Court convicts driver of repeated driving without license and imposes five days detention plus fine.

ECLI:LV:RVPT:2020:0522.130039120.1.S

Lieta Nr.130039120

Lietvedības Nr.1-0391-20/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2020.gada 22.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese K.Maike

ar sekretāri Ž.Brokāni,

piedaloties /pers. A/

2020.gada 22.maijā

Rīgā, Abrenes ielā 8, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, attiecībā pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/, protokolā norādītā dzīves vieta /adrese/, un

konstatēja:

2020.gada 19.maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PC437282, par to, ka 2020.gada 19.maijā, plkst.14:10, Rīgā, Brekšos, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Mercedes

Benz Vito 112 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pa meža ceļu, kas savieno autoceļu P4 ar Sinoles ielu, no

autoceļa P4 puses, Sinoles ielas virzienā, atkārtoti gada laikā, kad nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību – tās nav iegūtas.

Protokols sastādīts uz ziņojuma pamata.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1494.panta septītās daļas

1.punkta par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai.

/pers. A/ lietas izskatīšanā paskaidroja, ka transportlīdzekli nav vadījis, jo transportlīdzeklī atradās trīs personas, nav

iepaticies policijas darbiniekiem, tāpēc viņam tika sastādīts protokols, savu vainu pārkāpuma izdarīšanā neatzīst.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc

savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc

likuma un tiesiskās apziņas.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 1494.panta septītās daļas 1.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Lai noskaidrotu vai pārkāpēja rīcībā ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta septītās daļas 1.punktā

paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs, pirmkārt, jākonstatē, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli bez transportlīdzekļu

vadīšanas tiesībām un, otrkārt, ka šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 26.pantam, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai

atbilstošu transportlīdzekli (..) un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu

satiksmē. Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (..)

un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

Lietas materiāliem pievienota IeM un CSDD informatīvās sistēmas datu bāzes izdrukas un protokols, no kuriem izriet, ka

attiecībā pret /pers. A/ 2019.gada 13.augustā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC544152 par administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1494.panta sestās daļas 1.punktā un atbilstoši

lietā esošajai informācijai, ar šo protokolu – lēmumu /pers. A/ sodīts ar naudas sodu EUR 350 apmērā.

Vērtējot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā esošos materiālus, tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, jo ņemot vērā Stopiņu novada pašvaldības

policijas inspektora K.Eglīša 2020.gada 19.maija dienesta ziņojumā norādīto norādītos apstākļus, tiesa atzīst par pierādītu faktu,

k a /pers. A/ 2020.gada 19.maijā plkst.14.10 vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz Vito 112 ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, pa meža ceļu, kas savieno autoceļu P4 ar Sinoles ielu, no autoceļa P4 puses, Sinoles ielas virzienā.

Tiesa nekonstatē, ka fiksējot administratīvo pārkāpumu, kā arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, policijas

darbinieki būtu pārkāpuši viņu pienākumu reglamentējošo normatīvo aktu prasības, tāpat arī tiesa nekonstatē apstākļus, kas

būtu par pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti un iespējas fiksēt administratīvo pārkāpumu, viņu kompetences

ietvaros.

Tiesa norāda, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu sastādītiem

dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt iesniedzot

pierādījumus, kas to apstiprina.

Tiesa, ņemot vērā tiesu praksi, atzīst, ka, lai gan policijas darbinieku sastādītie dokumenti (arī protokoli un ziņojumi) paši

par sevi nav uzskatāmi par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku sastādītajiem dokumentiem par

notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka

policijas darbinieki ir pieļāvuši nepilnības vai kļūdas dokumentu sastādīšanā, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk.

Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā AA 13-05/5 17.1.apakšpunktu, 2005.gada 9.decembra

sprieduma lietā 666-05/5 15.1.apakšpunktu). Policijas darbinieka ziņojums pats par sevi nav uzskatāms par absolūti ticamu un

neapstrīdamu. Tomēr, lai apšaubītu policijas darbinieka sniegtās ziņas, kas ir arī apstiprinātas ar rakstveida pierādījumiem,

konkrētajā gadījumā ar administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu, lietā ir jāpastāv īpašiem apstākļiem, kas spēj šādas

šaubas izraisīt (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.113007108 9.punktu).

Tiesa secina, ka /pers. A/ nevienu pierādījumu, kas apšaubītu policijas darbinieku patiesumu, nav iesniedzis. Tāpat

administratīvā pārkāpuma lietas iztiesāšanas laikā nav konstatēti fakti, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki tieši vai netieši,

kaut kādu personīgu motīvu vadīti, būtu ieinteresēti /pers. A/ administratīvi sodīt.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka nav pamata atzīt policijas darbinieka rīcību par negodprātīgu un administratīvā

pārkāpuma protokolā un dienesta ziņojuma minētās ziņas par nepatiesām un tās apšaubīt.

Tiesa/pers. A/ norādītos argumentus vērtē kā pretrunīgus un neatbilstošus lietā konstatētajiem faktiem, sniegtus nolūkā

maldināt tiesu, tie ir vērtējami kritiski un viņa izvirzītā versija par notikušā apstākļiem, ka nav vadījis transportlīdzekli, tiesas

ieskatā acīmredzami norāda uz centieniem izvairīties no administratīvās atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa uzskata, ka lietā nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC437282

norādītajā vietā un laikā vadīja transportlīdzekli.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļu vadīšanas

tiesībām administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, un, ka šādu pārkāpumu viņš ir izdarījis atkārtoti gada

laikā. Līdz ar to /pers. A/ izdarītais pārkāpums ir kvalificēts pareizi, un viņa vaina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149.4panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar šādiem pierādījumiem:

2020.gada 19.maija administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC437282, CSDD informatīvās sistēmas datu bāzes izdruku un

protokolu sarakstu, 2019.gada 13.augusta administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC544152 un tajā ietverto lēmumu, Stopiņu

novada pašvaldības policijas inspektora K.Eglīša 2020.gada 19.maija dienesta ziņojumā norādīto.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek

ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem

aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā

pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi

lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti.

Lietas materiālos nav ziņu, ka pastāvētu gadījumi, kad saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.pantu,

nav piemērojams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1494.panta septītajā daļā paredzētais sods administratīvais arests.

Konkrētajā gadījumā par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1494.panta septītās daļas 1.punktā paredzēto

pārkāpumu noteiktā sankcija transportlīdzekļa vadītājam ir administratīvais arests no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un

naudas sods piecsimt septiņdesmit euro apmērā.

Izvērtējot izskatāmās lietas apstākļus, nodarītā pārkāpuma raksturu un būtību, /pers. A/ attieksmi pret izdarīto pārkāpumu,

tiesa atzīst par atbilstošu izdarītajam pārkāpumam /pers. A/ piemērot administratīvo arestu uz piecām diennaktīm un uzlikt

naudas sodu EUR 570 apmērā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu lietā pieņemtajā nolēmumā jāizlemj jautājums par

izņemtajām mantām, savukārt 274.1panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka vērtības un lietas, kuras lietotas pārkāpuma

izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem. Saskaņā ar lietā esošo informāciju, transportlīdzekļa

MERCEDES BENZ VITO 112 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir /pers. D/. Pamatojoties uz

minēto un Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2012-23-01 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 257.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam”, /pers. A/ izņemtais transportlīdzeklis

MERCEDES BENZ VITO 112 (ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/), atdodams atpakaļ šī transportlīdzekļa

īpašniekam.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, 149.4panta septītās daļas 1.punktu, 243.pantu,

244.pantu, 272.pantu, 274.pantu, 2741.pantu, 289.6pantu, 289.7 pantu, 289.16 pantu, 289.17 pantu, 289.18 pantu, 291.pantu,

299.pantu, 299.1 pantu, tiesa

no sprieda:

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta septītās

daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm

un uzlikt naudas sodu EUR 570 (pieci simti septiņdesmit euro) apmērā.

Izņemto transportlīdzekli MERCEDES BENZ VITO 112 (ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/), atdot

atpakaļ šī transportlīdzekļa īpašniekam.

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts

kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot

nolēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru) . Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada

22.maijā.

Tiesnese K.Maike