - 71,14 euro apmērā. Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. F/ iesniedz

maksājuma orderi par to, ka daļēji – 20 euro apmērā, samaksājis kompensāciju cietušajam par morālo aizskārumu.

Apsūdzētais atzina pieteiktās kaitējuma kompensācijas pilnā apjomā.

Tiesa uzskata, ka kompensācijas pieteikumi pamatoti un apmierināmi. Ņemot vērā to, ka /pers. F/ ir samaksāti 20 euro, cietušajam piedzenama

nesamaksātā kompensācijas daļa - 51,14 euro apmērā.

Kriminālprocesa likuma 350.pants noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu

radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par [...] mantisko zaudējumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktam apsūdzētais ir persona, kuram var uzlikt kompensācijas samaksāšanas

pienākumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.pantam, tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā noziedzīgā

nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu, psihiskās traumas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.pantam, lietiskie pierādījumi:Tele2 garantijas karte uz /pers. F/ vārda, Tele2 SIM

karte, Tele2 klienta līgums uz /pers. F/ vārda, Tele2 SIM kartes apvalks, Tele2 „Tavs komplekta” iepakojums ar SIM karti,

mobilais telefons NOKIA X3-02, kas glabājas pie cietušā /pers. F/ – atstājami cietušajam /pers. F/; Tele2 klienta līgums uz /pers.

C/ vārda, Tele2 SIM karte, garantijas karte mobilajam telefonam „Samsung”, mobilā telefona „Samsung” kaste, kas glabājas pie

cietušā /pers. C/- atstājami cietušajam /pers. C/; kredīta līgumu Nr.629.1, kas pievienots lietas materiāliem, atstājams glabāšanā

pie lietas materiāliem.

Zvērināta advokāte I.Skaistkalne piedalījās pirmstiesas procesā, kad 2014.gada 21.okotbrī tika veikta apsūdzētā nopratināšana, par ko

iesniegts paziņojums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu 44,11 euro apmērā.

Tiesas sēdē, pēc tiesas norīkojuma, apsūdzētā aizstāvībai piedalījās zvērināta advokāte S.Kokina.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 84.pantam, 2009.gada 22.decembra MK noteikumiem Nr. 1493 ”Noteikumi par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības apjomu, apmaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" zvērinātai advokātei I.Skaistkalnei pēc iesniegtā

paziņojuma no valsts līdzekļiem izmaksājami 44,11euro, par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu pirmstiesas kriminālprocesā un zvērinātai

advokātei S.Kokinai pēc iesniegtā paziņojuma no valsts līdzekļiem izmaksājumi 73,28 euro, par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzību sniegšanu tiesas

izmeklēšanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4.punktu, 368.panta pirmo daļu minēto izdevumu samaksa valsts labā uzliekama

apsūdzētajam /pers. A/.

Lietā nav ziņu par apsūdzētā mantisko stāvokli, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 85.pantam izslēdz iespēju, samaksu par aizstāvja palīdzību

nodrošināt no saviem līdzekļiem

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530.,531. pantu,

Tiesa

no s pri e da

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz

septiņiem mēnešiem.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz

pieciem mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības ietverot vieglāko sodu

smagākajā - brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, piekto daļu daļēji saskaitīt šo sodu ar Tukuma rajona tiesas 2014.gada

7.oktobra spriedumā noteikto un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz vienu gadu un vienu mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt izciesto sodu pēc Tukuma rajona tiesas

2014.gada 7.oktobra sprieduma: iepriekšējā apcietinājumā pavadīto laiku no 2014.gada 29.jūlija līdz 2014.gada 7.oktobrim,

ārvalstī apcietinājumā pavadīto laiku no 2014.gada 3.jūlija līdz 2014.gada 29.jūlijam un izciesto sodu no 2014.gada 7.oktobra

līdz 2014.gada 5.decembrim..

/pers. A/ piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.

Soda termiņu skaitīt no 2014.gada 5.decembra.

Piedzīt no /pers. A/ kompensāciju par mantisko zaudējumu /pers. C/ 706,53 euro (septiņi simti seši euro 53 centi) un kompensāciju par morālo

aizskārumu /pers. F/ - 51,14 euro (piecdesmit viens euro 14 centi).

Piedzīt no /pers. A/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus 117,39 euro

( viens simts septiņpadsmit euro 39 centi) apmērā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, nosakot termiņu maksājuma

labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājuma apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.pantam, lietiskos pierādījumus:

- Tele2 garantijas karti uz /pers. F/ vārda, Tele2 SIM karti, Tele2 klienta līgumu uz /pers. F/ vārda, Tele2 SIM kartes

apvalku, Tele2 „Tavs komplekts” iepakojumu ar SIM karti, mobilo tālruni NOKIA X3-02, kas glabājas pie cietušā /pers.

F/ – atstāt cietušajam /pers. F/.

- Tele2 klienta līgumu uz /pers. C/ vārda, Tele2 SIM karti, garantijas karti mobilajam telefonam „Samsung”, mobilā

tālruņa „Samsung” kasti, kas glabājas pie cietušā /pers. C/- atstāt cietušajam /pers. C/.

- kredīta līgums Nr.629.11, kas pievienots lietas materiāliem, atstājams glabāšanā pie lietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 dienu laikā, daļā par tiesas piespriesto sodu, kaitējuma kompensāciju,

vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem no pilna sprieduma pieejamības dienas, 2014.gada 19.decembra, sūdzību vai protestu iesniedzot

Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese L.Sprigule