Court orders defendant to pay communal service debt and court costs despite lack of service contract.

Lieta Nr.C38049716

Lietas arhīva Nr.C-0180-17

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valkā 2017.gada 31.janvārī

Valkas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Dreija,

tiesas sēdes sekretāre S.Miķelsone,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. L/,

atklātā tiesas sēdē 2017.gada 17.janvārī izskatīja civillietu Strenču novada domes prasības pieteikumā pre t /pers. I/ par komunālo

maksājumu parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2016.gada 27.oktobrī prasītāja Strenču novada dome iesniedza tiesā prasības pieteikumu un lūdza piedzīt no atbildētāja /pers. I/ komunālo

maksājumu parādu 4570,85 EUR apmērā; lūdza piedzīt valsts nodevu 417,57 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 4993,12

EUR.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder dzīvokļa nekustamais īpašums Nr./numurs/ un 590/8474 domājamās daļas no daudzdzīvokļu

mājas /adrese/.

Atbildētājs dzīvokļa nekustamo īpašumu iegādājies par Ls 2017,99 (2871,34 EUR) un pirkuma līgumā apņēmies no pirkuma summas prasītājai

samaksāt Ls 1717,99 (2444,48 EUR), lai segtu pārdevēja apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu.

Ar pirkuma līgumu uzņemto saistību atbildētājs nav izpildījis, bet /datums/iesniedzis iesniegumu prasītājai, kurā norādījis, ka viņam ir radušās

finansiālas problēmas, jo zaudējis darbu, un lūdzis iespēju parādu nomaksāt pa daļām.

Prasītāja /datums/atbildē lūgusi precizēt samaksas termiņu un periodiskā maksājuma apmēru. Prasītāja apsvērusi iespēju piedāvāt vienošanos par

komunālo pakalpojumu parāda atmaksu, ja daļa no parāda tiks apmaksāta, jo parādsaistību summa uz 01.01.2014. bijusi 2573,82 EUR un turpinājusi

pieaugt.

Norādīts, ka atbildētājs aicināts noslēgt pušu starpā līgumu par dzīvoklī nodrošinātiem komunāliem pakalpojumiem, ko atbildētājs ignorējis.

Norādīts, ka parāds par laika periodu no 01.03.2013. līdz 01.09.2016. sasniedzis 4570,85 EUR, tas turpina pieaugt. Atbildētājs nav izteicis

pretenzijas par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Prasītāja nosūtītos brīdinājumus un pretenzijas ignorējis.

Atbildētājs par prasības pieteikumu tiesai rakstveida paskaidrojumu nav sniedzis.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. L/ prasības pieteikumu uzturēja uz tajā norādītajiem apstākļiem un pamatiem, un lūdza to

apmierināt. Papildus paskaidroja, ka no atbildētāja iebildumi par pakalpojumu kvalitāti nav saņemti. Parāds turpina pieaugt un uz 2017.gada janvāri

pieaudzis līdz 4907,74 EUR.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, neierašanās iemeslu nav paziņojis, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētājam par tiesas sēdes laiku un

vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā 2016.gada 15.decembrī tiesas pavēti uz deklarēto dzīvesvietu /adrese/. Tiesas

pavēsti atbildētājs ir saņēmis.

Uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves viedokli, un, ņemot vērā, ka atbildētājam par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots likumā

noteiktajā kārtībā, tiesa nolēma, ka lieta izskatāma bez atbildētāja klātbūtnes.

MOTĪVU DAĻA

Uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā iesniegtos pierādījumus un novērtējusi tos

kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasības pieteikums ir pamatots un apmierināms.

Ievērojot Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumus, tiesai saskaņā ar panta pirmo daļu lietā jātaisa aizmugurisks spriedums, jo atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Tiesa nekonstatēja panta trešās daļas

punktos noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto

daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ar lietā iesniegtās Valkas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Sedas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/izdruku pierādīts, ka

atbildētājam /datums/nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/ un 590/8474 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes,

pamatojoties uz /datums/noslēgto pirkuma līgumu.

Lietā pievienotā /datums/noslēgtā pirkuma līguma kopija apstiprina, ka atbildētājs 3.punktā apņēmies Strenču novada domei samaksāt par

apsaimniekošanu un apkuri 1717,99 Ls (92444,48 EUR), lai segtu pārdevēja /pers. K/ parādu.

Ar /datums/sastādīto iesniegumu, ko atbildētājs iesniedz prasītājai apstiprināts, ka atbildētāja parāda apmērs sasniedzis 1789,65 Ls un sakarā ar

finansiālām grūtībām atbildētājs lūdz iespēju parādu samaksāt pa daļām.

Ar prasītāja iesniegto kopsavilkumu par maksātājiem pierādīts, ka laikā no 2014.gada marta līdz novembrim atbildētājs veica septiņus

maksājumus, kopā samaksājot 315,88 EUR, kas apstiprina, ka, lai gan atbildētājs nenoslēdza līgumu ar prasītāju par komunālo pakalpojumu sniegšanu,

viņš saņēma prasītāja sniegtos komunālos pakalpojumus, bija informēts par samaksas kārtību.

Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis parāda aprēķinu, tāpat nav iesniedzis pierādījumus, ka parāds būtu samaksāts pilnībā

vai daļēji. Tiesa uzskata, ka atbildētāja attieksme liecina, ka viņš faktiski prasību atzīst pilnībā.

Tiesa secina, ka lietā nav strīda, ka komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, sadzīves atkritumu apsaimniekošana)

atbildētājam sniedz prasītājs un atbildētājs tos saņem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumus: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; 5)

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo

daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku

drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; 7)

nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar

dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju

apsekot atsevišķo īpašumu; 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts un 13.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus, un 10.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Ievērojot Civillikuma 1402.pantā noteikto, tiesa uzskata, ka saistību tiesiskās attiecības pušu starpā ir radušās uz Dzīvokļa īpašuma likuma pamata,

un atbildētājam ir pienākums segt izdevumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, ka atbildētājs nav noslēdzis līgumu par

komunālo pakalpojumu sniegšanu ar prasītāju.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ar kopsavilkumu par maksātājiem ir pierādījusi, ka atbildētāja parāds par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem uz

2016.gada 1.septembri ir 4570,85 EUR, kas no viņa piedzenams prasītāja labā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu spriedumā par naudas summu piedziņu norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus un norādīt arī procentu apmēru. Minētā norma ietver patstāvīgu pamata likumisko procentu saņemšanai Civillikuma 1765.panta

pirmajā daļā noteiktajā sešu procentu no simta apmērā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) no nesamaksātā galvenā parāda. Minētā tiesība

prasītājai nosakāma uz likuma pamata, lai arī prasītāja šādu lūgumu nav pieteikusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tiesas izdevumi šajā lietā ir prasītājas samaksātā valsts nodeva 417,57 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR par tiesas

dokumentu nosūtīšanu un piegādāšanu.

Tā kā prasība tiek apmierināta pilnībā, no atbildētāja prasītājas labā tiek piedzīti tiesas izdevumi 422,27 EUR kopsummā.

Atbildētājam nosakāms maksimālais termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 41., 97., 189.-193.,199.,204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasības pieteikumu apmierināt.

Piedzīt n o /pers. I/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese/, par labu Strenču novada domei reģistrācijas Nr.

90009116346, juridiskā adrese Valkas iela 16, Strenči, Strenču novads, LV-4730 , komunālo maksājuma parādu 4570,85 EUR par laiku līdz

01.09.2016. un tiesas izdevumus 422,27 EUR, kopā 4993,12 EUR (četri tūkstoši deviņi simti deviņdesmit trīs euro un 12 centi).

Parāda summa ieskaitāma Strenču novada domes norēķinu kontā AS ,,Swedbank”, kods HABALV22 Nr.LV44HABA0551025830131.

Noteikt tiesības Strenču novada domei par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos sešus procentus no simta

gadā no parāda pamatsummas.

Noteikt /pers. I/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Strenču novada dome spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no pasludināšanas, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas

rajona tiesā.

/pers. I/ nav tiesīga aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet ir tiesīga 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma

nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese S.Dreija