Court allows child support increase to 30% minimum wage based on statutory child maintenance rules.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request to increase monthly child support to 30% of the minimum wage, ruling the previous amount insufficient. Although the defendant admitted the claim and requested a hearing, the plaintiff did not attend, and the court proceeded ex parte. The decision was based on the statutory obligation of parents to provide minimum subsistence regardless of their financial status.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 156. panta 1. daļa; Civillikuma 179. pants; Ministru kabineta noteikumi Nr. 37 par minimālo uzturlīdzekļu apmēru: parents must provide minimum subsistence to children regardless of their financial status, and the court may increase support to meet statutory minimums without a full assessment of assets.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15196513
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2013.gada 11.septembrī
Jelgavas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Dzerkale
ar tiesas sēžu sekretāri /sekretāre/
piedaloties atbildētājam /pers. A/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ maza apmēra prasību pret /pers. A/ par uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja iesniegusi tiesā prasību, kurā lūdz grozīt uzturlīdzekļu apmēru un piedzīt no /pers. A/ /pers. B/ labā uzturlīdzekļus ik
mēnesi 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas meitas /pers. E/ uzturam. Norāda, ka uzturlīdzekļi piedzīti
ar Jelgavas tiesas 2003. gada 26.jūnija spriedumu Ls 50 apmērā līdz bērna pilngadībai, kas ir nepietiekami. Atbildētājs par bērnu
neinteresējas. Pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt pušu mantisko stāvokli, jotas ir atbilstošs minimālajam uzturlīdzekļu
apmēram, kuru katram no vecākiem pienākums nodrošināt savam bērnam. Prasību pamato uz Civillikuma 179.pantu, 15.01.2013.
MK noteikumiem Nr.37„Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 21 panta pirmajai daļai, atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums, nosakot paskaidrojuma
iesniegšanas termiņu 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.
Atbildētājs iesniedzis tiesai paskaidrojumus, kuros prasību pilnībā atzīst. Lūdz lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī lūdz
atbrīvot viņu no tiesas izdevumiem finansiālo grūtību dēļ.
Tiesas sēdē atbildētājs /pers. A/ prasību pilnībā atzina, par ko parakstījās. Paskaidroja, ka tiesas piespriestos uzturlīdzekļu
maksā un ir gatavs vienoties par lielāku summu. Nesaprot, kādēļ prasītāja cēlusi šo prasību. Centies apmeklēt bērnu, bet bērna
garīgās atpalicības dēļ, kontakts nav iespējams. Ar prasītāju , savukārt, nav iespējams normāli parunāt. Lūdz atbrīvot viņu no tiesas
izdevumiem, jo saņem algu ap Ls 300 mēnesī, no kuras maksā uzturlīdzekļus prasītājai, maksā kredītu, kā arī gādā par savu otru
bērnu /pers. G/, pie kam šobrīd viņa ģimenē gaidāma otra bērna piedzimšana.
Prasītāja /pers. B/ uz tiesas sēdi neieradās. Par sēdes laiku un vietu viņai paziņots likumā noteiktā kārtībā. Prasītāja
iesniegusi tiesā iesniegumu, kurā lūdz lietu izskatīt viņas prombūtnē, norādot, ka prasību uztur (lietas 40.lapa). Tā kā tiesa nesaskata
Civilprocesa likuma 209., 210. pantos noteiktos pamatus atlikt lietas izskatīšanu, lieta izskatāma prasītājas prombūtnē (Civilprocesa
likuma 156.panta pirmā daļa).
Motīvu daļa
Tiesa uzskata , ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Tā kā atbildētājs prasību pilnībā atzina, saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu motivācija tiesas spriedumā
nav jānorāda.
Atzīstot prasību par pamatotu un apmierināmu tiesa vadījusies no Civillikuma 179. panta, kas nosaka, ka vecāku pienākums
ir samērā ar viņu mantu uzturēt bērnu. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no
vecākiem. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas
stāvokļa, nosaka Ministru kabinets , ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. Savukārt Ministru kabineta
15.01.2013. noteikumu Nr. 37 „Par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktā noteikts, ka katra vecāka pienākums ir katru
mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus – bērnam līdz 7 gadu vecumam 25% no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas, bet no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam – 30% apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša
darba algas.
Novērtējot minēto, tiesa uzskata, ka no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi tādā apmērā kā tas noteikts Ministru kabineta
15.01.2013. noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, jo šādā apmērā katram vecākam ir pienākums
nodrošināt savu bērnu uzturēšanu neatkarīgi no mantiskā stāvokļa. Minētais ir pamats ar Jelgavas tiesas 2003. gada 26. jūnija
sprieduma piedzīto uzturlīdzekļu apmēra grozīšanai un piedziņas pārtraukšanai pēc šī nolēmuma izdotā izpildu raksta.
Tiesa nesaskata šķēršļus apmierināt prasītājas lūgumu un noteikt nekavējošu sprieduma izpildi , pamatojoties uz Civilprocesa
likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu.
Iesniedzot prasību tiesā , prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas , pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta
pirmās daļas 3.punktu.
Civilprocesa likuma 42. pants nosaka, ka no atbildētāja piespriežami tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksas atbrīvots.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu tiesa , ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli , var pilnīgi vai daļēji
atbrīvot o tiesas izdevumu samaksas.
Izvērtējot atbildētāja norādītos motīvus viņa atbrīvošanai no tiesas izdevumiem, tiesa secina, ka atbildētājs tiesas izdevumus
nav spējīgs nomaksāt . Kā redzams no izziņas par viņa darba algu , tā vidēji ir Ls 276 mēnesī. Atbildētājam ir divi bērni- /pers. E/,
kuras uzturam tiek piedzīti uzturlīdzekļi Ls 60 mēnesī, un /pers. G/ (lietas 35.lapa), kurš dzīvo kopā ar atbildētāju, līdz ar ko tiesai nav
pamata apšaubīt to, ka atbildētājs par viņu gādā un uztur. No kredīta līguma (lietas 27.-33.lapa) secināms, ka /pers. A/ ir pienākums
atmaksāt aizdevumu AS „SEB banka” veicot ikmēneša maksājumus EUR 167.83 mēnesī. Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīts par
iespējamu atbrīvot atbildētāju no tiesas izdevumu samaksas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97.pantiem, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Grozīt ar Jelgavas tiesas 2003. gada 26. jūnija spriedumu noteikto uzturlīdzekļu apmēru un piedzīt no /pers. A/ par labu
/pers. B/ uzturlīdzekļus meitas /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam 30% (trīsdesmit procenti) no Latvijas Republikas
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas mēnesī , sākot ar 2013. gada 19.jūniju līdz bērna pilngadības
sasniegšanai.
Ar 2013. gada 19. jūniju pārtraukt uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. A/ /pers. B/ labā pēc izpildu raksta , kas izdots , pamatojoties
uz Jelgavas tiesas 2003. gada 26. jūnija sprieduma civillietā Nr.C15137103.
Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedzinu izpildās nekavējoties.
Atbrīvot /pers. A/ no tiesas izdevumu samaksas.
Spriedumu 30 dienu laikā kasācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam, iesniedzot kasācijas sūdzību Jelgavas
tiesā.
Tiesnese I.Dzerkale